- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas ombuda lēmums par sūdzību 659/2005/MHZ pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 659/2005/MHZ - Uzsākta Ceturtdiena | 10 marts 2005 - Lēmums par Trešdiena | 07 decembris 2005
Strasbūrā, 2005. gada 7. decembrī
Godātais M. kungs!
2005. gada 22. februārī es saņēmu Jūsu sūdzību pret Eiropas Komisiju par Jūsu lietas izskatīšanu saistībā ar Portugāles Patērētāju institūtu.
2005. gada 10. martā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Komisijai.
Komisija 2005. gada 19. jūlijā nosūtīja atzinumu franču valodā. Komisija 2005. gada 1. augustā nosūtīja sava atzinuma tulkojumu portugāļu valodā, kuru es jums nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus.
2005. gada 22. oktobrī Jūs nosūtījāt savus apsvērumus.
Mani dienesti 2005. gada 23. novembrī telefoniski sazinājās ar Jums, lai noskaidrotu Jūsu apsvērumu punktu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Sūdzību
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi.
2004. gada jūlijā sūdzības iesniedzējs telefoniski sazinājās ar Europe Direct (zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru). Viņš vēlējās uzzināt par iespējām iesniegt sūdzību pret Portugāles Patērētāju institūtu.
Ierēdnis, kurš atbildēja uz uzaicinājumu, informēja viņu, ka viņa sūdzība ir jāiesniedz Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam, un lūdza viņu nosūtīt sūdzību uz viņas e-pasta adresi, ņemot vērā, ka viņa strādāja šajā ģenerāldirektorātā un tikai uz laiku Europe Direct uzdevumā.
Sūdzības iesniedzējs to izdarīja 2004. gada 14. augustā. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 6. septembrī un 2004. gada 11. novembrī nosūtīja papildu informāciju uz to pašu e-pasta adresi. Viņš arī divreiz piezvanīja attiecīgajam ierēdnim. Viņa apstiprināja, ka viņa lietu izskatīs Komisijas dienesti, bet norādīja, ka tā joprojām nav piešķirta nevienam.
2004. gada decembrī sūdzības iesniedzēja viņai atkal piezvanīja un paziņoja tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, kurai bija uzticēta viņa lieta.
Pēc tam 2005. gada janvārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar šo ierēdni, kurš vispirms lūdza viņam nosūtīt savu lietu pa e-pastu un pēc tam informēja viņu par trešās amatpersonas vārdu, kurai tika nodota sūdzības iesniedzēja lieta.
Kad sūdzības iesniedzēja sazinājās ar trešo amatpersonu, viņa arī pieprasīja rakstisku informāciju par savu sūdzību. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzēja 2005. gada 28. janvārī nosūtīja viņai e-pastu. Pēc tam viņa viņu informēja, ka viņa sūdzību izskatīs vēl viens ierēdnis.
Pēc tam sūdzības iesniedzējs sazinājās ar ceturto ierēdni, kas iecelts viņa lietas izskatīšanai. Viņa arī lūdza viņam nosūtīt informāciju pa e-pastu un visbeidzot pa tālruni informēja sūdzības iesniedzēju, ka Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts nav kompetents izskatīt viņa sūdzību un ka viņam būtu jāvēršas Portugāles iestādēs.
Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 22. februārī iesniedza sūdzību ombudam un savai sūdzībai pievienoja vairākus pielikumus, tostarp Komisijai nosūtīto e-pasta vēstuļu kopijas un dokumentus, kas saistīti ar viņa lietas izskatīšanu Portugāles Patērētāju institūtā.
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa pieprasījumu.
Pieprasījums
Komisijas atzinumsKomisijas nosūtīto atzinumu var apkopot šādi.
Pirmkārt, Komisija atgādināja lietas priekšvēsturi. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis sūdzību pret Portugāles garāžas īpašnieku Portugāles Centro de Arbitragem do Sector Automóvel (ārpustiesas organizācija, kas nodrošina strīdu alternatīvu izšķiršanu). Procedūrā šajā organizācijā ir obligāti jāizmanto eksperta atzinums. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita, ka šis procedūras punkts būtu jāpiemēro viņa lietā, un vērsās pie citas Portugāles organizācijas Instituto do Consumidor Português (Portugāles Patērētāju institūts) un arī pie Eiropas Patērētāju centra Portugālē. Abas organizācijas atbildēja uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem, bet viņš nebija apmierināts ar šīm atbildēm, un par šo jautājumu nosūtīja e-pastu Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam. Sūdzības iesniedzējs informēja Komisiju par grūtībām, ar kurām viņš saskāries, sazinoties ar Portugāles Patērētāju institūtu un arī ar Eiropas Patērētāju centru Portugālē.
Otrkārt, Komisija atsaucās uz sūdzības iesniedzēja sūdzību, kas iesniegta ombudam. Komisija atzina un atvainojās par savu dienestu kavēšanos atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumu. Komisija arī norādīja, ka 2005. gada janvārī telefonsarunā ar sūdzības iesniedzēju Komisijas ierēdnis viņam skaidri paskaidroja, ka Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts nav kompetents iejaukties viņa strīdā ar valsts iestādēm. Komisijas dienesti uzskatīja, ka rakstisks apstiprinājums par to, kas tika teikts pa tālruni, nav nepieciešams, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nelūdza šādu rakstisku atbildi, un to, ka viņš neizrādīja nekādus iebildumus pret saņemtās mutiskās atbildes būtību.
Treškārt, Komisija norādīja, ka, kā tika paskaidrots arī sūdzības iesniedzējam pa tālruni, Komisija nav kompetenta iejaukties strīdos starp patērētājiem un uzņēmumiem. Turklāt Eiropas un valstu patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu piemērošana ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Tomēr, lai palīdzētu Eiropas patērētājiem risināt pārrobežu strīdus, Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāka projektu ar nosaukumu Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC). Centri darbojas vairākās dalībvalstīs, un tos atbalsta Eiropas un valstu fondi. Eiropas Patērētāju centrs pastāv arī Portugālē un atrodas Portugāles Patērētāju institūtā. Tomēr Portugāles Patērētāju institūts, kas ir Portugāles valsts iestāde, nav hierarhiski atkarīgs no Eiropas Patērētāju centra.
Turklāt Komisija sīki izskaidroja Eiropas Patērētāju centru funkcijas un kompetences. Tā norādīja, ka tie palīdz patērētājiem atrisināt pārrobežu strīdus. Jo īpaši tie palīdz patērētājiem no vienas dalībvalsts sazināties ar uzņēmumiem vai ārpustiesas organizācijām, kas nodrošina strīdu alternatīvu izšķiršanu un atrodas citā dalībvalstī. Tās arī informē patērētājus par procedūrām, ko piemēro iepriekš minētās organizācijas, un palīdz viņiem tiesvedībā (piemēram, palīdz tulkot dokumentus). Tomēr centri nevar iejaukties šo ārpustiesas organizāciju darbībā un var tikai palīdzēt patērētājiem piekļūt tām.
Komisija arī pauda cerību, ka šis atzinums varētu atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumu par Portugāles Patērētāju institūtam piešķirto Kopienas līdzekļu izlietojumu.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumiKopumā sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas piezīmēm par viņa sūdzību. Pirmkārt, viņš norādīja, ka viņa sūdzība ombudam nebija par lietu, ko viņš iesniedza Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam, bet gan par to, kā viņa lietu izskatīja Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts. Viņš uzsvēra, ka viņa sūdzība kopumā attiecas uz Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ierēdņu rīcību, kuri a) bezgalīgi nodeva viņa lietu no vienas personas citai, b) sniedza viņam maldinošu informāciju no paša sākuma un visā viņa lietas izskatīšanas laikā. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš savai sūdzībai ombudam pievienojis vairākus dokumentus. Tomēr šie dokumenti bija tikai pierādījums lietai, ko viņš iesniedza Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam, un viņa sūdzības priekšmets nebija pati lieta.
Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas atzinumā sniegtajā skaidrojumā nav ņemts vērā viņa sūdzības patiesais raksturs un galvenā uzmanība ir pievērsta pievienotajiem dokumentiem. Turklāt viņš norādīja, ka ombuds, uzsākot izmeklēšanu, arī nelūdza Komisiju sniegt komentārus par šiem dokumentiem.
Tomēr sūdzības iesniedzējs pauda viedokli, ka to dokumentu analīze, kurus Komisija pievienojusi viņa sūdzībai, dažos aspektos atšķiras no realitātes. Tomēr viņš secināja, ka sīkāk nekomentēs šo analīzi, jo šīs ombudam iesniegtās sūdzības jautājums neattiecās uz jautājumiem, kas minēti viņa sūdzības pielikumos.
Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka par sūdzības valodu ir izvēlējies angļu valodu.
Papildu informācijaŅemot vērā sūdzības iesniedzēja apsvērumu pēdējo punktu, ombuda dienesti telefoniski sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas saņemt Komisijas atzinumu angļu valodā, ņemot vērā, ka viņa sūdzība tika iesniegta angļu valodā, bet atzinums viņam tika nosūtīts portugāļu valodā. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņam nav vajadzīgs tulkojums angļu valodā.
Lēmums
1 Apgalvojums par sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nepareizu izskatīšanu1.1 No 2004. gada augusta līdz 2005. gada janvārim sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Europe Direct sākotnēji sniegtajām konsultācijām, vairākkārt telefoniski un pa e-pastu sazinājās ar Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu par iespējām iesniegt sūdzību pret Portugāles Patērētāju institūtu. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa pieprasījumu.
1.2 Komisija atzina un atvainojās par kavēšanos atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumu. Komisija arī norādīja, ka 2005. gada janvārī Komisijas ierēdnis telefoniski paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts nav kompetents iejaukties viņa strīdā ar valsts iestādēm. Komisijas dienesti uzskatīja, ka rakstisks apstiprinājums par to, kas tika teikts pa tālruni, nav nepieciešams, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nelūdza šādu rakstisku atbildi, un to, ka viņš neizrādīja nekādus iebildumus pret saņemtās mutiskās atbildes būtību.
1.3 Ombuds atzīmē, ka sūdzības iesniedzējs savu jautājumu Komisijai iesniedza a) 2004. gada jūlijā pa tālruni un b) 2004. gada augustā rakstiski (pa e-pastu). Pēc turpmākiem telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm, ko nosūtīja sūdzības iesniedzējs, Komisija beidzot atbildēja uz viņa jautājumu 2005. gada janvārī pa tālruni, norādot, ka tā nav kompetenta izskatīt sūdzības iesniedzējam svarīgu jautājumu. Komisija arī uzskatīja, ka nav vajadzīga rakstiska atbilde, ko sūdzības iesniedzējs, šķiet, neapstrīd.
1.4 Ombuds arī atzīmē, ka savā atzinumā Komisija atzina un atvainojās par kavēšanos atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumu. Tomēr sūdzības iesniedzēja novērojumi liecina, ka viņš nav apmierināts ar Komisijas paskaidrojumu. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt lēmumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.
1.5 Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem (ko Komisija savā atzinumā neapstrīdēja), ombuds uzskata, ka Komisijas kavēšanās izskatīt sūdzības iesniedzēja lūgumu, šķiet, ir saistīta, pirmkārt, ar to, ka sūdzības iesniedzēja lieta netika nodota ierēdnim uz aptuveni četriem mēnešiem, un, otrkārt, ar sūdzības iesniedzēja lietas atkārtotu nodošanu dažādām amatpersonām aptuveni nākamā mēneša laikā. Ombuds uzskata, ka lietas nenodošana kompetentam ierēdnim uz pieciem mēnešiem bija administratīva kļūme.
SecinājumsPamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:
Ombuds uzskata, ka Komisijas kavēšanās izskatīt sūdzības iesniedzēja lūgumu, šķiet, ir saistīta, pirmkārt, ar to, ka sūdzības iesniedzēja lieta netika nodota ierēdnim uz aptuveni četriem mēnešiem, un, otrkārt, ar sūdzības iesniedzēja lietas atkārtotu nodošanu dažādām amatpersonām aptuveni vēl viena mēneša laikā. Ombuds uzskata, ka lietas nenodošana kompetentam ierēdnim uz pieciem mēnešiem bija administratīva kļūme.
Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts attiecas uz konkrētiem notikumiem pagātnē un ka Komisija jau ir atzinusi kavēšanos un atvainojusies par to, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā jautājumā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Komisijas priekšsēdētājs tiks informēts par šo lēmumu.
Ar cieņu
P. Nikiforos DIAMANDOUROS