Strasbūrā, 2006. gada 21. decembrī

Cienītā J. kundze!

2005. gada 29. aprīlī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, kā Eiropas Komisija ir rīkojusies saistībā ar Jūsu iespējamo pieņemšanu darbā 2004. gadā.

2005. gada 10. maijā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Vēl viena e-pasta vēstule, ko Jūs man nosūtījāt 2005. gada 6. maijā, tika nosūtīta Komisijai 2005. gada 18. maijā.

2005. gada 15. jūlijā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Es pārsūtīju šo informāciju Komisijai 2005. gada 25. jūlijā.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 26. jūlijā (oriģināls franču valodā) un 2005. gada 12. oktobrī (tulkojums vācu valodā). Es to pārsūtīju Jums 2005. gada 28. septembrī (oriģināls franču valodā) un 2005. gada 17. oktobrī (tulkojums vācu valodā) ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 30. oktobrī.

2005. gada 5. decembrī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju par šo lietu vēlākais līdz 2006. gada 15. janvārim. Komisija 2006. gada 9. martā nosūtīja Francijas atbildes oriģinālu.

2006. gada 16. martā nosūtītajā e-pasta vēstulē Jūs jautājāt par šīs lietas virzību. Savā 2006. gada 16. marta atbildē es Jūs informēju, ka Komisijas atbildes tulkojums vācu valodā vēl nav saņemts. Šajā gadījumā Jums tika nosūtīta šā teksta franču valodas oriģināla kopija. 2006. gada 28. martā Jūs man pateicāties par šo vēstuli.

Komisija 2006. gada 24. martā iesniedza atbildes tulkojumu vācu valodā, un 2006. gada 31. martā es Jums nosūtīju uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 29. aprīlī.

2006. gada 22. jūnijā es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju par šo lietu. Komisija 2006. gada 14. septembrī nosūtīja atbildi (datēta ar 2006. gada 25. augustu). Es to pārsūtīju Jums 2006. gada 21. septembrī, lai saņemtu Jūsu apsvērumus, kurus Jūs nosūtījāt 2006. gada 30. oktobrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Par iebildumu

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs agrāk strādāja par C kategorijas palīgdarbinieku Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā (“SCIC ĢD”) Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta Sanāksmju un konferenču direktorātā. B un C pakāpes ierēdņi un palīgi tur veica vienus un tos pašus pienākumus. Sūdzības iesniedzēja līgums beidzās 2003. gada decembrī, un to nevarēja pagarināt, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem.

2003. gada decembrī SCIC ĢD publicēja iekšēju paziņojumu par B pakāpes amata vakanci (COM/2003/3706/F). Tomēr neviens piemērots kandidāts netika atrasts.

Sūdzības iesniedzēja par lielu pārsteigumu saņēma Komisijas 2004. gada 21. aprīļa vēstuli par viņas iespējamo pieņemšanu darbā pagaidu darbinieka statusā. Sūdzības iesniedzējai tika lūgts veikt medicīnisko pārbaudi un tajā pašā dienā ziņot personāla nodaļai, lai pabeigtu viņas esošo personas lietu.

Medicīniskā pārbaude notika 2004. gada 6. maijā. Personāla nodaļas atbildīgā amatpersona tajā pašā dienā informēja sūdzības iesniedzēju, ka darbā pieņemšanas komisija pēc medicīniskās pārbaudes rezultātu saņemšanas veiks klasifikāciju un ka pēc tam četru vai piecu nedēļu laikā viņa saņems piedāvājumu.

Nekādas citas ziņas no Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta (ĢD ADMIN) netika saņemtas, un sūdzības iesniedzēja ārsts joprojām nebija informēts par medicīniskās pārbaudes rezultātiem. Sūdzības iesniedzējas bijušais priekšnieks, ar kuru viņa sazinājās pa tālruni, viņu informēja, ka DG ADMIN, šķiet, ir problēmas ar viņas dokumentiem un ka tāpēc viņa nevar pretendēt uz attiecīgo amatu. Tomēr tas nekad nav ticis rakstiski apstiprināts.

Sūdzības iesniedzējs vēlāk uzzināja, ka ir pieņemts darbā jauns Itālijas valstspiederīgais. Šī persona bija "palīdzējusi" sūdzības iesniedzēja departamentā apmēram divus mēnešus, un tai nebija gandrīz nekādas profesionālās pieredzes. Iecelšana amatā bija radījusi vispārēju pārsteigumu, ņemot vērā, ka vidējais vecums attiecīgajā departamentā bija aptuveni 48 gadi un ka līdz tam liela uzmanība tika pievērsta profesionālajai pieredzei.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 22. martā telefoniski sazinājās ar atbildīgo personu Komisijā. Šī persona apsolīja izskatīt šo jautājumu un atgriezties pie viņas vēlākais līdz 2005. gada 4. aprīlim. Tā kā atbilde netika saņemta, sūdzības iesniedzējs 2005. gada 11. aprīlī nosūtīja e-pastu ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Arī turpmāka saziņa pa tālruni 2005. gada 28. aprīlī izrādījās nesekmīga.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka ir notikusi kavēšanās, pārredzamības trūkums, atteikums sniegt informāciju un diskriminācija.

Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka DG ADMIN būtu rakstiski jāpaskaidro 1) kāpēc viņas pieteikums netika izskatīts saskaņā ar vienošanos, 2) kāpēc viņa nekad netika informēta, 3) kāpēc medicīniskās pārbaudes rezultāti netika nodoti viņas ārstam un 4) kāpēc attiecīgā informācija joprojām netika izpausta, neraugoties uz vairākiem informācijas pieprasījumiem no viņas puses.

Sūdzības iesniedzēja ierosināja, ka kā kompensāciju par viņas pieteikuma neveiksmīgo izskatīšanu DG ADMIN varētu iesniegt savu “iekšējo ekspertīzi” kā konferenču organizatoru tiem ģenerāldirektorātiem, kuri meklēja centrālu savu konferenču organizatoru.

Sūdzības iesniedzēja iesniedza Komisijas izziņu, kas apliecina, ka viņa no 2000. gada 29. septembra līdz 2003. gada 31. decembrim ir strādājusi par konferenču organizētāju Komisijā un ka viņas darbs vienmēr ir bijis "pilnībā veiksmīgs".

Turpmākā sarakste

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 6. maijā nosūtīja ombudam e-pasta vēstuli, ko viņa 2005. gada 3. maijā bija saņēmusi no Komisijas, atbildot uz viņas 2005. gada 11. aprīļa e-pasta vēstuli un 2005. gada 28. aprīļa vēstuli. Saskaņā ar šo e-pastu DG ADMIN 2004. gada 26. aprīļa paziņojumā informēja DG SCIC par iemesliem, kāpēc tas nevarēja piekrist sūdzības iesniedzēja pieņemšanai darbā. DG ADMIN apgalvoja, ka tagad DG SCIC ir jānosūta viņai paziņojums, kurā izskaidroti šie iemesli.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 15. jūlijā nosūtīja ombudam 2005. gada 16. jūnija vēstuli, ko viņa bija saņēmusi no SCIC ĢD. Šajā vēstulē SCIC ĢD citēja ADMIN ĢD norādītos iemeslus, kurus var rezumēt šādi: Šīs lietas izskatīšana bija jāatliek līdz brīdim, kad tiks paziņoti jauni noteikumi par vakanto amata vietu aizpildīšanu ar pagaidu darbiniekiem. Šie noteikumi tika paziņoti 2004. gada 24. martā. Pēc medicīniskās pārbaudes sūdzības iesniedzējai tika lūgts iesniegt nepieciešamos dokumentus, jo īpaši attiecībā uz viņas diplomiem un profesionālo pieredzi. Tomēr sūdzības iesniedzējam nebija diploma par pēcvidusskolas izglītību (tāpat kā “Abitur”), kas tagad bija vajadzīgs, lai pieņemtu darbā AST funkciju grupā (C* un B* kategorija). Attiecīgā prasība bija noteikta Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Šis noteikums ļāva iestādei uzskatīt līdzvērtīga līmeņa profesionālo apmācību vai profesionālo pieredzi par pietiekamu, ja to pamato dienesta intereses. Tomēr gan Komisija, gan Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izslēdza iespēju izmantot šo noteikumu, jo šajos apstākļos nevarēja nopietni atsaukties uz dienesta interesēm. SCIC ĢD noslēdza savu vēstuli, norādot, ka tas ir pieņēmis, ka šie iemesli jau ir paziņoti sūdzības iesniedzējam, un atvainojās par to, ka tas nav izdarīts iepriekš.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 15. jūlija vēstulē norādīja, ka 2004. gada 21. aprīļa vēstulē viņu uzaicināja uz medicīnisko pārbaudi un ka šī pārbaude netika atcelta, lai gan SCIC ĢD jau bija informēts par ADMIN ĢD nostāju ar 2004. gada 26. aprīļa paziņojumu. Sūdzības iesniedzēja arī uzsvēra, ka DG ADMIN rīcībā bija visi viņas diplomi un visa informācija par viņas profesionālo pieredzi un tādējādi viņa zināja, ka viņai nav “Abitur”. 2004. gada 6. maija sanāksmē L., ADMIN ĢD ierēdne, pie kuras viņa bija vērsusies ar šo jautājumu, viņai paziņoja, ka tas neradīs nekādas problēmas.

Sūdzības iesniedzēja piebilda, ka viņai ir “Post-graduat en commerce international” (pēcdiploma diploms starptautiskajā tirdzniecībā), ko piešķīrusi Université Libre de Bruxelles, “Certificat de connaissance de gestion” no Beļģijas iestādēm un “Attestation de formation professionnelle”. Viņa arī sniedza detalizētu informāciju par savu profesionālo pieredzi Komisijā un dažādu Komisijas dienestu vēstules par viņas darbu. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņai nav skaidrs, kāds ir Civildienesta noteikumu mērķis, ja iestāde patur tiesības piemērot stingrākus atlases kritērijus.

Pieprasījums

Ombuda pieeja

Ombuds 2005. gada 10. maijā lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzībā minētajiem apgalvojumiem.

Pēc tam ombuds nosūtīja Komisijai sūdzības iesniedzēja 2005. gada 6. maija e-pasta vēstules un 2005. gada 15. jūlija vēstules kopijas.

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Par faktiskajiem apstākļiem

2003. gada 11. decembrī tika publicēts paziņojums par vakanci Nr. COM/2003/3706/F. Iekšējs pieteikums no B pakāpes ierēdņa netika saņemts, un vienīgā persona, kuras vārds bija iekļauts rezerves sarakstā un kura varēja būt piemērota, pierādīja, ka tai nav vajadzīgo zināšanu un profesionālās pieredzes. Tādēļ 2004. gada 28. janvārī SCIC ĢD lūdza ADMIN ĢD pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju kā pagaidu darbinieku pastāvīgā amatā. SCIC ĢD bija pieprasījis, lai sūdzības iesniedzējs sākotnēji tiktu pieņemts darbā uz diviem gadiem, sākot no 2004. gada 1. marta. Sūdzības iesniedzēja CV tika pievienots šim paziņojumam.

Pēc tam ADMIN ĢD uzsāka darbā pieņemšanas procedūru, uzaicinot sūdzības iesniedzēju uz medicīnisko pārbaudi un lūdzot viņu vērsties ADMIN ĢD, lai atjauninātu viņas pieteikuma dokumentāciju. Uzaicinājuma vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 21. aprīli, bija skaidri norādīts, ka šis uzaicinājums neuzliek Komisijai nekādas saistības attiecībā uz sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības iesniedzējs bija nokārtojis medicīnisko pārbaudi un 2004. gada 6. maijā ieradās ĢD ADMIN.

Izskatījis sūdzības iesniedzējas pieteikuma lietu, ĢD ADMIN konstatēja, ka sūdzības iesniedzējai nav diploma par pēcvidusskolas izglītību, kas bija nepieciešams viņas pieņemšanai darbā. Faktiski sūdzības iesniedzēja diploms ("Realschulabschluss") nedeva iespēju iegūt pēcvidusskolas izglītību, un "Post-graduat en commerce international" un "Certificat de connaissance de gestion" nebija līdzvērtīgi vai nebija pierādījums "Abitur" vai līdzvērtīgam diplomam.

Tomēr prasības attiecībā uz diplomiem, kas bija noteiktas Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punktā un bija spēkā kopš 2004. gada 1. maija, attiecībā uz AST funkciju grupu (B* un C* kategorija) bija šādas:

"i) pēcvidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina diploms, vai

vidējās izglītības līmenis, ko apliecina diploms, kas dod tiesības iegūt pēcvidusskolas izglītību, un vismaz trīs gadus ilga atbilstoša profesionālā pieredze (...)".

Tā kā sūdzības iesniedzēju nevarēja pieņemt darbā, ĢD ADMIN par to informēja ĢD SCIC ar 2004. gada 24. jūnija paziņojumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem

Sūdzības iesniedzēja lūdza paskaidrojumus par 1) to, kāpēc viņa netika pieņemta darbā; 2) kāpēc viņa nekad nav tikusi informēta; 3) kāpēc viņas medicīniskās pārbaudes rezultāti netika nodoti viņas ārstam un 4) kāpēc attiecīgā informācija netika izpausta, neraugoties uz vairākiem viņas lūgumiem sniegt informāciju.

Pirmais jautājums

Sakarā ar 2004. gada 1. maijā spēkā stājušos reformu noteikumos, kas reglamentē Kopienu personālu (1), tika no jauna noteiktas izglītības prasības pieņemšanai darbā AST funkciju grupā. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 5. pantu kandidātiem tagad ir jābūt vai nu universitātes diplomam, vai “baccalauréat” (un vismaz trīs gadu atbilstošai darba pieredzei).

Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā bija paredzēta iespēja atzīt līdzvērtīga līmeņa profesionālo apmācību vai profesionālo pieredzi, ja to pamato dienesta intereses. Tomēr iestādei bija iespēja noteikt stingrākus standartus, nekā paredzēts Civildienesta noteikumos. Komisija un EPSO izslēdza iespēju atsaukties uz minēto noteikumu attiecībā uz pielaišanu konkursiem vai pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības ("Nodarbināšanas kārtība")(2) 2. panta b) punktu. Faktiski Komisija uzskatīja, ka pagaidu darbinieku pieņemšana pastāvīgā amatā (kas tādējādi principā būtu jārezervē ierēdņiem, kurus pārceļ no citiem amatiem, vai kandidātiem, kuri ir sekmīgi izturējuši konkursu) būtu jāveic, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti attiecīgajos konkursos.

Raugoties no šāda viedokļa, darbā pieņemšana saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktu un 2. panta d) punkta 3. apakšpunktu tādējādi radīja īpatnības salīdzinājumā ar darbā pieņemšanu saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu un zināmā mērā saskaņā ar 2. panta c) punktu, kas attiecās uz pagaidu amatiem vai amatiem, kas paredzēti, lai palīdzētu personām, kuras ieņem Kopienas līgumos paredzētu amatu.

Turklāt Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļā ir atļauts atkāpties no parastajām prasībām, "ja to pamato dienesta intereses". Tādējādi tā paredzēja iespēju, ka Komisijai nebija pienākuma to izmantot, ņemot vērā tās plašo rīcības brīvību. Šī rīcības brīvība vienmēr tika izmantota dienesta interesēs. Tomēr dienesta intereses šajā gadījumā neattaisno atkāpi no iepriekš minētajiem principiem.

Tāpēc Komisijas lēmums nepieņemt darbā sūdzības iesniedzēju bija saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un tās iekšējiem noteikumiem.

Otrais jautājums

Gadījumos, kad bija problēmas ar pagaidu darbinieka pieņemšanu pastāvīgā amatā, ĢD ADMIN nodeva attiecīgo informāciju ĢD, kas bija ierosinājis pieņemšanu darbā. Saskaņā ar iedibināto administratīvo praksi tieši šis ģenerāldirektorāts bija sarunu partneris ar kandidātiem. Šī sūdzība parādīja, ka šī prakse ne vienmēr garantē rezultātus, kas atbilst labas pārvaldības principiem. Tādēļ DG ADMIN ir rīkojies, lai nodrošinātu, ka negatīva lēmuma gadījumā kandidāti vienmēr tiek informēti. Informējot attiecīgo ģenerāldirektorātu par negatīvo rezultātu, ĢD ADMIN turpmāk skaidri aicinās attiecīgo dienestu informēt kandidātu.

Šajā lietā bija darbības traucējumi, kurus Komisija bija ņēmusi vērā un par kuriem tā atvainojās. Tomēr jāatzīmē, ka ĢD ADMIN 2005. gada 3. maijā nosūtītajā e-pasta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas pieteikums ir noraidīts. Sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. jūnijā tika nosūtīta oficiāla atbilde, kurā izklāstīti Komisijas lēmuma iemesli.

Trešais jautājums

Medicīnisko pārbaudi veica iestāde un tās uzdevumā. Tāpēc tās rezultāti nekad netika nodoti nevienai citai personai. Tomēr attiecīgajam kandidātam bija iespēja iegūt piekļuvi šiem rezultātiem, sazinoties ar tās iestādes ārstu, kura veica pārbaudi.

Ja medicīniskās pārbaudes rezultāti pārsniedza parastās robežas, kandidāts acīmredzot vienmēr tika informēts.

Jebkurā gadījumā Komisijas medicīnas dienests bija atzinis sūdzības iesniedzēju par piemērotu darbam.

Ceturtais jautājums

Attiecībā uz informāciju par sūdzības iesniedzēja pieteikuma noraidīšanu Komisija varēja tikai nožēlot neērtības, ko radīja veids, kādā lieta tika izskatīta. Attiecībā uz medicīniskās pārbaudes rezultātiem tika izdarīta atsauce uz komentāriem par trešo jautājumu.

Secinājums

Komisija nevarēja pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju, jo viņas izglītība neatbilda likumā noteiktajām prasībām. Ja sūdzības iesniedzēja vēlējās saņemt medicīniskās pārbaudes rezultātus, viņa tika aicināta sazināties ar ārstu, kurš bija veicis pārbaudi. Lai izvairītos no turpmāku problēmu riska attiecīgajā jomā, Komisija apņēmās atgādināt saviem dienestiem, ka to pienākums ir informēt kandidātus, kuri neatbilst darbā pieņemšanas nosacījumiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos izteica šādas piezīmes:

Procedūrai, kas tika ievērota viņas gadījumā, nebija nekādas loģikas. Pirms uzaicināšanas uz medicīnisko pārbaudi DG ADMIN rīcībā bija visa nepieciešamā informācija. Tāpēc nebija racionāli, ka ĢD ADMIN pat nepārbaudīja šos dokumentus pirms viņas uzaicināšanas uz medicīnisko pārbaudi.

Attiecībā uz viņas diplomiem būtu pienācīgi jāņem vērā viņas Vācijas diploms. “Post-graduat en commerce international” bija paredzēts augstskolas diploms (kam būtu nepieciešams “Abitur”) vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.

Attiecībā uz Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktu nebija saprotams, kāpēc viņas īpašās zināšanas pēkšņi tika apšaubītas. Gandrīz 30 gadu profesionālā pieredze trijās Eiropas valstīs būtu jāuzskata vismaz par līdzvērtīgu “Abitur”.

Attiecībā uz medicīnisko pārbaudi Komisijas nostāja bija īpaša. Ņemot vērā, ka attiecīgajā veidlapā bija lūgts norādīt viņas ārsta adresi, viņa bija pieņēmusi, ka rezultāti tiks nosūtīti šim ārstam. Tiesības zināt bija, ņemot vērā, ka runa bija par personas datiem.

Sūdzības iesniedzēja noslēgumā uzsvēra, ka jūtas diskriminēta, ņemot vērā to, ka attiecībā uz viņas vecuma personām tolaik valdošā situācija tika pilnībā ignorēta un ka atlases kritēriju pamatā bija tikai mūsdienīgas, plaši saskaņotas izglītības sistēmas Eiropā. Tādējādi gados jauniem kandidātiem automātiski tika dota priekšroka salīdzinājumā ar gados vecākiem kandidātiem.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Papildu atzinuma un papildu informācijas pieprasījums

Tādēļ ombuds 2005. gada 5. decembrī lūdza Komisiju sniegt viņam šādu informāciju:

1. Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tā uzskata, ka tai ir tiesības nepiemērot Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktu noteikta veida pagaidu darbiniekiem, proti, tiem, kas aprakstīti 2. panta b) punktā. Tomēr Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta 1. punktā ir noteikts: "Civildienesta noteikumu 1.d, 1.e pantu, 5. panta 1., 2., 3. un 4. punktu un 7. pantu piemēro pēc analoģijas." Tādēļ ombuds lūdza Komisiju paskaidrot, uz kāda juridiskā pamata tā pieņēma, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts ir piemērojams tikai noteikta veida pagaidu darbiniekiem.
2. No SCIC ĢD 2004. gada 28. janvāra paziņojuma ADMIN ĢD kopijas izrietēja, ka sūdzības iesniedzēja pieņemšana darbā tika pieprasīta, pamatojoties uz to, ka 1) attiecīgais amats bija specifisks, 2) nebija iekšējo kandidātu un 3) nebija rezerves saraksta, kas atbilstu šāda veida darbam. Šajos apstākļos ombuds lūdza Komisiju paskaidrot, kāpēc tā uzskata, ka nepastāv dienesta intereses, kas pamatotu Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta piemērošanu (pēc analoģijas) šajā lietā.
3. Ombuds arī lūdza Komisiju precizēt, kad un kā attiecīgais amats galu galā tika aizpildīts.

Ombude arī lūdza Komisiju sniegt papildu atzinumu par diviem citiem apgalvojumiem, kurus sūdzības iesniedzēja bija izteikusi savos apsvērumos un kurus varētu apkopot šādi:

1. ADMIN ĢD izmantotā procedūra bija neatbilstoša un neloģiska. ĢD ADMIN nevajadzēja uzaicināt viņu uz medicīnisko pārbaudi, iepriekš nepārbaudot tā rīcībā esošos dokumentus.
2. Komisijas pieeja izraisīja diskrimināciju vecuma dēļ, ņemot vērā to, ka attiecībā uz viņas vecuma personām tolaik valdošā situācija tika pilnībā ignorēta un ka atlases kritēriji bija balstīti tikai uz mūsdienīgām, plaši saskaņotām izglītības sistēmām Eiropā. Tādējādi gados jauniem kandidātiem automātiski tika dota priekšroka salīdzinājumā ar gados vecākiem kandidātiem.

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:

Civildienesta noteikumu 5. pantā ir noteikti tikai minimālie darbā pieņemšanas nosacījumi. Komisijas kompetentajām iestādēm bija rīcības brīvība, kas tām ļāva noteikt stingrākas prasības. Šo praksi ir apstiprinājušas Kopienas tiesas (4).

5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta struktūra norādīja, ka iespēja ņemt vērā līdzvērtīga līmeņa profesionālo apmācību vai profesionālo pieredzi ir izņēmums, kas jāinterpretē šauri. Tas, ka šis izņēmums parasti attiecās tikai uz pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktu, bija pamatots ar viņu līgumu ad personam raksturu.

Dienesta intereses, kas minētas 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, attiecās uz profesionālās apmācības vai profesionālās pieredzes līdzvērtības iespējamu atzīšanu. To nevajadzētu jaukt ar vienkāršu interesi aizpildīt vakantu amatu, ko nevar aizpildīt ar iekšēju kandidātu vai kandidātu, kurš ir nokārtojis konkursu. Tikai nepieciešamība pieņemt darbā pagaidu darbinieku vakantajā amatā nevar likt kompetentajām iestādēm samazināt prasības attiecībā uz šim amatam nepieciešamo izglītību. Komisija nesaskatīja dienesta intereses, kuru dēļ šajā gadījumā būtu jāizmanto 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecīgajai iestādei ir jāpārbauda, vai kandidāts atbilst paziņojumā par vakanci izklāstītajiem nosacījumiem, un šo vērtējumu var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā. Tādējādi ārējo iestāžu kontrole aprobežojās ar acīmredzamas kļūdas vai pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas pārbaudi. Izskatāmajā lietā tas tā nebija.

Komisija uzskatīja, ka vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai iepriekš aprakstītās administratīvās prakses ietvaros Civildienesta noteikumos prasītā izglītība (neatsaucoties uz to 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktu) tiktu prasīta arī pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktu.

Turklāt Civildienesta noteikumu 27. pantā bija paredzēts, ka pieņemšana darbā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu visspējīgāko, visefektīvāko un visgodīgāko ierēdņu (un pēc analoģijas pagaidu darbinieku) pakalpojumus.

Attiecīgais amats tika aizpildīts, 2004. gada 1. septembrī pieņemot darbā pagaidu darbinieku.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja jaunajiem apgalvojumiem Komisijas ierastā prakse bija uzaicināt kandidātus uz medicīnisko pārbaudi un vizīti ĢD ADMIN tajā pašā dienā, lai ietaupītu gan ceļa izdevumus, gan kandidātu laiku. Šāda pieeja bija pilnīgi loģiska no budžeta un efektivitātes viedokļa. Turklāt nebija nekādas diskriminācijas vecuma dēļ. Nepieciešamā diploma neesamību var konstatēt gan jauna kandidāta, gan vecāka kandidāta gadījumā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos attiecībā uz Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta piemērojamību norādīja, ka 2003. gada 11. decembrī publicētajā paziņojumā par vakanci bija prasīta atbilstoša izglītība vai profesionālā pieredze šajā jomā. Attiecībā uz dienesta interesēm sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņa bija ieņēmusi attiecīgo amatu līdz 2003. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, ka C pakāpes ierēdņi attiecīgajā nodaļā turpināja veikt tādu pašu darbu kā B pakāpes ierēdņi, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas arguments ir pārliecinošs. Viņa jautāja, cik C pakāpes ierēdņiem būtu jāiegūst “Abitur”, ja kāds piemērotu Komisijas jaunos standartus.

Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka pagaidu darbiniekam, kuram tika piešķirts šis amats, nebija profesionālās pieredzes, izņemot trīs mēnešus, ko viņa bija pavadījusi attiecīgajā nodaļā. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju šajā gadījumā bija tik daudz "sakritību" un "saišu", ka attiecīgo iecelšanu nevarēja uzskatīt par veiktu "neitrālā" vai "taisnīgā" veidā.

Sūdzības iesniedzēja piebilda, ka viņa nav iebildusi pret to, ka viņai medicīniskās pārbaudes dienā tika lūgts zvanīt uz ĢD ADMIN, bet ka viņa vēlējās uzsvērt, ka visi viņas dokumenti jau bija pieejami un ka tādējādi viņas izglītības līmenis un profesionālā pieredze jau bija zināma.

Otrais papildu informācijas pieprasījums

Rūpīgi izskatījusi Komisijas atbildi un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Tādēļ 2006. gada 22. jūnijā ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam šādu informāciju:

1. Lūdzam Komisiju precizēt, vai tā uzskata, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts, ciktāl tas attiecas uz Komisiju, vispār nebūtu jāpiemēro attiecībā uz pagaidu darbinieku pieņemšanu pastāvīgā amatā ?.
2. Pirmajā no turpmākajiem apgalvojumiem, ko ombuds 2005. gada 5. decembrī nosūtīja Komisijai, sūdzības iesniedzējs iebilda pret ADMIN ĢD īstenoto procedūru kā neatbilstošu un neloģisku. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka DG ADMIN nevajadzēja viņu uzaicināt uz medicīnisko pārbaudi, iepriekš nepārbaudot tās nostājā iekļautos dokumentus. Šķiet, ka Komisijas atzinumā par šo apgalvojumu šis lietas aspekts nav aplūkots. Tāpēc lūdzam Komisiju izteikt savu viedokli par šo jautājumu ?

Ombuds arī lūdza Komisiju iesniegt tā dokumenta kopiju, uz kuru bija atsauce ADMIN ĢD 2004. gada 24. jūnija paziņojumā un kurš šķita būtisks šajā kontekstā.

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:

Pirmajam ombuda uzdotajam jautājumam šajā lietā nebija nozīmes. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iecēlējinstitūcija nevarēja atņemt tai Civildienesta noteikumos piešķirto rīcības brīvību. Tādējādi, nebūt neuzskatot, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts nekad nebūtu jāpiemēro attiecībā uz pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā pastāvīgos amatos, Komisija apzinājās, ka ir jāveic katra gadījuma atsevišķs novērtējums un ka šāds novērtējums izņēmuma gadījumos varētu likt secināt, ka dienesta intereses ir pamatotas, izmantojot šo noteikumu.

Tāpēc atbilstošais jautājums bija par to, vai šajā lietā bija konkrēti iemesli, kas pamato dienesta interesi atkāpties no vispārējiem noteikumiem, t. i., Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta. Šajā lietā, kā jau tika paskaidrots, šādi iemesli netika konstatēti.

Attiecībā uz ombuda otro jautājumu Komisija nepiekrita sūdzības iesniedzēja viedoklim. Ierēdņu un pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūras tika pielāgotas lielajam skaitam radušos lietu. Šādas procedūras bija jāstandartizē, lai nodrošinātu pastāvīgu darba ritmu un augstu darbā pieņemšanas līmeni. Šajā kontekstā Komisijas dienesti nevarēja veikt sīku, sākotnēju lietas izskatīšanu posmā, kad pieņemšana darbā vēl nebija gaidāma. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību, šāda pārbaude tika veikta brīdī, kad tika sagatavots iecēlējinstitūcijas lēmums, t. i., brīdī, kad bija izpildīti visi pārējie darbā pieņemšanas nosacījumi.

Kopā ar savu atzinumu Komisija iesniedza ombuda pieprasītā dokumenta kopiju. Šis dokuments ir 2004. gada 18. maija nota (atsauce ADMIN/A-D(204)12797), ko DG ADMIN adresēja par Komisijas dienestu cilvēkresursiem atbildīgajām personām. Šim dokumentam ir pievienots "Checklist à l'usage des services demandeurs" attiecībā uz pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā Civildienesta noteikumu 2. panta b) punkta nozīmē.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību. Viņa uzsver, ka ir iesniegusi pieteikumu pēc SCIC ĢD pieprasījuma un ka šis pieteikums attiecas uz amatu, kam nepieciešams īpašs profils. Tādējādi Komisijas arguments, saskaņā ar kuru ĢD ADMIN nevarēja veikt viņas dokumentu iepriekšēju pārbaudi, ņemot vērā, ka šāda pieeja nebija iespējama saistībā ar daudziem pieteikumiem, nebija pamatots.

Sūdzības iesniedzēja pateicās ombudei par viņas lietas turpmāko izskatīšanu. Tā kā viņa negaidīja, ka ĢD ADMIN mainīs savu nostāju, sūdzības iesniedzēja lūdza ombudu izbeigt izmeklēšanu.

Lēmums

1 Attiecīgie fakti

1.1 No 2000. gada septembra līdz 2003. gada beigām sūdzības iesniedzēja strādāja par C pakāpes palīgdarbinieci Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā (ĢD SCIC) tā Sanāksmju un konferenču direktorātā, kur viņa pildīja konferenču organizatora funkcijas. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto, kuru Komisija šajā jautājumā neapstrīdēja, B un C pakāpes ierēdņi un palīgi šajā dienestā veica vienādas funkcijas. Sūdzības iesniedzēja līgums beidzās 2003. gada decembrī, un to nevarēja pagarināt, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem.

1.2 SCIC ĢD 2003. gada decembrī publicēja iekšējo paziņojumu (COM/2003/3706/F) par konferenču rīkotāja amata vakanci. Šis amats, kas bija pastāvīgs amats, tika izsludināts kā B pakāpes amats. Tomēr neviens piemērots kandidāts netika atrasts.

1.3 SCIC ĢD 2004. gada 28. janvārī lūdza Komisijas Administrācijas un personāla ģenerāldirektorātu ("ADMIN ĢD") pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju kā pagaidu darbinieku, lai aizpildītu attiecīgo amata vietu sākotnēji uz diviem gadiem.

1.4 Komisija 2004. gada 21. aprīlī rakstīja sūdzības iesniedzējai par viņas iespējamo pieņemšanu darbā pagaidu darbinieka statusā. Sūdzības iesniedzējai 2004. gada 6. maijā tika lūgts iziet medicīnisko pārbaudi un tajā pašā dienā ziņot personāla nodaļai, lai papildinātu viņas esošo personas lietu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzējas teikto ADMIN ĢD atbildīgā amatpersona tajā pašā dienā viņai paziņoja, ka darbā pieņemšanas komiteja pēc medicīniskās pārbaudes rezultātu saņemšanas veiks klasificēšanu un ka pēc tam četru vai piecu nedēļu laikā viņa saņems piedāvājumu.

1.5 Tā kā nebija citu ziņu, sūdzības iesniedzēja piezvanīja savam bijušajam priekšniekam, kurš viņu informēja, ka DG ADMIN, šķiet, ir problēmas ar viņas dokumentiem un ka tāpēc viņa nevar pretendēt uz attiecīgo amatu.

1.6 Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 22. martā telefoniski sazinājās ar Komisijas atbildīgo personu, kura apsolīja izskatīt šo jautājumu un atgriezties pie viņas vēlākais līdz 2005. gada 4. aprīlim. Tā kā atbilde netika saņemta, sūdzības iesniedzējs 2005. gada 11. aprīlī nosūtīja e-pastu ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Arī turpmāka saziņa pa tālruni 2005. gada 28. aprīlī izrādījās nesekmīga.

1.7 Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 29. aprīlī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas apjoms un šis lēmums

2.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka ir notikusi 1) kavēšanās, 2) pārredzamības trūkums, 3) atteikšanās sniegt informāciju un 4) diskriminācija. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka DG ADMIN būtu rakstiski jāpaskaidro 1) kāpēc viņas pieteikums netika izskatīts saskaņā ar vienošanos, 2) kāpēc viņa nekad netika informēta, 3) kāpēc medicīniskās pārbaudes rezultāti netika nodoti viņas ārstam un 4) kāpēc attiecīgā informācija joprojām netika izpausta, neraugoties uz vairākiem informācijas pieprasījumiem no viņas puses. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par šo lietu. Ņemot vērā to, ka gan sūdzības iesniedzējas apgalvojums, gan viņas apgalvojums attiecās uz četriem jautājumiem, katrs no šiem jautājumiem šajā lēmumā tiks uzskatīts par atsevišķu apgalvojumu vai apgalvojumu.

2.2 Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzēja izvirzīja vēl divus apgalvojumus, proti, 1) ka ADMIN ĢD izmantotā procedūra bija neatbilstoša un neloģiska, jo ADMIN ĢD nevajadzēja viņu uzaicināt uz medicīnisko pārbaudi, iepriekš nepārbaudot tā rīcībā esošos dokumentus, un 2) ka Komisijas pieeja izraisīja diskrimināciju vecuma dēļ. Ombuds veica papildu izmeklēšanu un lūdza Komisiju sniegt papildu atzinumu par šiem jaunajiem apgalvojumiem. Šie apgalvojumi šajā lēmumā tiks minēti kā piektais un sestais apgalvojums.

2.3 Ombuds uzskata, ka pirmie trīs apgalvojumi un četri apgalvojumi ir savstarpēji saistīti un tādēļ tie ir jāizskata kopā. Šie sūdzības aspekti būtībā attiecas uz to, ka Komisija, iespējams, nav savlaicīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kāpēc viņai netika piedāvāts amats.

2.4 Gan ceturtais, gan piektais iebildums attiecas uz jautājumu par to, vai pastāv diskriminācija, un tāpēc tie ir jāizskata kopā.

2.5 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā norādīja, ka attiecīgajā amatā bija iecelts jauns kandidāts, kuram nebija gandrīz nekādas profesionālās pieredzes. Komisija neapstrīdēja šo apgalvojumu. Atbildot uz ombuda uzdoto jautājumu, tā paskaidroja, ka attiecīgais amats tika aizpildīts, 2004. gada 1. septembrī pieņemot darbā pagaidu darbinieku. Savos apsvērumos par Komisijas atbildi sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka šajā gadījumā ir tik daudz "sakritību" un "saišu", ka attiecīgo iecelšanu nevar uzskatīt par veiktu "neitrālā" vai "taisnīgā" veidā. Tomēr ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīd, ka persona, kurai tika piešķirts šis amats, atbilst Komisijas izvirzītajiem nosacījumiem. Turklāt sūdzības iesniedzēja nav sniegusi nekādus taustāmus pierādījumus vai vismaz norādes par to, kāpēc viņai ir aizdomas, ka šis lēmums par pieņemšanu darbā bija nepareizs. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka nav pietiekama pamatojuma, kas pamatotu šīs izmeklēšanas paplašināšanu, lai aptvertu arī šo lēmumu par pieņemšanu darbā. Tomēr sūdzības iesniedzēja var brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo jautājumu, ja viņa iesniedz konkrētākus elementus savas lietas pamatošanai.

3 Par Komisijas iespējamo nespēju savlaicīgi informēt sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ viņai netika piedāvāts amats

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir notikusi kavēšanās, pārredzamības trūkums un atteikšanās sniegt informāciju. Viņa apgalvoja, ka DG ADMIN būtu rakstiski jāpaskaidro, kāpēc viņas pieteikums netika izskatīts saskaņā ar vienošanos, kāpēc viņa nekad nebija informēta , par to, kāpēc viņas medicīniskās pārbaudes rezultāti netika nodoti viņas ārstam un kāpēc attiecīgā informācija joprojām netika izpausta, neraugoties uz vairākiem informācijas pieprasījumiem no viņas puses.

3.2 Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka 2003. gada 11. decembrī paziņojums par vakanci COM/2003/3706/F netika publicēts. Iekšējs pieteikums no B pakāpes ierēdņa netika saņemts, un vienīgā persona, kuras vārds bija iekļauts rezerves sarakstā un kura varēja būt piemērota, pierādīja, ka tai nav vajadzīgo zināšanu un profesionālās pieredzes. Tādēļ 2004. gada 28. janvārī SCIC ĢD lūdza ADMIN ĢD pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju kā pagaidu darbinieku pastāvīgā amatā. Pēc tam ADMIN ĢD uzsāka darbā pieņemšanas procedūru, uzaicinot sūdzības iesniedzēju uz medicīnisko pārbaudi un lūdzot viņu vērsties ADMIN ĢD, lai atjauninātu viņas pieteikuma dokumentāciju. Uzaicinājuma vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 21. aprīli, bija skaidri norādīts, ka šis uzaicinājums neuzliek Komisijai nekādas saistības attiecībā uz sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējs bija nokārtojis medicīnisko pārbaudi un 2004. gada 6. maijā ieradās ĢD ADMIN.

Izskatot sūdzības iesniedzējas pieteikuma lietu, ĢD ADMIN konstatēja, ka sūdzības iesniedzējai nav diploma par pēcvidusskolas izglītību, kas nepieciešams viņas pieņemšanai darbā saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) 5. panta 3. punktu. Tā kā sūdzības iesniedzēju nevarēja pieņemt darbā, ĢD ADMIN par to informēja ĢD SCIC ar 2004. gada 24. jūnija paziņojumu.

Komisija piebilda, ka gadījumos, kad bija problēmas ar pagaidu darbinieka pieņemšanu pastāvīgā amatā, ĢD ADMIN nodeva attiecīgo informāciju ĢD, kas bija ierosinājis pieņemšanu darbā. Saskaņā ar iedibināto administratīvo praksi tieši šis ģenerāldirektorāts bija sarunu partneris ar kandidātiem. Šī sūdzība parādīja, ka šī prakse ne vienmēr garantē rezultātus, kas atbilst labas pārvaldības principiem. Tādēļ DG ADMIN ir rīkojies, lai nodrošinātu, ka negatīva lēmuma gadījumā kandidāti vienmēr tiek informēti. Informējot attiecīgo ģenerāldirektorātu par negatīvo rezultātu, ĢD ADMIN turpmāk skaidri aicinās attiecīgo dienestu informēt kandidātu.

Šajā lietā bija darbības traucējumi, kurus Komisija bija ņēmusi vērā un par kuriem tā atvainojās. Komisija varēja tikai nožēlot neērtības, ko radīja veids, kādā šis jautājums tika risināts. Tomēr jāatzīmē, ka ĢD ADMIN 2005. gada 3. maijā nosūtītajā e-pasta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas pieteikums ir noraidīts. Sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. jūnijā tika nosūtīta oficiāla atbilde, kurā izklāstīti Komisijas lēmuma iemesli.

Komisija piebilda, ka medicīnisko pārbaudi veica iestāde un tās uzdevumā. Tāpēc tās rezultāti nekad netika nodoti nevienai citai personai. Tomēr Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējam bija iespēja iegūt piekļuvi šiem rezultātiem, sazinoties ar tās iestādes ārstu, kura veica pārbaudi. Tā arī norādīja, ka, ja medicīniskās pārbaudes rezultāti pārsniedz parastās robežas, kandidāts acīmredzot vienmēr tiek informēts. Tomēr šajā gadījumā Komisijas medicīnas dienests ir atzinis sūdzības iesniedzēju par piemērotu darbam.

3.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos nesniedza nekādus konkrētus komentārus par šiem sūdzības aspektiem, izņemot to, ka viņa uzsvēra, ka, tā kā attiecīgajā veidlapā par medicīnisko pārbaudi bija lūgts norādīt sava ārsta adresi, viņa bija pieņēmusi, ka rezultāti tiks nosūtīti šim ārstam.

3.4 Ombuds atzīmē, ka ĢD ADMIN ar 2004. gada 24. jūnija paziņojumu informēja ĢD SCIC, ka sūdzības iesniedzējam nav iespējams piedāvāt attiecīgo amatu. Tomēr Komisija par to neinformēja sūdzības iesniedzēju. Lai gan darbā pieņemšanas procedūru bija uzsācis SCIC ĢD, nevis ar pieteikumu, ir skaidrs, ka sūdzības iesniedzējs bija jāinformē. Sūdzības iesniedzēja tika uzaicināta uz medicīnisko pārbaudi, lai viņu, iespējams, pieņemtu darbā. Tāpēc labas pārvaldības principi prasa, lai Komisija savlaicīgi informētu viņu par šīs procedūras rezultātiem.

3.5 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka 2005. gada 22. martā viņa telefoniski sazinājās ar Komisijas atbildīgo personu, kas apsolīja izskatīt šo jautājumu un atgriezties pie viņas vēlākais līdz 2005. gada 4. aprīlim. Tā kā atbilde netika saņemta, sūdzības iesniedzējs 2005. gada 11. aprīlī nosūtīja e-pastu ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Komisija nav apstrīdējusi šos apgalvojumus. Tomēr tikai elektroniskā pasta vēstulē, ko DG ADMIN nosūtīja 2005. gada 3. maijā, sūdzības iesniedzēja tika informēta par to, ka netika uzskatīts par iespējamu viņai piedāvāt šo amatu. Pēc tam pagāja vēl gandrīz sešas nedēļas, līdz SCIC ĢD informēja sūdzības iesniedzēju par šā lēmuma iemesliem.

3.6 Ombuds uzskata, ka tādējādi Komisija acīmredzami nav savlaicīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu un tā iemesliem. Tomēr ombuds norāda, ka Komisija ir atzinusi, ka šajā gadījumā ir bijuši darbības traucējumi, un ir atvainojusies par to. Viņš arī norāda, ka Komisija ir apņēmusies atgādināt saviem dienestiem, ka to pienākums ir informēt kandidātus, kuri neatbilst darbā pieņemšanas nosacījumiem. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo sūdzības aspektu.

3.7 Attiecībā uz medicīniskās pārbaudes rezultātiem ombuds norāda, ka Komisija ir skaidri norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības saņemt šos rezultātus pēc pieprasījuma. Šāda pieeja šķiet pamatota. Fakts, ka attiecīgajā veidlapā, šķiet, ir lūgts norādīt sūdzības iesniedzēja ārsta adresi, nenozīmē, ka Komisija ir apņēmusies pēc savas iniciatīvas nosūtīt pārbaudes rezultātus šim ārstam. Tāpēc attiecībā uz šo lietas aspektu administratīva kļūme nav konstatēta.

4 Par apgalvotajiem procedūras trūkumiem

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ADMIN ĢD izmantotā procedūra ir bijusi neatbilstoša un neloģiska. ĢD ADMIN nevajadzēja uzaicināt viņu uz medicīnisko pārbaudi, iepriekš nepārbaudot tā rīcībā esošos dokumentus.

4.2 Papildatzinumā Komisija apgalvoja, ka ir ierasta prakse uzaicināt kandidātus uz medicīnisko pārbaudi un vizīti ĢD ADMIN tajā pašā dienā, lai ietaupītu gan ceļa izdevumus, gan kandidātu laiku. Komisija uzskata, ka šāda pieeja ir pilnīgi loģiska no budžeta un efektivitātes viedokļa. Atbildē uz papildu informācijas jautājumu par šo jautājumu Komisija norādīja, ka ierēdņu un pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūras tika pielāgotas daudzajām lietām, kas radās, un tāpēc tās bija jāstandartizē. Komisija apgalvoja, ka tās dienesti nevarēja veikt sīku, sākotnēju lietas izskatīšanu posmā, kad pieņemšana darbā vēl nebija nenovēršama.

4.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka viņa ir iesniegusi savu kandidatūru pēc SCIC ĢD pieprasījuma un ka šī kandidatūra attiecas uz amatu, kam nepieciešams īpašs profils. Tādējādi Komisijas arguments, saskaņā ar kuru ĢD ADMIN nevarēja veikt viņas dokumentu iepriekšēju pārbaudi, ņemot vērā, ka šāda pieeja nebija iespējama saistībā ar daudziem pieteikumiem, pēc viņas domām, nebija pamatots.

4.4 Ombuds uzskata, ka administrācijai, kas orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, būtu jārūpējas par to, lai izvairītos no tā, ka pilsoņi lieki tērē savu laiku.

4.5 Ņemot vērā, ka darbā pieņemšanas procedūrās var būt iesaistīti simtiem vai pat tūkstošiem kandidātu, ombuds pilnībā saprot, ka ne vienmēr ir iespējams vai pat nav lietderīgi jau pašā sākumā pārbaudīt kandidātu atbilstību. Ombuds norāda, piemēram, ka paziņojumi par konkursiem darbinieku pieņemšanai darbā mūsdienās regulāri informē kandidātus, ka kandidātu atbilstība tiks pārbaudīta tikai vēlākā posmā, parasti pēc tam, kad būs zināmi priekšatlases testu rezultāti.

4.6 Tomēr izskatāmo lietu nevar salīdzināt ar konkursiem, kuros piedalās daudzi kandidāti. Sūdzības iesniedzējs bija vienīgā persona, kas tika izvirzīta attiecīgajam amatam. Jānorāda arī, ka sūdzības iesniedzējs jau bija strādājis Komisijā. Tādējādi DG ADMIN rīcībā jau bija dokumenti par šo kandidātu. Turklāt ĢD SCIC jau 2004. gada janvārī, proti, vairāk nekā trīs mēnešus pirms medicīniskās pārbaudes, bija lūdzis ĢD ADMIN pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju. Savā 2004. gada 24. jūnija paziņojumā SCIC ĢD, kas minēts SCIC ĢD 2005. gada 16. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzējam, ADMIN ĢD norādīja, ka SCIC ĢD pieprasījuma izskatīšana bija jāatliek līdz brīdim, kad 2004. gada 24. martā tiks paziņoti jauni noteikumi par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā. DG ADMIN piebilda, ka šo jauno noteikumu paziņošana ir ļāvusi “atbloķēt” lietu. Ombuds norāda, ka gandrīz mēnesis ir pagājis pēc minētā datuma, pirms sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts uz medicīnisko pārbaudi un ziņot ĢD ADMIN. Vēl divas nedēļas pagāja pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas. Tādējādi Komisijas dienestiem bija vairāk nekā pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar jebkuru jaunu pieeju, kas varētu būt pieņemta. Iepriekš minētajos apstākļos ombude uzskata, ka būtu bijis sagaidāms, ka uz pakalpojumiem orientēta administrācija pārbaudīs sūdzības iesniedzējas pieteikuma atbilstību un nelūgs sūdzības iesniedzējai veikt medicīnisko pārbaudi, ja viņas pieteikums tiks uzskatīts par neatbilstošu. Komisijas bezdarbība ir uzskatāma par administratīvu kļūmi. Šajā sakarā tiks izteikta kritiska piezīme.

5 Par apgalvoto diskrimināciju

5.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka ir notikusi diskriminācija. Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu viņa piebilda, ka, viņasprāt, pastāv diskriminācija vecuma dēļ, ņemot vērā to, ka attiecībā uz viņas vecuma personām tolaik valdošā situācija tika pilnībā ignorēta un ka atlases kritēriju pamatā bija tikai moderna, plaši saskaņota izglītība Eiropā. Tādējādi gados jauniem kandidātiem automātiski tika dota priekšroka salīdzinājumā ar gados vecākiem kandidātiem.

5.2 Savā atzinumā Komisija būtībā uzskatīja, ka diskriminācija nepastāv.

5.3 Ombuds uzskata, ka viņa izmeklēšana nav parādījusi nekādus elementus, kas ļautu secināt, ka Komisijas lēmums nepieņemt darbā sūdzības iesniedzēju bija diskriminācijas gadījums, kas varētu būt administratīva kļūme. Ir taisnība, ka Kopienu personāla tiesiskā regulējuma (5) reformas rezultātā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, izglītības prasības pieņemšanai darbā AST funkciju grupā (agrākā B un C kategorija) tika noteiktas no jauna. Turklāt šķiet, ka šo izmaiņu rezultātā tika pieņemti kritēriji, kas nosaka augstākas prasības kandidātu kvalifikācijai nekā iepriekš. Tomēr, ja jaunie noteikumi tiks pareizi piemēroti, visi iespējamie trūkumi, ko šīs izmaiņas var radīt dažiem kandidātiem, būs saistīti ar likumdevēja lēmumu.

5.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav konstatētas administratīvas kļūmes.

5.5 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja, šķiet, uzbrūk Komisijas lēmumam nepieņemt viņu darbā tikai tiktāl, ciktāl tas (viņasprāt) rada diskrimināciju. Savos atzinumos Komisija izteica vairākas piezīmes arī par tās lēmuma būtību, apgalvojot, ka šis lēmums atbilst Civildienesta noteikumiem un tās iekšējiem noteikumiem. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs šajā sakarā nav iesniedzis nekādus konkrētus apgalvojumus, ombuds uzskata, ka šajā izmeklēšanā nebūtu lietderīgi izskatīt šo argumentu. Tomēr, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija sniedza izmeklēšanas gaitā, ombuds uzskata, ka joprojām pastāv šaubas par to, kāda ir Komisijas faktiskā nostāja attiecībā uz iespēju atsaukties uz Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktu saistībā ar pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktu. Šajā sakarā tiks izdarīta vēl viena piezīme.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Laba administratīvā prakse ir izvairīties no tā, ka iedzīvotāji lieki tērē savu laiku. Ombuds pilnībā saprot, ka konkursos, kuros piedalās simtiem vai tūkstošiem kandidātu, ne vienmēr ir iespējams vai pat lietderīgi jau pašā sākumā pārbaudīt kandidātu atbilstību. Tomēr šo lietu nevar salīdzināt ar konkursiem, kuros piedalās daudzi kandidāti. Sūdzības iesniedzējs bija vienīgā persona, kas tika izvirzīta attiecīgajam amatam. Jānorāda arī, ka sūdzības iesniedzējs jau bija strādājis Komisijā. Tādējādi DG ADMIN rīcībā jau bija dokumenti par šo kandidātu. Turklāt ĢD SCIC jau 2004. gada janvārī, proti, vairāk nekā trīs mēnešus pirms medicīniskās pārbaudes, bija lūdzis ĢD ADMIN pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju. Pat ja SCIC ĢD pieprasījuma izskatīšana bija jāatliek līdz jaunu noteikumu par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā paziņošanai 2004. gada 24. martā, bija jānorāda, ka gandrīz mēnesis ir pagājis pēc šī datuma, pirms sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts uz medicīnisko pārbaudi, un vēl divas nedēļas ir pagājušas pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas. Tādējādi Komisijas dienestiem bija vairāk nekā pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar jebkuru jaunu pieeju, kas varētu būt pieņemta. Šajos apstākļos ombude uzskata, ka būtu bijis sagaidāms, ka uz pakalpojumiem orientēta administrācija pārbaudīs sūdzības iesniedzējas pieteikuma atbilstību un nelūgs sūdzības iesniedzējai veikt medicīnisko pārbaudi, ja viņas pieteikums tiks uzskatīts par neatbilstošu. Komisijas bezdarbība ir uzskatāma par administratīvu kļūmi.

Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, un ka sūdzības iesniedzējs ir skaidri lūdzis ombudu izbeigt izmeklēšanu, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Turpmākās darbības

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija sniedza izmeklēšanas gaitā, ombuds uzskata, ka joprojām pastāv šaubas par to, kāda ir Komisijas faktiskā nostāja attiecībā uz iespēju atsaukties uz Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktu saistībā ar pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktu.

Ņemot vērā to, ka Komisijas pieeja šajā jautājumā var ietekmēt lielu skaitu personu, ombuds sāks izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai noskaidrotu jautājumus.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Skat. Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).

(2) Nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punkts attiecas uz "darbiniekiem, kas pieņemti darbā, lai uz laiku aizpildītu pastāvīgu amatu, kas iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā".

(3) Nodarbināšanas kārtības 2. panta d) punkts attiecas uz "darbiniekiem, kas pieņemti darbā, lai uz laiku aizpildītu pastāvīgu amata vietu, ko apmaksā no pētniecības un ieguldījumu apropriācijām un kas ir iekļauta attiecīgās iestādes budžetam pievienotajā amata vietu sarakstā".

(4) Skat. jo īpaši 1983. gada 14. februāra spriedumu lietā 143/82 Lipman/Komisija (Recueil, 1301. lpp., 7. punkts).

(5) Skat. Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).