Strasbūrā, 2006. gada 15. septembrī

Godātais X kungs!

Jūs 2005. gada 17. martā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Marijas Kirī vārdā nosaukto stipendiju programmu "Cilvēkpotenciāla uzlabošana". Ar 2005. gada 1. aprīļa e-pasta vēstuli Jūs man nosūtījāt papildu dokumentus saistībā ar Jūsu sūdzību.

2005. gada 14. aprīlī es pārsūtīju sūdzību un Jūsu 2005. gada 1. aprīļa e-pasta vēstuli Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 13. jūlijā. 2005. gada 21. jūlijā es Jums to pārsūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 30. jūlijā.

2006. gada 27. aprīļa e-pasta vēstulē Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. 2006. gada 12. maijā es Jums atbildēju, ka pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz 2006. gada 30. jūnijam Jūs informēs par turpmāko rīcību saistībā ar Jūsu sūdzību. 2006. gada 10. jūlijā nosūtīju Jums vēstuli, lai paziņotu, ka Jūs informēs par turpmāko rīcību saistībā ar Jūsu sūdzību līdz 2006. gada 31. augustam, nevis līdz 2006. gada 30. jūnijam. 2006. gada 16. augustā es rakstīju, lai Jūs informētu, ka tā vietā līdz 2006. gada 15. septembrim informēšu Jūs par nākamo izmeklēšanas posmu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Atvainojos par kavēšanos Jūsu sūdzības izskatīšanā.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti kopsavilkumā ir šādi:

2000.–2001. gadā sūdzības iesniedzējs, pēcdoktorantūras pētnieks, saņēma Marijas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju no Eiropas Komisijas, lai īstenotu pētniecības projektu uzņemošajā institūtā, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.

Uzsākot pētniecības projektu uzņemošajā institūtā, sūdzības iesniedzējs saprata, ka viņa projekta pienācīgai īstenošanai nepieciešamie nosacījumi nav izpildīti. Sūdzības iesniedzējs uzzināja, ka uzņemošais institūts nav pētniecības institūts, bet gan privāts konsultāciju uzņēmums. Kad viņš informēja Komisiju, ka šajos apstākļos nevar īstenot savu projektu un ka vēlas tikt pārcelts uz piemērotu institūtu, Komisija norādīja, ka šādai pārcelšanai ir nepieciešama uzņemošā institūta direktora piekrišana. Pēc tam sūdzības iesniedzējs nolēma veikt savu pētījumu neatkarīgi, vienlaikus cenšoties panākt vienošanos ar Komisiju un uzņemošā institūta direktoru. Viņš apgalvoja, ka nav saņēmis nekādu atbildi ne no Komisijas, ne no uzņemošā institūta direktora.

2003. gada janvārī uzņemošais institūts pārtrauca izmaksāt sūdzības iesniedzējam stipendiju, pēc kuras viņš nolēma izbeigt savu pētījumu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju sniegt viņam informāciju par situāciju. Viņš tika informēts, ka Komisija nav saņēmusi nekādu informāciju no uzņemošā institūta. 2003. gada aprīlī sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai savu izpētes ziņojumu, kurā viņš norādīja, ka viņš nav varējis veikt savu izpēti uzņemošajā institūtā un ka tas bez jebkāda paziņojuma nav viņam izmaksājis summas, kas atbilst viņa stipendijai par 2003. gada janvāri un februāri.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam izteica šādus apgalvojumus:

1. Komisija neesot viņu informējusi par iemesliem, kuru dēļ tā neesot nedz uzlikusi uzņemošajam institūtam pienākumu ievērot stipendijas līgumā paredzētos pienākumus, nedz ļāvusi viņu pārcelt uz citu institūtu.
2. Komisija neesot viņu informējusi par lēmumu pārtraukt izmaksāt viņam summas, kas atbilst viņa stipendijai.
3. Komisija nebija viņu informējusi par atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai, kuru viņš nevarēja izmantot saviem pētījumiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) viņam būtu jādod iespēja gūt labumu no atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai. Viņš arī apgalvoja, ka ii) Komisijai būtu jāpārskata procedūra attiecībā uz Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām un rūpīgāk jāuzrauga stipendiju īstenošana.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Kopumā Komisijas viedoklis par sūdzību bija šāds:

Pēc uzņēmēja institūta un sūdzības iesniedzēja kopīgi iesniegtā priekšlikuma pozitīva novērtējuma Komisija un iepriekš minētais institūts 2001. gada 8. martā noslēdza līgumu par Marijas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju saskaņā ar Piekto pamatprogrammu, lai atbalstītu sūdzības iesniedzēja pētniecības projektu.

