Strasbūrā, 2006. gada 13. decembrī

Godātais X kungs!

2005. gada 23. martā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Jūsu kandidatūru noraidīšanu uz vadošiem amatiem Komisijā.

2005. gada 27. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 22. jūnijā. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 15. un 16. augustā.

2006. gada 27. janvārī es lūdzu Komisijai papildu informāciju. Komisija 2006. gada 11. maijā nosūtīja papildu piezīmes. Es tos nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 28. jūnijā.

Informāciju par Jūsu sūdzību un tās izskatīšanu nosūtīju 2005. gada 21. decembrī, 2006. gada 21. un 31. martā, 2006. gada 5. aprīlī un 2006. gada 29. novembrī.

Papildu informāciju Jūs nosūtījāt 2006. gada 26. aprīlī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka faktus var apkopot šādi.

Sūdzības iesniedzējs pieteicās uz astoņiem vadošiem amatiem Eiropas Komisijā: divas Kopīgā pētniecības centra (JRC) ģenerāldirektora amata vietas; Eurostat ģenerāldirektora vietnieks; Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta (INFSO ĢD) direktors; Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta (ĢD RELEX) ģenerāldirektora vietnieks un galvenais padomnieks; Informātikas ģenerāldirektorāta (DIGIT) ģenerāldirektors; Ģenerālsekretariāta direktors. Viņa pieteikumi tika noraidīti, neraugoties uz viņa profesionālo pieredzi. Pēc viņa domām, Komisija uzskatīja, ka viņš ir pārāk vecs, jo viņš ir 60 gadus vecs. Viņš apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1). Viņš norādīja, ka vairāki komisāri ir vecāki par 65 gadiem. Viņš uzskatīja, ka tiek diskriminēts vecuma dēļ. Viņš apgalvoja, ka viņa pieteikumi būtu jāizskata.

2004. gada 22. novembrī viņš iesniedza sūdzību Komisijas priekšsēdētājam par viņa kandidatūru noraidīšanu. 2004. gada 21. decembrī Komisija atbildēja viņam, norādot, ka tā ir pilnībā apņēmusies nodrošināt, lai darbā pieņemšanas procedūras notiktu bez jebkādas diskriminācijas, ka šajā gadījumā piemērojamās procedūras ir ievērotas un ka neviens kritērijs, kas nebija ietverts paziņojumos par vakanci, netika izmantots, lai novērtētu kandidātus. Attiecībā uz amatu JRC Komisija uzsvēra, ka, ņemot vērā JRC lielumu budžeta un pārvaldītā personāla ziņā, kā arī atrašanās vietu skaitu, ir jāpierāda kandidātu atbildība par lielas zinātniski pamatotas organizācijas vispārējo pārvaldību augstākās vadības amatā.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 23. martā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam, kurš uzsāka izmeklēšanu par a) sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka, piesakoties uz vadošiem amatiem Komisijā, viņš tika diskriminēts vecuma dēļ, un b) sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņa pieteikumi būtu jāizskata, pamatojoties uz viņa kvalifikāciju un profesionālo pieredzi.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai viņa sūdzība tiktu izskatīta konfidenciāli.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas 2005. gada 22. jūnija atzinumu var apkopot šādi:

Kopš pēdējās paplašināšanās 2004. gada 1. maijā Komisija ir publicējusi šādas augstākās vadības vakances pilsoņiem no jaunajām dalībvalstīm: astoņas vakances ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku amatiem, kā arī 22 vakances direktoru un galveno padomdevēju amatiem. 2005. gadā bija jāpublicē vairāk vakanču augstākā līmeņa vadītāju amatiem.

Vecāko ierēdņu darbā pieņemšanas procedūras desmit jaunajās dalībvalstīs atbilst Komisijas standarta darbā pieņemšanas procedūrām:

1. kandidātu pieteikumus saņem Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts (ĢD ADMIN);
2. darbā pieņemšanas departamenti veic priekšatlases posmu (atbilstības pārbaude, pārbaude pēc atlases kritērijiem, priekšatlases intervijas);
3. intervijas ar Komisijas Padomdevēju komiteju amatā iecelšanas jautājumos (CCA) notiek pēc tam, kad kandidāts ir izturējis pārbaudījumus vērtēšanas centrā; un
4. Kolēģiju ieceļ pēc intervijām ar atbildīgo(-ajiem) komisāru(-iem).

Lai nodrošinātu objektivitāti, neatkarīgs referents (2), kuram ir vismaz tāda pati pakāpe un kurš ieņem amatu, kas ir vismaz tāds pats kā paziņojumā par vakanci, ir personīgi atbildīgs par iecelšanu amatā no tā sākotnējās publicēšanas līdz Komisijas galīgajam lēmumam. Ziņotājs piedalās un darbojas kā pilntiesīgs CKI loceklis, lai izskatītu viņa konkrēto iecelšanu amatā.

Sūdzības iesniedzējs līdz Komisijas atzinuma dienai bija pieteicies uz šādām augstākā līmeņa vadītāju vakancēm:

1. COM/069/04: KPC ģenerāldirektors (publicēts 2004. gada 14. maijā, 60 pieteikumi);
2. COM/075/04: ĢD RELEX ģenerāldirektora vietnieks (publicēts 2004. gada 14. maijā, 105 pieteikumi);
3. COM/083/04: ĢD INFSO direktors (publicēts 2004. gada 14. maijā, 203 pieteikumi);
4. COM/085/04: Eurostat direktors (publicēts 2004. gada 14. maijā, 80 pieteikumi);
5. COM/R/7022/04 KPC ģenerāldirektors (publicēts 2004. gada 21. septembrī, 61 pieteikums);
6. COM/175/04: RELEX ĢD galvenais padomnieks (publicēts 2004. gada 22. oktobrī, 130 pieteikumi);
7. COM/176/04: DIGIT direktors (publicēts 2004. gada 22. oktobrī, 65 pieteikumi); un
8. COM/182/04: Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektors (publicēts 2004. gada 22. oktobrī, 80 pieteikumi).

Abas procedūras KPC tika slēgtas bez iecelšanas lēmuma. Ārējo attiecību ĢD procedūra COM/075/04 tika pabeigta ar lēmumu par iecelšanu amatā. Procedūras attiecībā uz INFSO ĢD, Eurostat, RELEX (galvenais padomnieks), DIGIT ĢD un Ģenerālsekretariātu joprojām turpinājās. Par visām iepriekš minētajām procedūrām tika sagatavoti priekšatlases ziņojumi, izņemot DIGIT procedūru, kurai priekšatlases posms vēl turpinājās.

Sūdzības iesniedzēju nav uzaicinājis uz priekšatlases intervijām neviens no tiem, kas pieņem darbā departamentus, kuri ir pabeiguši priekšatlases posmu.

Attiecībā uz visām procedūrām, kurām ir pabeigts priekšatlases posms, proti, visām iepriekš minētajām procedūrām, izņemot DIGIT, Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs nekādā gadījumā nav izslēgts vecuma dēļ. Ne procedūras referents, ne ADMIN ĢD, ne CCA nevienā no šiem gadījumiem nav saskārušies ar novērtējumiem priekšatlases posmā, atsaucoties vai atsaucoties uz vecuma kritēriju. Sūdzības iesniedzēja pieteikumi visos gadījumos bija atbilstīgi. Tomēr, vērtējot pēc noteiktajiem atlases kritērijiem, citi kandidāti uzrādīja labāku “prasmju kombināciju”.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sūdzības iesniedzējs netika uzskatīts par vienu no vispiemērotākajiem kandidātiem attiecīgajiem amatiem, bija tas, ka viņam nebija atbilstošas “prasmju kombinācijas” vai ka citiem kandidātiem bija spēcīgāka “prasmju kombinācija” šādos punktu skalos:

1. prasība pēc teicamām franču valodas zināšanām vai šādu zināšanu vēlamība dažās procedūrās;
2. vajadzība pēc atbilstošas augsta līmeņa vadības pieredzes, ņemot vērā publicēto augstākās vadības amatu darba stāžu un attiecīgo departamentu lielumu (attiecībā uz budžetu un pārvaldīto personālu, kā arī atrašanās vietu skaitu); un
3. pietiekami padziļinātas zināšanas/pieredze konkrētās nozarēs (piemēram, ārējās attiecībās).

