Strasbūrā, 2008. gada 11. februārī

Godātais V. kungs!

Eiropas Parlamenta Personāla komitejas priekšsēdētāja vietnieks H. kungs 2005. gada 16. februārī nosūtīja Jūsu sūdzību Eiropas ombudam par Jūsu kandidatūras izslēgšanu Parlamenta iekšējam konkursam C/348 sakarā ar pārcelšanu no vienas iestādes uz citu.

2005. gada 15. martā es pārsūtīju sūdzību Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 7. jūlijā (1). 2005. gada 21. septembrī es pārsūtīju Jums Parlamenta atzinumu, aicinot izteikt apsvērumus. No Jums nav saņemti rakstveida apsvērumi.

2007. gada 18. septembrī ombuda dienesti telefoniski sazinājās ar Jums saistībā ar Jūsu sūdzību. Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Es atvainojos par ilgo laiku, kas bija nepieciešams, lai pabeigtu manu izmeklēšanu.

Sūdzību

Līdz 2004. gada 15. aprīlim sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta ierēdnis, iesniedza savu kandidatūru dalībai iekšējā konkursā C/348, kas tika organizēts, lai pieņemtu darbā lietvedības asistentus (iepriekšējā karjeras grupa C5-4). Pirms pārcelšanas uz Parlamentu 2002. gada 1. aprīlī viņš bija Eiropas Komisijas (D3 kategorija) darbinieks kopš 1998. gada 1. janvāra. Paziņojumā par konkursu bija prasīts, lai kandidāti būtu bijuši nodarbināti kā Parlamenta ierēdņi vai pagaidu darbinieki nepārtraukti vismaz trīs gadus. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto tas nozīmēja, ka, neraugoties uz to, ka viņš piecu gadu laikā ir bijis nodarbināts dažādās Kopienas iestādēs, viņš tika izslēgts no šā iekšējā konkursa.

Sūdzībā, kas iesniegta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T‐167/97 Skrikas /Parlaments un apgalvoja, ka, lai gan šī lieta attiecas uz paaugstināšanu amatā, šajā lietā ir jāpiemēro tie paši principi, lai nodrošinātu netraucētu karjeras turpināšanu Eiropas Savienībā (2). Parlaments noraidīja šo 90. panta sūdzību ar skaidru lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Parlaments ir piemērojis atbilstības prasību iekšējam konkursam C/348, kas neatbilst Civildienesta noteikumos noteiktajiem Kopienas civildienesta vienotības un starpiestāžu mobilitātes principiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš būtu jāpielaiž iekšējai konkurencei C/348.

Pieprasījums

Parlamenta atzinums

Parlaments atsaucās uz savu lēmumu par sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. pantu un kopumā izteica šādas piezīmes:

Paziņojumā par iekšējo konkursu C/348 izvirzītie atbilstības nosacījumi paredz, ka kandidātiem ir jābūt vismaz četru gadu pieredzei ierēdņa un/vai darbinieka amatā saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“PDNK”) un vismaz trīs gadus ilgam nepārtrauktam darbam Parlamentā ierēdņa un/vai darbinieka amatā saskaņā ar PDNK.

Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu par iepriekš minēto paziņojumu par konkursu, tas iesniedza savu kandidatūru šim iekšējam konkursam. Atlases komisija noraidīja viņa kandidatūru, pamatojoties uz to, ka viņš nebija nodarbināts Parlamentā vismaz trīs gadus pēc kārtas līdz kandidatūru iesniegšanas termiņam, proti, 2004. gada 15. aprīlim. Saskaņā ar Parlamenta sniegto informāciju sūdzības iesniedzēja situācija bija šāda: 1998. gada 1. janvārī viņš kļuva par Komisijas praktikantu, 1998. gada 1. jūlijā viņš tika iecelts par ierēdni un 2002. gada 1. aprīlī viņš tika pārcelts uz Parlamentu (nevis 2002. gada 15. martā, kā norādīja sūdzības iesniedzējs).

Parlaments atsaucās arī uz 3. pantu Parlamenta Prezidija 2003. gada 8. oktobrī pieņemtajos Iekšējos noteikumos par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā un par pakāpes vai dienesta maiņu (3), kas tika grozīti 2004. gada 3. maijā. Šajos noteikumos bija paredzēts, ka, lai mainītu pakāpi, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ir jābūt vismaz četrus gadus ilgam darba stāžam Kopienas iestādēs, no kuriem vismaz trīs gadus ilgam darba stāžam Parlamenta dienestā.

Parlaments atsaucās arī uz Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu (4) un plašo rīcības brīvību, ko tas piešķīris Kopienas iestādēm attiecībā uz konkursu, tostarp iekšējo konkursu, organizēšanu. Saskaņā ar minēto pantu un Kopienas tiesu iedibināto judikatūru, ja iestāde nolemj aizpildīt vakantu amata vietu, iecēlējinstitūcijai ir rīcības brīvība rīkot iekšējus konkursus. Parlaments uzsvēra, ka iecēlējinstitūcijai atstātā sfēra, kas pārsniedz šo atzīto plašo rīcības brīvību, ir jāizmanto saskaņā ar vakantā amata prasībām un, vispārīgāk, dienesta interesēs.

Parlaments uzskata, ka tās mērķis bija veicināt to ierēdņu un darbinieku profesionālo paaugstināšanu amatā, kuri ir pierādījuši zināšanu un kvalifikācijas līmeni, kas nepieciešams, lai piekļūtu augstākai kategorijai. Ņemot vērā šo mērķi, rezerves saraksts tika izveidots, lai atvieglotu jaunāko ierēdņu amata vietu aizpildīšanu. Izvēle bija jāizdara starp personām, kas jau ir nodarbinātas Parlamenta dienestā. Tāpēc iecēlējinstitūcija likumīgi un saskaņā ar paziņojumu par konkursu un tās atzītās rīcības brīvības saprātīgas īstenošanas ierobežojumiem varētu nolemt noteikt atbilstību šim konkursam, nosakot minimālo darba stāžu Parlamenta dienestos, nevis pamatojoties uz profesionālo pieredzi, kas iegūta tikai ierēdņa vai darbinieka statusā PDNK nozīmē.

Parlaments norādīja, ka tas plāno organizēt jaunu konkursu C*/AST līmenī, kas izņēmuma kārtā būtu atvērts personām, kuras atbilst paziņojuma par konkursu C/348 pieņemamības nosacījumiem, ar vismaz četru gadu darba stāžu Kopienas iestāžu dienestā. Šie nosacījumi ļautu sūdzības iesniedzējam iesniegt savu kandidatūru.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs neiesniedza rakstiskus apsvērumus par Parlamenta atzinumu. Tomēr 2007. gada 18. septembrī telefonsarunā ar ombuda dienestiem viņš apstiprināja savu vēlmi uzturēt savu sūdzību.

Lēmums

1 Senioritātes prasība iekšējā konkursā C/348

1.1 Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta ierēdnis, iesniedza savu kandidatūru iekšējam konkursam C/348, kas tika organizēts, lai pieņemtu darbā lietvedības asistentus (karjeras grupa C5-4). Paziņojuma par konkursu II.A.2. punktā ir noteikts, ka kandidātiem ir jābūt vismaz trīs gadus nepārtraukti nodarbinātiem Parlamenta ierēdņu vai pagaidu darbinieku statusā. Lai gan sūdzības iesniedzējs kopš 1998. gada 1. janvāra pēc kārtas ir strādājis Kopienu iestādēs, viņš Parlamentā ir strādājis tikai kopš 2002. gada 1. aprīļa. Šā iemesla dēļ viņam Parlamentā nebija trīs gadu darba stāža, un tāpēc viņa kandidatūra tika izslēgta.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Parlaments ir piemērojis atbilstības prasību iekšējai konkurencei C/348, kas neatbilst Kopienas civildienesta vienotības un starpiestāžu mobilitātes principiem, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

Viņš pieprasīja, lai viņš tiktu pielaists iekšējam konkursam.

1.2 Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka piemērotības prasība ir pamatota, jo tā atbilst iekšējiem noteikumiem par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā, kuros kandidātiem, kuri vēlas piedalīties iekšējos konkursos, ir paredzētas šādas minimālās prasības: vismaz četru gadu darba stāžs Kopienas iestāžu dienestā un trīs gadu darba stāžs Parlamenta dienestā pēc kārtas. Parlaments arī atsaucās uz Kopienu iestāžu plašo rīcības brīvību attiecībā uz konkursu, tostarp iekšējo konkursu, organizēšanu un šajā sakarā atsaucās uz Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu (5). Parlaments norādīja, ka attiecīgais iekšējais konkurss tika organizēts, lai varētu paaugstināt amatā tos Parlamenta ierēdņus un pagaidu darbiniekus, kuri jau strādā Parlamenta dienestā un kuri ir pierādījuši, ka viņiem ir zināšanas un kvalifikācija, kas nepieciešama, lai pārietu uz augstāku kategoriju.

1.3 Ombuds norāda, ka šis iebildums būtībā attiecas uz diviem jautājumiem, proti, vai attiecīgā prasība par trīs gadu darba stāžu i) bija Parlamenta rīcības brīvībā un atbilda dienesta interesēm un ii) nekaitēja tiem Parlamenta darbiniekiem, kurus uz to bija pārcēlušas citas iestādes.

1.4 Attiecībā uz pirmo jautājumu ombuds atgādina, ka saskaņā ar Kopienu tiesu pastāvīgo judikatūru, izvēloties vakanto amatu aizpildīšanas kritērijus, iecēlējinstitūcijai ir rīcības brīvība, kurai ir jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas i) Civildienesta noteikumu 27. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru darbā pieņemšanas procedūras mērķis ir nodrošināt iestādei pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, un ii) Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā, kurā ir paredzēts, ka, b) lai aizpildītu vakanto amatu iestādē, iecēlējinstitūcija vispirms apsver, vai rīkot iekšējos konkursus (6). Tiesa ir arī nospriedusi, ka iestādēm ir rīcības brīvība, nosakot konkursu prasības, un ka darba stāža prasības ilgums attiecībā uz katru paziņojumu par konkursu tiek noteikts atbilstoši dienesta interesēm (7).

1.5 Tādēļ ombuds norāda, ka, pamatojoties uz tā atzinumā sniegto skaidrojumu, Parlaments, lai pamatotu prasību par trīs gadu darba stāžu, šķiet, norādīja uz šādām dienesta interesēm: atbalstīt to ierēdņu un darbinieku profesionālo paaugstināšanu amatā, kuri jau ir nodarbināti Parlamenta dienestā un kuri ir pierādījuši zināšanu un kvalifikācijas līmeni, kas nepieciešams, lai piekļūtu augstākai kategorijai. Attiecīgā paziņojuma par konkursu ievadā ir skaidri norādīts, ka:

"AIPN favorise la promotion professionnelle des fonctionnaires et agents ayant démontrés le niveau de connaissances et les qualifications nécessaires pour accéder à la catégorie supérieure. Dans ce but un concours interne est organisé afin de constituer une liste de réserve destinée à servir au pourvoi d´emplois de commis adjoints."

1.6 Turklāt ombuds norāda, ka attiecīgā prasība, šķiet, atbilda attiecīgajiem Parlamenta iekšējiem noteikumiem un iepriekš 1.4. punktā minēto Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

1.7 Visbeidzot, ombuds saprot, ka šī prasība ļāva Parlamentam nodrošināt, ka kandidātu profesionālā pieredze un spējas atbilst ieņemamo amatu prasībām, un līdz ar to ļāva iestādei nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus atbilstoši dienesta interesēm un saskaņā ar 27. panta 1. punktu, kas minēts iepriekš 1.4. punktā.

1.8 Attiecībā uz otro jautājumu ombuds atzīmē Parlamenta paziņojumu, ka tas plānoja organizēt jaunu (turpmāku) konkursu C*/AST līmenī, kas izņēmuma kārtā būtu atvērts personām, kuras atbilst paziņojumā par konkursu C/348 noteiktajiem pieņemamības kritērijiem un kuru darba stāžs Kopienas iestādēs ir vismaz četri gadi. Ombuds saprot, ka darbinieki, kuri bija pārcelti uz Parlamentu un kuriem attiecīgā konkursa laikā vēl nebija trīs gadu darba stāža Parlamentā, varēja piedalīties šajā nākamajā konkursā.

1.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē nevienu administratīvas kļūmes gadījumu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja prasību nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Tā kā Parlaments atzinumu bija atzīmējis kā "konfidenciālu", ombuds nolēma lūgt papildu skaidrojumu pirms atzinuma nosūtīšanas sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Parlaments 2005. gada 29. augustā precizēja, ka atzinums ir atzīmēts kā „konfidenciāls” tikai iekšējos procedūras nolūkos, lai aizsargātu personas datus.

(2) Sk. spriedumu lietā T-167/97 Skrikas/Parlaments (Recueil FP, I-A-287. un II-857. lpp., 38. un 43. punkts). Sk. spriedumu lietā T-167/97 Skrikas/Parlaments (Recueil FP, I-A-287. un II-857. lpp., 38. un 43. punkts).

(3) Parlamenta Prezidija 1989. gada 15. martā pieņemto noteikumu grozīšana.

(4) Civildienesta noteikumu, kas bija spēkā iekšējā konkursa C/348 izsludināšanas brīdī, 29. pantā bija noteikts, ka "[..] lai aizpildītu vakantu amata vietu iestādē, iecēlējinstitūcija vispirms apsver (..), vai rīkot iestādes iekšējos konkursus (..)".

(5) Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība ir noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada 8. decembra Regulu Nr. 2182/2003. [ŅEM VĒRĀ, ka 2004. gada 22. martā tika grozīti arī Civildienesta noteikumi].

(6) Sk. spriedumu lietā T-56/89 Bataille u. c./Parlaments (Recueil 1990, II-597. lpp., 42. punkts); Lieta T-55/96 De Kerros un Kohn-Bergé pret Komisiju, 1997, ECR-SC I-A-47 un II-135, 39. punkts; un Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T-294/97 Carrasco Benítez/Komisija (Recueil, I-A-601. un II-1819. lpp., 41. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra).

(7) Skatīt iepriekš minēto spriedumu lietā Carrasco Benítez / Komisija, 53. punkts.