Saskaņā ar līguma 2. panta 1. punktu paredzētais projekta ilgums bija 24 mēneši no tā sākuma datuma, proti, 2001. gada 8. septembra. 2002. gada 11. aprīlī līgumā tika izdarīti grozījumi, lai pārceltu projekta sākuma datumu uz 2002. gada 6. maiju.

Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs kopš stipendijas sākuma ir sūdzējies par uzņemošā institūta pētniecības iespējām un grūtībām, ar kurām viņš saskārās, mēģinot panākt vienošanos ar zinātnisko vadītāju par viņa pētniecības projekta metodoloģiju un īstenošanu. Tāpēc Komisijas dienesti turpināja sazināties, it īpaši telefoniski, ar abām pusēm, proti, sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu, lai pārliecinātos par projekta īstenošanas faktiskajiem nosacījumiem.

2002. gada jūnijā sūdzības iesniedzējs pameta uzņemošo institūtu, lai neatkarīgi īstenotu savu projektu. Sūdzības iesniedzējs lūdza iespēju mainīt uzņemošo institūtu, bet Komisija viņu informēja, ka šādu līguma grozījumu nevar pieņemt, ņemot vērā, ka tas prasa būtisku sākotnējā līguma grozījumu, ko izvērtē neatkarīgu ekspertu grupa. Turklāt Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka ārkārtas apstākļos tā var apsvērt iespēju izskatīt viņa lūgumu ar nosacījumu, ka uzņemošais institūts ir piekritis izbeigt līgumu un iesniegt lūgumu Komisijai. Tomēr sūdzības iesniedzēja gadījumā uzņemošais institūts neiesniedza Komisijai pieprasījumu veikt šādus līguma grozījumus.

Komisija norādīja, ka 2002. gada decembrī uzņemošais institūts pārtrauca izmaksāt stipendiju sūdzības iesniedzējam. 2003. gada 27. marta vēstulē Komisijai uzņemošais institūts lūdza priekšlaicīgi izbeigt līgumu. Pēc Komisijas lūguma uzņemošais institūts 2003. gada 12. novembrī iesniedza galīgos zinātniskos un finanšu ziņojumus par astoņu mēnešu periodu un atsevišķu detalizētu novērtējumu par sūdzības iesniedzēja darbu viņa stipendijas laikā. Komisija uzskata, ka minētajos ziņojumos trūka vairāku elementu, jo īpaši iedaļu, kurās iekļauta informācija, kas jāsniedz sūdzības iesniedzējam. Turklāt sūdzības iesniedzējs nebija parakstījis finanšu pārskatu.

Pēc ziņojumu saņemšanas, pirmstermiņa izbeigšanas pieprasījuma un turpmākas saziņas ar sūdzības iesniedzēju un uzņemošā institūta juridisko pārstāvi Komisija izbeidza līgumu. 2003. gada 16. septembrī tika atgūta priekšfinansētās summas neizmantotā daļa un tika uzsākta saistību atcelšana attiecībā uz atlikušo summu, kas nekad netiktu izmantota.

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, proti, to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ tā nav uzlikusi uzņemošajam institūtam pienākumu izpildīt savus pienākumus, kas noteikti stipendijas līgumā, Komisija norādīja, ka saskaņā ar parasto stipendiju struktūru, kas piešķirtas saskaņā ar Piekto pamatprogrammu, līgumslēdzējas puses bija Komisija un iepriekš minētais uzņemošais institūts. Tāpēc visi jautājumi, kas saistīti ar līguma īstenošanu, tostarp finansiālie aspekti, kas saistīti ar projekta izpildi, būtu jāpārvalda Komisijai kopā ar attiecīgo uzņēmēju institūtu. Sūdzības iesniedzējam bija jāparaksta līgums ar uzņemošo institūtu, ļaujot viņam saņemt ikmēneša maksājumus saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija noteikusi līgumā ar pašu uzņemošo institūtu. Starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju nebija tiešu līgumattiecību, un nolīgumu, tostarp darba nosacījumus, pilnībā reglamentēja uzņēmējas valsts tiesību akti, proti, Itālijas tiesību akti. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Komisija bija trešā puse nolīgumā, kas noslēgts starp sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu, tai nebija juridisku līdzekļu, lai panāktu šā nolīguma izpildi. Tomēr, kā izriet no sūdzības iesniedzēja paziņojuma, Komisijas dienesti pastāvīgi sazinājās ar abām pusēm, lai panāktu pozitīvu risinājumu.

Savā 2003. gada 27. marta vēstulē uzņemošais institūts informēja Komisiju, ka sūdzības iesniedzējs ir atstājis uzņemošo institūtu un nav atgriezies. Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 8. panta 2. punktu, ja līgums tiek izbeigts pirms termiņa, pamatojoties uz nolīguma saistību neizpildi, “Komisija pēc darbuzņēmēja rakstiska pieprasījuma neiebilst pret līguma izbeigšanu, pamatojoties uz šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem iemesliem”.

Komisija norādīja, ka attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu to nodot citam institūtam tas a priori nebija iespējams. Komisija nekādā veidā nevarēja noteikt uzņemošajam institūtam pienākumu panākt vienošanos ar sūdzības iesniedzēju šajā jautājumā. Pētniecības projekta priekšlikumu kopīgi iesniedza uzņemošais institūts un sūdzības iesniedzējs, bet nolīgumu ar Komisiju noslēdza tikai uzņemošais institūts. Pārcelšana uz citu uzņemošo institūtu nozīmēja, ka būtu jāgroza līgums starp Komisiju un sākotnējo uzņemošo institūtu. Šādu grozījumu var izdarīt tikai izņēmuma gadījumos, un šādu pieprasījumu var iesniegt tikai uzņemošais institūts ar jaunā uzņemošā institūta un pētnieka nepārprotamu piekrišanu.

Attiecībā uz otro apgalvojumu, proti, to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par lēmumu pārtraukt izmaksāt viņam summas, kas atbilst viņa stipendijai, Komisija norādīja, ka saskaņā ar individuālās stipendijas līgumisko struktūru Eiropas Kopienu iemaksas tika veiktas uzņēmējam institūtam, nevis sūdzības iesniedzējam. Tāpēc nebija līgumsaistību informēt sūdzības iesniedzēju par līguma izbeigšanu starp Komisiju un uzņemošo institūtu. Turklāt šī līguma izbeigšana bija tiešas starp uzņemošo institūtu un sūdzības iesniedzēju noslēgtās vienošanās izbeigšanas sekas.

Attiecībā uz trešo iebildumu, proti, to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai, kuru viņš nevarēja izmantot pētniecībai, Komisija norādīja, ka pēc līguma izbeigšanas līgumslēdzējam bija jāatmaksā Komisijai Kopienas finansiālā ieguldījuma neizmantotā daļa. Saskaņā ar Finanšu regulas 11. pantu "[š]ajā gadījumā summas atceļ tādēļ, ka darbības, kurām tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas jebkurā finanšu gadā pēc gada, kurā apropriācijas iekļautas budžetā, attiecīgās apropriācijas atceļ". Tāpēc Komisija vairs nevarēja izmantot šo summu sūdzības iesniedzēja labā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņam būtu jādod iespēja saņemt atlikušās summas, kas atbilst viņa stipendijai, Komisija norādīja, ka šķiet, ka sūdzības iesniedzējs ir pieprasījis summas, kas atbilst viņa stipendijai par 2003. gada janvāri un februāri, un ka viņam būtu jāvēršas pie darba devēja šajā jautājumā, ņemot vērā, ka šie maksājumi bija saistīti ar līgumu, kas parakstīts ar uzņemošo institūtu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāpārskata procedūra saistībā ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām un rūpīgāk jāuzrauga stipendiju īstenošana, Komisija uzsvēra, ka visā attiecīgā līguma darbības laikā Komisijas dienesti regulāri sazinājās ar abām pusēm un veica visus (juridiski) iespējamos pasākumus, lai rastu piemērotu risinājumu. Komisija uzskata, ka, kā tas skaidri izriet no pastāvīgajiem kontaktiem starp Komisijas dienestiem, uzņēmēju organizāciju un sūdzības iesniedzēju, līguma izpildes pienācīga uzraudzība tika nodrošināta dažādu līgumattiecību struktūras noteiktajās robežās.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 30. jūlija apsvērumos uzturēja savu sūdzību un kopumā izteica šādas papildu piezīmes:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņemošais institūts nav nodrošinājis atbilstošu vidi viņa pētniecības projekta īstenošanai. Protams, Komisijai nebija līgumsaistību pret viņu, bet galvenokārt pret uzņemošo institūtu un otrādi. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņam ir ekskluzīva atbildība par projekta īstenošanu.

Sūdzības iesniedzējs atzina, ka Komisijas iespējas iejaukties bija ļoti ierobežotas. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka vienīgais veids, kā tā var iejaukties, ir izbeigt līgumu ar uzņemošo institūtu. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka līgums var tikt mainīts un ka pārcelšana var tikt atļauta, ja uzņemošais institūts tam piekritīs. Tomēr sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš tika informēts arī par to, ka uzņemošais institūts nevēlas piekrist līguma izbeigšanai starp to un Komisiju, jo baidās zaudēt Komisijas atbalstu citiem projektiem.

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tās dienesti ir pastāvīgi sazinājušies ar abām pusēm. Tomēr ar Komisiju bija sazinājies pats sūdzības iesniedzējs, nevis Komisija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, pat ja, kā to savā atzinumā ir norādījusi Komisija, viņš ir sazinājies ar uzņemošo institūtu, kopīgi iesniedzot priekšlikumu Komisijai, šāda sazināšanās viņam nav ļāvusi uzzināt par iespējamām problēmām viņa projekta īstenošanā.

Sūdzības iesniedzējam nebija citas izvēles kā vien parakstīt viņam piedāvāto līgumu valodā, kurā viņš nerunā. Kad sūdzības iesniedzējs lūdza Komisijai palīdzību un konsultācijas par līgumu, viņam tika paziņots, ka Komisija būtībā pārbaudīs, vai tā piešķirtā dotācija ir minēta līgumā. Sūdzības iesniedzējs bija lūdzis uzņemošajam institūtam iesniegt viņam līguma projektu pirms viņa ierašanās, lai dotu viņam iespēju pārbaudīt līguma noteikumus, bet tas atteicās to darīt, norādot, ka tas nevar to darīt pirms līguma parakstīšanas ar Komisiju. Par to tika informēta arī Komisija.

Pretēji Komisijas apgalvojumam sūdzības iesniedzējs 2002. gada jūnijā neatstāja uzņemošo institūtu. Šajā datumā viņš devās uz Bosniju pirmajā izpētes braucienā. Par to tika informēts uzņemošā institūta direktors. Pēc tam sūdzības iesniedzējs atgriezās savā izcelsmes valstī, lai veiktu administratīvus pasākumus. Vēlāk sūdzības iesniedzējs bija slimības atvaļinājumā. Vasaras laikā viesinstitūts bija slēgts.

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav parakstījis finanšu pārskatu. Tomēr Komisija nepieprasīja nekādu paskaidrojumu no uzņemošā institūta par šo jautājumu. Sūdzības iesniedzējs savus ziņojumus Komisijai nosūtīja 2003. gada maijā sākotnējā līgumā noteiktajā termiņā. Šajos ziņojumos sūdzības iesniedzējs izklāstīja problēmas, ar kurām viņš saskārās, īstenojot savu projektu. Sūdzības iesniedzējam nekad nav nosūtīta uzņēmēja institūta Komisijai iesniegto galīgo zinātnisko un finanšu ziņojumu kopija. Sūdzības iesniedzējs arī nekad nesaņēma atbildi no Komisijas par savu ziņojumu.

Sūdzības iesniedzējs iesniedza priekšlikumus, lai uzlabotu Marijas Kirī vārdā nosaukto stipendiju īstenošanu. Viņš ierosināja, ka Komisijai inter alia būtu skaidri jāizklāsta uzņemošā institūta pienākumi pret stipendiātu un jāuzliek par pienākumu uzņemošā institūta stipendiātiem tos ievērot, kā arī jānodrošina, ka valsts kontaktpunkti vai jebkurš cits institūts palīdz stipendiātam sarunu procedūrā par līgumu ar uzņemošo institūtu.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Marijas Kirī vārdā nosauktās stipendiju programmas mērķis, proti, atbalstīt jaunos Eiropas pētniekus viņu karjerā un stiprināt pētniecību ES, nav sasniegts. Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs ierosināja ombudam komentēt Komisijas procedūras efektivitāti un pieprasīt pilnīgu pārskatu par Marijas Kirī vārdā nosaukto stipendiju programmu, konkrētāk norādot sasniedzamos rezultātus.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzējs, pēcdoktorantūras pētnieks, 2000.-2001. gadā saņēma Marijas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju no Eiropas Komisijas, lai īstenotu pētniecības projektu uzņemošajā institūtā Eiropas Savienības dalībvalstī. Uzsākot pētniecības projektu uzņemošajā institūtā, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nav izpildīti nosacījumi viņa projekta pienācīgai attīstībai. Kad viņš informēja Komisiju, ka šajos apstākļos nevar īstenot savu projektu un ka vēlas tikt pārcelts uz piemērotu institūtu, Komisija norādīja, ka šādai pārcelšanai ir nepieciešama uzņemošā institūta direktora piekrišana. Pēc tam sūdzības iesniedzējs nolēma veikt savu pētījumu neatkarīgi, vienlaikus cenšoties panākt vienošanos ar Komisiju un uzņemošā institūta direktoru. 2003. gada janvārī uzņemošais institūts pārtrauca izmaksāt sūdzības iesniedzējam stipendiju, un viņš nolēma izbeigt savu pētījumu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka i) Komisija nav viņu informējusi par iemesliem, kuru dēļ tā nav nedz uzlikusi uzņemošajam institūtam pienākumu ievērot stipendijas līgumā noteiktos pienākumus, nedz ļāvusi viņu pārcelt uz citu institūtu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ii) Komisija nav viņu informējusi par lēmumu pārtraukt izmaksāt viņam summas, kas atbilst viņa stipendijai. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iii) Komisija nav viņu informējusi par atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai un ko viņš nevarēja izmantot savam pētījumam. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) viņam būtu jādod iespēja gūt labumu no atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai. Viņš arī apgalvoja, ka ii) Komisijai būtu jāpārskata procedūra attiecībā uz Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām un rūpīgāk jāuzrauga stipendiju īstenošana.

1.2 Ombuds norāda, ka savos apsvērumos par Komisijas viedokli sūdzības iesniedzējs izteica vēl divus apgalvojumus, kas, šķiet, ir vērsti pret uzņemošo institūtu, proti, ka 1) viņam nebija citas izvēles kā vien parakstīt uzņemošā institūta piedāvāto līgumu, kas bija sagatavots valodā, kurā viņš nerunāja, un ka 2) uzņemošais institūts pirms ierašanās viņam neiesniedza līguma projektu.

1.3 Šajā sakarā ombuds vēlas atgādināt, ka, pamatojoties uz ombuda statūtu 2. panta 1. punktu, viņa pilnvaras attiecas tikai uz Kopienas iestādēm un struktūrām un ka viņam nav pilnvaru izmeklēt privāta institūta rīcību dalībvalstī. Tāpēc ombuds nevar izskatīt šos turpmākos apgalvojumus.

1.4 Turklāt ombuds vēlas norādīt, ka šī izmeklēšana attiecas tikai uz trim sūdzības iesniedzēja sūdzībā minētajiem apgalvojumiem, kas izklāstīti uzsākšanas vēstulē. Sūdzības iesniedzējs, kurš tika informēts par šīs izmeklēšanas tvērumu, savos apsvērumos neapstrīdēja šo pieeju. Attiecībā uz faktiem, kas ir šā lēmuma pamatā, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, neapstrīd Komisijas apgalvojumu, ka tā izbeidza viņa līgumu ar uzņemošo institūtu. Ja sūdzības iesniedzējs vēlas, lai ombuds izskatītu turpmākus apgalvojumus, viņš var brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam ar nosacījumu, ka ir veikta atbilstoša iepriekšēja rīcība. Tomēr, kā minēts iepriekš, ombuds nebūtu kompetents izskatīt apgalvojumus par administratīvām kļūmēm, kas nav vērstas pret Kopienas iestādēm vai struktūrām, piemēram, apgalvojumus pret uzņemošo institūtu.

Par to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ tā neesot nedz uzlikusi uzņemošajam institūtam pienākumu ievērot stipendijas līgumā paredzētos pienākumus, nedz ļāvusi viņu pārcelt uz citu institūtu

2.1 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav viņu informējusi par iemesliem, kuru dēļ tā ne i) nepieprasīja uzņemošajam institūtam pildīt tā pienākumus, kas noteikti stipendijas līgumā, ne ii) neļāva viņu pārcelt uz citu institūtu.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz i) punktu nepastāv tiešas līgumattiecības starp to un sūdzības iesniedzēju un ka nolīgumu, tostarp darba nosacījumus, pilnībā reglamentē uzņēmējas valsts tiesību akti. Ņemot vērā, ka Komisija bija trešā puse nolīgumā, kas noslēgts starp sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu, tai nebija juridisku līdzekļu, lai panāktu šā nolīguma izpildi. Tomēr, kā izriet no sūdzības iesniedzēja paziņojuma, Komisijas dienesti pastāvīgi sazinājās ar abām pusēm, lai palīdzētu rast pozitīvu risinājumu. Turklāt Komisija norādīja, ka ar 2003. gada 27. marta vēstuli uzņemošais institūts to informēja, ka sūdzības iesniedzējs ir atstājis uzņemošo institūtu un nav atgriezies. Šajā sakarā Komisija atsaucās uz Vispārīgo noteikumu 8. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja līgums tiek izbeigts pirms termiņa, pamatojoties uz nolīguma saistību neizpildi, “Komisija neiebilst pret līguma izbeigšanu pēc darbuzņēmēja rakstiska pieprasījuma, pamatojoties uz šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem iemesliem”.

Attiecībā uz ii) punktu Komisija norādīja, ka nodošana citam institūtam a priori nebija iespējama. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka šādu līguma grozījumu nevar pieņemt, ņemot vērā, ka tam bija nepieciešams būtisks sākotnējā līguma grozījums, ko izvērtēja neatkarīgu ekspertu grupa. Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka ārkārtas apstākļos tā var apsvērt iespēju izskatīt viņa lūgumu ar nosacījumu, ka uzņemošais institūts ir piekritis atteikties no līguma un iesniegt lūgumu Komisijai. Tomēr Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja gadījumā uzņemošais institūts nav nosūtījis Komisijai pieprasījumu veikt šādus līguma grozījumus.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atzina, ka Komisijai patiešām nebija līgumsaistību pret viņu, bet galvenokārt pret uzņemošo institūtu un otrādi, un ka Komisijas iespējas iejaukties bija ļoti ierobežotas. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija viņu ir informējusi, ka vienīgais veids, kā tā var iejaukties, ir izbeigt līgumu ar uzņemošo institūtu un ka līgumu varētu grozīt un atļaut pārcelšanu, ja uzņemošais institūts tam piekristu. Tomēr sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš tika informēts arī par to, ka uzņemošais institūts nevēlas piekrist šādām izmaiņām, jo baidās zaudēt Komisijas atbalstu citiem projektiem. Attiecībā uz Komisijas paziņojumu, ka tās dienesti pastāvīgi ir sazinājušies ar abām pusēm, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tieši viņš ir sazinājies ar Komisiju, nevis ar Komisiju, kas ar viņu ir sazinājusies. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, pat ja, kā to savā atzinumā ir norādījusi Komisija, viņš ir sazinājies ar uzņemošo institūtu, kopīgi iesniedzot priekšlikumu Komisijai, šāda sazināšanās viņam nav ļāvusi uzzināt par iespējamām problēmām viņa projekta īstenošanā.

2.4 Vispirms ombuds vēlas norādīt, ka Marijas Kirī vārdā nosauktās stipendijas struktūru šajā lietā nosaka četri dokumenti, kuros iesaistītas trīs dažādas līgumslēdzējas puses:

1. 2001. gada 8. martā starp Komisiju un uzņemošo institūtu vai līgumslēdzēju (Universitāti, kas atrodas dalībvalstī) parakstītais līgums (turpmāk tekstā „līgums”)
2. Marijas Kirī vārdā nosauktā projekta apraksts (līguma I pielikums);
3. Līguma vispārīgos noteikumus (Līguma II pielikums), kuros izklāstīti arī darbuzņēmēja un stipendiāta pienākumi; un
4. līgums, kas noslēgts starp sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu (Universitātes daļa, kas atrodas dalībvalstī) (turpmāk “līgums”), kas noslēgts 2002. gada 6. maijā saskaņā ar Līguma 1. panta 3. punktu.

2.5 Lai turpmāk izskatītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un prasības, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi atgādināt būtiskākos noteikumus, kas precizē trīs Marijas Kirī vārdā nosauktajā projektā iesaistīto pušu, proti, Komisijas, uzņēmēja institūta un sūdzības iesniedzēja, pienākumus un tiesības. Pirmkārt, attiecībā uz līgumslēdzēja (proti, uzņemošā institūta) attiecībām ar stipendiātu ombuds norāda, ka saskaņā ar Līguma vispārīgo noteikumu 3. panta 1. punktu “līgumslēdzējam ir jānoslēdz rakstiska vienošanās ar stipendiātu. Šajā nolīgumā saskaņā ar līgumu nosaka projekta īstenošanas nosacījumus un stipendiāta un līgumslēdzēja attiecīgās tiesības un pienākumus. Šo līgumu pievieno nolīgumam. Līgumā jo īpaši norāda a) summas, ko līgumslēdzējs saņēmis stipendiāta labā saskaņā ar līgumu, un kārtību, kādā stipendiātam izmaksājamas summas; b) līgumam piemērojamos tiesību aktus; c) uz stipendiātiem attiecas sociālā nodrošinājuma sistēma, ko piemēro algotiem darba ņēmējiem dalībvalstī (…)."

Ombuds arī norāda, ka Līguma vispārīgo noteikumu 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka "līgumslēdzējs nodrošina, ka I pielikumā aprakstītais projekts tiek īstenots saskaņā ar līgumu. Līgumslēdzējs ir starpnieks starp līdzstrādnieku un Komisiju. Tā jo īpaši ir atbildīga par visu ar projektu saistīto dokumentu un korespondences nosūtīšanu Komisijai. Ombuds arī norāda, ka saskaņā ar Līguma vispārīgo noteikumu 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu “konkrēti, darbuzņēmējam ir pienākums i) nekavējoties informēt Komisiju, tiklīdz tā uzzina par jebkādiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt šā līguma izpildi (..)”.

Attiecībā uz Līguma izbeigšanu ombuds norāda, ka Līguma vispārīgo noteikumu 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka „Komisija var izbeigt Līgumu: a) kad darbuzņēmējs vai līdzstrādnieks izbeidz projektu vai saskaņā ar šā pielikuma 6. pantu; b) ja līgums starp darbuzņēmēju un stipendiātu tiek izbeigts to saistību neizpildes dēļ, kas izriet no līguma " , un Līguma vispārīgo noteikumu 8. panta 2. punkts nosaka, ka "Komisija neiebilst pret līguma izbeigšanu pēc darbuzņēmēja rakstiska pieprasījuma, pamatojoties uz šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem iemesliem".

2.6 Attiecībā uz šī iebilduma faktiem no lietas materiāliem izriet, ka līgumslēdzējs ar 2003. gada 27. marta vēstuli informēja Komisiju, ka kopš 2003. gada 1. janvāra tam nav nekādu attiecību ar sūdzības iesniedzēju un ka veselības problēmu dēļ viņš 2002. gada 11. jūnijā ir atstājis Institūtu un nekad nav atgriezies. Šajā vēstulē līgumslēdzējs arī informēja Komisiju, ka, neraugoties uz atkārtotiem aicinājumiem sūdzības iesniedzējam atgriezties institūtā, lai apspriestu pētniecības projektu, sūdzības iesniedzējs nekad nav apsvēris iespēju atgriezties uzņemošajā institūtā un nav ņēmis vērā visas piedāvātās iespējas pētniecības projekta attīstīšanai. Visbeidzot, šajā vēstulē līgumslēdzējs informēja Komisiju, ka tādēļ 2002. gada 31. decembrī ir izbeidzis līgumu ar sūdzības iesniedzēju. Šķiet, ka pēc šīs darbuzņēmēja vēstules Komisija nolēma izbeigt līgumu ar uzņemošo institūtu un tādējādi arī pētniecības projektu.

2.7 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav viņu informējusi par iemesliem, kuru dēļ tā nav uzlikusi uzņemošajam institūtam pienākumu izpildīt līgumā noteiktās saistības, no iepriekš aprakstītās līgumiskās struktūras izriet, ka Komisijai nebija līgumsaistību pret sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos to atzina.

2.8 Ombuds atzīmē, ka savā atzinumā Komisija norādīja, ka uzņemošais institūts to informēja, ka nolīgums starp šo institūtu un sūdzības iesniedzēju ir izbeigts 2002. gada 31. decembrī. Kā ombuds jau ir norādījis iepriekš (sk. 1.4. punktu), šķiet, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos neapstrīd faktu, ka nolīgums ir izbeigts. Tādēļ ombuds uzskata, ka, ņemot vērā nolīguma izbeigšanu starp uzņemošo institūtu un sūdzības iesniedzēju, Komisijai, šķiet, nav bijis iemesla uzlikt uzņemošajam institūtam par pienākumu izpildīt līgumā noteiktos pienākumus. Ņemot to vērā un to, ka Komisija nav uzņēmusies līgumsaistības pret sūdzības iesniedzēju, ombuds uzskata, ka Komisijai, šķiet, nav bijis pienākuma informēt sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ, viņaprāt, tā nav uzlikusi uzņemošajai iestādei pienākumu pildīt savas saistības.

2.9 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav viņu informējusi par iemesliem, kādēļ tā nav ļāvusi viņu pārcelt uz citu iestādi, ombuds norāda, ka Līguma 7. pantā ("Grozījumi") bija noteikts, ka "viņa līgumu, tostarp tā pielikumus, var grozīt tikai rakstiski, izdarot grozījumus līgumslēdzēju iestāžu pilnvaroto pārstāvju starpā. Šajā nolūkā līgumslēdzējām iestādēm nevar būt saistoša mutiska vienošanās. Visi grozījumu pieprasījumi Komisijai jāsaņem vismaz divus mēnešus pirms projekta termiņa beigām. Ombuds uzskata, ka, lai pieprasījumu nodotu citam uzņēmējam institūtam, bija būtiski jāgroza līgums starp Komisiju un uzņēmēju institūtu. Ombuds norāda, ka uzņēmēja iestāde, šķiet, nav iesniegusi Komisijai šādu pieprasījumu grozīt līgumu.

2.10 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz to, ka tā, iespējams, nav informējusi sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kuru dēļ tā i) nepiespieda uzņemošo institūtu pildīt tā pienākumus, kas noteikti Līgumā, un ii) neļāva viņu pārcelt uz citu institūtu.

Par to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par lēmumu pārtraukt izmaksāt viņam summas, kas atbilst viņa stipendijai

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav viņu informējusi par lēmumu pārtraukt izmaksāt viņam summas, kas atbilst viņa stipendijai.

3.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka saskaņā ar individuālās stipendijas līgumisko struktūru Eiropas Kopienas iemaksas tika veiktas uzņēmējam institūtam, nevis sūdzības iesniedzējam. Tāpēc Komisija uzskata, ka tai nebija līgumiska pienākuma informēt sūdzības iesniedzēju par līguma, kas to saista ar uzņemošo institūtu, izbeigšanu. Turklāt līguma izbeigšana bija tiešas sekas tam, ka tika izbeigts nolīgums, kas parakstīts starp uzņemošo institūtu un sūdzības iesniedzēju.

3.3 Ombuds norāda, ka gadījumā, ja līgums starp Komisiju un darbuzņēmēju tiek izbeigts, Līguma vispārīgo noteikumu 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka "darbuzņēmējs attiecīgi rīkojas, lai atceltu vai samazinātu uzņemtās saistības, saņemot Komisijas vēstuli, ar kuru tā informē par līguma izbeigšanu, vai nosūtot vēstuli ar lūgumu izbeigt līgumu". Tādējādi uzņēmēja iestāde pārtrauc maksāt stipendiātam līguma izbeigšanas gadījumā. Kā jau minēts iepriekš 2.7. punktā, šajā kontekstā nav paredzēts Komisijas pienākums informēt stipendiātu.

3.4 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds secina, ka attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Par to, ka Komisija neesot informējusi sūdzības iesniedzēju par atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai, kuru viņš nevarēja izmantot savam pētījumam

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav viņu informējusi par atlikušajām summām, kas atbilst viņa stipendijai un ko viņš nevarēja izmantot saviem pētījumiem.

4.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka pēc līguma izbeigšanas līgumslēdzējam Kopienas finansiālā ieguldījuma neizmantotā daļa ir jāatmaksā Komisijai. Tāpēc saskaņā ar Finanšu regulas 11. pantu Komisija vairs nevarēja izmantot šo summu sūdzības iesniedzēja labā.

4.3 Ombuds norāda, ka Līguma vispārīgo noteikumu 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka "līguma izbeigšanas gadījumā Komisija var pieprasīt atmaksāt daļu no Kopienas finansiālā ieguldījuma, ņemot vērā projekta īstenošanas gaitu. Summas, kas jāietur līgumslēdzējam un/vai stipendiātam, aprēķina proporcionāli projekta izpildes periodam (…).

4.4 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

5 Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) viņam jādod iespēja saņemt atlikušās summas, kas atbilst viņa stipendijai. Viņš arī apgalvoja, ka ii) Komisijai būtu jāpārskata procedūra attiecībā uz Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām un rūpīgāk jāuzrauga stipendiju īstenošana.

5.2 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo prasību Komisija norādīja, ka šķiet, ka sūdzības iesniedzējs ir pieprasījis summas, kas atbilst viņa 2003. gada janvāra un februāra stipendijai, un ka viņam jāvēršas pie darba devēja, ņemot vērā, ka šie maksājumi bija saistīti ar nolīgumu, kas parakstīts starp sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu Komisija norādīja, ka visā nolīguma darbības laikā Komisijas dienesti regulāri sazinājās ar abām pusēm un darīja visu iespējamo (juridiski), lai rastu piemērotu risinājumu. Komisija uzskata, ka, kā tas skaidri izrietēja no pastāvīgajiem kontaktiem starp Komisijas dienestiem, uzņēmēju organizāciju un sūdzības iesniedzēju, nolīguma īstenošanas pienācīga uzraudzība tika nodrošināta dažādu līgumattiecību struktūras noteiktajās robežās.

5.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka Marijas Kirī vārdā nosauktās stipendiju programmas mērķis, proti, atbalstīt jaunos Eiropas pētniekus viņu karjerā un stiprināt pētniecību ES, nav sasniegts. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka ombudam būtu jāsniedz piezīmes par Komisijas procedūras efektivitāti un jāpieprasa pilnīgs pārskats par Marijas Kirī vārdā nosaukto stipendiju programmu, konkrētāk norādot sasniegtos rezultātus.

5.4 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību (i) dot viņam iespēju saņemt atlikušās summas, kas atbilst viņa stipendijai, ombuds atzīmē, ka, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta uzņemošā institūta 2003. gada 27. marta vēstulē Komisijai, šķiet, ka 2002. gada 31. decembrī uzņemošais institūts izbeidza nolīgumu, kas noslēgts starp sūdzības iesniedzēju un uzņemošo institūtu. Ņemot vērā, ka jautājumu par ikmēneša maksājumiem sūdzības iesniedzējam reglamentē nolīgums, kas noslēgts starp viņu un uzņemošo institūtu, ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējam būtu jāatsaucas uz savu bijušo darba devēju, proti, uzņemošo institūtu, šķiet pamatota.

5.6 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību (ii) Komisijai pārskatīt procedūru saistībā ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām un rūpīgāk uzraudzīt stipendiju īstenošanu, ombuds uzskata, ka, ņemot vērā viņa secinājumus par trim iepriekš minētajiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem (skatīt 2.10., 3.4. un 4.4. punktu), nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šo prasību.

5.7 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS