Strasbūrā, 2007. gada 14. decembrī

Godātais A. kungs!

Jūs 2005. gada 26. jūlijā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO). Jūsu sūdzība attiecās uz Jūsu kandidatūras noraidīšanu saistībā ar atklāto konkursu EPSO/B/19/03 (OV C52A/27.2.2004.), lai izveidotu rezerves sarakstu ražošanas koordinatoriem (OPOCE/ES Publikāciju birojs), pamatojoties uz to, ka Jums nebija nepieciešamās profesionālās pieredzes.

2005. gada 31. augustā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. 2005. gada 24. oktobrī es saņēmu EPSO atzinumu. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2005. gada 9. decembrī.

2006. gada 22. maijā es rakstīju EPSO direktoram, lūdzot EPSO iesniegt a) atzinumu par dažiem jūsu apsvērumiem; un b) noteiktus dokumentus, kas attiecas uz lietu. Es saņēmu EPSO atbildi 2006. gada 12. jūlijā un pārsūtīju to Jums, aicinot izteikt apsvērumus. Šķiet, ka mani dienesti nav saņēmuši šādus apsvērumus.

2007. gada 26. februārī es nosūtīju EPSO priekšlikumu par mierizlīgumu Jūsu sūdzībai. Tajā pašā dienā jums tika nosūtīta arī mana priekšlikuma kopija. 2007. gada 4. aprīlī EPSO atbildēja uz manu priekšlikumu. 2007. gada 16. maijā es pārsūtīju Jums EPSO atbildes kopiju ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus. Šķiet, ka mani dienesti nav saņēmuši nekādus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/B/19/03, lai izveidotu rezerves sarakstu administratīvajiem asistentiem (maltiešu valodā) ražošanas koordinācijas jomā. Ar 2005. gada 23. maija vēstuli atlases komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka viņš nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņam ir pieredze, kas atbilst paziņojuma par konkursu A.II.2. un C.2. punkta prasībām. Šajos punktos ir noteikts, ka līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam (2004. gada 31. martam) kandidātiem jābūt vismaz 3 gadu profesionālajai pieredzei, kas atbilst pienākumiem, kuri aprakstīti paziņojuma par atklāto konkursu A.I punktā, pēc tam, kad viņi ir ieguvuši vidējās izglītības diplomu, kas dod tiesības piedalīties konkursā."

Ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli, kas adresēta atlases komisijas priekšsēdētājam, sūdzības iesniedzējs nepiekrita komisijas vērtējumam, uzskatīja, ka viņam ir vairāk nekā trīs gadu pieredze saistībā ar ražošanas koordinatora pienākumiem, jo viņš ir strādājis ar piegādātājiem un iepirkumiem, loģistiku, kā arī ar I.T./Press, un lūdza komisiju pārskatīt attiecīgo novērtējumu un informēt viņu par rezultātiem. Atlases komisijas priekšsēdētājs 2005. gada 1. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir atkārtoti izskatījusi viņa pieteikumu, un apstiprināja tā noraidījumu, jo “dokumenti, kas iesniegti kopā ar [viņa] pieteikumu, neļauj atlases komisijai secināt, ka ir iegūta vajadzīgā profesionālā pieredze izvēlētajā jomā, proti, ražošanas koordinēšanā”(izcēlums oriģinālā).

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam it īpaši apgalvoja, ka EPSO nav pietiekami paskaidrojis, kāpēc tas uzskata, ka sūdzības iesniedzējam nav nepieciešamās profesionālās pieredzes. Ombuds sāka izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

Pieprasījums

EPSO atzinums

Savā atzinumā EPSO izteica šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzējs iesniedza pieteikumu atklātā konkursa EPSO/B/19/03 rīkošanai, lai izveidotu rezerves sarakstu administratīvajiem asistentiem (maltiešu valodā) ražošanas koordinēšanas un korektūras jomā publikāciju sagatavošanai. Sūdzības iesniedzējs pieteicās uz 1. lauku “Ražošanas koordinācija”. “Ražošanas koordinēšanas” pienākumi tika precizēti paziņojuma par konkursu A daļas I iedaļas 1. laukā.

Konkursa pirmajā posmā kandidātiem bija jākārto trīs priekšatlases testi ar vairākiem atbilžu variantiem (paziņojuma par konkursu B daļas 1. punkts). Sūdzības iesniedzējs nokārtoja priekšatlases testus un tika pielaists konkursa otrajam posmam.

Otrajā posmā kandidātiem bija jāiesniedz pilns pieteikums kopā ar dokumentiem, kas pamato pieteikumā sniegto informāciju. Pēc tam atlases komisija izskatīja visus kandidātu pieteikumus, lai izveidotu to kandidātu sarakstu, kuri atbilda visiem atbilstības kritērijiem, kas norādīti paziņojuma par konkursu A daļas II punktā, un kurus kā tādus varēja pielaist nākamajam konkursa posmam. Sūdzības iesniedzēja pilns pieteikums tika izskatīts, ņemot vērā atbilstības kritērijus, kas norādīti paziņojuma par konkursu A daļas II punktā.

Atbilstības prasība, kas noteikta paziņojuma par konkursu A daļas II iedaļas 2. punktā, paredz, ka pēc vidējās izglītības diploma iegūšanas un līdz 2004. gada 31. martam kandidātiem jābūt vismaz trīs gadus ilgai darba pieredzei izvēlētajā jomā, kas atbilst A daļas I iedaļā aprakstītajiem pienākumiem. Sūdzības iesniedzēja gadījumā attiecīgā joma bija ražošanas koordinēšana.

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja pilnajā pieteikumā sniegto informāciju, EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs neatbilst konkursa paziņojuma A daļas II punkta 2. apakšpunktā noteiktajam piemērotības nosacījumam, jo viņam nav nepieciešamās profesionālās pieredzes minētā paziņojuma A daļas I punktā aprakstīto pienākumu veikšanā. Ar 2005. gada 23. maija vēstuli atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju par iepriekš minēto novērtējumu.

Nosakot sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi, par īpaši būtisku tika uzskatīts viens no dokumentiem, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza sava pieteikuma pamatošanai. Šis dokuments ir sūdzības iesniedzēja parakstīta personiska deklarācija, kurā norādīts:

"…Lai gan man ir pieredze darbā [sic], ko jūs minējāt, man jāpiemin, ka pieredze, kas man ir, nav tieši saistīta ar ražošanas koordināciju korektūras kontekstā (jo es nedomāju, ka šāda nodarbošanās Maltā vispār pastāv) …" (uzsvērumu savā atzinumā pievienojis EPSO).

Šis dokuments ir skaidra deklarācija, kurā sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņam nav profesionālās pieredzes ražošanas koordinācijas jomā. Neraugoties uz šo skaidro paziņojumu, sūdzības iesniedzējs 2005. gada 10. jūnija vēstulē lūdza pārskatīt atlases komisijas lēmumu, apgalvojot, ka viņa profesionālā pieredze ir saistīta ar paziņojumā par konkursu aprakstītajiem ražošanas koordinēšanas pienākumiem. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav pievienojis nekādus citus dokumentus, kas atspēkotu viņa iepriekšējo deklarāciju.

Pēc sūdzības iesniedzēja pieteikuma izskatīšanas atlases komisija 2005. gada 1. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka “pieteikumā sniegtie dokumenti neļauj atlases komisijai secināt, ka ir iegūta vajadzīgā profesionālā pieredze izvēlētajā jomā, proti, ražošanas koordinēšanā”(izcēlumu savā atzinumā pievienojis EPSO). Tajā pašā vēstulē EPSO apstiprināja lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju nākamajam konkursa posmam.

EPSO savlaicīgi informēja sūdzības iesniedzēju par atlases komisijas lēmumiem un pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija lūdzis sniegt informāciju, sniedza “pienācīgi pamatotu atbildi, ņemot vērā visus [atlases komisijas] rīcībā nodotos dokumentus un jo īpaši pēc tam, kad viņš bija personīgi parakstījis deklarāciju par savu profesionālo pieredzi”.

EPSO uzsvēra, ka pieteikuma veidlapas pēdējā lappusē sūdzības iesniedzējs ir parakstījis galīgo deklarāciju “Es ar savu goda vārdu apliecinu, ka viņa pieteikumā un tam pievienotajā pielikumā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga”(EPSO pasvītrojums).

Tāpēc atlases komisijai nebija iemesla apšaubīt sūdzības iesniedzēja paziņojuma par nepieciešamās profesionālās pieredzes trūkumu pamatotību, jo īpaši tāpēc, ka visi viņa lietā ietvertie apliecinošie dokumenti apstiprināja, ka viņš neatbilst profesionālās pieredzes prasībai viņa pieteikumā izvēlētajā jomā.

Ņemot vērā iepriekšējo judikatūru, Eiropas Kopienu tiesas ir konsekventi atbalstījušas principu, ka atlases komisijai ir pienākums izskatīt kandidātu iesniegto informāciju un dokumentus tikai tādēļ, lai viņu profesionālā pieredze tiktu novērtēta saskaņā ar paziņojumā par konkursu noteiktajām prasībām. Kandidātu pienākums ir nodrošināt atlases komisijai visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, lai tā varētu pārbaudīt, vai kandidāti atbilst konkursa paziņojuma prasībām. A kunga gadījumā tas netika izdarīts.

Attiecībā uz atlases komisijas lēmuma pamatojumu jānorāda, ka iemesli, kas bija pamatā lēmumam nepielaist A. dalībai konkursā, bija skaidri izklāstīti vēstulē, ar kuru viņš tika informēts par šo lēmumu, kā arī vēstulē, ar kuru šis lēmums tika apstiprināts, un ka šajā vēstulē bija ietverts pietiekams pamatojums, lai viņš varētu novērtēt lēmuma spēkā esamību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka frāze “nav tieši saistīta ar ražošanas koordinēšanu korektūras kontekstā” iepriekš minētajā personīgajā deklarācijā par viņa profesionālo pieredzi bija paredzēta, lai norādītu, ka viņa profesionālā pieredze “nav tieši saistīta…, t. i., vārdā”(sūdzības iesniedzēja izcēlums) ar “ražošanas koordinēšanu korektūras kontekstā”, tomēr viņa profesionālā pieredze bija saistīta ar uzdevumiem, kas saistīti ar ražošanas koordinēšanu. Sūdzības iesniedzējs arī piebilda, ka viņš neuzskata, ka Maltā pastāv ražošanas koordinatora amats.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nevajadzētu interpretēt frāzi "ražošanas koordinācija" stingri, lai noteiktu, vai kandidātiem ir vajadzīgā profesionālā pieredze šajā jomā, bet gan faktiski uzskatīt, ka "ražošanas koordinācijas" joma sastāv no dažādiem uzdevumiem, un kā tāda apsvērt, vai kandidātiem ir pieredze šo uzdevumu veikšanā.

Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka, ja EPSO prasību par profesionālo pieredzi ražošanas koordinēšanā interpretē kā "ražošanas koordinatora " pieredzi, t. i., pieredzi konkrētā amatā, nevis pieredzi ar ražošanas koordinēšanu saistītos uzdevumos, nākamajā konkursa posmā būtu jāpielaiž tikai tie kandidāti, kuriem ir profesionālā pieredze kā " ražošanas koordinatoram" .

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai attieksme pret viņu būtu taisnīga salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, un norādīja, ka, ja EPSO var garantēt, ka nākamajā konkursa posmā tiks pielaisti tikai tie kandidāti, kuriem ir darba pieredze kā "ražošanas koordinatoram" , tad viņš to pieņems kā pamatotu atbildi uz savām bažām.

Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ja EPSO interpretācija par profesionālo pieredzi ražošanas koordinēšanā faktiski ir pieredze ar ražošanas koordinēšanu saistītajos uzdevumos, nevis pieredze “ražošanas koordinatora” amatā, EPSO ir nepareizi novērtējis viņa profesionālo pieredzi. Sūdzības iesniedzējs atkārtoti uzsvēra, ka viņa profesionālā pieredze pēc būtības ir saistīta ar paziņojumā par konkursu aprakstītajiem ražošanas koordinēšanas uzdevumiem. Viņš apgalvo, ka tas izriet no viņa pieteikuma, apliecinošajiem dokumentiem un “informācijas, ko tiesneši varētu sniegt, ja ar viņiem sazinātos [EPSO].”

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot EPSO atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Ombuds 2007. gada 22. maijā lūdza EPSO komentēt sūdzības iesniedzēja argumentus, ka:

1. EPSO nevajadzētu izmantot frāzi “ražošanas koordinācija” formāli, bet gan uzskatīt to par uzdevumu kopumu un pārbaudīt, vai kandidātiem ir vajadzīgā profesionālā pieredze šajā jomā;

2. Frāze "nav tieši saistīta", kas izmantota sūdzības iesniedzēja deklarācijā par viņa profesionālo pieredzi, nozīmēja, ka viņa pieredze bija tikai "vārdā" neattiecas uz "ražošanas koordināciju korektūras kontekstā"; un ka

3. Kā izriet no viņa pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem un pamatojoties uz “informāciju, ko tiesneši varētu sniegt, ja [EPSO] ar viņiem sazinātos”, viņa pieredze tomēr būtībā bija saistīta ar paziņojumā par konkursu aprakstītajiem ražošanas koordinēšanas uzdevumiem.

Ombuds arī pieprasīja:

a) sākotnējās vēstules kopiju, ar kuru atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju par viņa pieteikuma noraidīšanu;

b) sūdzības iesniedzēja pieteikuma kopija un tam pievienotie dokumenti, kas minēti atlases komisijas 2005. gada 1. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējam.

EPSO atbilde

Atbildot uz ombuda papildu izmeklēšanu, EPSO izteica šādas piezīmes:

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. un 6. pantu un spēkā esošo judikatūru tikai konkursa atlases komisija var lemt par kandidāta profesionālās pieredzes atbilstību vai lūgt kandidātus iesniegt papildu dokumentus un skaidrojumus.

Atlases komisija pārbauda profesionālo pieredzi, sniedzot apstiprinošus pierādījumus, kas kandidātiem jāiesniedz pieteikuma veidlapām pievienotajos dokumentos. Šādiem pierādījumiem ir jābūt atbilstošiem paziņojumā par konkursu aprakstītajām funkcijām. Pēc tam komisijas uzdevums ir, pārbaudot apliecinošos dokumentus, pārbaudīt, vai kandidātiem ir vajadzīgā profesionālā pieredze konkursa jomā. Paziņojuma par konkursu noteikumos, kas attiecas uz šo sūdzību, bija skaidri noteikts, ka apliecinošajos dokumentos par profesionālo pieredzi ir skaidri jānorāda pieredzes sākuma un beigu datumi un precīzs veikto uzdevumu raksturs.

Pamatojoties uz šo principu un pārbaudījusi apliecinošos dokumentus, ko kandidāts iesniedzis kopā ar savu pieteikumu, atlases komisija secināja, ka viņš neatbilst vienam no konkursa paziņojuma nosacījumiem, proti, trīs gadu profesionālajai pieredzei publikāciju tehniskajā un tipogrāfiskajā ražošanā.

EPSO īpaši atsaucās uz pieciem apliecinošajiem dokumentiem, ko sūdzības iesniedzējs bija nosūtījis kopā ar savu pieteikumu. EPSO turpinājumā norādīja, ka tikai vienu no šiem dokumentiem var ņemt vērā kā paziņojumā par konkursu prasīto profesionālo pieredzi, proti, Luksemburgas centrālās spiestuves izziņu, kas apliecina, ka viņš septiņus ar pusi mēnešus no 2003. gada 1. augusta līdz 2004. gada 15. martam ir strādājis par korektoru.

Kandidāts savā pieteikuma veidlapā bez apliecinošiem pierādījumiem norādīja, ka kopš 2004. gada 21. aprīļa ir strādājis par sekretāru Eiropas Parlamentā. Tomēr, tā kā paziņojumā par konkursu bija noteikts, ka kandidātiem jābūt atbilstošai profesionālajai pieredzei no 2004. gada 31. marta, atlases komisija nevarēja ņemt vērā profesionālo pieredzi, kas iegūta pēc šā datuma.

Pārbaudot, vai kandidāti atbilst paziņojumā par konkursu izklāstītajām pielaišanas prasībām, atlases komisija var ņemt vērā tikai pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un dokumentāros pierādījumus, ko tie iesniedz, lai pamatotu savus pieteikumus. Kandidātu pienākums ir sniegt šādu informāciju un dokumentus, jo īpaši tad, ja tas ir prasīts paziņojumā par konkursu.

EPSO arī precizēja, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka kandidātiem var prasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus. Tomēr šis noteikums vienkārši dod valdei pilnvaras (EPSO pasvītrojums) lūgt kandidātu sniegt papildu informāciju, ja rodas šaubas par kādu no iesniegtajiem dokumentiem.

Izskatot dokumentus, ko sūdzības iesniedzējs pievienojis savam pieteikumam, atlases komisija nevarēja secināt, ka kandidātam ir vajadzīgā profesionālā pieredze. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka viņa pieredze “nav tieši saistīta ar ražošanas koordināciju korektūras kontekstā (..)”, lika atlases komisijai pieņemt nepārprotamu lēmumu, ka viņa pieredze nav saistīta ar ražošanas koordinācijas jomu.

Sūdzības iesniedzējs tika aicināts iesniegt komentārus par EPSO atbildi, ja viņš to vēlētos. No viņa komentāri netika saņemti.

OMBUDSMAN FRIENDLY SOLUTION priekšlikums

Ņemot vērā pušu argumentus un lietas materiālos iekļautos dokumentus, ombuds pēc attiecīgo jautājumu pamatotas analīzes provizoriski secināja, ka atlases komisija nepamatoti nav sniegusi sūdzības iesniedzējam pienācīgus un individualizētus iemeslus viņa pieteikuma noraidīšanai. Turklāt nešķiet, ka šis trūkums būtu novērsts izmeklēšanas kontekstā. Tādējādi ombuds ierosināja EPSO mierizlīgumu attiecībā uz sūdzību. Konkrētāk, ombuds ierosināja, ka EPSO varētu apsvērt iespēju sniegt pienācīgus paskaidrojumus par to, kāpēc sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti neļāva atlases komisijai secināt, ka sūdzības iesniedzējs ir ieguvis paziņojumā par konkursu prasīto profesionālo pieredzi.

EPSO pozitīvi atbildēja uz ombuda priekšlikumu un sniedza paskaidrojumus, kas, viņaprāt, atbilda ombuda ierosinājumam. EPSO atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, kurš par to neizteica nekādus apsvērumus.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka EPSO nebija pietiekami paskaidrojis, kāpēc sūdzības iesniedzējam nebija nepieciešamās profesionālās pieredzes

1.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/B/19/03, lai izveidotu rezerves sarakstu administratīvajiem asistentiem (maltiešu valodā) ražošanas koordinācijas jomā. Ar 2005. gada 23. maija vēstuli EPSO atlases komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka viņš nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka viņam ir pieredze, kas atbilst paziņojuma par konkursu A.II.2. un C.2. punkta prasībām." Ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli, kas adresēta EPSO atlases komisijas priekšsēdētājam, sūdzības iesniedzējs nepiekrita atlases komisijas novērtējumam, uzskatot, ka viņam faktiski ir vairāk nekā trīs gadu pieredze saistībā ar ražošanas koordinatora pienākumiem. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tas bija tāpēc, ka viņš strādāja ar piegādātājiem un iepirkumos, loģistikā un I.T./Press jomās. Tādēļ viņš lūdza padomi pārskatīt savu attiecīgo novērtējumu un informēt viņu par rezultātu. EPSO atlases komisijas priekšsēdētājs 2005. gada 1. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir atkārtoti izskatījusi viņa pieteikumu, un apstiprināja tā noraidījumu, jo “dokumenti, kas iesniegti kopā ar viņa pieteikumu, neļauj atlases komisijai secināt, ka ir iegūta vajadzīgā profesionālā pieredze izvēlētajā jomā, proti, ražošanas koordinēšanā”(izcēlums oriģinālā).

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO nav pietiekami paskaidrojis, kāpēc tas uzskata, ka viņam nav vajadzīgās profesionālās pieredzes. Pēc šī apgalvojuma noskaidrošanas ombuds iesniedza EPSO priekšlikumu par mierizlīgumu attiecībā uz sūdzību. Šā priekšlikuma pamatā bija turpmāk izklāstītie apsvērumi (1.2.–1.6. punkts).

1.2 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EK līguma 190. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā tiesību akta būtībai un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai tās iestādes argumentācijai, kura ir pieņēmusi attiecīgo tiesību aktu. Tas būtu jādara tā, lai attiecīgās personas varētu uzzināt pasākuma iemeslus un lai atvieglotu tā pārskatīšanu. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, it īpaši akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus (1).

Konkrētāk, atlases komisijas lēmumā nepielaist kandidātu konkursam ir jānorāda paziņojuma par konkursu nosacījumi, kas nav izpildīti. Ja konkursā piedalās liels skaits kandidātu, atlases komisija sākotnēji var tikai īsi izklāstīt atteikuma iemeslus un informēt kandidātus tikai par atlases kritērijiem un rezultātiem. Tomēr atlases komisijai pēc tam ir jāsniedz individuāls paskaidrojums tiem kandidātiem, kuri to pieprasa (2).

1.3 Šajā gadījumā ar 2005. gada 23. maija vēstuli atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā nav pieņēmusi viņa kandidatūru, jo viņš "nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņam ir pieredze, kas atbilst paziņojuma par konkursu A.II.2. un C.2. punkta prasībām. Šajos punktos ir noteikts, ka līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām (2004. gada 31. martam) kandidātiem jābūt vismaz 3 gadu profesionālajai pieredzei, kas atbilst pienākumiem, kuri aprakstīti paziņojuma par atklāto konkursu A.I punktā, kopš vidusskolas izglītības diploma iegūšanas, kas ļauj viņus pielaist konkursam." Ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli, kas adresēta atlases komisijas priekšsēdētājam, sūdzības iesniedzējs i) nepiekrita komisijas novērtējumam; ii) uzskatīja, ka viņam ir vairāk nekā trīs gadu pieredze saistībā ar ražošanas koordinatora pienākumiem, jo viņš ir strādājis ar piegādātājiem un iepirkumos, loģistikā, kā arī I.T./Press; un iii) lūdza padomi pārskatīt savu attiecīgo novērtējumu un informēt viņu par rezultātiem. Tādējādi atlases komisijai vajadzēja būt skaidram, ka sūdzības iesniedzējs vēlējās vai nu tikt pielaists konkursam, vai vismaz saņemt lēmumu, kurā būtu ietverts pietiekami detalizēts un individualizēts pamatojums par viņa izslēgšanu no konkursa, lai viņš varētu pārbaudīt šā lēmuma pamatotību. Apstiprinot savu sākotnējo novērtējumu, atlases komisijai tādējādi bija skaidri un pietiekami detalizēti jāpaskaidro, kāpēc sūdzības iesniedzējs kļūdaini uzskatīja, ka viņš atbilst paziņojuma par konkursu prasībām attiecībā uz profesionālo pieredzi.

1.4 Tomēr atlases komisija to nav izdarījusi. Ar 2005. gada 1. jūlija vēstuli atlases komisija apstiprināja savu lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju konkursa nākamajam posmam, norādot, ka "Jūsu pieteikumam pievienotie dokumenti neļauj atlases komisijai secināt, ka ir iegūta nepieciešamā profesionālā pieredze izvēlētajā jomā, proti, ražošanas koordinēšanā". Tādējādi atlases komisija būtībā tikai atkārtoja iepriekšējā 2005. gada 23. maija vēstulē izteikto secinājumu, nepaskaidrojot, kāpēc sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti tai neļāva konstatēt, ka sūdzības iesniedzējs ir ieguvis paziņojumā par konkursu prasīto profesionālo pieredzi ražošanas koordinēšanā. Šādos apstākļos atlases komisija, šķiet, nav sniegusi sūdzības iesniedzējam atbilstošus un individualizētus iemeslus viņa pieteikuma noraidīšanai (3). Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

1.5 Turklāt ir jāpārbauda, vai EPSO šajā izmeklēšanā ir sniedzis atbilstošu un individualizētu pamatojumu. EPSO ir paziņojis, ka a) dokumenti, kas pamato sūdzības iesniedzēja pieteikumu, nekādā veidā nepierāda, ka viņam ir vajadzīgā pieredze saistībā ar ražošanas koordinēšanu; un b) atlases komisija secināja, ka sūdzības iesniedzējam nav nepieciešamās trīs gadu profesionālās pieredzes publikāciju tehniskajā un tipogrāfiskajā sagatavošanā un ka viņa pieredze nav saistīta ar ražošanas koordinācijas jomu. Iepriekš 3. punktā norādītā iemesla dēļ šos apgalvojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas novērš to, ka sūdzības iesniedzēja pieteikuma noraidīšanai nav sniegti adekvāti, individualizēti paskaidrojumi.

EPSO savā atzinumā par sūdzību arī norādīja, ka, nosakot sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi, viens no dokumentiem, ko sūdzības iesniedzējs iesniedzis sava pieteikuma pamatojumam, tika uzskatīts par īpaši būtisku. Šis dokuments bija sūdzības iesniedzēja parakstīta personiska deklarācija, kurā viņš norādīja:

"…Lai gan man ir pieredze jūsu pieminētajā uzdevumā, man jāpiemin, ka pieredze, kas man ir, nav tieši saistīta ar ražošanas koordināciju korektūras kontekstā (jo es nedomāju, ka šāda nodarbošanās Maltā vispār pastāv) …"

EPSO uzsvēra, ka šis dokuments ir skaidra deklarācija, kurā sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņam nav profesionālās pieredzes ražošanas koordinācijas jomā. Atlases komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu pēc tam, kad bija ņēmusi vērā viņa iesniegtos apliecinošos dokumentus, tostarp iepriekš minēto personas deklarāciju.

Tomēr iepriekš minētajā sūdzības iesniedzēja iesniegtajā dokumentā nebija norādīts, ka viņam nav paziņojumā par konkursu prasītās profesionālās pieredzes vai ka viņam nav profesionālās pieredzes ražošanas koordinācijas jomā. Dokumentā bija norādīts, ka sūdzības iesniedzējam ir “profesionālā pieredze minētā uzdevuma veikšanā”(paziņojumā par konkursu), bet viņa pieredze nebija “tieši saistīta ar ražošanas koordinēšanu korektūras kontekstā”– frāze, kas nav atrodama paziņojuma par konkursu daļā par nepieciešamo profesionālo pieredzi (4). Šajā ziņā ir arī jānorāda, kā to norādīja EPSO, ka atlases komisija, lai noraidītu viņa kandidatūru, balstījās ne tikai uz šo sūdzības iesniedzēja paziņojumu, bet arī uz citu sūdzības iesniedzēja iesniegto dokumentu pārbaudi (pret konkursa paziņojuma prasībām) saistībā ar viņa profesionālo pieredzi.

Tomēr, kā norādīts iepriekš, EPSO nav sniedzis pietiekami konkrētus paskaidrojumus par to, kāpēc šie citi sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti neļāva atlases komisijai konstatēt, ka sūdzības iesniedzējs ir ieguvis profesionālo pieredzi ražošanas koordinēšanā, kas prasīta paziņojumā par konkursu.

1.6 Šajos apstākļos ombuds provizoriski secināja, ka 1.4. punktā minētā administratīvā kļūme viņa izmeklēšanas kontekstā nav novērsta. Tādējādi viņš iesniedza mierizlīguma priekšlikumu, kurā viņš ierosināja, ka EPSO varētu apsvērt iespēju sniegt pienācīgus paskaidrojumus par to, kāpēc sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti neļāva atlases komisijai secināt, ka sūdzības iesniedzējs ir ieguvis paziņojumā par konkursu prasīto profesionālo pieredzi.

1.7 EPSO 2007. gada 4. aprīlī atbildēja uz ombuda draudzīgo priekšlikumu. EPSO norādīja, ka, 2006. gada 26. jūnijā atbildot ombudam, tas pievienoja visu to apliecinošo dokumentu kopijas, kurus kandidāts bija iesniedzis pieteikuma iesniegšanas brīdī un uz kuru pamata kolēģija nolēma, ka viņš neatbilst nosacījumiem par profesionālo pieredzi. Vienīgais apliecinošais dokuments, ko varēja pieņemt kā atbilstošu profesionālo pieredzi konkursa vajadzībām, bija Luksemburgas centrālās spiestuves dokuments.

Attiecībā uz kandidāta pieredzi uzņēmumā ETC employment and training corporation (Malta) EPSO norādīja, ka ir uzskaitītas vairākas profesionālās darbības, kas nav saistītas ar paziņojumā par konkursu uzskaitītajām funkcijām: "ātrās ēdināšanas apkalpes loceklis", "skolēns", "veikalu darbinieks", "tīrnieks", "pircējs izpilddirektors" un "grāmatvedis". Attiecībā uz Maltas Standartu iestādes izziņu EPSO norādīja, ka kandidāts ir nodarbināts kā “kontu lietvedis” un ka nav atsauces uz publikāciju sagatavošanu. Turklāt EPSO norādīja, ka Maltas viesnīcas “Hôtel Milano Due” izziņā ir minēta kandidāta efektivitāte, nesniedzot nekādu papildu informāciju par viņa funkciju raksturu. Tas attiecās arī uz Maltas uzņēmuma “ESI limited” sertifikātu, kurā bija minēta kandidāta centība un spēja strādāt, nesniedzot nekādu papildu informāciju par viņa pienākumu raksturu.

Tādējādi, tā kā lielākā daļa sūdzības iesniedzēja profesionālās pieredzes nebija saistīta ar paziņojumā par konkursu minētajiem pienākumiem un tā kā kandidāta vienīgā atbilstošā profesionālā pieredze ilga septiņus ar pusi mēnešus, atlases komisija nevarēja pielaist A. dalībai konkursā.

EPSO uzskatīja, ka šis paskaidrojums atbilst ombuda lūgumam rast mierizlīgumu.

EPSO atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, aicinot izteikt apsvērumus par to. Šķiet, ka ombuds šādus apsvērumus nav saņēmis.

1.8 Ombuds uzskata, ka EPSO pieņēma viņa mierizlīguma priekšlikumu un sniedza tajā ierosinātos paskaidrojumus. Turklāt sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja šo paskaidrojumu atbilstību un nesniedza nekādus apsvērumus par EPSO iepriekš minēto atbildi uz mierizlīguma priekšlikumu. Tādēļ ombuds uzskata, ka EPSO ir atbilstoši rīkojies, reaģējot uz viņa priekšlikumu par mierizlīgumu.

Secinājums

Pēc tam, kad EPSO bija sniedzis pozitīvu atbildi uz viņa attiecīgo priekšlikumu par mierizlīgumu, ombuds uzskata, ka EPSO ir atbilstoši rīkojies, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-266/05 P Sison/Padome (Krājumā vēl nav publicēts), 80. punkts, citējot spriedumu lietā C-367/95 P Komisija/Sytraval un Brink's France, 1998, ECR I-1719, 63. punkts.

(2) Sk. spriedumu lietā T-55/91 Fascilla/Parlaments (Recueil 1992, II-1757. lpp., 32., 33. un 35. punkts). Sk. lietu 225/87, Belardinelli pret Tiesu [1989] 2353, 7. punkts.

(3) Sk., piemēram, lietu T-55/91, Fascilla pret Parlamentu, 1992, ECR II-1757, 34.–35. punkts.

(4) Paziņojuma par konkursu EPSO/B/19/03 A.II.2. punktā ir noteikts: „Pēc vidējās izglītības diploma iegūšanas un pirms 2004. gada 31. marta kandidātiem jābūt vismaz trīs gadus ilgai darba pieredzei izvēlētajā jomā, kas atbilst A iedaļas I punktā aprakstītajiem pienākumiem.”(izcēlums oriģinālā)

Šī paša paziņojuma par konkursu A.I punktā ir noteikts:

“Maksājumi

joma: ražošanas koordinēšana

Darbojoties uzraudzībā, ražošanas koordinatoriem būs jākoordinē publikāciju sagatavošanas process papīra vai elektroniskā formātā, pamatojoties uz autora iesniegtu manuskriptu. Tas ietver:

— tāmju sagatavošana, pamatojoties uz spēkā esošajiem līgumiem,
— ražošanas grafiku sagatavošana, ņemot vērā līgumā noteiktos termiņus,
— ar publikāciju sagatavošanu saistītā administratīvā un tehniskā darba koordinēšana un uzraudzība,
— publikāciju sagatavošana sastāva un noformējuma ziņā,
— sadarbība starp izcelsmes departamentiem un korektoriem, lai nodrošinātu konsekvenci gan atsevišķu dokumentu ietvaros, gan starp to dažādajām valodu versijām,
— pierādījumu
pārbaude visos posmos,— galīgā pierādījuma iesniegšana par sagatavošanu un/vai izplatīšanu, —
koordinācijas nodrošināšana ar izplatīšanas darbībām,
— rēķinu tehniskās pārbaudes veikšana,
— tehnisko specifikāciju izstrāde un publikāciju konkursu tehnisko novērtējumu veikšana.”