Ņemot vērā lielo pieteikumu skaitu attiecībā uz visām procedūrām, kurās piedalījās sūdzības iesniedzējs, bija sagaidāms augsts konkurences līmenis.

Komisija apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka "vecums" nav bijis kritērijs viņa pieteikumu izvērtēšanā un ka nopelni, kas novērtēti pēc noteiktajiem atlases kritērijiem, ir pamats pieņemšanai darbā augstākā līmeņa vadītāju amatos Komisijā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi:

Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka saistībā ar viņa astoņiem pieteikumiem nav nekādu negatīvu vai apšaubāmu komentāru par viņa kvalifikāciju un kompetenci. Viņš uzsvēra šādus faktus:

1. Attiecībā uz amatiem JRC ĢD viņam bija vairāk nekā 34 gadu pieredze pētniecībā valsts un starptautiskā līmenī. Viņš ir bijis iesaistīts vairāk nekā desmit projektos, ko Eiropas Savienība finansē informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā. Pēc viņa domām, viņa pieredze šajos amatos bija daudz svarīgāka nekā pieredze dzīvības zinātnēs, vidē un ķīmijā, jo ES prioritāte līdz 2010. gadam ir kļūt par visprogresīvāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.
2. Attiecībā uz amatiem Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā viņš bija strādājis starptautiskā organizācijā augstākajā profesionālajā kategorijā un tika iecelts par starptautisku ierēdni, kas ir iespējams tikai pēc ilgtermiņa darba. Viņš bija arī savas valsts premjerministra biroja nodaļas dibinātājs un premjerministra vietnieka īpašais padomnieks. Viņš apšauba, ka Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā ir daudz šādu ekspertu.
3. Attiecībā uz amatiem Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorātā viņš ir viens no vadošajiem ekspertiem no jaunajām dalībvalstīm, kurš ir strādājis daudzos IST projektos un novērtējis projektus saistībā ar Sesto pamatprogrammu.
4. Attiecībā uz amatu Eurostat viņš vairāk nekā 20 gadus ir strādājis tiešos pētījumos, projektu izstrādē, darba kārtībās utt. dažādos statistikas birojos savā valstī, kā arī Eiropas un starptautiskā līmenī.
5. Attiecībā uz amatu Ģenerālsekretariātā viņš ir ieņēmis līdzīgus amatus premjerministru, premjerministru vietnieku un ministru amatos.

Pēc viņa domām, tikai dažiem kandidātiem no jaunajām dalībvalstīm ir tāda pati kvalifikācija un starptautiskā pieredze kā viņam.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka saskaņā ar rakstiem presē pastāv vispārēja neuzticēšanās sūdzības iesniedzēja valsts kandidātiem ES un ka visus viņa valsts valstspiederīgos, kas ieņem vadošus amatus ES, ir izvirzījusi tikai pašreizējā valdība un/vai viņi ir bijušie pašreizējās valdības darbinieki. Tādēļ sūdzības iesniedzējs vēlējās attiecināt savu sūdzību par diskrimināciju vecuma dēļ arī uz diskrimināciju politisko uzskatu un valstspiederības dēļ. Viņš uzskatīja, ka paziņojumā par vakancēm minētie kritēriji ir diskriminējoši, jo tie ir vērsti pret augsti kvalificētiem kandidātiem un ļauj pieteikties jaunākiem kandidātiem. Viņš piebilst, ka pieprasītās kvalifikācijas ir pārāk zemas.

Atbildot uz Komisijas paskaidrojumiem par viņa pieteikumu noraidīšanu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka prasība par teicamām franču valodas zināšanām ir diskriminējoša, jo tai nav pamatojuma spēkā esošajos ES tiesību aktos un tā ir pretrunā paziņojumiem par vakancēm, kuros bija norādīts, ka „ir nepieciešamas padziļinātas vienas ES vai vienas no desmit jauno dalībvalstu oficiālajām valodām zināšanas un pietiekamas otras oficiālās valodas zināšanas”. Viņš protestēja pret šo diskrimināciju, kuras pamatā ir franču valodas zināšanas. Viņš precizēja, ka, cik viņam zināms, daži komisāri sāka mācīties franču valodu tūlīt pēc iecelšanas amatā. Viņš piebilda, ka franču valodu sāka mācīties 1989. gadā, bet, tā kā viņš to nekad nav izmantojis, viņš neuzskata, ka tā ir viena no viņa svešvalodām. Turklāt viņam ir augsta līmeņa vadības pieredze. Viņš arī koordinēja Phare programmas ietvaros saņemto finansējumu. Pēc viņa teiktā, viņam ir viena gada vadības pieredze augstākajā valsts un starptautiskajā līmenī. Visbeidzot, viņš piebilda, ka, būdams profesors, viņš ir publicējis vairākus referātus konferencēm un grāmatām. Viņš ir strādājis vairāk nekā 80 valstīs.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs noraidīja visus Komisijas argumentus un lūdza ombudu noorganizēt viņa pieteikumu atkārtotu izvērtēšanu un dot viņam iespēju pieteikties piemērotam amatam Komisijā. Viņš paziņoja, ka varētu vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Viņš piebilst, ka Komisijas piezīmes bija jāparaksta atbildīgam Komisijas pārstāvim.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju attiecībā uz katru amatu, uz kuru pieteicās sūdzības iesniedzējs, norādīt iemeslu(-us), kāpēc tika noraidīti viņa pieteikumi uz šādām vakancēm: COM/069/04, COM/075/04, COM/083/04, COM/085/04, COM/R/7022/04, COM/175/04, COM/176/04 un COM/182/04.

Komisijas papildu atbilde

Savā papildu atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:

Komisija paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja pieteikumi tika noraidīti pēc pretendentu salīdzinošas novērtēšanas, izmantojot paziņojumā par vakanci publicētos atlases kritērijus katram amatam.

COM/069/04 (KPC ģenerāldirektors):

Sūdzības iesniedzējam nav nepieciešamās pieredzes lielas zinātniskas organizācijas pārvaldībā (atbildība par zinātniskiem, budžeta un personāla aspektiem).

COM/R/7022/04 (KPC ģenerāldirektora vietnieks):

Iemesli ir tādi paši, kā norādīts iepriekš.

COM/075/04 (Ģenerāldirektora vietnieks RELEX):

Paziņojumā par vakanci bija norādīts, ka attiecīgajam diplomātiskajam dienestam ir nepieciešamas izcilas angļu un franču valodas zināšanas. Sūdzības iesniedzēja CV nebija norādīts, ka viņam ir šādas zināšanas.

COM/175/04 (galvenais padomnieks RELEX):

Sūdzības iesniedzējs savā CV nav pierādījis, ka viņam ir pietiekamas zināšanas par Kopienas politiku, jo īpaši ārējo attiecību un reģionālajās jomās.

COM/083/04 (INFSO direktors):

Sūdzības iesniedzējs netika izraudzīts intervijai, jo viņš nebija pierādījis pietiekamas zināšanas par Eiropas pētniecības politiku vai vadības, sarunu taktikas un vadības (personāla un finanšu pārvaldība, politikas izstrāde un īstenošana) izpratni.

COM/085/04 (EUROSTAT direktors):

Sūdzības iesniedzēja pieteikums tika noraidīts, jo viņam nebija pietiekamas pieredzes augstākā līmeņa vadībā.

COM/176/04 (DIGIT direktors):

Priekšatlases komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nav pietiekamas pieredzes darba vidē un vadībā (cilvēkresursi un finanšu resursi).

COM/182/04 (ģenerālsekretariāta direktors):

Sūdzības iesniedzēja pieredze starptautiskā organizācijā nebija saistīta ar Ģenerālsekretariāta specifiskajām darbības jomām, un viņa zināšanas par Ģenerālsekretariāta darbību bija nepietiekamas.

Komisija norādīja, ka attiecīgie amati ir saistīti ar ļoti augstu atbildības līmeni un ka ir saņemts ievērojams skaits pieteikumu. Tādējādi starp pieteikuma iesniedzējiem pastāvēja intensīva konkurence.

Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēja pieteikumi uz attiecīgajiem amatiem tika novērtēti, izmantojot atlases kritērijus, kas publicēti paziņojumā par vakanci, un ka tie tika noraidīti pēc tam, kad bija veikts salīdzinošs kandidātu nopelnu novērtējums. Ņemot vērā pieteikumu skaitu un attiecīgo amatu augsto līmeni, konkurence bija ārkārtīgi intensīva.

Netika ņemti vērā vecuma, valstspiederības, valodu un politisko uzskatu kritēriji (izņemot paziņojumu par vakanci COM/075/04, kurā bija prasītas izcilas franču valodas zināšanas, ņemot vērā amata diplomātisko raksturu).

Sūdzības iesniedzēja galīgie apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja galīgos apsvērumus var apkopot šādi:

Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija iesniedza savas piezīmes pēc daudziem pagarinātiem termiņiem, kas, viņaprāt, nav pieņemami. Viņš arī norādīja, ka atbilde nav uz oficiālām kancelejas precēm. Tāpēc viņš neuzskatīja, ka tā ir Komisijas oficiālā atbilde. Viņš arī uzskatīja, ka dokuments ir neoficiāls un neatļauts tulkojums no franču valodas. Tādēļ viņš lūdza ombudu noraidīt šos komentārus kā nepieņemamus un spēkā neesošus.

Ņemot vērā iepriekš minētās sūdzības iesniedzēja piezīmes, viņš neuzskatīja par lietderīgu sniegt detalizētas piezīmes par atsevišķiem Komisijas apsvērumiem. Tomēr viņš norādīja uz šādiem aspektiem:

1. COM/069/04: sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka būtu jāsniedz lielas zinātniskas organizācijas definīcija.
2. COM/R/7022/04: viņš izteica tādu pašu piezīmi un piebilda, ka ģenerāldirektora vietniekam vajadzētu būt profesionālākam nekā administratoram.
3. COM/075/04: sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir ļoti maz vietu, kur varētu strādāt diplomāti vai eksperti, kas runā tikai franču valodā, un ka visbiežāk lietotā valoda ir angļu valoda, kam seko spāņu un portugāļu valoda.
4. COM/175/04: sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas komentāri ir nepamatoti un ir aizskarošas apsūdzības, un piebilda, ka viņš patur tiesības jebkādā veidā aizsargāt savu cilvēka un profesionālo cieņu.
5. COM/083/04: viņš atsaucās uz savām iepriekšējām piezīmēm un ierosināja Komisijai apmeklēt tīmekļa vietni, kas parāda, ka viņš ir bijis iesaistīts daudzos veiksmīgos Eiropas Savienības un starptautiskos projektos. Viņš norādīja, ka zina Eiropas Savienības pētniecības politiku daudz labāk nekā lielākā daļa par to atbildīgo personu, un tas izskaidro Lisabonas stratēģijas stāvokli.
6. COM/085/04: viņš atsaucās uz saviem komentāriem par lielām organizācijām un piebilda, ka viņš ir strādājis ar projektiem ar lielu budžetu, kas, viņaprāt, tā nav citu pieteikumu iesniedzēju gadījumā.
7. COM/176/04: viņš atsaucās uz piezīmēm, ko viņš izteica attiecībā uz COM/083/04.
8. COM/182/04: sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa starptautiskā civildienesta ierēdņa kvalifikācija ir vispārpieņemta jebkāda veida starptautiskajās attiecībās, un apšaubīja, ka citiem pieteikuma iesniedzējiem ir līdzīga kvalifikācija.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Eiropas ombuds atzīmē, ka 2005. gada 15. augusta apsvērumos un 2005. gada 21. decembra un 2006. gada 26. aprīļa e-pasta vēstulēs sūdzības iesniedzējs vēlējās attiecināt savu sūdzību par diskrimināciju vecuma dēļ arī uz diskrimināciju politisko uzskatu un valstspiederības dēļ. Ombuds 2006. gada 27. janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka saistībā ar šiem apgalvojumiem Komisijai iepriekš nav iesniegtas administratīvas sūdzības. Ombuds 2006. gada 29. maijā atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējs savus apgalvojumus ir nosūtījis Komisijai, un informēja viņu par iespēju iesniegt jaunu sūdzību, ja saprātīgā termiņā netiks saņemta apmierinoša atbilde.

1.2 Savos apsvērumos par Komisijas nosūtītajiem atzinumiem par viņa sūdzību sūdzības iesniedzējs norādīja, ka atzinumi nav parakstīti un ka viens no tiem nav uz oficiālām kancelejas precēm. Tāpēc viņš uzskatīja, ka šīs atbildes nav oficiālas atbildes. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju, ka līdz 2005. gada novembrim Komisijas atzinumi par sūdzībām tika nosūtīti ombudam kopā ar oficiālu nosūtīšanas vēstuli, ko parakstījis Komisijas ģenerālsekretārs. Tā tas notika ar Komisijas 2005. gada 22. jūnija atzinumu. Tas pats attiecas arī uz Komisijas 2006. gada 14. marta atzinuma tulkojumu. Pēc tam, kad Komisija bija piemērojusi jaunos noteikumus par Komisijas paziņojumu pieņemšanu un nosūtīšanu Eiropas Ombudam, minētā atzinuma sākotnējā redakcija tika nosūtīta ar vēstuli, ko parakstījis komisārs Kallas. Ombuds vēlas apliecināt sūdzības iesniedzējam, ka saņemtie Komisijas atzinumi ir Komisijas oficiālie atzinumi par viņa sūdzību.

1.3 Visbeidzot, ombuds atzīmē, ka, kā norādīts viņa 2005. gada 27. aprīļa vēstulēs Komisijai un sūdzības iesniedzējam, viņa izmeklēšana par šo sūdzību attiecas uz i) sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņš ir cietis no diskriminācijas vecuma dēļ saistībā ar viņa kandidatūru noraidīšanu uz vadošiem amatiem Komisijā, un ii) sūdzības iesniedzēja saistīto apgalvojumu, ka viņa kandidatūras jāizskata, pamatojoties uz viņa kvalifikāciju un profesionālo pieredzi. Saistībā ar šo izmeklēšanu sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis dažus apsvērumus, kurus varētu uzskatīt par tādiem, kas apstrīd i) Komisijas veiktā sūdzības iesniedzēja kvalifikācijas novērtējuma pareizību; ii) Komisijas sniegto iemeslu atbilstību attiecībā uz tās lēmumiem nepieņemt sūdzības iesniedzēja pieteikumus; un iii) kādā no attiecīgajiem paziņojumiem par konkursu noteiktās valodas prasības pareizību. Šie jautājumi neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā un netiks izskatīti šajā kontekstā. Tomēr sūdzības iesniedzējs var apsvērt jaunas sūdzības iesniegšanu ombudam par šiem jautājumiem (3). Pirms šādas sūdzības iesniegšanas ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas pie Komisijas, kā noteikts Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā (4).

2 Iespējamā diskriminācija vecuma dēļ un ar to saistītā prasība

2.1 Sūdzības iesniedzējs pieteicās uz dažādiem vadošiem amatiem Komisijā (COM/069/04, COM/075/04, COM/083/04, COM/085/04, COM/R/7022/04, COM/175/04, COM/176/04, COM/182/04). Viņa pieteikumi tika noraidīti. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šajā kontekstā viņš tika diskriminēts vecuma dēļ. Viņš arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jānovērš šī administratīvā kļūme, izskatot viņa pieteikumus, pamatojoties uz viņa kvalifikāciju un profesionālo pieredzi, nevis vecumu.

2.2 Komisija savos atzinumos noraidīja iepriekš minēto apgalvojumu un prasību. Tā it īpaši norādīja, ka visās procedūrās, kurās priekšatlases posms bija pabeigts (proti, visās procedūrās, izņemot DIGIT procedūru), sūdzības iesniedzējs nekādā gadījumā nebija izslēgts vecuma dēļ. Sūdzības iesniedzēja pieteikumi visos gadījumos bija atbilstīgi. Sūdzības iesniedzēja pieteikums katrā no attiecīgajiem konkursiem netika pieņemts turpmāk norādītā(-o) iemesla(-u) dēļ.

COM/069/04 (KPC ģenerāldirektors):

Sūdzības iesniedzējam nebija nepieciešamās pieredzes lielas zinātniskas organizācijas pārvaldībā (atbildība par zinātniskiem, budžeta un personāla aspektiem).

COM/R/7022/04 (KPC ģenerāldirektora vietnieks):

Iemesli ir tādi paši, kā norādīts iepriekš.

COM/075/04 (Ģenerāldirektora vietnieks RELEX):

Paziņojumā par vakanci bija norādīts, ka attiecīgajam diplomātiskajam dienestam ir nepieciešamas izcilas angļu un franču valodas zināšanas. Kā norādīja sūdzības iesniedzēja CV, viņam nebija šo pazīmju.

COM/175/04 (galvenais padomnieks RELEX):

Sūdzības iesniedzējs savā CV nav pierādījis, ka viņam ir pietiekamas zināšanas par Kopienas politiku, jo īpaši ārējo attiecību un reģionālajās jomās.

COM/083/04 (INFSO direktors):

Sūdzības iesniedzējs netika izraudzīts intervijai, jo viņš nebija pierādījis pietiekamas zināšanas par Eiropas pētniecības politiku vai vadības, sarunu taktikas un vadības (personāla un finanšu pārvaldība, politikas izstrāde un īstenošana) izpratni.

COM/085/04 (EUROSTAT direktors):

Tika uzskatīts, ka sūdzības iesniedzējam nav pietiekamas pieredzes augstākā līmeņa vadībā.

COM/176/04 (DIGIT direktors):

Priekšatlases komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nav pietiekamas pieredzes darba vidē un vadībā (cilvēkresursi un finanšu resursi).

COM/182/04 (ģenerālsekretariāta direktors):

Sūdzības iesniedzēja pieredze starptautiskā organizācijā nebija saistīta ar Ģenerālsekretariāta specifiskajām darbības jomām, un viņa zināšanas par Ģenerālsekretariāta darbību bija nepietiekamas.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos minēja vairākus argumentus, kurus var uzskatīt par tādiem, kas apstrīd i) Komisijas veiktā sūdzības iesniedzēja kvalifikācijas novērtējuma pamatotību; ii) to iemeslu atbilstību, ko Komisija sniegusi attiecībā uz tās lēmumiem nepieņemt viņa pieteikumus; un iii) kādā no attiecīgajiem paziņojumiem par konkursu noteiktās valodas prasības pareizību. Kā minēts iepriekš 1.3. punktā, šie jautājumi neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā. Turklāt nav sniegti nekādi pierādījumi, pat ne pirmšķietami pierādījumi, kas apliecinātu, ka iepriekš minētie iemesli, uz kuriem Komisija atsaucās, pamatojot savu lēmumu nesaglabāt sūdzības iesniedzēja pieteikumus, bija tikai fiktīvi un šķietami, aptverot Komisijas izvēli novērtēt sūdzības iesniedzēja kandidatūras, ņemot vērā viņa vecumu. Tāpat jāatgādina, ka Komisija kategoriski noliedza, ka vecums bija viens no kritērijiem, ko tā pārbaudīja, izvērtējot sūdzības iesniedzēja pieteikumus. Šādos apstākļos ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums nav pamatots. Tādējādi viņš nekonstatē atbilstošu administratīvas kļūmes gadījumu Komisijas darbībās. Turklāt viņš nepieņem ar sūdzības iesniedzēju saistīto prasību.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

(2) Referenti strādā ģenerāldirektoru un direktoru amatos, un viņus ieceļ Komisija uz atjaunojamu vismaz divu gadu termiņu. Katrai iecelšanai augstākās vadības amatā CKI priekšsēdētājs ieceļ referentu no referentu grupas, kura uzdevums ir sekot procedūrai visos tās posmos (sk. SEC(2004) 1352/2, OV 2004).

(3) Šajā sakarā ombuds vēlas precizēt, ka viņa pārbaude attiecībā uz i) jautājumu par Komisijas veiktā sūdzības iesniedzēja kvalifikācijas novērtējuma pareizību un iii) jautājumu par vienā no attiecīgajiem paziņojumiem par konkursu noteiktās valodas prasības pareizību būtu ierobežota, ņemot vērā to, ka Komisijai šajā kontekstā ir plaša rīcības brīvība.

(4) Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā ir noteikts:

"Pirms sūdzības (...) ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrās."

Šīs prasības mērķis ir dot attiecīgajai iestādei vai struktūrai iespēju labot savu rīcību vai vismaz paskaidrot sevi pirms sūdzības iesniegšanas ombudam un pēc tam, ja sūdzība ir iesniegta ombudam, ļaut ombudam ņemt vērā iestādes atbildi, kad viņš pieņem lēmumu par to, vai ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu.