Strasbūrā, 2007. gada 11. jūnijā

Godātais P. kungs!

Jūs 2005. gada 5. augustā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Revīzijas palātu ("ERP") par Jūsu pensionēšanās nosacījumiem, proti, Jūsu pensijas tiesību pārskaitīšanu.

2005. gada 22. septembrī es pārsūtīju sūdzību ERP priekšsēdētājam. Atzinuma iesniegšanas termiņš bija 2005. gada 31. decembris.

Ar 2005. gada 16. decembra vēstuli ERP priekšsēdētājs lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu.

Ar 2006. gada 10. janvāra vēstuli es informēju ERP priekšsēdētāju, ka apmierinu viņa lūgumu. Tajā pašā dienā Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts vēstulē.

ERP nosūtīja atzinumu 2006. gada 27. janvārī. 2006. gada 31. janvārī es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 22. februārī. 2006. gada 27. februārī Jūs man nosūtījāt vēl vienu vēstuli saistībā ar Jūsu sūdzību.

2006. gada 23. maijā es lūdzu ERP sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. ERP nosūtīja atbildi 2006. gada 27. jūnijā. ERP atbilde Jums tika nosūtīta ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 10. jūlijā.

2007. gada 11. maijā Jūs piezvanījāt maniem dienestiem un informējāt tos, ka 2007. gada 23. februārī Jūs esat iesniedzis lietu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Atvainojos par kavēšanos Jūsu sūdzības izskatīšanā.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir pensionēts ERP ierēdnis. Pirms darba Eiropas Revīzijas palātā (ERP) viņš no 1974. līdz 1982. gadam strādāja Francijas banku nozarē.

1994. gada 10. novembrī sūdzības iesniedzējs lūdza ERP pārskaitīt viņa pensijas tiesības, kas izriet no iepriekš nostrādātā darbības laika Francijas banku nozarē, uz Kopienas pensiju shēmu. 1996. gada 13. novembrī ERP atbildēja, ka banku nozarē iegūto pensijas tiesību nodošana nav iespējama. Tā arī atbildēja, ka Eiropas Komisijai kopā ar Papildu pensiju shēmu asociāciju ("ARRCO"(1)) ir jāizstrādā regula, lai varētu pārskaitīt visas Francijā iegūtās pensijas tiesības.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 25. augustā iesniedza ERP pieprasījumu par priekšlaicīgu pensionēšanos. Pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, viņš arī lūdza ERP iecēlējinstitūcijai noteikt viņa pensijas tiesības. Tajā pašā dienā viņš nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā apgalvoja, ka Komisija nav veikusi nekādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Francijas iestādes ievēro Civildienesta noteikumus par pensijas tiesību nodošanu. Sūdzības iesniedzējs arī nosūtīja Komisijai šīs 2004. gada 25. augusta vēstules kopiju Eiropas Revīzijas palātai.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 6. martā, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzību par ERP lēmumu nenoteikt viņa pensijas tiesības, ņemot vērā viņa iespējamo pensionēšanos nākotnē.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 21. jūnijā nosūtīja vēstuli ERP ģenerālsekretāram, kurā lūdza no 2005. gada 31. decembra priekšlaicīgi pensionēties un noteikt viņa pensijas tiesības, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu (2).

ERP iecēlējinstitūcija 2005. gada 28. jūnijā noraidīja sūdzības iesniedzēja 2005. gada 6. marta apelāciju. Tā norādīja, ka ir taisnība, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu "ierēdnim, kas uzsāk dienestu Kopienās pēc tam, kad (…) ir veicis darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā (...), ir tiesības (…) iemaksāt Kopienām kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam, pensijas tiesībām, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu dienestu vai darbību."

Tomēr iecēlējinstitūcija norādīja, ka, kamēr ARRCO un sūdzības iesniedzējs nevar vienoties par pārskaitāmās pensijas apmēru, ERP nevarēs noteikt sūdzības iesniedzēja pensijas tiesības. Visbeidzot, iecēlējinstitūcija informēja sūdzības iesniedzēju, ka 2005. gada 31. maijā Komisija ir informējusi ERP, ka sūdzības iesniedzēja lieta vēl nav izskatīta un ka tā pēc iespējas ātrāk informēs ERP par jaunu priekšlikumu viņa pensijas tiesību nodošanai.

ERP 2005. gada 25. jūlijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir nolēmusi viņu pensionēt no 2005. gada 1. septembra. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 5. augustā nosūtīja vēstuli ERP iecēlējinstitūcijai. Viņš apgalvoja, ka 2005. gada 25. jūlija lēmums viņu pensionēt no 2005. gada 1. septembra neatbilst viņa 2005. gada 21. jūnija lūgumam par priekšlaicīgu pensionēšanos no 2005. gada 31. decembra un ka līdz ar to viņa pensijas apmērs ir samazināts.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 5. augustā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Revīzijas palātu. Viņš iesniedza šādus apgalvojumus:

1. ERP nereaģēja uz viņa 1994. gada 10. novembrī iesniegto un 2004. gada 25. augustā atkārtoto pieprasījumu pārskaitīt viņa pensijas tiesības.
2. ERP esot kļūdaini nolēmusi viņu pensionēt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. panta 2. punktu no 2005. gada 1. septembra, proti, pirms viņa pensijas tiesību noteikšanas.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam būtu jāpiešķir papildu piemaksa par dienesta gadiem, kas dod tiesības uz pensiju, proti, 10 gadi, 3 mēneši un 24 dienas, lai viņš varētu pensionēties vēlākais no 2006. gada 1. janvāra (3).

Pieprasījums

Ombuda pieeja

Ombuds nolēma sākt izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu un 2005. gada 5. jūlija vēstulē attiecīgi informēja par to sūdzības iesniedzēju.

Tomēr šajā vēstulē ombuds arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka, tā kā Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzētie iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, šķiet, nav izsmelti attiecībā uz viņa otro apgalvojumu un prasību, viņš ir nolēmis uzskatīt šos sūdzības aspektus par nepieņemamiem, pamatojoties uz viņa statūtu 2. panta 8. punktu. Sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka tādējādi ombuda izmeklēšana uz šiem sūdzības aspektiem neattieksies.

ERP atzinums

Kopumā ERP atzinums par sūdzību bija šāds:

ERP vispirms apšaubīja sūdzības pieņemamību un norādīja, ka, ņemot vērā to, ka sūdzība tika iesniegta 2005. gada 5. augustā, tā bija pieņemama tikai tiktāl, ciktāl tā attiecās uz faktiem, kas sūdzības iesniedzējam bija zināmi no 2003. gada 5. augusta. Tomēr, neraugoties uz šo apgalvojumu, ERP atbildēja uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu kopumā, ieskaitot atsauces uz faktiem, kas sākās 1994. gada 10. novembrī.

ERP uzskatīja, ka tā ir izpildījusi savus administratīvos pienākumus. Tā piebilda, ka izskatāmais jautājums bija ARRCO atteikums pārskaitīt visas pensijas tiesības, ko sūdzības iesniedzējs bija ieguvis Francijā, un ka tikai Komisija bija kompetenta sadarboties ar valsts iestādēm šajā jomā.

Pēc sūdzības iesniedzēja 1994. gada pieprasījuma par viņa tiesību nodošanu ERP sazinājās ar attiecīgajiem Francijas pensiju fondiem. No 1995. līdz 2004. gadam ERP vairākkārt lūdza Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu. 2004. gada novembrī ERP lūdza Komisiju celt prasību pret Franciju par pienākumu neizpildi. No 1995. gada vidus līdz 2005. gada vidum Komisija bija likusi ERP saprast, ka tuvākajā nākotnē tiks atrisināts jautājums, kas saistīts ar ARRCO atteikumu ņemt vērā sūdzības iesniedzēja iemaksas Francijas pensiju fondos.

ERP arī norādīja, ka pēc sūdzības iesniedzēja 1994. gada 10. novembra pieprasījuma pārskaitīt viņa pensijas tiesības vairāk nekā puse no tām tika pārskaitītas 1997. gada septembrī, t. i., pirms vairāk nekā 8 gadiem. 2005. gada 11. jūlijā ARRCO savā jaunajā priekšlikumā par sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību nodošanu piekrita ņemt vērā visas sūdzības iesniedzēja pensijas tiesības. ERP norādīja, ka šīs tiesības vēl nav nodotas Kopienas sistēmai, jo vairāki jautājumi, tostarp pārskaitāmās summas pārvērtēšana, vēl nav atrisināti. Tomēr līdz sūdzības iesniedzēja sūdzības iesniegšanas dienai, proti, 2005. gada 5. augustam, šis jautājums jau bija atrisināts.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs kopumā norādīja, ka ERP atzinumā aprakstītie fakti neatbilst realitātei. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka faktiski bija divas valsts iestādes, uz kurām attiecās sūdzība, proti, ARRCO un Vadošo darbinieku pensiju iestāžu vispārējā asociācija ("AGIRC"(4)).

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa pensijas tiesību nodošana ir atkarīga no vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju un attiecīgajām Francijas iestādēm. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ERP joprojām nav viņu informējusi par to, vai tā uzskata, ka ir pienākums piemērot šo nolīgumu.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka līdz viņa apsvērumu iesniegšanas dienai viņš joprojām nav saņēmis nevienu priekšlikumu par viņa pensijas tiesību pārnešanu.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 27. februāra papildu vēstule

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 27. februārī nosūtīja ombudam vēl vienu vēstuli. Viņš norādīja, ka 2005. gada 7. decembrī viņš iesniedza Eiropas Revīzijas palātai sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu par „divām piezīmēm, kurās ietverts priekšlikums viņa pensijas tiesību aprēķināšanai”. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 17. februārī saņēma ERP ģenerālsekretāra atbildi uz viņa sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

Vēstulē ombudam sūdzības iesniedzējs apstrīdēja ERP atbildi un vērsa ombuda uzmanību uz diviem minētās atbildes punktiem:

1. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pēc visiem pārliecinošiem apgalvojumiem ERP pēkšņi atsaucās savā atbildē uz Eiropas Kopienu Tiesas 1989. gada spriedumu, saskaņā ar kuru ERP nebūtu atbildīga par to, kā valsts iestādes īsteno Kopienas tiesību aktus.
2. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka apgalvojumi, ko ERP atkārtoja savā atbildē, neatbilst realitātei.

Papildu informācija

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja apsvērumus un viņa papildu vēstuli, kas minēta iepriekš, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs vēlas izvirzīt būtisku jautājumu arī par viņa pensijas tiesību nodošanu. Tādēļ ombuds lūdza ERP sniegt atzinumu par būtisko jautājumu, proti, sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību noregulējumu.

Papildu informācijas pieprasījums

Ombuds arī lūdza ERP risināt šādu jautājumu:

"Savā atzinumā Revīzijas palāta norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pensijas tiesības vēl nav pārnestas uz Kopienas sistēmu, jo vēl ir jāizskata vairāki jautājumi (tostarp pārskaitāmās summas pārvērtēšana). Tomēr savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka savu apsvērumu iesniegšanas dienā viņš joprojām nebija saņēmis nevienu priekšlikumu par viņa pensijas tiesību pārskaitīšanu. Vai šādos apstākļos Revīzijas palāta varētu informēt ombudu par pašreizējo situāciju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību nodošanu?"

ERP atbilde

Savā atbildē ERP atkārtoja savu viedokli, ka tā uzskata, ka ir izpildījusi savus administratīvos pienākumus sūdzības iesniedzēja lietā. Pēc tam, kad 2005. gada 4. un 24. novembrī ERP bija saņēmusi AGIRC un ARRCO priekšlikumus par sūdzības iesniedzēja tiesību nodošanu, ERP bija noteikusi izdienas gadus, kas jāņem vērā, aprēķinot sūdzības iesniedzēja tiesības uz pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2. panta 2. punktu. Ar 2005. gada 6. decembra paziņojumu ERP nosūtīja sūdzības iesniedzējam priekšlikumu, pamatojoties uz šo aprēķinu. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 7. decembrī iesniedza Eiropas Revīzijas palātai sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu, uz kuru Eiropas Revīzijas palātas ģenerālsekretārs atbildēja 2006. gada 17. februārī.

ERP arī norādīja, ka, kā minēts tās pirmajā atzinumā, pēc sūdzības iesniedzēja 1994. gada 10. novembra pieprasījuma pārskaitīt viņa pensijas tiesības vairāk nekā puse no sūdzības iesniedzēja pensijas tiesībām jau bija pārskaitītas uz Kopienas sistēmu 1997. gada septembrī.

Visbeidzot, ERP norādīja, ka pretēji viņa apsvērumos paustajam apgalvojumam sūdzības iesniedzējs ir saņēmis priekšlikumu par viņa pensijas tiesību pārskaitīšanu, pamatojoties uz iemaksām Société Générale pensiju fondā ("CRSG"(5)). Šis priekšlikums bija pievienots piezīmēm, ko Cilvēkresursu departamenta vadītājs adresēja sūdzības iesniedzējam 2005. gada 6. decembrī un kurās bija ietverts priekšlikums par viņa pensijas tiesību aprēķinu.

Sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumi

Savos apsvērumos par ERP atbildi sūdzības iesniedzējs saglabāja savu apgalvojumu. Viņš norādīja, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Viņš uzskata, ka ERP izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru Komisija bija Savienības iestāde, kuras kompetencē bija sadarboties ar valstu iestādēm pensiju tiesību nodošanas jomā, nevar pamatot ERP nostāju. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka ir pārkāpts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses un pienākums sniegt palīdzību.

Telefonsaruna starp sūdzības iesniedzēju un ombuda dienestiem

2007. gada 11. maija telefonsarunā sūdzības iesniedzējs informēja ombuda dienestus, ka 2007. gada 23. februārī viņš ir iesniedzis prasību Eiropas Savienības Civildienesta tiesā pret ERP saistībā ar sūdzībā ombudam minēto apgalvojumu.

Lēmums

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

1.1 Sūdzības iesniedzējs ir pensionēts Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ierēdnis. Pirms darba ERP viņš no 1974. līdz 1982. gadam strādāja Francijas banku nozarē. 1994. gada 10. novembrī sūdzības iesniedzējs lūdza ERP pārskaitīt viņa pensijas tiesības, kas izriet no iepriekš nostrādātā darbības laika Francijas banku nozarē, uz Kopienas pensiju shēmu. 1996. gada 13. novembrī ERP atbildēja, ka banku nozarē iegūto pensijas tiesību nodošana nav iespējama. Tā arī atbildēja, ka Eiropas Komisijai kopā ar Papildu pensiju shēmu asociāciju (ARRCO)(6) ir jāizstrādā regula, lai pārskaitītu visas Francijā iegūtās pensijas tiesības. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 25. augustā iesniedza priekšlaicīgas pensionēšanās pieprasījumu un lūdza noteikt viņa pensijas tiesības. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 6. martā, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzību par ERP lēmumu attiecībā uz viņa lūgumu, kuru viņš neuzskatīja par apmierinošu. ERP 2005. gada 28. jūnijā noraidīja sūdzības iesniedzēja apelāciju. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka ERP nav izpildījusi viņa 1994. gada 10. novembrī iesniegto un 2004. gada 25. augustā atkārtoto pieprasījumu par viņa pensijas tiesību pārnešanu (7).

1.2 Savā atzinumā ERP norādīja, ka tā uzskata, ka ir izpildījusi savus administratīvos pienākumus. Tā piebilda, ka izskatāmais jautājums bija ARRCO atteikums pārskaitīt visas pensijas tiesības, ko sūdzības iesniedzējs bija ieguvis Francijā, un ka tikai Komisija bija kompetenta sadarboties ar valsts iestādēm šajā jomā. Pēc sūdzības iesniedzēja 1994. gada pieprasījuma par viņa tiesību nodošanu ERP sazinājās ar attiecīgajiem Francijas pensiju fondiem. No 1995. līdz 2004. gadam ERP vairākkārt lūdza Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu. 2004. gada novembrī ERP lūdza Komisiju uzsākt tiesvedību pret Franciju par tās pienākumu neizpildi. No 1995. gada vidus līdz 2005. gada vidum Komisija bija likusi ERP saprast, ka jautājums, kas saistīts ar ARRCO atteikumu ņemt vērā iemaksas, ko sūdzības iesniedzējs veicis Francijas pensiju fondos, drīz tiks atrisināts. ERP arī norādīja, ka pēc sūdzības iesniedzēja 1994. gada 10. novembra pieprasījuma pārskaitīt viņa pensijas tiesības vairāk nekā puse no tām tika pārskaitītas 1997. gada septembrī, t. i., pirms vairāk nekā 8 gadiem. 2005. gada 11. jūlijā ARRCO savā jaunajā priekšlikumā par sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību nodošanu piekrita ņemt vērā visas sūdzības iesniedzēja pensijas tiesības. ERP norādīja, ka šīs tiesības vēl nav nodotas Kopienas sistēmai, jo vairāki jautājumi, tostarp pārskaitāmās summas pārvērtēšana, vēl nav atrisināti. Tomēr ERP uzskata, ka šis jautājums jau bija atrisināts līdz dienai, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ERP atzinumā aprakstītie fakti neatbilst realitātei. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņa pensijas tiesību nodošana ir atkarīga no vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju un attiecīgajām Francijas iestādēm. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ERP joprojām nav viņu informējusi par to, vai tā uzskata, ka tai ir pienākums piemērot šo nolīgumu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka līdz viņa apsvērumu iesniegšanas dienai viņš joprojām nav saņēmis nevienu priekšlikumu par viņa pensijas tiesību pārnešanu.

1.4 Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja apsvērumus un viņa 2006. gada 27. februāra vēstuli, ombuds lūdza Eiropas Revīzijas palātu sniegt papildu atzinumu par būtisko jautājumu, proti, par sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību noregulējumu.

1.5 Savā atbildē ERP atkārtoja savu viedokli, ka tā uzskata, ka ir izpildījusi savus administratīvos pienākumus, kas minēti sūdzības iesniedzēja lietas materiālos. ERP arī norādīja, ka pretēji viņa apsvērumos paustajam apgalvojumam sūdzības iesniedzējs ir saņēmis priekšlikumu pārskaitīt savas pensijas tiesības, pamatojoties uz iemaksām, kas veiktas “Société Générale”(“CRSG”(8)) Pensiju fondā.

1.6 Turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kā arī nav ievērots pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses un pienākums sniegt palīdzību.

1.7 Telefonsarunā 2007. gada 11. maijā sūdzības iesniedzējs informēja ombuda dienestus, ka 2007. gada 23. februārī viņš ir iesniedzis prasību Eiropas Savienības Civildienesta tiesā pret ERP saistībā ar sūdzībā ombudam izvirzīto apgalvojumu (9).

1.8 Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pants pilnvaro ombudu pieņemt sūdzības "(..) par Kopienas iestāžu vai struktūru (…) pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot gadījumus, kad par iespējamiem faktiem ir ierosināta vai ir ierosināta tiesvedība." Ja par tiem pašiem faktiem, kas minēti ombudam iesniegtajā sūdzībā, ir ierosināta tiesvedība, ombudam ir jāizbeidz izmeklēšana. Šādā gadījumā saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 7. punktu līdz minētajam datumam veikto izmeklēšanu rezultāti ir jāiesniedz, neveicot turpmākas darbības.

1.9 Ņemot vērā informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedza 2007. gada 11. maija telefonsarunā ar ombuda dienestiem, ombuds uzskata, ka šīs sūdzības un prasības pieteikuma, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza Civildienesta tiesā (lieta F-17/07 )(10), priekšmets, šķiet, attiecas uz vieniem un tiem pašiem faktiem.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda statūtu 2. panta 7. punktu, ombuds izbeidz sūdzības izskatīšanu un iesniedz lietu bez turpmākas rīcības.

Par šo lēmumu tiks informēts arī ERP priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Šis akronīms apzīmē Association des régimes de retraites complémentaires.

(2) Saskaņā ar šo pantu „ierēdnis, kas atstāj dienestu pirms 63 gadu vecuma sasniegšanas, var pieprasīt, lai viņa izdienas pensija: a) atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz 63 gadu vecumu; vai b) izmaksā nekavējoties, ja viņš nav jaunāks par 55 gadiem. Šādā gadījumā izdienas pensiju samazina par summu, ko aprēķina, ņemot vērā ierēdņa vecumu, kad viņš sāk saņemt pensiju. (…) Iecēlējinstitūcija dienesta interesēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pārredzamām procedūrām, kas ieviestas ar vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, var nolemt nepiemērot iepriekš minēto samazinājumu attiecīgajiem ierēdņiem."

(3) Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam arī apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka Francijas iestādes ievēro Civildienesta noteikumus, kas attiecas uz viņa pensijas tiesību nodošanu. Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts bija vērsts pret citu Eiropas iestādi, ombuda dienesti reģistrēja sūdzību pret Komisiju ar jaunu numuru 3001/2005/MF.

(4) Šis akronīms apzīmē “Association générale des institutions de retraite des cadres”.

(5) Šis akronīms apzīmē “Caisse de retraite de la Société Générale”.

(6) Šis akronīms apzīmē Association des régimes de retraites complémentaires.

(7) Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā arī apgalvoja, ka ERP ir kļūdaini nolēmusi viņu pensionēt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. panta 2. punktu no 2005. gada 1. septembra, proti, pirms viņa pensijas tiesību noteikšanas. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam būtu jāpiešķir papildu piemaksa par dienesta gadiem, kas dod tiesības uz pensiju, proti, 10 gadi, 3 mēneši un 24 dienas, lai viņš varētu pensionēties vēlākais no 2006. gada 1. janvāra. Ombuds 2005. gada 5. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka, pamatojoties uz viņa statūtu 2. panta 8. punktu, uz šiem sūdzības aspektiem viņa izmeklēšana neattieksies.

(8) Šis akronīms apzīmē “Caisse de retraite de la Société Générale”.

(9) Lieta F-17/07 P pret Revīzijas palātu, prasība celta 2007. gada 23. februārī.

(10) Šajā sakarā ombuds norāda, ka prasības pieteikuma daļas, kas attiecas uz pamatiem un galvenajiem argumentiem, otrā daļa ir formulēta šādi: "Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza četrus pamatus attiecīgi par: vairāku Civildienesta noteikumu un to VIII pielikuma normu (it īpaši šī pielikuma 11. panta 2. punkta un 26. panta) pārkāpums; Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzētā pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses un pienākuma sniegt palīdzību pārkāpums; iii) vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpums; iv) tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums."