Strasbūrā, 2008. gada 16. jūlijā

Godātais A. kungs!

2005. gada 5. augustā Jūs, rīkojoties SIA "CINAR" (turpmāk "CINAR") vārdā, iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Jūsu sūdzība attiecās uz ārējo revīziju un tās turpmākajiem posmiem četros pētniecības līgumos (1), kas noslēgti saistībā ar Komisijas Ceturto un Piekto pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu (PTA). Šī revīzija tika veikta CINAR telpās 2002. gada 20.–21. augustā.

2005. gada 13. septembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2006. gada 11. janvārī. Es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 4. aprīlī.

Jūs 2008. gada 29. janvārī nosūtījāt vēl vienu iesniegumu, informējot mani par OLAF izmeklēšanas pabeigšanu, kurā bija iekļauti iepriekš minētie četri līgumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Es atvainojos par laiku, kas bija nepieciešams, lai pabeigtu manu izmeklēšanu.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir direktors uzņēmumā CINAR Ltd. (turpmāk “CINAR”), kas ir mazs augsto tehnoloģiju uzņēmums ar zināšanām ogļu un biomasas sadedzināšanas un emisiju kontroles jomā. Tas ir sniedzis tehniskus pakalpojumus un piedalījies dažādos Eiropas Komisijas sponsorētos pētniecības un izstrādes projektos. Laikā no 1998. gada jūnija līdz 2000. gada maijam CINAR kā līgumslēdzējs noslēdza četrus pētniecības līgumus (2) ar Komisiju par septiņiem pētniecības projektiem, kas īstenoti saskaņā ar Ceturto pamatprogrammu un Piekto pamatprogrammu.

Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) Ārējās revīzijas nodaļas pārstāvis un divi grāmatveži 2002. gada 20.–21. augustā apmeklēja CINAR birojus, lai revidētu iepriekš minētos četrus pētniecības līgumus.

2003. gada 15. septembrī Komisija apstiprināja revidentu sagatavoto revīzijas ziņojumu. Tā noraidīja CINAR vēlāk iesniegtos paskaidrojumus un pierādījumus, tostarp algas aprēķinus, jo tie nebija iesniegti iepriekš. Turklāt tas arī nepieļāva personāla izmaksas un saistītās pieskaitāmās izmaksas, kuras CINAR bija deklarējis kā attiecināmās izmaksas.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 28. februārī tikās ar Komisijas pārstāvi, lai noskaidrotu revīzijas secinājumus, bet tas neizdevās.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija ir netaisnīgi izturējusies pret CINAR saistībā ar iepriekš minēto 2002. gada ārējo revīziju un tās turpmākajiem posmiem.

Sūdzības iesniedzējs, pirmkārt, apgalvoja, ka CINAR pārstāvji "revidentu priekšā tika aicināti justies kā noziedznieki un (...) kādā no intervijas sesijām tika izteikts pat rasistisks komentārs" un ka "revīzijas mērķis, šķiet, robežojas ar apsēstību mūs slēgt ".

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav ievērotas CINAR tiesības uz privātumu, jo tika pieprasītas ziņas par personu un līgumu, kā arī informācija par darbinieku algām. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas tika "rūgti pieļauts".

Treškārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka CINAR tika lūgts sniegt nesaistītu un nepamatotu informāciju, t. i., informāciju par "visiem neizskatītajiem priekšlikumiem" , lai gan Komisija finansēja tikai daļu no šādiem priekšlikumiem.

Ceturtkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, lai gan trūka tikai daļa no algu saraksta informācijas, ārējie revidenti izteica negodīgu apgalvojumu, ka "no CINAR netika iegūta algu saraksta informācija".

Piektais arguments būtībā attiecās uz Komisijas revidenta lomu no ārējā revīzijas uzņēmuma revīzijas ziņojuma pabeigšanas līdz 2005. gada 28. februāra sanāksmei ar CINAR pārstāvjiem. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši kritizēja Komisijas revidenta lēmumu apstiprināt ārējo revidentu sagatavoto revīzijas ziņojumu un noraidīt visus sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus un pierādījumus tikai tāpēc, ka tie nebija iesniegti iepriekš.

Pieprasījums

Vispārīga
informācija par Komisijas atzinumu

CINAR noslēdza četrus pētniecības līgumus (3) ar Komisiju.

RTD ĢD 2002. gada 6. jūnijā pieprasīja veikt finanšu revīziju CINAR telpās. Lai iegūtu revīzijas ziņojumu no neatkarīga un profesionāla avota, Komisija nolēma uzticēt šo revīzijas uzdevumu ārējam revīzijas uzņēmumam, proti, Littlejohn Frasier ("LF")(4). Šim nolūkam 2002. gada jūlijā tika noslēgts īpašs nolīgums ar LF, un Komisija iecēla savu revidentu no Ārējās revīzijas nodaļas, lai tas strādātu kopā ar LF.

Komisija 2002. gada 6. jūnijā ierakstītā vēstulē informēja CINAR, ka revīzija sāksies tās telpās, un aprakstīja tās darbības jomu šādi:

1. pārskatu par CINAR izmantoto izmaksu aprēķināšanas un rēķinu sagatavošanas sistēmu pamatotību un pārskatatbildību; un
2. pētniecības līgumu izdevumu pārbaude, lai pārliecinātos, vai Komisijai saskaņā ar līguma noteikumiem ir izrakstīts rēķins par izdevumiem, kas radušies, īstenojot pētniecības projektu.

Šajā vēstulē Komisija arī lūdza CINAR viena mēneša laikā pēc šīs vēstules saņemšanas iesniegt Komisijas revidentam šādus dokumentus vai informāciju:

(1) Parakstīta un datēta visu to personu darba līgumu kopija, uz kurām attiecas iepriekš minētie līgumi, kopā ar norādi, vai šīs personas joprojām ir nodarbinātas uzņēmumā Cinar Ltd.

(2) Cinar Ltd. struktūrshēma, kurā norādīts valdes un direktoru padomes, ja tāda ir, nosaukums un funkcijas. Papildu informācija par kopējo uzņēmumā Cinar Ltd nodarbināto darbinieku skaitu.

(3) Atbilde uz šādu jautājumu: vai Cinar grāmatvedību veic Cinar darbinieki vai ārštata grāmatveži? Ja tas ir piemērojams, lūdzu, sniedziet mums pilnīgu informāciju."

Savā 2002. gada 8. jūlija atbildē CINAR paskaidroja, ka tā grāmatvedību kārto grāmatveži, ar kuriem Komisijas revidentam būtu jāsazinās, ja būtu vajadzīga papildu informācija.

Pēc turpmākas vienošanās starp LF un CINAR 2002. gada 20.–21. augustā tika veikta saskaņota revīzija uz vietas. Komisija iesniedza detalizētu revīzijas protokolu kopijas.

Komisija 2003. gada 29. maijā ierakstītā vēstulē nosūtīja CINAR ārējo revidentu sagatavoto revīzijas ziņojuma projektu, lai saņemtu komentārus. CINAR vispirms sniedza pagaidu atbildi 2003. gada 19. jūnija vēstulē. Galīgāka atbilde tika nosūtīta 2003. gada 30. jūlijā. Tomēr Komisija negrozīja revīzijas ziņojumu, ņemot vērā CINAR komentārus, un 2003. gada 15. septembrī nosūtīja tai negrozītu galīgo revīzijas ziņojumu.

Komisija savā atzinumā uzsvēra problēmas, ar kurām revidenti saskārās, iegūstot attiecīgo informāciju no CINAR. Komisija uzskata, ka no revīzijas izrietēja, ka pretēji tam, ko CINAR bija paziņojusi savā 2002. gada 8. jūlija vēstulē, no CINAR grāmatvežiem nebija pieejama nekāda būtiska revīzijas informācija.

Komisija atsaucās uz revīzijas ziņojumu, kurā ārējie revidenti būtībā norādīja, ka CINAR sniegtā pamatojošā informācija izmaksu pieprasīšanai saistībā ar attiecīgajiem līgumiem bija nepietiekama, ņemot vērā, ka:

• revīzijai netika iesniegta informācija par algu sarakstu;
• revīzijai iesniegtās darba laika uzskaites lapas neatbilda izmaksu deklarācijās norādītajām stundām;
• TESSA, ENDASH un VISCON nevarēja atrast pieprasītos rēķinus, lai apstiprinātu ceļa un palīgmateriālu izmaksas;
• netika iesniegti aprēķini, kas pierādītu, uz kāda pamata tika pieprasītas pieskaitāmās izmaksas; un
• ENDASH aprīkojumam atļautais nolietojums ir aprēķināts nepareizi.

Turklāt revīzijas ziņojumā bija uzskaitītas problēmas šādās jomās:

• projekta finanšu pārvaldība;
• galveno iekšējo kontroļu apraksts;
• grāmatvedības sistēmas iekšējās kontroles pārbaude;
• darba laika uzskaites lapas, informācija par algām, piegādātāju rēķini un pieskaitāmās izmaksas;
• izveidot atsevišķu projekta izmaksu aprēķināšanas sistēmu;
• ar EK finansētajiem projektiem saistīto izmaksu nošķiršana no izmaksām, kas radušās, veicot privāto klientu darbu, kā arī pienākumi starp CINAR darbiniekiem.

Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz revīzijas ziņojuma kopsavilkumu, līgumu finanšu pārvaldība netika veikta pieņemamā veidā un neatbilda līguma prasībām. Izrādījās, ka četros revidētajos līgumos pārmaksātās summas bija aptuveni 300 000 sterliņu mārciņu.

Komisija apgalvoja, ka CINAR 2003. gada 25. septembra atbildē nebija būtisku pierādījumu, kas atspēkotu revīzijas ziņojuma vispārējos konstatējumus. Komisija atbildēja CINAR 2003. gada 13. novembrī, un līdz 2004. gada beigām no CINAR netika saņemta nekāda papildu atbilde.

Komisija norādīja, ka, tā kā saskaņā ar noteikumiem ierēdņiem ir pienākums ziņot OLAF par pārkāpumiem un aizdomām par krāpšanu, RTD ĢD 2004. gada 14. aprīlī informēja OLAF par CINAR revīzijas ziņojumu. OLAF nolēma sākt izmeklēšanu (OF/2004/0203) un 2005. gada 28. jūnija vēstulē informēja CINAR par izmeklēšanas iemesliem.

Komisija norādīja, ka lielākā daļa faktu, uz kuriem bija balstīta sūdzība, bija saistīti ar notikumiem, kas notika vai nu revīzijas veikšanas laikā (2002. gada 20.–21. augustā), vai pirms revīzijas ziņojuma nosūtīšanas sūdzības iesniedzējam (2003. gada 29. maijā). Komisija apgalvoja, ka abos gadījumos termiņš sūdzības iesniegšanai ombudam, pamatojoties uz šiem faktiem, netika ievērots. Tomēr labas sadarbības garā ar ombudu Komisija pievērsās visām sūdzības iesniedzēja piezīmēm.

Arguments par revidentu rīcību

Attiecībā uz revidentu rīcību CINAR telpu apmeklējuma laikā 2002. gada 20.–21. augustā Komisija komentēja, ka 2003. gada 29. maijā sūdzības iesniedzējam nosūtītajā revīzijas ziņojumā bija norādīts:

"[Komisijas revidents] jautāja [sūdzības iesniedzējam], vai viņš uzskata, ka piemērotā revīzijas procedūra, viņaprāt, ir pareiza. [Sūdzības iesniedzējs] atbildēja, ka viņš uzskata, ka revīzijas procedūra ir pareizi piemērota visā apmeklējuma uz vietas laikā."

Komisija uzskata, ka tikai savā 2003. gada 25. septembra vēstulē CINAR pirmo reizi bija izvirzījusi attiecīgo argumentu.

Attiecībā uz iespējamo "rasu piezīmi" Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs nav precizējis, kāda piezīme ir izteikta un ko varētu klasificēt kā "rasu", kā arī nav norādījis, kas to ir izteicis. Tomēr Komisijas revidents stingri noliedza, ka apmeklējuma laikā uz vietas būtu sniegtas piezīmes, kuras varētu kvalificēt kā “rasu”.

Komisija apgalvoja, ka šādu piezīmju izteikšana būtu nepieņemama, bet šajos apstākļos nebija iespējams turpināt izskatīt šo argumentu.

Attiecībā uz iespējamo „apsēstību slēgt CINAR” Komisija apgalvoja, ka tā ir vienkārši veikusi revīziju, ievērojot parastās procedūras, ko izmanto šādām revīzijām, un kā paredzēts EK līgumos. Turklāt tā bija veikusi revīziju, pienācīgi ņemot vērā visas iespējamās garantijas revidētajam uzņēmumam, piemēram, neatkarīgu ārējo revidentu klātbūtni revīzijas veikšanai un provizorisko revīzijas konstatējumu iesniegšanu CINAR piezīmju sniegšanai. Tomēr CINAR neiesniedza attiecīgos dokumentus, kas pamato izmaksas, un uz šā pamata tika sagatavoti galīgie revīzijas konstatējumi.

Arguments par privātās dzīves neaizskaramības tiesību neievērošanu

Komisija apgalvoja, ka revidētajos līgumos bija ietverti šādi noteikumi:

a) Divi revidētie līgumi, ko reglamentē Ceturtā pamatprogramma:

II pielikuma 24. pants: 24.1: „Komisija vai tās pilnvarotas personas ir tiesīgas veikt revīzijas ne vēlāk kā divus gadus pēc līguma izpildes vai izbeigšanas dienas. Viņiem jebkurā pieņemamā laikā ir pilnīga piekļuve uz vietas projektā iesaistītajam personālam un visiem ar projektu saistītajiem dokumentiem, datordatiem un iekārtām, vai vajadzības gadījumā viņiem ir tiesības pieprasīt jebkādu šādu dokumentāru pierādījumu iesniegšanu.

Minētā II pielikuma 22. pantā ir noteikts: „Katrs līgumslēdzējs regulāri un saskaņā ar tās valsts parastajām grāmatvedības konvencijām, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uztur pienācīgu grāmatvedības uzskaiti un attiecīgu dokumentāciju, lai pamatotu un attaisnotu paziņotās izmaksas un stundas. Tos dara pieejamus revīzijām.

Turklāt E pielikuma 18.–21. pantā un izmaksu deklarācijas paraugā ir prasīts norādīt projektā iesaistīto personu vārdus un uzvārdus. CINAR dažos gadījumos nesniedza vajadzīgo informāciju par šādiem nosaukumiem.

b) Abos revidētajos līgumos, kurus reglamentēja Piektā pamatprogramma, bija iekļauti līdzīgi un pat stingrāki noteikumi nekā Ceturtajā pamatprogrammā.

Komisija uzskata, ka no iepriekš minētā izriet, ka, lai revidenti varētu pārbaudīt, vai CINAR ir pareizi deklarējis personāla izmaksas, bija jāpārbauda ne tikai tas, kas strādāja šajos projektos, bet arī laiks, ko katrs darbinieks bija veltījis projektiem, kādā alga un vai CINAR faktiski izmaksāja šīs algas šiem darbiniekiem.

Arguments par nesaistītu un nepamatotu informāciju

Komisija uzsvēra, ka 2002. gada 20.–21. augusta apmeklējuma laikā uz vietas Komisija mutiski pieprasīja divus dokumentus un deva CINAR divas nedēļas šīs informācijas sniegšanai. Šis lūgums tika ierakstīts 2002. gada 20. augusta sanāksmes ar sūdzības iesniedzēju protokolā kā daļa no operatīvajiem secinājumiem. Tie ir formulēti šādi:

"[Komisijas revidents] lūdza [sūdzības iesniedzējam] iesniegt šādus divus dokumentus:

1) paskaidrojumu (līdz divām lappusēm) par to, kāpēc CINAR izmantoja atšķirīgas vidējās likmes personāla izmaksām vienā un tajā pašā laikposmā starp dažādiem līgumu priekšlikumiem,

2) Iepriekš izklāstītais grafiks, kurā norādīti visi EK finansētie projekti, kuros CINAR ir piedalījies no 1997. gada 1. janvāra, kopā ar aprakstu par to, kuri CINAR darbinieki strādāja pie katra projekta.

[Sūdzības iesniedzējs] piekrita iesniegt šos dokumentus,

Pēc tam [Komisijas revidents] lūdza atļaut revīzijas grupai iztaujāt CINAR darbiniekus, kuriem bija uzticēti revidētie līgumi un kuri strādāja pie revidētajiem līgumiem. [Sūdzības iesniedzējam] nebija iebildumu pret šo pieprasījumu."

Lai gan sūdzības iesniedzējs bija piekritis bez jebkādām atrunām iesniegt šos dokumentus, Komisija apstiprināja, ka tā nav saņēmusi nevienu no tiem.

Ārējie revidenti 2002. gada 5. septembra e-pasta vēstulē atkārtoti pieprasīja iepriekš minētos dokumentus (1) un (2). Turklāt tās lūdza katru gadu norādīt procentuālo apgrozījumu, kas izriet no EK iemaksām; noteiktu darba līgumu, diplomu apliecību, darba laika uzskaites lapu un rēķinu kopijas; kā arī paziņojums, kurā izskaidrotas atšķirības vidējos likmēs, ko izmanto dažādiem līgumiem, kuri tiek izpildīti vienlaikus.

2002. gada 19. septembrī Komisijas revidents nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā pieprasīja deklarācijas par diviem CINAR darbiniekiem, lai apstiprinātu viņu darba līgumu esamību, kurus nevarēja atrast klātienes revīzijas laikā.

Tā kā neviena no iepriekš pieprasītajām ziņām netika saņemta, 2002. gada 24. septembrī sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta jauna e-pasta vēstule par šo jautājumu.

Ārējie revidenti 2002. gada 25. septembrī pa pastu saņēma informāciju no sūdzības iesniedzēja. Tomēr netika sniegta informācija par visu projektos iesaistīto pētnieku algām.

Ārējie revidenti 2002. gada 8. oktobrī atkārtoti nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pastu, jautājot, kad tiks izskatīti atlikušie jautājumi, un apstiprināja, ka visa šāda informācija ir nepieciešama, lai pilnībā pamatotu izmaksas, kas pieprasītas no Komisijas.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 9. oktobrī atbildēja pa e-pastu, norādot, ka “pēc klusās vasaras ir bijis ļoti aizņemts, un tomēr tas būs līdz mēneša beigām, un man ir grūti atrast laiku, lai atbildētu uz jūsu pieprasījumiem. Nākamnedēļ es būšu Itālijā, kur mēs organizējam sadegšanas kursu." Viņš sniedza pieprasīto procentuālo informāciju par EK ieguldījumu.

2002. gada 14. oktobrī Komisijas revidents atkārtoti nosūtīja savu 2002. gada 19. septembra elektronisko vēstuli.

Ārējie revidenti 2002. gada 30. oktobrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pasta vēstuli, pieprasot informāciju, ko tie jau bija pieprasījuši savā 2002. gada 5. septembra e-pasta vēstulē, bet vēl nebija saņēmuši. Revidenti arī paskaidroja, ka svarīgākā iztrūkstošā informācija ir informācija par algām, kas atspoguļo projektos iesaistītajiem pētniekiem faktiski izmaksāto atalgojumu.

Ārējie revidenti 2002. gada 8. novembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pasta vēstuli, nosakot, ka visas atlikušās informācijas sniegšanas termiņš ir 2002. gada 30. novembris.

2002. gada 11. novembrī sūdzības iesniedzējs atvainojās par kavēšanos, informējot viņus, ka viņš divu nedēļu laikā neatradīsies savā birojā un ka viņš mēģinās nosūtīt vairāk informācijas pēc šī termiņa.

Ārējie revidenti 2002. gada 27. novembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam oficiālu vēstuli, apstiprinot, ka joprojām tiek piemērots termiņš – 2002. gada 30. novembris – atlikušās informācijas sniegšanai. Revidenti arī paskaidroja, ka gadījumā, ja šī informācija netiks sniegta, revīzijas ziņojuma pamatā būs faktiski sniegtā informācija un attiecīgi tiks noraidītas izmaksas. Šajā vēstulē tika atkārtoti norādīts, kāda informācija vēl nav sniegta.

2002. gada 27. novembrī Komisijas revidents nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pastu, atkārtojot ārējo revidentu iepriekš minētajā vēstulē noteikto termiņu.

Atbildot uz iepriekš minēto vēstuli, sūdzības iesniedzējs 2002. gada 4. decembrī nosūtīja e-pastu ārējiem revidentiem, būtībā atsakoties sniegt atlikušo informāciju, jo tā "pašlaik pārsniedz mūsu cilvēkresursus". Attiecībā uz trūkstošo informāciju par algu sarakstu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tā ir viņa iepriekšējā grāmatveža (..) rīcībā, ar kuru diemžēl [] nav iespējams sazināties.

Tā kā termiņš bija beidzies, ārējais revīzijas uzņēmums 2003. gada 13. janvārī pieprasīja, vai tā darbiniekam būtu iespējams apmeklēt CINAR grāmatvežus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par algām.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 14. janvārī paziņoja, ka ir pilnvarojis ārējās revīzijas uzņēmumu sazināties ar CINAR grāmatvežiem.

Ārējie revidenti 2003. gada 30. janvārī nosūtīja vēstuli CINAR grāmatvežiem, pieprasot informāciju par algām pirms viņu telpu apmeklējuma.

Tā kā netika saņemta atbilde par algas informācijas sniegšanu, ārējie revidenti piezvanīja grāmatvežiem divos atsevišķos gadījumos, katru reizi paziņojot, ka attiecīgais grāmatvedis ir ārpus biroja.

2003. gada 4. martā atbildes trūkuma dēļ CINAR grāmatvežiem tika nosūtīta otra vēstule. Ārējie revidenti nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pasta vēstuli, lūdzot nodrošināt, ka tiek saņemta atbilde no CINAR grāmatvežiem, lai pabeigtu revīzijas ziņojumu. Ārējie revidenti uzsvēra, ka "ja šī informācija netiks saņemta, mēs būsim spiesti attiecīgi izdarīt secinājumus. "

2003. gada 5. martā CINAR grāmatveži atbildēja, ka algu sarakstu ir sagatavojis CINAR un ka viņi neglabā algu saraksta kopijas.

No 2003. gada 5. marta līdz 28. maijam sūdzības iesniedzējs nesniedza papildu informāciju. Tādējādi revidentiem nebija citas izvēles kā vien pabeigt ziņojumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

2003. gada 29. maijā ziņojuma kopija ierakstītā vēstulē tika nosūtīta CINAR, lai saņemtu tās komentārus.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. jūnijā nosūtīja pagaidu atbildi uz ziņojumu.

Revidenti 2003. gada 24. jūlijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pastu, apstiprinot viņa pagaidu atbildes saņemšanu un norādot, ka CINAR līdz 2003. gada 28. augustam bija jāsniedz vai nu sīkāka atbilde uz ziņojumu, vai arī vajadzīgie dokumenti.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 30. jūlijā atbildēja ar īsu vēstuli, uzsverot, ka revīzija joprojām tiek apstrīdēta un ka CINAR nevar pieņemt revidentu nosūtīto versiju. Sūdzības iesniedzējs pievienoja 34 algas aprēķina informācijas kopijas par maksājumiem, kas veikti pētniekiem, kuri iesaistīti četros līgumos. Viņš norādīja, ka revidentiem tika izsniegtas šo algas aprēķinu kopijas.

2003. gada 3. septembrī ārējie revidenti atbildēja, ka pievienotā algas aprēķina informācija attiecas tikai uz VISCON projektu. Viņi noliedza, ka būtu saņēmuši algas aprēķinu kopijas vai nu apmeklējuma laikā, vai pēc vairākiem šīs informācijas pieprasījumiem. Patiešām, kad tika pieprasīti algas aprēķini, revidentiem tika paziņots, ka nav iespējams piekļūt šai informācijai no algu saraksta sistēmas un ka būtu jāvēršas pie sūdzības iesniedzēja grāmatvežiem. Tās arī paskaidroja, ka CINAR būtu jāveic ievērojams papildu darbs uz vietas un ka, ņemot vērā a) sarakstes ieilgumu, lai iegūtu nepieciešamos pierādījumus; b) faktu, ka LF bija pabeidzis savu ziņojumu līdz pēdējam posmam; un c) ka jebkādu savākto papildu pierādījumu rezultātā ziņojums tiktu pārstrādāts, šā papildu revīzijas darba izmaksas un ziņojuma sagatavošana būtu jāsedz CINAR, un aplēstās izmaksas būtu aptuveni 2900 sterliņu mārciņu bez PVN.

Komisija savā atzinumā apgalvoja, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ pieprasītie dokumenti un informācija nav nesaistīti vai nesamērīgi, kā norādīts sūdzībā:

i) CINAR savos līgumu priekšlikumos bija izmantojusi atšķirīgas vidējās likmes “augstākajiem inženieriem” un “inženieriem” tajā pašā gadā, un pieskaitāmo izmaksu procentuālās daļas atšķirības 4. pamatprogrammas līgumiem bija ļoti lielas (no 40 % līdz 100 %);

ii) CINAR dažos gadījumos nebija minējis projektos strādājošo vadošo darbinieku vārdus. Tā vietā dažreiz tika norādītas tikai personāla pakāpes. Tā kā 55 % no CINAR ienākumiem nāk no privātām konsultācijām, nebija iespējams saskaņot darbu, ko CINAR darbinieki veica saistībā ar EK finansētiem projektiem, ar darbu, kas tika veikts saistībā ar citiem darbiem. Revidenti vēlējās iegūt skaidru priekšstatu par to, kā diezgan mazam uzņēmumam, piemēram, CINAR, izdevās strādāt tik daudz stundu EK projektos papildus konsultācijām ārpus EK vai citam darbam. Revīzijas ziņojumā ir norādīts: "[t]ādējādi, ja nebija iespējams pārbaudīt, cik efektīvi darbuzņēmējs spēj nošķirt izmaksas, kas saistītas ar EK finansētiem projektiem, no izmaksām, kas radušās, veicot privātu klientu darbu"(5);

iii) Tā kā CINAR bija līgumi arī ar citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, nevis RTD ĢD, bija pamatoti iegūt pilnīgu priekšstatu par šiem līgumiem. Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) 4. un 5. pamatprogrammas ietvaros finansēto ES projektu skaits bija mazāks par 20;

iv) Vispārējā ainā par to, kas patiešām tika prasīts apmeklējuma laikā uz vietas, CINAR koncentrējās uz maznozīmīgu jautājumu, proti, priekšlikumiem, kas revīzijas apmeklējuma laikā vēl nebija izskatīti. Komisija atzina, ka tā nav ņēmusi vērā, ka W., viens no ārējiem revidentiem, bija iekļāvis šo jautājumu savā 2002. gada 29. novembra vēstulē, un atvainojās par to. Tomēr tā joprojām uzskatīja, ka šis konkrētais pieprasījums ir pamatots, lai gūtu vispārēju priekšstatu par to, kā un kuri CINAR darbinieki tiks iesaistīti konkrētos ES projektos, ņemot vērā to, ka gandrīz visi CINAR darbinieki, šķiet, jau ir iesaistīti citos ES finansētos projektos.

Arguments, ka trūkst tikai daļas no algu saraksta informācijas

Attiecībā uz CINAR argumentu, ka "tika sniegta kopsavilkuma informācija par algām" , tas nepārprotami bija pretrunā revīzijas ziņojumam. Komisija nesaskatīja iemeslu, kāpēc revidenti varētu apgalvot, ka nav saņēmuši noteiktu informāciju, ja būtu taisnība pretējai. Patiešām, ja informācija būtu saņemta, tā būtu minēta revīzijas ziņojumā - vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Komisijas revidents apstiprināja, ka apmeklējuma laikā uz vietas netika saņemta informācija par algām un ka CINAR pats nosūtīja revidentus tieši CINAR grāmatvežiem.

Tomēr galu galā izrādījās, ka grāmatveži neglabāja informāciju par algām. CINAR grāmatvedis 2003. gada 5. marta vēstulē norādīja:

"Pateicamies par Jūsu vēstulēm un atvainojamies par kavēšanos ar atbildes sniegšanu. Algu sarakstu sagatavoja CINAR Limited, nevis mēs paši, un mēs nesaņēmām algu saraksta kopijas, kad apmeklējām uzņēmuma birojus, lai sagatavotu pārskatus (...)".

Arguments par Komisijas revidenta lomu

Piektais arguments būtībā attiecās uz Komisijas revidenta lomu no ārējā revīzijas uzņēmuma revīzijas ziņojuma pabeigšanas līdz 2005. gada 28. februāra sanāksmei ar CINAR pārstāvjiem.

Komisijai 2003. gada martā kļuva skaidrs, ka revidenti neiegūs vajadzīgo informāciju no CINAR grāmatvežiem. Fakts, ka Komisija to nevarēja iegūt no CINAR, jau bija skaidrs no revīzijas uz vietas CINAR telpās 2002. gada augustā. Komisija arī atgādināja, ka CINAR nav sniedzis informāciju par pieskaitāmo izmaksu aprēķiniem. Šādos apstākļos Komisijas revidents lūdza ārējos revidentus iesniegt CINAR revīzijas ziņojuma projektu, paturot prātā, ka revīzijas procedūra tika skaidri izskaidrota CINAR apmeklējuma laikā un revīzijas ziņojumā aprakstīta šādi:

"Visbeidzot, [Komisijas revidents] informēja [sūdzības iesniedzēju] par procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz sagatavoto revīzijas ziņojumu, citējot Piektā pamatlīguma 26. panta 3. punktu: Pamatojoties uz finanšu revīzijas laikā izdarītajiem konstatējumiem, sagatavo provizorisku ziņojumu. Komisija to nosūta attiecīgajam līgumslēdzējam, kas viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas var par to izteikt apsvērumus.

Galīgo ziņojumu nosūta attiecīgajam līgumslēdzējam. Mēneša laikā pēc apsvērumu saņemšanas tie var tos darīt zināmus Komisijai. Komisija var nolemt neņemt vērā apsvērumus, kas iesniegti pēc minētā termiņa.

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, tostarp izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz visiem tās veiktajiem maksājumiem vai to daļu.”

Tādējādi revīzijas ziņojuma projekts tika iesniegts ar ierakstītu vēstuli 2003. gada 29. maijā, tādējādi CINAR tika pilnībā informēts par tajā ietvertajiem faktiem un konstatējumiem neilgi pēc 2003. gada 29. maija. CINAR atbildēja ar 2003. gada 19. jūnija vēstuli, kuras pēdējā rindkopa ir šāda: "Šādos apstākļos mums [ sic] bija pienākums konsultēties ar mūsu grāmatvedi, kā arī ar juridisko biroju, lai sagatavotu precīzāku atbildi uz Jūsu ziņojumu, kuru [sic] Jums nosūtīs pēc iespējas ātrāk ".

Ar 2003. gada 30. jūlija vēstuli CINAR sniedza zināmu informāciju. Ārējie revidenti to analizēja un 2003. gada 3. septembra vēstulē nosūtīja savus apsvērumus CINAR. Minētajā vēstulē tās apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka, apmeklējot telpas, tām “tika izsniegtas algas aprēķinu kopijas pētniekiem, kas iesaistīti visos četros revidētajos projektos”.

Komisija uzskata, ka Ārējās revīzijas nodaļa uzskatīja, ka CINAR bija pietiekami daudz laika un pietiekamu iespēju iesniegt attiecīgo informāciju (arī attiecībā uz pieskaitāmo izmaksu aprēķinu, par kuru CINAR bija pilnībā klusējis), un nolēma, ka šajā posmā Komisijai bija pienācis laiks pieņemt nostāju. Komisija to izdarīja 2003. gada 15. septembra ierakstītā vēstulē, atgādinot vispārējo vēsturi un atbildot uz CINAR piezīmēm, kas ietvertas tās 2003. gada 19. jūnija un 30. jūlija vēstulēs. Iepriekš minētās Komisijas vēstules CINAR pēdējā rindkopa ir šāda:

"Tomēr, lai pilnībā ievērotu tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam, Jūs varat (sk. Viscon un korozijas novēršanas līgumu II pielikuma 26.3. pantu) viena mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas darīt zināmus savus apsvērumus par pievienoto galīgo ziņojumu. Ņemiet vērā, ka Komisijai nav pienākuma ņemt vērā apsvērumus, kas saņemti pēc šā termiņa. Ņemot to vērā, mēs uzskatīsim, ka šī revīzija ir pabeigta, un attiecīgie Komisijas dienesti ieviesīs revīzijas rezultātus."

CINAR atbildēja ar 2003. gada 25. septembra vēstuli, un Komisija atbildēja 2003. gada 13. novembrī, pēdējā rindkopā norādot:

"Noslēgumā mēs konstatējām, ka Jūsu 2003. gada 25. septembra vēstulē nav neviena jauna elementa vai būtiska argumenta, kas liktu apšaubīt revīzijas ziņojuma konstatējumu. Līdz ar to mēs nevaram pārskatīt vai grozīt nevienu revīzijas ziņojuma daļu vai mūsu nostāju, kas izklāstīta mūsu 2003. gada 15. septembra vēstulē. Tā kā CINAR bija pietiekami daudz laika, lai sniegtu pieprasīto informāciju, un tai bija pienācīgas iespējas paziņot apsvērumus, mēs tagad uzskatām, ka šī revīzija ir pilnībā pabeigta."

Nākamā sanāksme 2005. gada 28. februārī

Komisija uzsvēra, ka CINAR no 2003. gada novembra līdz 2004. gada decembrim klusēja. Pēc nelielas e-pasta vēstuļu apmaiņas Komisija piekrita tikties ar CINAR pārstāvjiem 2005. gada 28. februārī, neraugoties uz to, ka CINAR nebija norādījusi precīzu sanāksmes tematu un ka tā bija skaidri informēta (jau Komisijas 2003. gada 15. septembra vēstulē), ka par revīzijas konstatējumu īstenošanu, kas tagad ir galīgi, atbild citi PTA dienesti, nevis Ārējās revīzijas nodaļa. Turklāt savā 2005. gada 3. februāra e-pasta vēstulē CINAR minēja šādu apgalvojumu (ko Komisija noraidīja nākamajā dienā):

"Man ir jautājums. Mūsuprāt, britu revidenti bija drakoniski visos aspektos. Rumour ir tas, ka viņiem tiek maksāta komisija par atgūtajiem līdzekļiem. Tas man šķiet diezgan neticami. Vai jūs varat noliegt šīs baumas, lūdzu?"

Sanāksmes iekšējais protokols, ko sagatavojis Ārējās revīzijas nodaļas revidentu pārstāvis, nepārprotami ir pretrunā jautājumiem, kas izvirzīti CINAR ombudam iesniegtās sūdzības 3. lappuses 2. punktā attiecībā uz revīzijas ziņojuma apstiprināšanu un sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu un pierādījumu noraidīšanu, pamatojoties uz to, ka tie nebija nosūtīti agrāk. Šajā protokolā tostarp ir norādīts:

"1. [Komisijas revidents] atgādināja gan [RTD ĢD revidents], gan [sūdzības iesniedzējs] par revīzijas vēsturi, kur:

• Vēstulē, kurā paziņots par revīziju (kas jāveic revīzijas uzņēmumam [LF]), bija skaidri norādīts, kādi dokumenti būtu jāuzskata par pieprasīto izmaksu pierādījumu; tā arī uzdeva konkrētu jautājumu par to, kur tika kārtota CINAR grāmatvedība. Atbilde uz šo jautājumu bija tāda, ka [CINAR grāmatvedības birojs] glabāja CINAR grāmatvedību.
• Sazinoties ar CINAR grāmatvedi, revidentiem tika paziņots, ka grāmatvedim faktiski nav nekā. Tāpēc informāciju par algām nevarēja pierādīt.
• CINAR nevarēja sagatavot lielāko daļu to darbinieku algas lapu, uz kuriem attiecās EK līgumi.
• Nevarēja pierādīt, ka tie ir samaksāti.
• Algas aprēķina veidlapas viņš nevarēja uzrādīt [ sic].
• Apakšuzņēmēju rēķini nešķiet likumīgi, jo [] nav PVN numura, turklāt CINAR nevarēja pierādīt, ka tie ir samaksāti.
• Revīzijas rezultāti tika paziņoti CINAR ar secinājumu vēstuli [2003. gada 15. septembris]. No CINAR saņemtās atbildes bija ļoti neskaidras, ka [sic] neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem.
• viņam būtu jāatzīst, ka līgumā, ko CINAR parakstīja ar EK, bija noteikts, ka CINAR ir jāpierāda izmaksas, kas iztērētas saistībā ar līgumu, un CINAR to nav izdarījis. Tāpēc revīzija tika slēgta un rezultāti nosūtīti attiecīgajiem direktorātiem īstenošanai.

2. [Sūdzības iesniedzējs] un LF atzina, ka pastāv dažas problēmas saistībā ar to pārvaldību, jo tie visi bija tehniskie darbinieki, nevis finanšu [personāls]. Tāpēc viņi grāmatvedību bija uzticējuši ārpakalpojumu sniedzējiem, bet bija problēmas ar saziņu; [sūdzības iesniedzējs] tomēr apgalvo, ka informācija par algu sarakstu tika nosūtīta EK par visu personālu, izņemot vienu. [Komisijas revidenta] rīcībā nav šādas informācijas, un viņš nekad nav redzējis šo informāciju. [Sūdzības iesniedzējs] un FL apgalvo, ka apakšuzņēmēju rēķini bija likumīgi un atbilda Apvienotās Karalistes tiesību aktu prasībām.

3. [Komisijas revidents] viņus informēja par EK/RTD ĢD pienākumu ļoti stingro nošķiršanu. Revīzijas nodaļa veic revīziju un nosūta rezultātu secinājumu attiecīgajam direktorātam īstenošanai. Revīzijas nodaļai nekādā veidā nav atļauts ietekmēt rezultātu īstenošanu. Lēmumus par revīzijas rezultātu neīstenošanu vai daļēju īstenošanu drīkst pieņemt tikai direktorāta kredītrīkotājs. CINAR būtu jāvēršas pie attiecīgajiem direktorātiem un jāpārliecina tie par saviem argumentiem [kas saistīti, piemēram, ar veikto tehnisko darbu]. [Komisijas revidents] vēlas sniegt CINAR kontaktinformāciju.

4. [Komisijas revidents] arī informēja CINAR, ka, ja attiecīgie direktorāti to pieprasa, ārējās revīzijas nodaļa vēlas veikt citu revīziju, bet norādīja, ka, ja šāda revīzija tiek veikta, tad CINAR ir jānodrošina, ka visas izmaksas ir pienācīgi reģistrētas un pamatotas kopā ar maksājuma apliecinājumu un ka netiks pieļauti nekādi izņēmumi. [Sūdzības iesniedzējs] tam piekrita."

Turklāt Komisija nevarēja risināt sarunas ar revidēto uzņēmumu, lai panāktu noteiktu revīzijas konstatējumu par to. Jebkuru revīzijas konstatējumu var ņemt vērā, tikai pamatojoties uz skaidru, būtisku un savstarpēju informāciju un dokumentāciju.

Ap 2005. gada jūniju Ārējās revīzijas nodaļa uzzināja par e-pastu, ko sūdzības iesniedzējs nosūtījis RTD ĢD J direktorāta finanšu darbiniekam, norādot, ka “[Komisijas revidents] piekrita pārskatīt revīzijas rezultātus un sanāksmes noslēgumā apsolīja mums atbildi uz mūsu lietu”. 2005. gada 10. jūnijā Komisijas revidents atbildēja šādi:

"Šajā sanāksmē [2005. gada 28. februārī] es skaidri paskaidroju, ka ārējo revīziju nodaļas (RTD ĢD R4) loma ir "izsmelta", jo Komisijas veiktā CINAR revīzija tika pabeigta 2003. gadā. Turklāt es norādīju, ka es nespēju (tādā nozīmē, ka man nav kompetences, ņemot vērā pienākumu nošķiršanu Komisijā) pārskatīt revīzijas konstatējumus un iesaistīties to īstenošanā, jo par to ir atbildīgi vienīgi RTD ĢD attiecīgo darbības direktorātu kredītrīkotāji."

Komisijas secinājumi

Komisija no visa iepriekš minētā secināja, ka i) tā ir pareizi izmantojusi savas līgumiskās tiesības veikt revīziju par četriem līgumiem ar CINAR; ii) tā uzskata, ka revidenti visu laiku ir rīkojušies pareizi; iii) CINAR tika pastāvīgi informēts par konstatējumiem, tam tika dots pietiekams laiks un iespējas aizstāvēties un sniegt pieprasīto informāciju; iv) šīs informācijas pieprasījumu raksturs bija skaidrs; un v) nav pieļautas administratīvas kļūmes un netaisnīga attieksme.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un apgalvoja, ka ir sniedzis Komisijai un LF trūkstošo informāciju, kad to ziņojums vēl bija tikai projekta stadijā. Tomēr Komisijas secinājumi bija balstīti tikai uz ziņojuma projektu, lai gan tajā laikā tā bija redzējusi algu sarakstu un darba laika uzskaites lapu informāciju par personāla un pieskaitāmajām izmaksām.

Tā kā CINAR apmeklēja trīs Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) locekļi, kuri tajā laikā rūpīgi izmeklēja visus CINAR 1996.–2006. gada projektus, tostarp tos, kas jau bija revidēti, CINAR ierobežotie resursi pārsniedza iespēju sniegt plašu un detalizētu atbildi uz Komisijas atzinumu.

Atsaucoties uz nepārliecinošajiem konstatējumiem ziņojuma projektā par četriem revidētajiem līgumiem, kurus tolaik izskatīja OLAF, sūdzības iesniedzējs ierosināja ombudam apturēt jebkādas turpmākas darbības saistībā ar šo sūdzību.

Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 29. janvārī nosūtīja papildu iesniegumu, informējot ombudu par OLAF izmeklēšanas pabeigšanu, kas ietvēra iepriekš minētos četrus līgumus.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Eiropas ombuds atzīmē, ka Eiropas Komisija izmeklēšanas gaitā ir paudusi bažas par šīs 2005. gada 5. augusta sūdzības pieņemamību. Tā apgalvoja, ka divu gadu termiņa sūdzības iesniegšanai ombudam pieņemamības nosacījums nav izpildīts, ņemot vērā, ka sūdzības pamatā esošie fakti bija 2002. gada 20.–21. augustā (revīzijas datums) un 2003. gada 29. maijā (revīzijas ziņojuma projekta nosūtīšanas datums).

1.2 No iepriekš minētajiem apgalvojumiem ombuds nesaprot, ka Komisija vēlējās apstrīdēt ombuda kompetenci izskatīt šo lietu. Šajā saistībā viņš norāda, ka sūdzība attiecās ne tikai uz revīziju, kas patiešām notika vairāk nekā divus gadus pirms sūdzības iesniegšanas viņam, bet arī uz notikumiem, kas izrietēja no revīzijas un tādējādi notika pēc tās. Šie notikumi ietvēra Komisijas 2003. gada 15. septembra prasību sūdzības iesniedzējam viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus par revīzijas ziņojuma projektu, lai pilnībā ievērotu sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam.

Tomēr ombuds atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka labas sadarbības garā ar ombudu tā nolēma izskatīt visas sūdzības iesniedzēja piezīmes.

1.3 Turklāt ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos minēja OLAF izmeklēšanu. Tomēr viņš norāda, ka šī sūdzība sākotnēji tika iesniegta pret Komisiju un tādēļ jautājumi, kas saistīti ar OLAF izmeklēšanu, šajā ombuda lēmumā nav aplūkoti.

1.4 Visbeidzot, ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs lūdza viņam piemērot pagaidu pasākumus un apturēt revīzijas secinājumu izpildi. Tādēļ ombuds precizē, ka atšķirībā no tiesām viņam nav pilnvaru noteikt pagaidu pasākumus.

2 Iespējamā netaisnīgā attieksme

2.1 Sūdzības iesniedzējs, mazs konsultāciju uzņēmums ar pieredzi ogļu un biomasas sadedzināšanas un emisiju kontroles jomā, noslēdza ar Komisiju četrus pētniecības līgumus saskaņā ar Ceturto pamatprogrammu ("FP4") un Piekto pamatprogrammu ("FP5") par pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu ("PTA"). Šie līgumi attiecās uz pētījumiem biomasas, toksisko metālu un atsevišķu hlorēto savienojumu emisiju jomā, kā arī uz koroziju un optimizētu degļa bankas darbības kontroli un ilgāku iekārtas ekspluatācijas laiku (projekti/līgumi VISCON, TESSA, CORROSION un ENDASH).

Pamatojoties uz attiecīgajiem šo līgumu noteikumiem, Komisija nolēma veikt sūdzības iesniedzēja pārskatu revīziju saistībā ar minēto līgumu izpildi. Komisija uzticēja revīziju ārējam revīzijas uzņēmumam, bet bija iesaistīta arī tā revīzijas nodaļa.

Ārējie revidenti 2002. gada 20.–21. augustā pārbaudīja dokumentus sūdzības iesniedzēja telpās un intervēja sūdzības iesniedzēja darbiniekus.

Pēc tam papildus sanāksmēm starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju notika sarakste starp i) sūdzības iesniedzēju un ārējiem revidentiem; ārējos revidentus un sūdzības iesniedzēja grāmatvežus; un iii) sūdzības iesniedzējs un Komisija.

Sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisija ir rīkojusies netaisnīgi attiecībā uz ārējo revīziju un tās turpmākajiem posmiem. Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis piecus konkrētus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu (“i)–v) argumenti”).

2.2 Komisija pauda nostāju par katru no sūdzības iesniedzēja konkrētajiem argumentiem atsevišķi. Kopumā tā uzskatīja, ka tā ir pareizi izmantojusi savas līgumiskās tiesības veikt revīziju par četriem līgumiem ar CINAR. Tā uzskatīja, ka revidenti vienmēr ir rīkojušies pareizi. CINAR tika pastāvīgi informēts par revidentu konstatējumiem un piedāvāja pietiekami daudz laika un iespēju aizstāvēties un sniegt pieprasīto informāciju. Šīs informācijas pieprasījumu raksturs bija skaidrs. Komisija secināja, ka tās ārējie revidenti un pati Komisija pret sūdzības iesniedzēju izturējās taisnīgi. Komisija arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, apmeklējot CINAR telpas uz vietas, ir paziņojis, ka " viņš uzskata, ka revīzijas procedūra ir pareizi piemērota visā apmeklējuma laikā uz vietas " .

2.3 Ombuds izskatīs šo apgalvojumu, atsaucoties uz katru no konkrētajiem argumentiem i) līdz v), ko sūdzības iesniedzējs iesniedzis, lai pamatotu šādu apgalvojumu.

Arguments i) par revidentu rīcību

2.4 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka "CINAR pārstāvji"revidentu priekšā jūtas kā noziedznieki, un (...) kādā no intervijas sesijām tika izteikts pat rasistisks komentārs". Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka “revīzijas mērķis, šķiet, robežojas ar apsēstību mūs slēgt”.

2.5 Attiecībā uz paziņojumu par "apsēstību slēgt CINAR"Komisija iebilda, ka tā ir vienkārši veikusi revīziju saskaņā ar parastajām procedūrām, kas paredzētas EK līgumos, un ievērojot visas iespējamās garantijas revidētajam uzņēmumam. Attiecībā uz "rasu" piezīmi Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs nav precizējis, kādas piezīmes ir izteiktas un kuras var klasificēt kā "rasu", kā arī nav norādījis, kurš ir izteicis šādas piezīmes.

2.6 Ombuds šajā sakarā norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto, pamatojoties uz attiecīgajiem attiecīgo līgumu II pielikuma 24. panta 1. punkta noteikumiem, tam bija tiesības veikt revīziju divu gadu laikā pēc līguma izpildes. Turklāt ar revīziju saistītā procedūra bija noteikta līgumu II pielikuma 26. pantā ("Revīzija").

2.7 Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka Komisijas ārējie revidenti un Komisijas revidents vairākkārt pieprasīja informāciju no sūdzības iesniedzēja vēstulēs un e-pastos (2002. gada 5. septembrī, 19. septembrī, 24. septembrī, 8. oktobrī, 14. oktobrī, 30. oktobrī, 8. novembrī un 27. novembrī, kā arī 2003. gada 13. janvārī un 4. martā), lai papildinātu attiecīgo dokumentāciju. Turklāt 2005. gada 28. februārī viņi tikās ar sūdzības iesniedzēju, lai uzklausītu viņa argumentus.

2.8 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pamatotus pierādījumus, lai pamatotu savu argumentu, ka revīzija bija paredzēta CINAR slēgšanai vai ka tā bija " obsesīvu centienu izpausme".

2.9 Turklāt ombuds norāda, ka i) Komisija savā atzinumā stingri noliedza, ka tās ierēdņi vai ārējie revidenti būtu izteikuši "rases" vai jebkādus citus komentārus, kas revidētā uzņēmuma darbiniekiem liktu justies tā, it kā viņi būtu noziedznieki, un ii) sūdzības iesniedzējs neizvērsa šo konkrēto argumentu savos turpmākajos apsvērumos. Tāpēc ombuds neuzskata par lietderīgu veikt papildu izmeklēšanu attiecībā uz šiem diviem argumentiem par revidentu rīcību.

Arguments ii) par privātās dzīves neaizskaramības tiesību neievērošanu

2.10 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka CINAR tiesības uz privātumu nav ievērotas, jo tika pieprasīti personas dati un līguma noteikumi, tostarp atsevišķiem pētniekiem izmaksātās algas apmērs.

2.11 Komisija paļāvās uz revidētajos līgumos ietvertajiem noteikumiem, kopsavilkumā norādot, ka sūdzības iesniedzējam bija i) jākārto grāmatvedība un revīzijas laikā jādara pieejama visa tajā iekļautā detalizētā informācija saskaņā ar grāmatvedībai piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem sūdzības iesniedzējam tika arī lūgts ii) norādīt to personu vārdus un uzvārdus, kuras strādā saskaņā ar četriem līgumiem, kā arī attiecībā uz diviem līgumiem; laiks, ko konkrētas personas veltījušas projektiem; par kādu algu; un vai CINAR faktiski ir izmaksājusi šo algu. Komisija arī paskaidroja, ka šāda informācija bija nepieciešama, lai pārbaudītu, vai CINAR pieprasītā summa personāla izmaksām bija pareiza.

2.12 Ombuds uzskata, ka Komisijas skaidrojums ir pamatots, un nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu (ii).

Arguments iii) par nesaistītu un nepamatotu informāciju

2.13 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir pieprasījusi nesaistītu un neattaisnojamu informāciju, piemēram, "pilnīgu sarakstu ar visiem priekšlikumiem, kā arī projektiem, kuriem (..) jābūt ārpus revīzijas tvēruma, jo Komisija pieņēma un finansēja tikai nelielu daļu no [CINAR ] priekšlikumiem."

2.14 Savā atzinumā Komisija pamatoja nepieciešamību iepazīties ar šiem dokumentiem, jo kopumā CINAR revīzijas laikā jau bija iesaistīts vairākos citos vēl nepabeigtos ES finansētos projektos, kuros strādāja gandrīz visi CINAR darbinieki. Tāpēc revidenti uzskatīja, ka ir pamatoti novērtēt, vai joprojām ir pieejami cilvēkresursi, kuru darbu varētu nodalīt no citiem CINAR īstenotajiem projektiem, ļaujot tos nodarbināt attiecīgo līgumu izpildei. Komisija arī norādīja, ka CINAR izmantoja ļoti lielas pieskaitāmo izmaksu procentuālās daļas atšķirības ceturtās pamatprogrammas līgumiem (no 40 % līdz 100 %) un nenorādīja projektos strādājošo vadošo darbinieku vārdus.

2.15 Ņemot vērā iepriekš minēto skaidrojumu, Komisijas prasība iesniegt visu priekšlikumu, kā arī projektu pilnīgu sarakstu šķiet pamatota. Turklāt, kā Komisija norādīja un sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja, sūdzības iesniedzējs piekrita sniegt informāciju par visiem priekšlikumiem apmeklējuma laikā 2002. gada 20.–21. augustā, un šī vienošanās tika ierakstīta apmeklējuma protokolā. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iii) argumentu.

Arguments iv) par to, ka trūka tikai daļa no algu saraksta informācijas, un arguments v) par Komisijas revidenta lomu

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka revīzijas ziņojumā (projektā un galīgajā redakcijā) ārējie revidenti ir snieguši nepatiesu apgalvojumu, ka "no CINAR nav iegūta nekāda informācija par algām". Viņš apgalvoja, ka ir sniedzis daļu no algu saraksta informācijas.

2.17 Komisija apgalvoja, ka tās revidents apstiprināja, ka apmeklējuma uz vietas laikā netika saņemta informācija par algām un ka revidenti tika nosūtīti pie CINAR grāmatvežiem, kuri savukārt noliedza, ka viņu rīcībā būtu šādi dokumenti.

2.18 Ombuds tomēr norāda, ka, izprotot sūdzības iesniedzēja argumentu, viņš atsaucās uz daļēju informāciju par algām saistībā ar VISCON projektu, kas bija pievienota viņa 2003. gada 30. jūlija vēstulei ārējiem revidentiem, tas ir, vēstuli, kas datēta pēc a) apmeklējuma uz vietas, b) apspriešanās ar sūdzības iesniedzēja grāmatvežiem un c) revīzijas ziņojuma projekta, kas viņam tika iesniegts 2003. gada 29. maijā.

Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis arī savu argumentu v), ka, lai gan viņš faktiski sniedza šo informāciju (neatkarīgi no datuma), Komisijas revidents rīkojās negodīgi, jo viņš nemainīja ārējo revidentu sagatavoto revīzijas ziņojumu, bet pieņēma to kā galīgo ziņojumu.

Tāpēc sūdzības iesniedzējs galveno uzmanību pievērsa Komisijas revidenta lomai no brīža, kad ārējais revīzijas uzņēmums pabeidza revīzijas ziņojumu, līdz tikšanās brīdim ar CINAR pārstāvjiem 2005. gada 28. februārī. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši kritizēja Komisijas revidenta lēmumu apstiprināt ārējo revidentu sagatavoto revīzijas ziņojumu un noraidīt visus sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus un pierādījumus tikai tāpēc, ka tie nebija iesniegti iepriekš.

2.19 Vispirms ombuds atzīmē, ka savā 2003. gada 3. septembra atbildē uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 30. jūnija vēstuli, kurā iekļauta daļēja informācija par algām, ārējie revidenti paskaidroja, ka revīzijas ziņojums jau bija pabeigts līdz 2003. gada 29. maijam. Tās arī paskaidroja, ka gadījumā, ja tās, pamatojoties uz tagad sniegto daļējo informāciju par algām, grozītu revīzijas ziņojumu, tam būtu nepieciešams ievērojams papildu darbs, un šā papildu darba izmaksas būtu jāsedz CINAR. Šī papildu darba summa bija aptuveni 2900 sterliņu mārciņu bez PVN. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nav veicis šādu maksājumu.

2.20 Nesaņemot nostāju par ārējo revidentu pieprasījumu veikt šādu maksājumu, rodas jautājums, vai Komisijas revidents varētu veikt pasākumus, lai mainītu 2003. gada 15. septembra galīgo revīzijas ziņojumu un novirzītos no 2003. gada 29. maija ziņojuma projekta, lai ņemtu vērā starplaikā sniegto informāciju par daļējām algām.

2.21 Ņemot vērā abu pušu sniegto informāciju, ombuds norāda, ka Komisijas sarakstē (6), kas adresēta gan sūdzības iesniedzējam, gan CINAR grāmatvežiem, sūdzības iesniedzējam pēc 2002. gada 20.-21. augusta apmeklējuma uz vietas tika dotas vairākas iespējas sniegt atbilstošus apstiprinošus pierādījumus, jo īpaši pilnīgu informāciju par algām pēc revīzijas.

Ombuds arī atzīmē, ka Komisija vairākkārt, tostarp savā 2002. gada 5. septembra e-pasta vēstulē, ir uzsvērusi, cik svarīgi ir sniegt pilnīgu informāciju par algām, uzsverot, ka tā ir vissvarīgākā iztrūkstošā informācija.

Turklāt Komisija bija skaidri norādījusi sūdzības iesniedzējam, ka gadījumā, ja šī informācija netiktu saņemta, revidenti būtu spiesti pabeigt savu ziņojumu bez tā. Tā noteica sūdzības iesniedzējam galīgo termiņu – 2002. gada 30. novembri –, līdz kuram jāsniedz pilnīga informācija par algām.

Tomēr šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nesniedza pilnīgu, bet tikai daļēju informāciju par algām un to darīja tikai astoņus mēnešus pēc iepriekš minētā galīgā termiņa beigām. Turklāt tā nepaskaidroja, kāpēc tā nevarēja ievērot termiņu.

2.22 Ņemot vērā iepriekš minēto, nešķiet, ka Komisijas revidents būtu rīkojies netaisnīgi attiecībā pret sūdzības iesniedzēju, nemainot galīgo ziņojumu, pamatojoties uz daļēju informāciju par algām. Tomēr ombuds atzīmē, ka Komisija revīzijas ziņojumā ir iekļāvusi gan sūdzības iesniedzēja 2003. gada 30. jūlija vēstules, gan ārējo revidentu 2003. gada 3. septembra atbildes kopijas, pateicoties sūdzības iesniedzējam par daļējo algas aprēķina informāciju (7). Tādējādi šķiet, ka Komisija savā revīzijas ziņojumā ir precīzi atsaukusies uz daļēju informācijas sniegšanu par algām. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu (iv).

2.23 Attiecībā uz Komisijas revidenta lomu kopumā ombuds ņem vērā i) informāciju, kas viņam iesniegta saistībā ar šo izmeklēšanu; ii) jo īpaši attiecīgie noteikumi, kas reglamentē revidētos līgumus JOR3-CT98-0285, ENV4-CT97-0597, ENK5-CT99-0002 un ENK5-CT99-0025; iii) revīzijas ziņojuma attiecīgos konstatējumus par to, ka šo līgumu finanšu pārvaldība netika veikta pieņemamā veidā un ka ziņojums neatbilda līguma prasībām; un iv) sīki izstrādātos paskaidrojumus, ko Komisija sniegusi savā atzinumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav konstatēts, ka ne Komisijas revidents, ne Komisija būtu netaisnīgi izturējušies pret sūdzības iesniedzēju saistībā ar ārējo revīziju un tās turpmākajiem posmiem.

Komisijas paskaidrojumā, kas sniegts tās atzinumā, tā vietā norādīts, ka tās revidents ir piemērojis attiecīgo līgumu noteikumus. Turklāt šķiet, ka sūdzības iesniedzējam bija dota iespēja aizstāvēt savas tiesības pirms galīgās revīzijas apstiprināšanas.

Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja v) argumentu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem, kas pamato viņa apgalvojumu par negodīgumu. Attiecībā uz argumentu par iespējamu "rasu" vai jebkādu citu komentāru izteikšanu, kas revidētā uzņēmuma darbiniekiem lika justies tā, it kā viņi būtu noziedznieki, vai par to, ka revīzija izpaudās kā obsesīvi centieni slēgt CINAR iepriekš 2.9. punktā paskaidroto iemeslu dēļ, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Revīzija attiecās uz šādiem pētniecības līgumiem, kas noslēgti starp Komisiju un CINAR kā līgumslēdzēju: JOR3-CT98-0285 par rūpniecisko sadedzināšanas iekārtu biomasas atlikumu izmantošanas un emisiju piemērošanu — ENDASH; ii) ENV4-CT97-0597 par ar toksiskiem metāliem bagātinātu mikronu daļiņu un atlasītu hlorētu savienojumu emisiju no alternatīvām cementa krāsnīm kvantificēšanu un kontroli - TESSA; iii) ENK5-CT99-0002 par malkas koroziju ogļu katlos - KOROZIJA; un iv) ENK5-CT99-0025 par V isual Sensing, lai optimizētu degļa bankas veiktspējas kontroli un uzlabotu augu mūžu - VISCON.

(2) Līgumu termiņi bija šādi: ENDASH no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim; TESSA no 1998. gada 1. jūnija līdz 2000. gada 30. novembrim; KOROZIJA no 2000. gada 1. maija līdz 2003. gada 30. aprīlim; un VISCON no 2003. gada 1. aprīļa līdz 31. martam.

(3) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4) LF bija I/A starptautiskā revīzijas tīkla dalībnieks, ar kuru Komisijai tajā laikā bija pamatlīgums. Šim nolūkam 2002. gada jūlijā ar šo uzņēmumu tika noslēgts īpašs nolīgums.

(5) Revīzijas ziņojums, 7. lpp. (4.1. iedaļa).

(6) Jo īpaši 2002. gada 5. septembra, 24. septembra, 8. oktobra un 27. novembra e-pasta vēstules, kā arī 2002. gada 27. novembra un 2003. gada 13. janvāra, 30. janvāra un 4. marta vēstules.

(7) Sk. Revīzijas ziņojuma 71.–73. lpp. (sūdzības iesniedzēja 2003. gada 30. jūlija vēstule) un 74. lpp. (Littlejohn Frasier 2003. gada 3. septembra atbilde).