Strasbūrā, 2007. gada 4. jūnijā

Godātais X kungs!

2004. gada 20. decembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas lēmumu nepagarināt Jūsu palīgdarbinieka līgumu.

Mani dienesti 2005. gada 4. februārī Jums piezvanīja, lai jautātu, vai Jūs esat saņēmis Komisijas atbildi uz Jūsu 2004. gada 7. oktobra vēstuli, kas minēta Jūsu sūdzībā. Tajā pašā dienā Jūs man pa faksu nosūtījāt Komisijas 2004. gada 21. decembra atbildi.

2005. gada 24. februārī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

2005. gada 2. jūnijā Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. Telefonsarunā 2005. gada 14. jūnijā mani dienesti Jūs informēja, ka Komisijas atzinums vēl nav saņemts.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 20. jūnijā. 2005. gada 21. jūnijā es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus līdz 2005. gada 31. jūlijam.

2005. gada 20. jūlijā Jūs lūdzāt pagarināt apsvērumu iesniegšanas termiņu līdz 2005. gada 31. augustam. 2005. gada 21. jūlijā Jūs piezvanījāt maniem dienestiem, lai apstiprinātu, ka Jūsu novērojumi aizkavēsies. 2005. gada 3. augustā Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus par Komisijas atzinumu.

2006. gada 13. februārī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Komisija nosūtīja atbildi 2006. gada 10. maijā. 2006. gada 12. maijā es pārsūtīju Jums Komisijas atbildi ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 23. jūnijā.

2006. gada 3. augusta e-pasta vēstulē Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. 2006. gada 13. septembrī es Jums atbildēju, ka pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz 2006. gada 31. oktobrim Jūs informēs par turpmāko rīcību saistībā ar Jūsu sūdzību.

2006. gada 10. oktobrī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Komisija man nosūtīja atbildi 2006. gada 23. novembrī. 2006. gada 5. decembrī es pārsūtīju Jums šo atbildi, aicinot iesniegt apsvērumus līdz 2006. gada 31. decembrim.

Ar 2006. gada 13. decembra e-pasta vēstuli Jūs lūdzāt pagarināt apsvērumu iesniegšanas termiņu. Ar 2006. gada 20. decembra vēstuli es Jūs informēju, ka esmu nolēmis apmierināt Jūsu lūgumu. 2007. gada 11. janvārī Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus.

Es rakstu, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti kopsavilkumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs, persona ar invaliditāti, strādāja nepilnu darba laiku kā palīgdarbinieks Eiropas Komisijā no 2001. gada 16. oktobra līdz 2004. gada 15. septembrim.

Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā 2004. gadā organizēja intervijas, lai pieņemtu darbā līgumdarbiniekus pārejas periodam no 2004. līdz 2006. gadam. Sūdzības iesniedzējs izturēja pārbaudījumus, un viņa vārds tika iekļauts piemēroto kandidātu rezerves sarakstā.

Komisija 2004. gada 14. septembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa līgums nav pagarināts saskaņā ar jauno līgumdarbinieka statusu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu. Viņš uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas invaliditātes dēļ, jo uzskatīja, ka visiem viņa kolēģiem ir piedāvāts līgumdarbinieka amats. Tādēļ sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 4. panta 4. punkts, saskaņā ar kuru ir aizliegta jebkāda diskriminācija invaliditātes dēļ.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 7. oktobrī nosūtīja vēstuli Infrastruktūras un loģistikas biroja Personāla, statūtu un sociālās politikas direktorāta nodaļas atbildīgajam vadītājam, kurā viņš oficiāli sūdzējās par Komisijas lēmumu nepagarināt viņa līgumu.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 20. decembra sūdzībā Eiropas ombudam izteica šādus apgalvojumus:

1. Komisija esot netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu.
2. Viņš tika diskriminēts invaliditātes dēļ, jo visiem viņa kolēģiem tika piedāvāts līgumdarbinieka amats.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatjauno viņa līgums vai jāpiedāvā viņam līgumdarbinieka amats.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka savā 2004. gada 21. decembra atbildē uz sūdzības iesniedzēja 2004. gada 7. oktobra vēstuli atbildīgais nodaļas vadītājs ir norādījis, ka viņš izskatīs iespējas piedāvāt viņam amatu. Nodaļas vadītājs piebilda, ka viņš ir sazinājies ar vairākiem dienestiem, kas varētu pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju bez panākumiem. Viņš arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja iepriekšējais palīgdarbinieka statuss un viņa panākumi līgumdarbinieku pārbaudījumos nenozīmē, ka viņam automātiski ir tiesības tikt piedāvātam līgumdarbinieka līgumam.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Kopumā Komisijas viedoklis par sūdzību bija šāds:

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu Komisija atsaucās uz Kopienas tiesu judikatūru, saskaņā ar kuru:

„Palīgdarbinieka darba līgumu Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības nozīmē raksturo tā nedrošība laikā, jo to var izmantot tikai pagaidu aizvietošanai vai lai ļautu veikt administratīvus pienākumus, kam ir pārejošs raksturs, kas apmierina steidzamu vajadzību vai kas nav skaidri definēti. Tā kā šo nodarbinātības nosacījumu mērķis ir nodrošināt, ka gadījuma darba veicēji veic pienākumus, kas pēc savas būtības vai sakarā ar darbinieka prombūtni ir nedroši, ir skaidrs, ka šādus nosacījumus nevar ļaunprātīgi izmantot, lai šādus darbiniekus ilgstoši norīkotu pastāvīgu pienākumu veikšanai."(1)

Sūdzības iesniedzēja līgums netika pagarināts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, amata vieta nodaļā, kurā sūdzības iesniedzējs strādāja, tika likvidēta pēc dienesta darba slodzes racionalizācijas un dažu darbību apturēšanas. Otrkārt, sūdzības iesniedzējam nebija motivācijas un attieksme nebija savienojama ar komandas darbu, kas liedza Komisijai pārcelt viņu uz citu dienestu. Atbildīgais nodaļas vadītājs 2004. gada 8. jūnija vēstulē bija skaidri informējis sūdzības iesniedzēju, ka viņa amata pienākumu maiņa tajā laikā ir notikusi viņa neatbilstošas profesionālās rīcības dēļ. Šajā vēstulē nodaļas vadītājs arī aicināja sūdzības iesniedzēju pielikt pūles, lai pienācīgi veiktu savus jaunos pienākumus, un vajadzības gadījumā lūgt viņa priekšniekiem un kolēģiem palīdzību un informāciju.

Attiecībā uz otro apgalvojumu sūdzības iesniedzējs kļūdaini norādīja, ka visiem viņa kolēģiem tika piedāvāts līgumdarbinieka amats pēc tam, kad viņi bija izturējuši atlases procedūru. Divi citi kolēģi, kuru vārdi bija iekļauti tajā pašā rezerves sarakstā, kurā bija iekļauts sūdzības iesniedzēja vārds, nebija pieņemti darbā kā līgumdarbinieki. Turklāt 2004. gada 10. maija vēstulē Komisija skaidri informēja sūdzības iesniedzēju, ka fakts, ka viņa vārds ir iekļauts rezerves sarakstā, nedod tiesības viņu automātiski pieņemt darbā kā līgumdarbinieku. Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzējs nebija minējis īpašo uzmanību, ko viņš bija saņēmis no vadības darbiniekiem viņa labi zināmās invaliditātes dēļ, tiklīdz viņš bija ieradies Komisijā un trīs gadu laikā bija tajā strādājis.

Kandidātiem, kuru vārdi bija iekļauti rezerves sarakstā, bija veikta medicīniskā pārbaude, lai tos, iespējams, pieņemtu darbā. Pēc medicīniskās pārbaudes sūdzības iesniedzēja spēja ieņemt līgumdarbinieka amatu tika atzīmēta ar rezervi. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja invaliditāte medicīnas dienestam jau bija zināma, jo viņš Komisijā strādāja divus gadus un vienpadsmit mēnešus. Vienīgās sekas paziņojumam par piemērotību rezervē bija finansiālas, proti, Komisijas finansiālās atbildības ierobežošana invaliditātes un nāves gadījumā, kā arī attiecībā uz sociālo nodrošinājumu.

Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzēja vārds tika iekļauts rezerves sarakstā un joprojām bija tajā. Sūdzības iesniedzējam netika piedāvāts amats, jo Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojā nebija pieejams amats, kas atbilstu viņa profesionālajām prasmēm. Faktiski, kā jau minēts viņa 2004. gada 21. decembra vēstulē, atbildīgais nodaļas vadītājs bija sazinājies ar vairākiem dienestiem, kuri, iespējams, bez panākumiem pieņēma darbā sūdzības iesniedzēju. Ja pakalpojuma mērķis bija pieņemt darbā līgumdarbinieku ar sūdzības iesniedzēja profilu, atbildīgais nodaļas vadītājs bija apņēmies informēt attiecīgo dienestu, ka sūdzības iesniedzējs ir izturējis Infrastruktūras un loģistikas biroja organizēto atlases procedūru.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un kopumā izteica šādas papildu piezīmes:

Savā 2004. gada 8. jūnija vēstulē Komisija faktiski norādīja, ka “šajos pienākumu grozījumos ir ņemta vērā neatbilstoša profesionālā rīcība iedaļā “Lietotāji, šķirošana un pasts (…)”(2). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis apgalvojums neattiecās uz viņu personīgi, bet gan uz visiem attiecīgās nodaļas darbiniekiem. Neraugoties uz šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzēja kolēģiem, kuriem bija vienāds profesionālās darbības ilgums attiecīgajā nodaļā un kuri bija izturējuši atlases procedūru, tika piedāvāts līgums.

Turklāt pirms vai pēc Komisijas paziņojuma par sūdzības iesniedzēja neatbilstošo profesionālo rīcību nekad nav bijis sniegts līdzīgs paziņojums. Sūdzības iesniedzējs nekad nav saņēmis nevienu rakstisku piezīmi par šo negatīvo paziņojumu saistībā ar viņa profesionālajām prasmēm.

Komisija esot kļūdaini norādījusi, ka sūdzības iesniedzējs nav minējis īpašo uzmanību, ko viņš bija saņēmis no vadības personāla viņa labi zināmās invaliditātes dēļ. Pēc Komisijas 2004. gada 8. jūnija vēstules sūdzības iesniedzējs tika pārcelts uz dienestu “Y”, kurā darba apstākļi nebija pielāgoti viņa invaliditātei. Tieši pirms Komisijas lēmuma pārcelt viņu uz “Y” dienestu viņš bija lūdzis, lai viņa priekšnieks viņam uzticētu vienkāršus administratīvos pienākumus darba vidē, kas pielāgota viņa invaliditātei un profesionālajai pieredzei. Tomēr nedz viņš, nedz Medicīniskās aprūpes dienests nebija vienojušies par viņa jaunā amata darba apstākļiem, turklāt viņi nekad par tiem nebija informēti.

Komisija savā atzinumā nav minējusi savu 2004. gada 29. jūlija vēstuli, kurā Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts informēja sūdzības iesniedzēju, ka ir uzsākta administratīvā procedūra, lai pieņemtu viņu darbā kā līgumdarbinieku, un ka iestādes ārsts ir veicis medicīnisko pārbaudi, lai pārbaudītu, vai sūdzības iesniedzējs atbilst fizisko spēju nosacījumiem, kas nepieciešami līgumdarbinieka amatam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija tādējādi ir paudusi stingru apņemšanos pieņemt viņu darbā kā līgumdarbinieku.

Pirmais informācijas pieprasījums,
kas adresēts Eiropas Komisijai

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam informāciju par šādiem jautājumiem:

"(1) Savā atzinumā Komisija norādīja, ka viens no sūdzības iesniedzēja līguma neatjaunošanas iemesliem bija tas, ka sūdzības iesniedzējam nebija motivācijas un attieksme nebija savienojama ar komandas darbu. Vai Komisija, lūdzu, varētu precizēt, uz kāda pamata tā formulēja šo viedokli?

(2) Šķiet, ka 2004. gada 21. decembra vēstulē Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā izskatīs iespējas piedāvāt viņam amatu. Turklāt savā atzinumā Komisija norādīja, ka tā ir sazinājusies ar vairākiem dienestiem, kuri, visticamāk, bez panākumiem pieņems darbā sūdzības iesniedzēju. Vai Komisija, lūdzu, varētu paskaidrot, kāpēc šī informācija tika sniegta un kāpēc šie pasākumi tika veikti, lai gan Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam trūka motivācijas un attieksme nebija saderīga ar komandas darbu?"

Komisijas atbilde

Savā replikas rakstā Komisija īsumā ir izklāstījusi šādus apsvērumus:

(1) Attiecībā uz jautājumu, kas saistīts ar sūdzības iesniedzēja motivācijas trūkumu, Komisija atgādināja, ka 2004. gada 10. maijā sūdzības iesniedzējam ar viņa piekrišanu tika uzticēti jauni uzdevumi dienestā “Y”. Šīs izmaiņas viņa pienākumos bija saistītas ar neatbilstošu profesionālo darbību nodaļā “Lietotāji, šķirošana un pasts”, un tās tika veiktas pēc viņa lūguma mainīt viņa pienākumus. Turklāt papildus 2004. gada 10. maija intervijai 2004. gada 16. martā un 1. aprīlī tika organizētas iepriekšējās intervijas, kuru laikā attiecīgais nodaļas vadītājs mudināja sūdzības iesniedzēju uzlabot savu pienākumu izpildi. 2004. gada 4. jūnijā šī paša iemesla dēļ tika organizēta vēl viena intervija, kas, pēc Komisijas domām, nedeva nekādu rezultātu.

Attiecībā uz jautājumu, kas saistīts ar viedokli, ka sūdzības iesniedzēja attieksme nav savienojama ar komandas darbu, intervijas, kas tika organizētas starp atbildīgo nodaļas vadītāju un sūdzības iesniedzēju, attiecās uz nepieciešamību sūdzības iesniedzējam uzlabot savu pienākumu izpildi un punktualitāti.

(2) Otrais jautājums attiecās uz diviem dažādiem aspektiem: pirmkārt, sūdzības iesniedzēja palīglīguma nepagarināšanu un, otrkārt, to, ka sūdzības iesniedzējam netika piedāvāts līgumdarbinieka amats pēc tam, kad viņš bija sekmīgi nokārtojis atlases pārbaudījumus.

Kā jau norādīts Komisijas 2005. gada 16. jūnija pirmajā atzinumā, sūdzības iesniedzēja līgums netika pagarināts, ņemot vērā viņa motivācijas trūkumu un attieksmi, kas nav saderīga ar komandas darbu.

Atbildīgā nodaļas vadītāja 2004. gada 21. decembra vēstule bija paredzēta, lai norādītu uz viņa gatavību neizslēgt sūdzības iesniedzēju no iespējas tikt izskatītam, ja kļūtu pieejams viņa profilam atbilstošs amats.

Šī pieeja attiecās tikai uz līgumdarbinieka amata atlases procedūru, un tajā nebija ietverts sūdzības iesniedzēja pieteikuma pozitīvs vai negatīvs novērtējums.

Sūdzības iesniedzēja turpmākie apsvērumi

Turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzturēja savu apgalvojumu, ka viņš ir cietis no diskriminācijas invaliditātes dēļ. Viņš atkārtoja, ka nav rakstiska dokumenta, uz kuru Komisija būtu balstījusi savu paziņojumu par viņa iespējamo neatbilstošo profesionālo rīcību dienestā .. Sūdzības iesniedzējs arī vēlējās noskaidrot, kāpēc, ja viņa profesionālā rīcība ir bijusi neatbilstoša, kā to norādīja Komisija, viņam tika piedāvāti vairāki viņa līguma pagarinājumi līdz 2004. gada septembrim.

Par otro Komisijai adresēto informācijas pieprasījumu

Ombuds 2006. gada 10. oktobrī lūdza Komisiju sniegt viņam informāciju par šādiem jautājumiem:

"Piezīmē, kas pievienota sākotnējai 2004. gada 20. decembra sūdzībai ("F" pielikums), sūdzības iesniedzējs sniedza šādus paziņojumus (izcēlums pievienots):

(…) Le 16/12/2002 ou vers cette date, une crise survient kulons mon pakalpojums. Le Service médical est requis et me prend en charge pour un repos dans leurs locaux. (…) Le chef vient me trouver en se fâchant car j’ai été inconscient et cette situation aurait pu lui coûter sa place. (…)

(…) Malgré ma volonté de trouver une autre place que j’avais expliquée à mon H.o.U et suite à la note du 8.6, je me trouve actuellement au JMO -1 dans le service […]. J’ai informé le Service médical et j’ai demandé si avec la maladie de […], il n’y avait pas de problème (les poussières et les cartouches d’encre).

Le H.o.U. est descendu le 6.8, fâché, en précisant qu’il en avait marre de moi et il m’a reproché ce qui suit:

1) je ne dois pas aller mani plaindre au Service Médical,

2) je fais trop de fautes dans mon travail,

3) je parakstīt mon entrée à des moments non corrects,

4) mes collègues ne voulaient plus travailler avec moi (depuis le 10.10.2002, j’étais seul au JMO 1 et depuis le 10.6.2004 avec Mr.X.)

Le même jour, j’ai reçu ma lettre de renvoi.

Vai Komisija, lūdzu, varētu sniegt piezīmes par iepriekš minētā paziņojuma pasvītrotajām daļām un to iespējamo nozīmi saistībā ar šo sūdzību?”

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par faktiem piezīmē, kas pievienota viņa sūdzībai, neatbilst patiesībai. Komisija bija aicinājusi ierēdņus, uz kuriem attiecas šie paziņojumi, sniegt komentārus par tiem. Amatpersonas oficiāli apstrīdēja sūdzības iesniedzēja paziņojumus.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu: “(…) Le chef vient me trouver en se fâchant car j’ai été inconscient et cette situation aurait pu lui coûter sa place. (…)”, sūdzības iesniedzēja priekšnieks, kurš bija nodaļas “Lietotāji” vadītājs, to nepārprotami noliedza. Gluži pretēji, sūdzības iesniedzēja priekšnieks norādīja, ka viņš vienmēr ir izrādījis bažas attiecībā uz sūdzības iesniedzēju, kad viņš bija strādājis savā nodaļā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja turpmāko apgalvojumu “Le H.o.U. est descendu le 6.8, fâché, en précisant qu’il en avait marre de moi et il m’a reproché ce qui suit (…)” attiecīgais ierēdnis noliedza, ka viņš būtu sajucis satraukumu, un norādīja, ka, ciktāl viņš atceras interviju, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs, tā ir notikusi citu personu klātbūtnē. Šis ierēdnis uzsvēra, ka pretēji tam, ko sūdzības iesniedzējs bija apgalvojis savā dienesta vēstulē, viņš vienmēr bija aicinājis viņu sazināties ar Medicīniskās aprūpes dienestu, ja rastos kādas bažas saistībā ar viņa slimību.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par viņa iespējamo " lettre de renvoi " Komisija norādīja, ka ar šo vēstuli sūdzības iesniedzējs vienkārši tika informēts, ka viņa līgums beigsies 2004. gada 15. septembrī. Komisija uzskata, ka šo vēstuli nevar uzskatīt par vēstuli par atlaišanu.

Sūdzības iesniedzēja turpmākie apsvērumi

Turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs atzina, ka Komisijai nebija pienākuma pagarināt palīgaģenta līgumu. Tomēr viņš atkārtoja savu argumentu, ka viņa līgums tika pagarināts deviņas reizes un ka viņš tika diskriminēts salīdzinājumā ar saviem kolēģiem, kuriem tika piedāvāts jauns līgums un kuri bija nokārtojuši tos pašus atlases testus. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (3) un Tiesas spriedumu lietā C-53/04 (4). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nav pierādījusi, ka viņš nav cietis no diskriminācijas, kad tā bija nolēmusi viņam nepiedāvāt līgumdarbinieka amatu. Viņš norādīja, ka viņš nav saņēmis nekādu aizsardzību attiecībā uz viņa invaliditāti un ka viņa darba līgums uz noteiktu laiku būtu bijis jāpārveido par pastāvīgu līgumu saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzējs, persona ar invaliditāti, no 2001. gada 16. oktobra līdz 2004. gada 15. septembrim strādāja nepilnu darba laiku kā palīgdarbinieks Eiropas Komisijā. Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā 2004. gadā organizēja intervijas, lai pieņemtu darbā līgumdarbiniekus pārejas periodam no 2004. līdz 2006. gadam. Sūdzības iesniedzējs izturēja pārbaudījumus, un viņa vārds tika iekļauts piemēroto laureātu sarakstā. Komisija 2004. gada 14. septembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa līgums nav pagarināts saskaņā ar jauno līgumdarbinieka statusu. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu un ka viņš ir cietis no diskriminācijas invaliditātes dēļ, jo visiem viņa kolēģiem tika piedāvāts līgumdarbinieka amats. Viņš lūdza Komisiju atjaunot viņa līgumu vai piedāvāt viņam līgumdarbinieka amatu.

1.2 Ombuds norāda, ka savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējs izvirzīja papildu jautājumus, kas nebija iekļauti sākotnējā sūdzībā. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2004. gada jūnijā viņš tika pārcelts uz citu dienestu, lai gan tur darba apstākļi nebija pielāgoti viņa invaliditātei un Komisijas Medicīniskās aprūpes dienests par to nebija ne informējis, ne tam piekritis.

1.3 Ombuds uzskata, ka, izvirzot šos jautājumus, sūdzības iesniedzējs neplānoja iesniegt turpmākus apgalvojumus. Jebkurā gadījumā ombuda statūtu 2. panta 8. punktā ir noteikts, ka "[n]o ombudam nevar iesniegt sūdzību, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ja vien attiecīgā persona nav izmantojusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punktā minētās procedūras (...)". Civildienesta noteikumu 90. pants ir piemērojams palīgdarbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 73. pantu. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav iepriekš izvirzījis šos jautājumus Komisijai, ombuds tādējādi nevarētu izskatīt apgalvojumus par šiem jautājumiem, pirms sūdzības iesniedzējs nav konstatējis, ka viņš ir izmantojis visus iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tam ir pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību.

2 Komisijas iespējami netaisnīgais lēmums nepagarināt sūdzības iesniedzēja līgumu

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu (5).

2.2 Savā atzinumā Komisija atsaucās uz Kopienas tiesu praksi, saskaņā ar kuru "palīgdarbinieka darba līgumu Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības nozīmē raksturo tā nedrošība laikā, jo to var izmantot tikai pagaidu aizvietošanai vai lai ļautu veikt administratīvus pienākumus, kam ir pārejošs raksturs, kas apmierina steidzamu vajadzību vai kas nav skaidri definēti. Tā kā šo nodarbinātības nosacījumu mērķis ir nodrošināt, ka gadījuma darba veicēji veic pienākumus, kas pēc savas būtības vai sakarā ar darbinieka prombūtni ir nedroši, ir skaidrs, ka šādus nosacījumus nevar ļaunprātīgi izmantot, lai šādus darbiniekus ilgstoši norīkotu pastāvīgu pienākumu veikšanai."

Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja līgums netika pagarināts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, amata vieta nodaļā, kurā sūdzības iesniedzējs strādāja, tika likvidēta pēc dienesta darba slodzes racionalizācijas un dažu darbību apturēšanas. Otrs iemesls bija tas, ka sūdzības iesniedzējam nebija motivācijas un attieksme nebija savienojama ar komandas darbu, kas liedza Komisijai pārcelt viņu uz citu dienestu.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka 2004. gada 8. jūnija vēstulē Komisija ir norādījusi, ka "šajos pienākumu grozījumos ir ņemta vērā neatbilstoša profesionālā rīcība nodaļā "Lietotāji, šķirošana un pasts (…)".(6) Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis apgalvojums neattiecas uz viņu personīgi, bet gan uz visiem attiecīgās nodaļas darbiniekiem. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pirms vai pēc Komisijas paziņojuma nekad nav bijis sniegts līdzīgs paziņojums un ka viņš nekad nav saņēmis rakstisku piezīmi par šo negatīvo paziņojumu saistībā ar viņa profesionālajām prasmēm.

2.4 Pēc Komisijas atzinuma un sūdzības iesniedzēja apsvērumu izskatīšanas ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam papildu informāciju par diviem jautājumiem. Pirmkārt, viņš jautāja Komisijai, uz kāda pamata tā uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam trūkst motivācijas un ka viņa attieksme nav savienojama ar komandas darbu. Otrkārt, viņš lūdza Komisiju paskaidrot, kāpēc, ja tā uzskata, ka sūdzības iesniedzējam nav motivācijas un ka viņa attieksme nav savienojama ar komandas darbu, tā 2004. gada 21. decembra vēstulē viņu informēja, ka tā izskatīs iespējas piedāvāt viņam amatu, un ka tā ir sazinājusies ar vairākiem dienestiem, kas varētu pieņemt darbā sūdzības iesniedzēju.

2.5 Savā atbildē Komisija kopumā atgādināja, ka 2004. gada 10. maijā sūdzības iesniedzējam ar viņa piekrišanu tika uzticēti jauni uzdevumi dienestā "Y". Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šī pienākumu maiņa bija saistīta ar viņa neatbilstošo profesionālo rīcību nodaļā “Lietotāji, šķirošana un pasts”, un tā tika veikta pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma mainīt viņa pienākumus. Komisija uzskata, ka intervijas, kas tika organizētas starp atbildīgo nodaļas vadītāju un sūdzības iesniedzēju, attiecās uz nepieciešamību sūdzības iesniedzējam uzlabot savu pienākumu izpildi un precizitāti. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka atbildīgā nodaļas vadītāja 2004. gada 21. decembra vēstule bija paredzēta, lai norādītu uz viņa gatavību neizslēgt sūdzības iesniedzēju no iespējas tikt izskatītam, ja kļūtu pieejams viņa profilam atbilstošs amats. Komisija uzskata, ka šī pieeja attiecās tikai uz līgumdarbinieka amata atlases procedūru un neietvēra sūdzības iesniedzēja pieteikuma pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

2.6 Sūdzības iesniedzējs savos turpmākajos apsvērumos atkārtoja savu viedokli, ka nav rakstiska dokumenta, uz kuru Komisija būtu balstījusi savu paziņojumu par viņa iespējamo neatbilstošo profesionālo rīcību.

2.7 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Kopienas tiesu praksi kandidāti, kuru vārdi ir iekļauti piemēroto laureātu sarakstā, nav ieguvuši tiesības tikt ieceltiem attiecīgajā brīvajā amatā. Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka viņi "(…) ir tikai tiesīgi, nevis tiesīgi tikt iecelti amatā "(7). Saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru šis noteikums a fortiori attiecas uz līgumdarbinieku pieņemšanu darbā, jo institūcijai, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumus, šajā sakarā ir plašāka rīcības brīvība kandidātu atlasē (8). Ombuds arī norāda, ka savā 2004. gada 10. maija vēstulē, informējot sūdzības iesniedzēju, ka viņa vārds ir iekļauts līgumdarbinieku darbā pieņemšanas rezerves sarakstā, Komisija ir vērsusi sūdzības iesniedzēja uzmanību uz to, ka "(…) jūsu panākumi atlases procedūrā šajā sakarā nerada nekādu pienākumu Komisijai pieņemt darbā".

2.8 Attiecībā uz šo lietu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs strādāja Komisijā kopš 2001. gada 16. oktobra saskaņā ar papildu līgumu, kas vairākkārt tika pagarināts. Komisija 2004. gada 30. aprīlī apstiprināja sūdzības iesniedzēja līguma devīto pagarinājumu uz četriem ar pusi mēnešiem, tas ir, līdz 2004. gada 15. septembrim. Atbildīgais nodaļas vadītājs 2004. gada 14. septembra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa līgums beigsies 2004. gada 15. septembrī.

2.9 No iepriekš minētā ombuds secina, ka 2004. gada 15. septembrī beidzās sūdzības iesniedzēja papildu līguma termiņš.

2.10 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Kopienu tiesu praksi palīglīgumiem ir raksturīga nedrošība laikā. Ņemot vērā šo faktu un nepastāvot īpašiem apstākļiem, Komisijai nebija pienākuma pagarināt sūdzības iesniedzēja līgumu, pat ja tā iepriekš bija vairākkārt pagarinājusi šo līgumu.

2.11 Komisija ir paskaidrojusi, ka sūdzības iesniedzēja līgums netika pagarināts divu iemeslu dēļ, proti, ka attiecīgais amats tika likvidēts un ka sūdzības iesniedzējs bija izrādījis motivācijas trūkumu un attieksmi, kas nav savienojama ar komandas darbu. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja pirmo Komisijas minēto iemeslu. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas lēmums nepagarināt viņa līgumu bija negodīgs, ombuds uzskata, ka viņam ir jāpārbauda otrais Komisijas minētais iemesls.

2.12 Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka sūdzības iesniedzējam nebija motivācijas un attieksme nebija savienojama ar komandas darbu, ombuds atzīmē, ka Komisija organizēja vairākas pārrunas ar sūdzības iesniedzēju (2004. gada 16. martā, 1. aprīlī un 4. jūnijā), kurās tā mudināja viņu uzlabot savu pienākumu izpildi un punktualitāti. Sūdzības iesniedzējs to neapstrīdēja.

2.13 Turklāt 2004. gada 8. jūnija vēstulē Komisija izteica piezīmes, kas liecināja, ka tā nav pilnībā apmierināta ar sūdzības iesniedzēja sniegumu, un vēlreiz lūdza viņu pielikt pūles, lai to uzlabotu. Šajā vēstulē Komisija jo īpaši norādīja:

"Pēc mūsu 2004. gada 10. maija un 4. jūnija intervijām es jums apliecinu, ka turpmāk jūsu darbs sastāvēs no šādiem uzdevumiem: (…)

(...) Šajā pienākumu grozījumā ir ņemta vērā neatbilstoša profesionālā rīcība sadaļā "Lietotāji, šķirošana un pasts´" un Jūsu vēlme veikt vienkāršus administratīvus uzdevumus. Aicinu Jūs pielikt nepieciešamās pūles, lai apmierinoši veiktu savus jaunos uzdevumus, un lūgt saviem kolēģiem un priekšniekiem palīdzību un informāciju, ko uzskatāt par vajadzīgu. Es novēlu jums veiksmi jaunajā darbā"(9).

Ombuds uzskata, ka, pat ja nav pilnībā izslēgts, ka atsauce uz “neatbilstībām sadaļā “Lietotāji, šķirošana un pasts” varēja attiekties arī uz citām personām, ir skaidrs, ka tā bija domāta arī kā komentārs par sūdzības iesniedzēja paša sniegumu.

2.14 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pirms vai pēc Komisijas paziņojuma nekad nav bijis iesniegts līdzīgs paziņojums un ka viņš nekad nav saņēmis nekādus rakstiskus komentārus, kuros būtu pausts negatīvs viņa darba novērtējums, ombuds norāda, ka no Komisijas 2004. gada 16. martā, 1. aprīlī un 4. jūnijā rīkotajām pārrunām ar sūdzības iesniedzēju izriet, ka viņam jau ir mutiski pausti negatīvi viedokļi par sūdzības iesniedzēja sniegumu un attieksmi. Kā minēts iepriekš, sūdzības iesniedzējs to neapstrīdēja. Šajos apstākļos fakts, ka sūdzības iesniedzējam šie novērtējumi netika darīti zināmi rakstiski, nav būtisks šīs izmeklēšanas mērķiem.

2.15 Attiecībā uz atbildīgās nodaļas vadītāja 2004. gada 21. decembra vēstuli ombuds norāda, ka šī vēstule ir formulēta šādi:

"Es labi apzinos jūsu situāciju, un man ir bijuši kontakti ar tiem dienestiem, kas bez panākumiem varētu jums piedāvāt līgumdarbinieka amatu.

Lai gan es saprotu jūsu vilšanos par to, ka jums netiek piedāvāts līgumdarbinieka amats, es varu tikai apstiprināt, ka ne jūsu iepriekšējais palīgdarbinieka statuss ar noteikta ilguma līgumu, ne jūsu panākumi atlases procedūrā līgumdarbinieka pieņemšanai darbā nedod jums tiesības automātiski saņemt līgumdarbinieka līgumu.

Apliecinu, ka gadījumā, ja dienests plāno pieņemt darbā personu ar jūsu profilu, es nevilcināšos to informēt, ka esat izturējis OIL rīkoto atlases procedūru (10).

2.16 Ombuds uzskata, ka paskaidrojumi par šo vēstuli, ko Komisija sniedza savās atbildēs uz papildu informācijas pieprasījumiem, un, konkrētāk, tā apgalvojums, ka šī vēstule bija paredzēta, lai norādītu uz atbildīgās nodaļas vadītāja gatavību neizslēgt sūdzības iesniedzēju no iespējas tikt izskatītam, ja kļūtu pieejams viņa profilam atbilstošs amats, šķiet pamatoti. Attiecīgajā vēstulē nav neviena apgalvojuma par to, ka sūdzības iesniedzēja sniegums viņa darbā būtu attaisnojis visas Komisijas cerības.

2.17 Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz to, ka Komisija deviņos gadījumos pagarināja viņa palīgdarbinieka līgumu. Tiesībsargs piekrīt, ka lēmums par darba līguma pagarināšanu parasti netiek pieņemts, ja vien darba devējs nav apmierināts ar darbinieka sniegumu. Tomēr, kā minēts iepriekš, sūdzības iesniedzējs neapstrīd, ka 2004. gada 16. marta, 1. aprīļa un 4. jūnija intervijās viņam tika paziņots, ka viņam ir jāuzlabo savs sniegums. Šķiet, ka pēdējo sūdzības iesniedzēja līguma pagarinājumu Komisija apstiprināja 2004. gada 30. aprīlī. Šajos apstākļos šis pēdējais pagarinājums nepierāda, ka Komisija bija apmierināta ar sūdzības iesniedzēja darbu. Gluži pretēji, to var interpretēt arī tādā nozīmē, ka Komisija, lai gan nav apmierināta ar sūdzības iesniedzēja sniegumu, vienkārši vēlējās dot sūdzības iesniedzējam vēl vienu iespēju uzlabot savu sniegumu.

2.18 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis savu apgalvojumu, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi saistībā ar šo apgalvojumu.

3 Par apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzējs ir cietis no diskriminācijas viņa invaliditātes dēļ

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš ir cietis no diskriminācijas invaliditātes dēļ, jo visiem viņa kolēģiem tika piedāvāts līgumdarbinieka amats.

3.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka divi citi kolēģi, kuru vārdi bija iekļauti tajā pašā rezerves sarakstā, kurā bija iekļauts sūdzības iesniedzējs, netika pieņemti darbā kā līgumdarbinieki. Attiecībā uz to, ka pēc kandidātu medicīniskās pārbaudes sūdzības iesniedzēja piemērotība līgumdarbinieka amatam tika apstiprināta tikai ar rezervi, Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja invaliditāte jau bija zināma Komisijas Medicīniskās aprūpes dienestam, jo viņš Komisijā strādāja divus gadus un vienpadsmit mēnešus. Komisija apgalvoja, ka vienīgās sekas paziņojumam par spējām ar rezervi bija finansiālas, proti, Komisijas finansiālās atbildības ierobežošana invaliditātes un nāves gadījumos, kā arī attiecībā uz sociālo nodrošinājumu. Tā uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja vārds jebkurā gadījumā ir iekļauts rezerves sarakstā un joprojām ir tajā. Komisija paskaidroja, ka sūdzības iesniedzējam netika piedāvāts amats, jo Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojā nebija pieejams amats, kas atbilstu viņa profesionālajām prasmēm.

3.3 Ombuds atgādina, ka nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas noteikts EK līguma 13. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Šis princips ir atkārtots arī Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā, saskaņā ar kuru "ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, piemēram, (...) invaliditātes (...) dēļ. (...)". Kā noteikts Kopienu tiesu judikatūrā (11), vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota, proti, ja tā ir balstīta uz objektīviem kritērijiem.

3.4 Šajā gadījumā ombuds norāda, ka Infrastruktūras un loģistikas birojs organizēja intervijas, lai pieņemtu darbā līgumdarbiniekus. Pēc šīm intervijām sūdzības iesniedzējs tika iekļauts attiecīgajā rezerves sarakstā. Ombuds uzskata, ka tas vien, ka sūdzības iesniedzējam netika piedāvāts amats, pats par sevi un bez jebkāda cita elementa nevar būt pierādījums iespējamai diskriminācijai. Jāatzīmē arī, ka sūdzības iesniedzēja invaliditāte neliedza Komisijai 2001. gadā piedāvāt viņam līgumu un vairākkārt pagarināt šo līgumu. Vissvarīgākais ir tas, ka Komisija ir norādījusi, un sūdzības iesniedzējs to nav apstrīdējis, ka divi citi laureāti, kuru vārdi bija iekļauti tajā pašā rezerves sarakstā, arī nesaņēma piedāvājumu noslēgt līgumdarbinieka līgumu.

3.5 Šajos apstākļos ombuds secināja, ka nav prima facie pierādījumu par diskrimināciju. Tomēr ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs kopā ar savu sūdzību ir iesniedzis 2004. gada 20. decembra paziņojumu, kura saturs, šķiet, liecina, ka sūdzības iesniedzēja invaliditāte varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņa līgums netika pagarināts. Savā atzinumā Komisija nav izskatījusi šo piezīmi. Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja apgalvojuma nopietnību, ombuds uzskatīja, ka minētā paziņojuma saturs ir jāizskata. Tādēļ 2006. gada 10. oktobrī ombuds lūdza Komisiju darīt viņam zināmu savu viedokli par attiecīgajiem jautājumiem, kas minēti 2004. gada 20. decembra paziņojumā.

3.6 Savā replikā Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja faktu izklāsts viņa sūdzībai pievienotajā piezīmē neatbilst patiesībai. Komisija bija aicinājusi ierēdņus, uz kuriem attiecas šie paziņojumi, tos komentēt. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šie ierēdņi bija oficiāli apstrīdējuši sūdzības iesniedzēja paziņojumus.

3.7 Savos apsvērumos par šo atbildi sūdzības iesniedzējs atzina, ka Komisijai nav pienākuma pagarināt palīgaģenta līgumu. Tomēr viņš atsaucās uz Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku un Tiesas spriedumu lietā C-53/04. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija nav pierādījusi, ka viņš nav cietis no diskriminācijas, kad tā bija nolēmusi viņam nepiedāvāt līgumdarbinieka amatu. Viņš apgalvoja, ka viņš nav saņēmis nekādu aizsardzību attiecībā uz viņa invaliditāti un ka viņa darba līgums uz noteiktu laiku bija jāpārveido par līgumu uz nenoteiktu laiku saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

3.8 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav komentējis Komisijas atbildi attiecībā uz to, ka, pēc Komisijas domām, viņa 2004. gada 20. decembra paziņojumā paustie apgalvojumi neatbilst realitātei. Sūdzības iesniedzējs arī nav iesniedzis nekādus papildu pierādījumus, lai pamatotu savu viedokli, ka ir notikusi diskriminācija. Ombuds uzskata, ka šajā kontekstā nav piemērojama ne Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK, ne Tiesas spriedums lietā C-53/04. Gan direktīva, gan spriedums attiecas uz jautājumu, vai secīgi īstermiņa darba līgumi var radīt ilgstošas darba attiecības. Tomēr šis ir jautājums, ko sūdzības iesniedzējs šajā lietā nav izvirzījis ne savos iesniegumos Komisijai, ne sūdzībā ombudam. Katrā ziņā ne direktīva, ne spriedums, šķiet, neliecina par to, ka tad, ja tiek izvirzīts apgalvojums par diskrimināciju invaliditātes dēļ, pierādīšanas pienākums vienmēr būtu jāuzņemas darba devējam.

3.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis savu apgalvojumu, ka viņš ir cietis no diskriminācijas invaliditātes dēļ.

3.10 Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

4 Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatjauno viņa līgums vai jāpiedāvā viņam līgumdarbinieka amats.

4.2 Komisija nesniedza nekādus paziņojumus par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

4.3 Ņemot vērā 2.18. un 3.10. punktā izklāstītos secinājumus, ombuds uzskata, ka šīs prasības ir jānoraida.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Spriedums lietā 43/84 Maag/Komisija (Recueil 1985, 2581. lpp.).

(2) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas oriģinālversijas: "Ce changement de travail tient compte de l'insuffisance des prestations à la section "Huissiers, Tri Courrier" (…)".

(3) OV L 175, 43. lpp.

(4) 2006. gada 12. septembra spriedums lietā C-53/04 Marrosu un Sardino (Krājums, I-7213. lpp.).

(5) Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi nepagarināt viņa līgumu saskaņā ar jaunā līgumdarbinieka statusu.

(6) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas oriģinālversijas: "Ce changement de travail tient compte de l'insuffisance des prestations à la section "Huissiers, Tri Courrier" (…)".

(7) Skatīt spriedumu lietā T-1/90 Pérez-Mínguez Casariego/Komisija (Recueil 1991, II-143. lpp.). Sk. arī Civildienesta noteikumu 30. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka “iecēlējinstitūcija izlemj, kurus no šiem [piemērotajiem] kandidātiem iecelt vakantajās amata vietās.”

(8) Skatīt spriedumu lietā T-217/96 Fabert-Goossens/Komisija (Recueil FP, I-A-607. un II-1841. lpp.).

(9) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas oriģinālversijas: "Comme suite à nos entretiens des 10 mai et 4 juin 2004, je vous confirme que votre travail comprendra dorénavant les tâches suivantes: (…) Ce changement de travail tient compte de l'insuffisance des prestations à la section "Huissiers, Tri, Courrier" et du souhait que vous avez exprimé, à savoir exécuter des tâches administratives simples. Je vous uzaicināt à faire les pūles nécessaires pour donner satisfaction dans vos nouvelles tâches et à demander à vos collègues et vos supérieurs l'aide et les informations dont vous estimez avoir besoin. Je vous souhaite plein succès dans votre futur travail".

(10) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas oriģinālversijas: "(…) je suis bien informé de votre situation et j’ai eu des contacts avec les services susceptibles de pouvoir vous offrir un contrat d’agent contractuel, mais sans résultats. Tout en comprenant votre déception de ne pas vous voir engager comme agent contractuel, je ne peux que vous confirmer que ni votre statut antérieur d’agent auxiliaire à contrat de durée déterminée ni votre réussite à la sélection pour agents contractuels ne vous ouvre droit à l’octroi automatique d’un contrat d’agent contractuel. Soyez rassuré que si un service cherchait quelqu’un avec votre profil, je n’hésiterai pas lui signaler le fait que vous avez réussi la sélection organisée par l’OIL".

(11) Skatīt, piemēram, spriedumu lietā T-207/95 Ibarra Gil/Komisija (Recueil FP, I-A-13. un II-31. lpp.).