Strasbūrā, 2006. gada 21. decembrī

Godātais X kungs!

2004. gada 16. un 26. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par to, ka nav samaksāts rēķins saistībā ar projektu "xyz".

2004. gada 15. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 30. martā. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 24. maijā.

Mani dienesti 2005. gada 21. septembrī telefoniski sazinājās ar Komisijas dienestiem, lai pieprasītu atjauninātu informāciju.

2005. gada 10. oktobrī es nosūtīju Komisijas priekšsēdētājam vēstuli par papildu izmeklēšanu. Komisija 2005. gada 7. decembrī nosūtīja papildu atzinumu. Es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 16. februārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Laikposmā no 2003. gada oktobra līdz 2004. gada janvārim sūdzības iesniedzējs bija projekta "xyz" komandas vadītājs. Saistībā ar šo projektu sūdzības iesniedzējs sniedza pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar uzņēmumu "Y" (2003. gada 15. un 21. oktobrī parakstītais Nolīgums Nr. 035/CSV3016/2003). Šis uzņēmums ir daļa no konsorcija "Z", ko vada uzņēmums "B". Y vēl nebija samaksājis rēķinu 14 221,70 EUR apmērā, kam pieskaitīti procenti.

Līgums starp sūdzības iesniedzēju un Y paredzēja, ka "darbuzņēmējs maksās tikai par faktiski nostrādātajām un Klienta apstiprinātajām dienām". Tā kā „klients” ir Komisija, sūdzības iesniedzējam bija tieša interese par to, vai Komisija ir samaksājusi par paveikto darbu. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 24. augustā nosūtīja vēstuli komisāram Nīlsonam, lūdzot Komisiju izskatīt šo jautājumu, lai paātrinātu procedūras.

2004. gada 12. novembrī EuropeAid sadarbības biroja ģenerāldirektors atbildēja komisāra Nīlsona vārdā. Atbilde attiecās uz diskusijām, kas kopš 2004. gada februāra norisinājās starp Komisiju un Z par to pakalpojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar 2003. gada oktobrī noslēgto pamatlīgumu Nr. 2003/72193. Pēc šīm diskusijām Komisija nolēma apturēt galīgā rēķina apmaksu līdz brīdim, kad Z sniegs papildu informāciju.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav informēts par iepriekš minēto Komisijas un Z apspriežu saturu. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka viņa sniegtie pakalpojumi ir apmierinoši. Citu personu alga bija samaksāta. Turklāt Komisija bija izmantojusi sūdzības iesniedzēja iesniegtos dokumentus Eiropas Padomes projektam, kuram tas bija paredzēts. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka uzņēmums Y nezināja, kādu papildu informāciju Komisija bija pieprasījusi.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 16. novembrī un 26. novembra 1. novembrī iesniedza šo sūdzību Eiropas ombudam, kurā viņš izteica šādu apgalvojumu:

Lēmuma pieņemšana par viņa rēķina apmaksu ir nevajadzīgi aizkavējusies, jo Komisija nav izpildījusi savas saistības pret līgumslēdzēju Z.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Tehniskās palīdzības līgums "xyz" tika piešķirts Z konsorcijam, ko veido uzņēmumi Y un B. Līgumu parakstīja Komisija 2003. gada 13. oktobrī un Z 2003. gada 15. oktobrī par kopējo summu 64 995 EUR. Līguma darbības sākumā tika veikts avansa maksājums 38 997 EUR apmērā (60 % no kopējās summas).

Projekta grupā bija grupas vadītājs un eksperts sociālās aizsardzības sistēmu reformas jautājumos, lai gan bija paredzēts pieņemt darbā arī vietējos ekspertus no saņēmējvalstīm. Lai īstenotu vajadzīgās pilnvaras, ekspertiem savas darbības bija jākoordinē ar saņēmējvalstu sociālo lietu ministrijām, kā arī ar attiecīgajiem Eiropas Padomes un Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta (“Stabilitātes pakts”) departamentiem (sk. pilnvaras līgumam ar Z (2)).

Sūdzības iesniedzējs bija nodarbināts uzņēmumā Y un strādāja šajā amatā kā projekta grupas vadītājs. Līguma izpildi ietekmēja dažas problēmas saistībā ar sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka lēmums par viņa rēķina apmaksu tika pieņemts ar nevajadzīgu kavēšanos, jo Komisija nebija izpildījusi savas saistības pret līgumslēdzēju Z, Komisija vispirms atgādināja šādus faktus:

Līguma darbības sākumā, 2003. gada 16. oktobrī, sūdzības iesniedzējs kopā ar citiem ekspertiem piedalījās sanāksmē Strasbūrā, kur viņam bija iespēja gūt atbilstošu ieskatu un iepazīties ar projekta attīstības pamatprincipiem. Tomēr, kad Komisijas dienesti 2004. gada 9. janvārī no līgumslēdzēja saņēma darba uzdevumu projektu, radās šaubas par komandas vadītāja izpratni par projektu. Dokumenta projektam trūka gan kvalitātes, gan skaidrības, un tā pieeja atšķīrās no pieejas, kas tika norādīta pirmajā saziņā ar sūdzības iesniedzēju.

Komisijas telpās 2004. gada 13. janvārī notika tikšanās ar sūdzības iesniedzēju, lai noskaidrotu līdz šim paveikto un paskaidrotu sūdzības iesniedzējam, kā turpināt darbu, lai iegūtu galaproduktu saskaņā ar līguma noteikumiem. Šīs sanāksmes secinājums bija tāds, ka sūdzības iesniedzēja apņēmības, zināšanu un kompetences līmenis neatbilda gaidītajam standartam. Pēc sanāksmes Komisija apstiprināja, ka ir vajadzīgi plašāki un konkrēti mērķi, un skaidri nošķīra jau konstatētās problēmas un rezultātus, ko varētu sasniegt ar šo projektu. Tādēļ bija jāpārraksta darba uzdevumu projekts, pamatojoties uz precīzāku informāciju no lauka (t. i., no apmeklētajām saņēmējvalstīm). Līdz 2004. gada 22. janvārim bija jāiesniedz arī detalizēts pārbaudes ziņojums. Bija paredzēts, ka jaunos darba uzdevumus apstiprinās sanāksmē Strasbūrā 2004. gada 22.-23. janvārī ar attiecīgajiem Eiropas Padomes un Stabilitātes pakta departamentiem. Ziņojumā bija jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai veiktu darba uzdevumu projekta nākamās versijas galīgo novērtējumu.

Tā kā sanāksmē noteiktais termiņš netika ievērots, Komisijas dienesti 2004. gada 26. janvārī lūdza Z ne vēlāk kā līdz 2004. gada 31. janvārim nosūtīt darba uzdevumu projektu un pielikumus.

2004. gada 3. februārī ar Z vēlreiz sazinājās. Šoreiz pamatlīgumslēdzējs tika brīdināts arī par to, ka Komisija var izbeigt līgumu kvalitātes trūkuma un līguma noteikumu pārkāpuma dēļ, jo, neraugoties uz sanāksmē ar sūdzības iesniedzēju panākto vienošanos, no viņa netika saņemtas atsauksmes.

Ar 2004. gada 9. februāra elektroniskā pasta vēstuli Z informēja Komisiju, ka no Y ir saņēmis pārskatītās pilnvaras un dažus materiālus, ko bija sagatavojis sūdzības iesniedzējs. Tomēr, kā atzina pats Z, šo dokumentu iesniegšana nebija iespējama to tehniskās kvalitātes trūkuma dēļ. Komisija tika informēta arī par to, ka sūdzības iesniedzēja darba devējs pa to laiku ir lūdzis citam ekspertam pārskatīt darba uzdevumus. Komisijas dienesti informēja konsorciju, ka nevienu citu ekspertu nedrīkst pieņemt darbā bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.

Līdz 2004. gada februāra vidum Komisija saņēma galīgos darba uzdevumus, kas atbilda pieprasītajiem kvalitātes kritērijiem. Ar 2004. gada 20. februāra elektroniskā pasta vēstuli Komisija tos apstiprināja un informēja Z par savu nodomu pilnībā neapmaksāt nesamaksāto rēķinu. Šā lēmuma iemesli bija sūdzības iesniedzēja nereaģēšana un viņa darba sliktā kvalitāte, kā arī tas, ka galīgos darba uzdevumus bija sagatavojis cits eksperts. Šajā e-pastā Komisija arī vērsa līgumslēdzēja uzmanību uz sekām, ko rada slikti darbības rezultāti un ievērojama kavēšanās.

2004. gada 2. aprīlī Z nosūtīja Komisijai galīgo rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem par līgumā paredzēto summu (64 975 EUR (3)). Tā kā avansa maksājums EUR 38 997 apmērā jau bija veikts, uzņēmums pieprasīja samaksāt atlikušo summu EUR 25 978 apmērā. 2004. gada 1. jūlijā Komisija vēlreiz informēja Z, ka daļa no rēķina ir nepieņemama. 2004. gada 6. jūlija sanāksmē Komisija vēlreiz atsaucās uz iemesliem, kas saistīti ar sliktiem darbības rezultātiem un kavējumiem, lai pamatotu maksājamās summas samazinājumu. Tika panākts kompromiss ar Z, kas piekrita nosūtīt pareizi formulētu rēķinu.

Tomēr tikai 2004. gada 2. novembrī Z atsāka saziņu ar Komisiju, atvainojoties par atsauksmju trūkumu un ierosinot tikšanos ar jaunā konsorcija koordinatoru. Komisija neuzskatīja, ka šāda sanāksme ir nepieciešama, jo netika iesniegti jauni elementi.

Visbeidzot, ar 2004. gada 15. decembra elektroniskā pasta vēstuli Z nosūtīja vēl vienu galīgo rēķinu par kopējo summu EUR 48 475 apmērā. Šis jaunais rēķins aizstāja 2004. gada aprīlī iesniegto rēķinu, kura kopējā summa bija EUR 64 975. Tā kā līguma darbības sākumā tika veikts avansa maksājums EUR 38 997 apmērā, uzņēmums pieprasīja samaksāt jaunu summu EUR 9478 apmērā. Komisijas dienesti 2004. gada 20. decembra e-pasta vēstulē pieprasīja, lai maksājuma pieprasījums tiktu oficiāli iesniegts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Šis pieprasījums tika atkārtots 2005. gada 13. janvārī telefonsarunā ar Z grāmatvedības departamentu. Nesamaksātā summa EUR 9478 apmērā tiks pienācīgi apstrādāta pēc šāda rēķina saņemšanas.

Papildus faktu skaidrojumam Komisija norādīja, ka tā vēlas uzsvērt, ka tai nav līgumattiecību ar sūdzības iesniedzēju, jo līguma puses ir Komisija un Z.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pakalpojumu apmaksas kavējumu (EUR 14 221,70) Komisija atzina, ka tā ir apturējusi 2004. gada aprīlī iesniegtā rēķina apmaksu iepriekš minēto iemeslu dēļ. Tomēr šis lēmums nebija adresēts sūdzības iesniedzējam, bet gan Z kā Komisijas līgumpartnerim. Laiks, kas bija vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par rēķina apmaksu, protams, bija ilgs. Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējam par šo kavēšanos. Tomēr ievērojama daļa šā laika bija saistīta ar to, ka uzņēmums gandrīz četrus mēnešus nebija sniedzis atsauksmes.

Attiecībā uz to, ka sūdzības iesniedzēja līgumā ar Y bija noteikts, ka “darbuzņēmējs maksās tikai par faktiski nostrādātajām dienām, ko apstiprinājis klients”, Komisija norādīja, ka tas attiecas uz līgumattiecībām starp sūdzības iesniedzēju un Y.

Komisija arī apgalvoja, ka tai nav pienākuma tieši informēt sūdzības iesniedzēju. Saskaņā ar 3. pantu līgumā, kas noslēgts starp sūdzības iesniedzēju un Y, līgumslēdzēja projekta koordinators bija persona, kas bija atbildīga gan par norādījumu sniegšanu projekta vadības jomā, gan par viņa informēšanu par visiem ar projektu saistītajiem jautājumiem. Z tika pastāvīgi informēts par Komisijas neapmierinātību un piekrita, ka par darba uzdevumu projekta sagatavošanu būtu jāatbild kādam citam.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija izmantoja viņa sagatavotos dokumentus un tādējādi piekrita, ka viņa pakalpojumi ir pietiekami kvalitatīvi, Komisija norādīja, ka tā neizmantoja eksperta iesniegtos dokumentu projektus tikai tāpēc, ka tie bija nekvalitatīvi.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada augusta vēstule komisāram Nīlsonam bija pirmā un vienīgā Komisijas saziņa ar sūdzības iesniedzēju kopš 2004. gada 13. janvāra sanāksmes. Visu šo laiku sūdzības iesniedzējs nesazinājās ar Komisijas dienestiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka tās dienesti ir rīkojušies pienācīgi un ir ievērojuši tai saistošos noteikumus un principus.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Kopumā sūdzības iesniedzējs izteica šādus apsvērumus:

Nebija oficiāla lēmuma, kurā Komisija būtu norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka ar Z noslēgtā līguma izpilde ir nepietiekama. Komisija nav sniegusi pierādījumus tam, ka darba uzdevumu projektam trūkst skaidrības un kvalitātes vai ka sūdzības iesniedzējam kā grupas vadītājam nebija pareiza skatījuma uz projektu.

Komisija nenorādīja 2004. gada februārī saņemto darba uzdevumu autoru. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecīgās pilnvaras varēja būt tikai tās, ko viņš 2004. gada 9. februārī bija piešķīris Y. Komisijai tas bija jāpārbauda.

Darba uzdevumu elektroniskā versija atbildīgajai Komisijas amatpersonai (projekta vadītājam) pirmo reizi tika nosūtīta pa e-pastu 2004. gada 9. janvārī. 2004. gada 13. janvāra sanāksme tika pārcelta, jo sūdzības iesniedzējs svarīgu iemeslu dēļ bija plānojis doties uz Ameriku 2004. gada janvāra otrajā pusē. Šī 2004. gada 9. janvāra elektroniskā versija nebija pilnīga, jo dažas daļas nebija aizpildītas eksperta slimības dēļ, proti, nepārvaramas varas dēļ. 2004. gada 13. janvāra sanāksmē tika panākta vienošanās, ka šīs daļas tiks pabeigtas, bet nebija domstarpību par kvalitātes trūkumiem. Nebija pamatoti, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāuzņemas atbildība par to, ka cits eksperts ir slims. Tomēr šis eksperts saņēma atlīdzību.

Pretēji tam, kas sākotnēji bija paredzēts pirmajā sanāksmē, atbildīgais Komisijas ierēdnis pieprasīja iesniegt detalizētu komandējuma ziņojumu un rīkot otru iztaujāšanu.

Pēc tam, kad 2004. gada 1. februārī sūdzības iesniedzējs atgriezās no Amerikas, viņš 2004. gada 9. februārī sagatavoja jaunu darba uzdevumu versiju. Tie tika nosūtīti viņa darba devējam, kurš tos pārsūtīja Komisijai 2004. gada 11. februārī. 2004. gada 20. februāra e-pasta vēstulē Z atbildīgais Komisijas ierēdnis pauda apmierinātību ar jauno versiju, acīmredzot neapzinoties, ka to ir sagatavojis sūdzības iesniedzējs, lai gan sūdzības iesniedzējs bija informējis atbildīgo Komisijas ierēdni. Tomēr Komisijas ierēdnis norādīja, ka nevēlas izmantot šo dokumentu. Attiecībā uz sniegto pakalpojumu kvalitāti sūdzības iesniedzējs norādīja, ka dokumenti, kas tika nosūtīti Komisijai 2004. gada februārī, atbilda sūdzības iesniedzēja līguma noteikumiem un parastās konkursa procedūras paraugam. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņš ir pilnībā izpildījis viņam uzticēto uzdevumu.

Pēc 2004. gada 9. februāra sūdzības iesniedzējs no Komisijas vairs neuzklausīja. Sūdzības iesniedzējs no Y uzzināja, ka Komisija ir vienpusēji izbeigusi līgumu un atteikusies maksāt sūdzības iesniedzēja nodevas, nesniedzot pamatojumu.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, lai gan Komisija ir konstatējusi, ka tā nav izmantojusi dokumentu tā sliktās kvalitātes dēļ, atbildīgais ierēdnis, izlasot dokumentus, to ir izmantojis apzināti vai neapzināti.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa vārds un gods šajā lietā ir aptraipīts. Turklāt sūdzības iesniedzējs no Y uzzināja, ka atbildīgais ierēdnis ierosināja Z samaksāt sūdzības iesniedzējam 20 % no viņa honorāra bez paskaidrojuma, bet pēc tam, kad viņš bija uzklausījis ombudu par sūdzību, viņš savu piedāvājumu bija pakļāvis nosacījumam, ka sūdzības iesniedzējs atsauc savu sūdzību. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka uz viņu ir izdarīts spiediens.

Sūdzības iesniedzēja prasības summa tagad ir EUR 14 221,70, kam pieskaitīti procenti EUR 1 986,53 apmērā par kopējo summu EUR 16 208,23.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs secināja, ka:

1. Komisija nav pamatojusi savus iebildumus, kuru dēļ viņa honorāri netika samaksāti;
2. Komisija nebija ievērojusi Pamattiesību hartas 41. pantu, saskaņā ar kuru viņš bija jāuzklausa; un ka tādēļ:
3. vairs nebija juridiska pamata atteikumam maksāt; un
4. Komisijai būtu viņam jāmaksā pilna maksa un papildu izmaksas, ieskaitot procentus par kavējumu EUR 16 208,23 apmērā.

Papildu prasības

Ombuda dienesti 2005. gada 21. septembrī telefoniski sazinājās ar par lietu atbildīgo Komisijas ierēdni, lai noskaidrotu, vai kopš Komisijas 2005. gada 30. marta atzinuma par Z rēķina apmaksu ir pieejama jauna informācija. Komisijas ierēdnis informēja ombuda dienestus, ka kopš Komisijas 2004. gada 20. decembra pieprasījuma Z nav iesniegts neviens rēķins un nav saņemts neviens turpmāks paziņojums no Z.

Rūpīgi apsvēris Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, ombuds uzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ viņš 2005. gada 10. oktobrī rakstīja Komisijai, lūdzot sniegt atzinumu par šādiem jauniem apgalvojumiem, ko savos apsvērumos izvirzījis sūdzības iesniedzējs:

(1) Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atbildīgais Komisijas ierēdnis pieprasīja iesniegt detalizētu apmeklējuma ziņojumu un veikt otru iztaujāšanu. Šie elementi nebija paredzēti sākotnējā brīfingā (sk. sūdzības iesniedzēja apsvērumu 3. lpp. "niet gecontracteerde wensen").

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa vārds un gods šajā lietā ir aptraipīts.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pret viņu ir izdarīts spiediens, jo viņš no Y uzzināja, ka atbildīgais Komisijas ierēdnis piedāvāja Z samaksāt viņam 20 % no viņa honorāriem bez paskaidrojuma, bet pēc tam, kad viņš bija uzklausījis ombudu par sūdzību, piedāvājums bija pakļauts nosacījumam, ka sūdzības iesniedzējs atsauc sūdzību.

Ombude, otrkārt, lūdza Komisiju informēt viņu par situāciju saistībā ar nesamaksāto Z rēķinu EUR 9478 apmērā un maksājuma perspektīvām.

Komisijas papildu atzinums

Papildatzinumā Komisija īsumā izteica šādas piezīmes:

2003. gada 16. oktobrī Strasbūrā notika Komisijas, sūdzības iesniedzēja un citu ekspertu sanāksme, lai pārskatītu un izskaidrotu veicamo darbu. 2004. gada 9. janvārī Z nosūtīja Komisijai darba uzdevumu projektu. Šis projekts tika uzskatīts par neapmierinošu. Šā iemesla dēļ 2004. gada 13. janvārī notika jauna tikšanās ar grupas vadītāju (proti, sūdzības iesniedzēju). Šīs sanāksmes protokols, ko Komisija pievienoja papildu atzinumam, tika nosūtīts līgumslēdzējam. Komisija cita starpā lūdza sūdzības iesniedzēju pārrakstīt darba uzdevumu projektu un iesniegt detalizētu pārbaudes ziņojumu, kas jāiesniedz līdz 2004. gada janvāra beigām. Šis termiņš netika ievērots.

Līgumslēdzējs 2004. gada 9. februārī rakstīja Komisijai, ka ir saņēmis pārskatīto darba uzdevumu projektu, bet uzskata, ka dokuments nav skaidrs. Tajā pašā e-pasta vēstulē Līgumslēdzējs norādīja, ka ir lūdzis Vācijas ekspertu, kurš specializējies sociālā nodrošinājuma jomā un kuram ir labas zināšanas par Balkāniem, vēlreiz pārskatīt darba uzdevumu projektu. Galīgais statūtu projekts, kas atbilst prasītajiem kvalitātes standartiem, beidzot tika saņemts 2004. gada februāra vidū. Šo kavējumu dēļ Komisija un tās līgumslēdzējs vienojās, ka būtu jāparedz galīgā maksājuma samazinājums.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja jaunajiem apgalvojumiem Komisija izteica šādas piezīmes:

Attiecībā uz pirmo jauno apgalvojumu starp Komisiju un Z noslēgtā līguma darba uzdevumā bija noteikts, ka ekspertiem sava darbība jākoordinē ar saņēmējvalstu sociālo lietu ministrijām vai to ekvivalentiem, ar Eiropas Padomes Sociālās kohēzijas departamentu un Stabilitātes pakta Sociālās kohēzijas iniciatīvu. Kontaktpersonu vārdi ekspertiem tika paziņoti pirms norīkojuma. Sanāksmju rīkošana un ziņošana par tām ir nepieciešama un ir neapšaubāms pienākums ikvienam, kas veic misiju saskaņā ar līgumu. Līgumslēdzējs pats atzina savu pienākumu informēt Komisiju par savu ekspertu un attiecīgo iestāžu līgumu rezultātiem un nosūtīja Komisijai misijas memorandu kopumu.

Tomēr pirmais darba uzdevumu projekts neatbilda standartiem, un misijas memorandi bija pārāk īsi, lai varētu pienācīgi pārbaudīt vietējo iestāžu ieguldījumu. Tādēļ Komisijai bija jālūdz līgumslēdzējam sagatavot jaunu darba uzdevumu projektu un līdz 2004. gada 22. janvārim iesniegt detalizētu pārbaudes ziņojumu. Ja līgumslēdzēja veiktā darba kvalitāte būtu bijusi laba, Komisija noteikti nebūtu pieprasījusi detalizētu misijas ziņojumu.

Attiecībā uz otro jauno apgalvojumu Komisija norādīja, ka tai ir pienākums nodrošināt tā darba kvalitāti, par kuru tā maksā saskaņā ar līgumu. Šā Līguma gadījumā Darbuzņēmēja veiktie darbi neatbilda prasītajiem kvalitātes standartiem. Tāpēc Komisijai bija jāinformē līgumslēdzējs, ka tai ir jālabo darbs un jānodrošina tā kvalitāte tādā līmenī, kāds prasīts līgumsaistībās.

Komisija pauž nožēlu, ka sūdzības iesniedzējs tika aizvainots par to, ka Komisija nevarēja pieņemt viņa sagatavotos un līgumslēdzēja iesniegtos darbus. Tomēr jāuzsver, ka Komisijas nodoms nekad nav bijis aptraipīt sūdzības iesniedzēja vārdu un godu.

Attiecībā uz otrā jaunā apgalvojuma otro daļu sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izteica nopietnas apsūdzības, ko Komisija stingri noraida. Kā jau minēts, Komisija un tās līgumslēdzējs paredzēja samazināt galīgo maksājumu, jo līgumslēdzējs piekrita, ka darbi netika veikti laikus. Komisija nav informēta par šā nolīguma iespējamo ietekmi uz sūdzības iesniedzēju. Ja būtu sekas, tas būtu jautājums, kurā Komisijai nebūtu nekādu tiesību iejaukties. Šajā sakarā jāatgādina, ka Komisijas līgumpartneris ir Z, nevis sūdzības iesniedzējs.

Attiecībā uz ombuda pieprasījumu tikt informētam par pašreizējo situāciju saistībā ar Z nesamaksāto rēķinu EUR 9478 apmērā un tā iespējamo maksājumu Z bija nosūtījis Komisijai savu pēdējo rēķinu pa e-pastu, kas nebija pieņemams. 2004. gada 20. decembrī Komisija pieprasīja Z nosūtīt oficiālu rēķinu pa pastu, bet šis rēķins vēl nebija saņemts.

Komisija vēlreiz sazināsies ar Z un lūgs to pēc iespējas ātrāk iesniegt iepriekš minēto rēķinu. Rēķina saņemšana ļautu tās dienestiem veikt attiecīgo maksājumu.

Sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs kopumā izteica šādus papildu apsvērumus:

Komisija bija pieņēmusi galīgo darba uzdevumu projektu, bet precizēja, ka tas nav viņa iesniegtais dokuments, tomēr nesniedzot tam pierādījumus. Maz ticams, ka viņa dokuments netika izmantots, sagatavojot projektu, kas bija sūdzības iesniedzēja uzdevuma priekšmets.

Viņš nezināja, ka Komisija un līgumslēdzējs ir vienojušies par galīgā maksājuma samazināšanu.

Attiecībā uz apgalvoto viņa vārda aptraipīšanu viņš nevēlētos norādīt savu vārdu jauniem projektiem savā jomā, jo viņš nevēlējās uzņemties risku, ka projekti tiks noraidīti tikai tāpēc, ka viņa vārds bija iekļauts ekspertu sarakstā. Viņš uzskatīja, ka viņa intereses ir aizskartas.

Attiecībā uz apgalvoto spiedienu Komisija viņam mutiski piedāvāja atsaukt viņa sūdzību.

Galīgais lēmums par maksājumu vēl nebija pieņemts.

Komisija neesot paskaidrojusi, kāpēc viņš netika nekavējoties informēts par apgalvotajām viņa darba nepilnībām. Šāda neveiksme ir pretrunā labas pārvaldības principiem.

Jāatceras arī, ka kavēšanās notika nevis viņa, bet gan viņa kolēģa slimības dēļ (kas bija nepārvaramas varas gadījums ) un ka viņa kolēģim tomēr tika maksāts.

Lēmums

Ievada piezīmes par izmeklēšanas apjomu

1.1 Laikposmā no 2003. gada oktobra līdz 2004. gada janvārim sūdzības iesniedzējs bija projekta "xyz" komandas vadītājs. Saistībā ar šo projektu sūdzības iesniedzējs sniedza pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar uzņēmumu Y, kurš ietilpst konsorcijā Z, ko vada uzņēmums B. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Y joprojām nav samaksājis rēķinu 14 221,70 EUR apmērā, kam pieskaitīti procenti. Līgums starp sūdzības iesniedzēju un Y paredzēja, ka "darbuzņēmējs maksās tikai par faktiski nostrādātajām un Klienta apstiprinātajām dienām". Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa sniegtie pakalpojumi ir apmierinoši. Citu personu alga bija samaksāta. Turklāt Komisija izmantoja sūdzības iesniedzēja iesniegtos dokumentus Eiropas Padomes projektam, kuram tas bija paredzēts. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka lēmums par viņa rēķina apmaksu ir pieņemts ar nevajadzīgu kavēšanos, jo Komisija nav izpildījusi savas saistības pret līgumslēdzēju Z.

1.2 Šajā sakarā ombuds vispirms vēlas norādīt, ka nepastāv tiešas līgumattiecības starp pašu sūdzības iesniedzēju un Komisiju, kas tādējādi nav iestāde, kura ir atbildīga par sūdzības iesniedzēja honorāru samaksu. Līgums, ko sūdzības iesniedzējs noslēdza šajā lietā, ir līgums "Y Nolīgums Nr. 035/CSV3016/2003" , kas noslēgts ar uzņēmumu Y un parakstīts 2003. gada 15. un 21. oktobrī. Y ietilpst Z konsorcijā un ir atbildīgs par sūdzības iesniedzēja pakalpojumu apmaksu (4). Tomēr līgumattiecības starp sūdzības iesniedzēju un Y neietilpst ombuda kompetencē. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja prasības pret Y, tostarp viņa honorāru samaksu, var celt saskaņā ar viņa līguma ar Y 19. punktu ("Strīdu izšķiršana"), kurā noteikts, ka "[t]is piekrišana ir pakļauta X valsts tiesību aktiem un jurisdikcijai. Ja kāds strīds rodas no šīs vienošanās vai saistībā ar to, kompetentā iestāde ir X pilsētas (X valsts) tiesa".

1.3 Ņemot vērā iepriekš minēto, līgums, kas ir sūdzības iesniedzēja apgalvojuma pamatā, ir līgums, kas 2003. gada 13. un 15. oktobrī parakstīts starp Komisiju un Z. Ombuds norāda, ka šo līgumu veido i) līguma vēstule Nr. 2003/72193 (pamatlīgums AMS/451 - 8. daļa); ii) EuropeAid pakalpojumu līgumu vispārīgie noteikumi; iii) pamatlīgumslēdzēja piedāvājums; un iv) līguma noteikumus. Attiecībā uz šo līgumu ombuds vēlas precizēt:

1.4 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības "par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm". Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu (5). Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī attiecībā uz to saistību izpildi, kas izriet no līgumiem, kurus noslēgušas Kopienu iestādes vai struktūras.

1.5 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Jo īpaši ombuds uzskata, ka viņam nevajadzētu mēģināt noteikt, vai kāda no pusēm ir pārkāpusi līgumu, ja jautājums ir strīdīgs. Šo jautājumu varētu efektīvi risināt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par visiem apstrīdētajiem faktiskajiem jautājumiem.

1.6 Tādēļ ombuds uzskata, ka gadījumos, kas saistīti ar līgumstrīdiem, viņam ir pamats aprobežoties ar pārbaudi, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi saskaņotu un saprātīgu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc viņš uzskata, ka viņa viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja tas tā ir, ombuds secinās, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Šis secinājums neietekmēs pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.

1.7 Ombuds norāda, ka savos papildu apsvērumos sūdzības iesniedzējs izteica jaunu apgalvojumu, proti, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc viņš netika nekavējoties informēts par viņa darba iespējamām neatbilstībām, un ka tas bija pretrunā labas pārvaldības principiem. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka, lai nekavētu lēmuma pieņemšanu par šo sūdzību, viņš veiks izmeklēšanu tikai attiecībā uz apgalvojumu, kas izklāstīts sākotnējā sūdzībā, un papildu apgalvojumiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēja apsvērumos. Sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam pēc tam, kad ir atbilstoši iepriekšēji administratīvi vērsies pie Komisijas. Tomēr ombuds norāda, ka Komisijai nebija līguma ar sūdzības iesniedzēju. Tādējādi ir grūti saprast, kāpēc Komisijai būtu bijis pienākums informēt sūdzības iesniedzēju par viņa darba nepilnībām.

2 Apgalvojums par i) nevajadzīgu kavēšanos lēmuma pieņemšanā par sūdzības iesniedzēja rēķina apmaksu un ii) neparedzētu prasību iesniegt apmeklējuma ziņojumu

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lēmums par viņa rēķina apmaksu ir nevajadzīgi aizkavējies, jo Komisija nav izpildījusi savas saistības pret līgumslēdzēju Z. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka, lai gan viņa sniegtie pakalpojumi bija apmierinoši, Y joprojām nav samaksājis viņa rēķinu 14 221,70 EUR apmērā, jo Komisija esot pieprasījusi papildu informāciju. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Komisija izmantoja viņa dokumentus projektam Eiropas Padomē, kuram tas bija paredzēts.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tad, kad 2004. gada 9. janvārī tās dienesti no līgumslēdzēja (proti, Z) saņēma darba uzdevumu projektu (6), tiem bija šaubas par grupas vadītāja (proti, sūdzības iesniedzēja) izpratni par projektu, jo dokumenta projekts nebija ne kvalitatīvs, ne skaidrs. 2004. gada 13. janvāra sanāksmē ar sūdzības iesniedzēju tika secināts, ka darba uzdevumi ir jāpārraksta un ka jaunie darba uzdevumi tiks apstiprināti 2004. gada 22. un 23. janvāra sanāksmē. Ar 2004. gada 9. februāra elektroniskā pasta vēstuli Z informēja Komisiju, ka ir saņēmis no Y pārskatītos darba uzdevumus, bet ka dokumenta iesniegšana nav iespējama tehniskās kvalitātes trūkuma dēļ. Komisija tika informēta arī par to, ka sūdzības iesniedzēja darba devējs ir pieprasījis citam ekspertam pārskatīt darba uzdevumus. Līdz 2004. gada februāra vidum Komisija beidzot saņēma jauno statūtu projektu, kas atbilda prasītajiem kvalitātes kritērijiem, un ar 2004. gada 20. februāra e-pasta vēstuli tos apstiprināja. Tomēr tā informēja Z par savu nodomu neapmaksāt pilnu rēķinu sūdzības iesniedzēja bezatbildības, viņa darba sliktās kvalitātes, ievērojamās kavēšanās dēļ un tādēļ, ka galīgos darba uzdevumus bija sagatavojis cits eksperts. Ar 2004. gada 15. decembra elektroniskā pasta vēstuli Z nosūtīja jaunu rēķinu, aizstājot iepriekšējo 2004. gada 2. aprīļa rēķinu, par summu EUR 48 475 apmērā un pieprasot samaksāt atlikušo summu EUR 9478 apmērā. Komisija norādīja, ka nesamaksātais maksājums tiks pienācīgi apstrādāts pēc oficiāli iesniegta rēķina saņemšanas. Visbeidzot, Komisija uzsvēra, ka tai nav līgumattiecību ar sūdzības iesniedzēju. Tomēr Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējam par kavēšanos pieņemt lēmumu attiecībā uz rēķinu, norādot, ka ievērojama kavēšanās daļa bija saistīta ar to, ka Z nesniedza atsauksmes par gandrīz četriem mēnešiem. Komisija arī norādīja, ka tā neizmantoja sūdzības iesniedzēja sagatavotos dokumentus, jo tie bija nekvalitatīvi.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību. Saistībā ar savu galveno apgalvojumu viņš izteica papildu apgalvojumu, proti, ka atbildīgais Komisijas ierēdnis pieprasīja iesniegt detalizētu misijas ziņojumu un veikt otru iztaujāšanu un ka šie elementi nebija paredzēti sākotnējā brīfingā.

2.4 Savā papildu atzinumā par jauno apgalvojumu Komisija norādīja, ka tā ir aicinājusi sūdzības iesniedzēju pārrakstīt darba uzdevumu un līdz 2004. gada 22. janvārim iesniegt detalizētu pārbaudes ziņojumu. Komisija norādīja, ka sanāksmju rīkošana un ziņošana par tām ir nepieciešama un ir neapšaubāms pienākums ikvienam, kas veic misiju saskaņā ar līgumu. Ja līgumslēdzēja veiktā darba kvalitāte būtu bijusi laba, Komisija noteikti nebūtu pieprasījusi detalizētu misijas ziņojumu.

2.5 Atbildot uz ombuda lūgumu saņemt informāciju par pašreizējo situāciju saistībā ar Z nesamaksāto rēķinu EUR 9478 apmērā un tā samaksas perspektīvām, Komisija atkārtoja to, ko tā bija norādījusi savā pirmajā atzinumā: Z savu pēdējo rēķinu Komisijai bija nosūtījis pa e-pastu, kas nebija pieņemami. Komisija 2004. gada 20. decembrī lūdza Z nosūtīt oficiālu rēķinu pa pastu, bet šis rēķins vēl nebija saņemts.

2.6 Tādēļ šajā gadījumā ombudam - kā jau norādīts iepriekš 1.6. punktā - ir jāpārbauda, vai Komisija ir sniegusi loģisku un pamatotu pārskatu par savu darbību juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko nostāju attiecībā uz saistību izpildi pret līgumslēdzēju Z ir pamatots.

2.7 Ombuds norāda, ka līguma starp Z un Komisiju priekšmets bija "Darba uzdevumu sagatavošana CARDIS 2003. gada reģionālās rīcības programmas projektam "Sociālo iestāžu atbalsta programma". Eksperti šā uzdevuma veikšanai bija: i) sūdzības iesniedzējs kā grupas vadītājs; ii) eksperts sociālās aizsardzības sistēmas reformā; un iii) vietējie eksperti. Maksājumu grafikā bija paredzēts, ka 60 % , avansa maksājums, proti, EUR 38 997, Komisijai bija jāmaksā līguma darbības sākumā un ka “atlikums [ bija] jāsamaksā 60 dienu laikā no dienas, kad saņemts galīgais rēķins ar apliecinošo dokumentu sarakstu, un pēc galīgā ziņojuma apstiprināšanas”. Sūdzības iesniedzēja sūdzība attiecas uz šo iespējamo atlikuma maksājuma kavējumu.

2.8 Ombuds atzīmē, ka līguma darba uzdevumu 5. punktā ("Ziņošana") bija paredzēts, ka "eksperti līdz 2003. gada 17. oktobrim sagatavos projekta darba uzdevumu pirmo projektu un nosūtīs EK projekta vadītājam elektronisko versiju angļu valodā. Galīgā versija, arī elektroniski, ir jāiesniedz ne vēlāk kā 2003. gada 24. oktobrī" (pasvītrojums pievienots). Saskaņā ar savu līgumu ar Y sūdzības iesniedzējs bija konsultants, kas bija atbildīgs par pakalpojumu sniegšanu, kuri pieprasīti starp Komisiju un Z noslēgtā līguma darba uzdevumā, un viņam tika izsniegta šo darba uzdevumu kopija, kas bija iekļauta viņa līguma ar Y C pielikumā.

2.9 Attiecībā uz līguma, kas noslēgts starp Komisiju un Z, izpildi, proti, Z darba uzdevumu iesniegšanu Komisijai un to, ka Komisija vēl nav samaksājusi Z rēķinu, no lietas materiāliem izriet, ka faktu hronoloģija ir šāda:

2003. gada 16. oktobrī Strasbūrā notika sanāksme par projektu, kurā sūdzības iesniedzējs piedalījās kopā ar citiem ekspertiem. Pirmo darba uzdevumu projektu Z nosūtīja Komisijai 2004. gada 9. janvārī. Tā kā Komisija nebija apmierināta ar to kvalitāti, tā nolēma organizēt otro sanāksmi ar sūdzības iesniedzēju 2004. gada 13. janvārī, lai paskaidrotu sūdzības iesniedzējam, kā rīkoties turpmāk. 2004. gada 19. janvārī atbildīgais Komisijas ierēdnis nosūtīja Z e-pastu, atsaucoties uz 2004. gada 13. janvāra sanāksmi un paužot cerību, ka sūdzības iesniedzēja vadītā ekspertu grupa piegādās augstas kvalitātes galaproduktu. 2004. gada 26. janvārī viņš nosūtīja Z vēl vienu elektronisko vēstuli, vēlreiz atsaucoties uz ļoti slikto darba uzdevumu projekta kvalitāti un nosakot jaunu termiņu – 2004. gada 31. janvāri – galīgo darba uzdevumu iesniegšanai. Nesaņēmusi atbildi no sūdzības iesniedzēja, Komisijas ierēdnis 2004. gada 3. februārī nosūtīja jaunu e-pasta vēstuli Z, atsaucoties uz iespēju izbeigt līgumu, jo netika ievēroti līguma noteikumi un sūdzības iesniedzēja iesniegtais ziņojums nebija pietiekami kvalitatīvs.

2004. gada 9. februāra elektroniskā pasta vēstulē atbildīgajam Komisijas ierēdnim Z norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir nosūtījis Y jaunu darba uzdevumu versiju. Y uzskatīja, ka jaunās versijas kvalitāte nav pietiekami laba, lai to nosūtītu Komisijai, un tādēļ lūdza Vācijas ekspertu, kas specializējies sociālā nodrošinājuma jomā, tos pārskatīt un iesniegt līdz 2004. gada 11. februārim (7). Tāpēc Z lūdza noteikt jaunu termiņu. Komisijas ierēdnis 2004. gada 11. februāra e-pasta vēstulē atbildēja, ka bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma nevar pieņemt darbā nevienu jaunu ekspertu.

Ar 2004. gada 11. februāra elektroniskā pasta vēstuli Z nosūtīja pārskatītās pilnvaras attiecīgajam Komisijas ierēdnim. Savā 2004. gada 20. februāra atbildē tas norādīja, ka dokuments ir daudz tuvāks prasītajai kvalitātei. Tomēr viņš informēja Z, ka, ņemot vērā veiktā darba slikto kvalitāti un to, ka Komisijai kopš 2004. gada 13. janvāra sanāksmes nav ziņu no sūdzības iesniedzēja, viņš apsver iespēju neapstiprināt visu sūdzības iesniedzēja maksājumu un attiecīgi informēt atbildīgo finanšu nodaļu. Šajā sakarā viņš atsaucās uz EuropeAid pakalpojumu līgumu vispārīgajiem noteikumiem.

2004. gada 2. aprīlī Z nosūtīja Komisijai galīgo rēķinu par summu EUR 25 978 (proti, EUR 64 975 (8) mīnus EUR 38 997, kas jau bija samaksāti līguma sākumā). Pēc tikšanās ar Z koordinatoru 2004. gada 6. jūlijā, kurā Komisija atkārtoja savu nodomu neapmaksāt visu rēķina summu slikto darbības rezultātu un ar tiem saistīto kavējumu dēļ, Z piekrita nosūtīt jaunu rēķinu. Ar 2004. gada 2. novembra vēstuli Z atvainojās par atsauksmju trūkumu un ilgo laiku, kas bija pagājis no 2004. gada 6. jūlija sanāksmes līdz tās reakcijai. Z paskaidroja, ka konsorcija koordinators aizgāja 2004. gada septembrī un ka darba nodošana koordinatora pēctecim prasīja ilgāku laiku, nekā gaidīts. Tādēļ tā ierosināja tikties ar jaunā konsorcija koordinatoru. 2004. gada 15. decembrī Z nosūtīja jaunu rēķinu par summu EUR 9478 apmērā (proti, EUR 48 475 mīnus jau samaksātie EUR 38 997) un atkārtoti atvainojās par neērtībām, ko radīja kavēšanās. Savā 2004. gada 20. decembra atbildē Komisijas ierēdnis tomēr lūdza, lai prasība tiktu oficiāli iesniegta finanšu komandai saskaņā ar noteikumiem. Savā 2005. gada 30. marta atzinumā par sūdzību Komisija norādīja, ka tā apstrādās galīgo maksājumu, tiklīdz būs saņemts koriģētais rēķins. Savā 2005. gada 7. decembra papildu atzinumā Komisija norādīja, ka šis rēķins vēl nav saņemts.

Attiecībā uz iespējamiem kavējumiem saistībā ar sūdzības iesniedzēja rēķina apmaksu

2.10 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir tāds, ka lēmums par viņa rēķina apmaksu ir nevajadzīgi aizkavējies, jo Komisija nav izpildījusi savas saistības pret līgumslēdzēju Z. Ombuds uzskata, ka ir loģiski pieņemt, ka jebkurš Komisijas pienākums samaksāt par sūdzības iesniedzēja pakalpojumiem nozīmē, ka Z ir iesniedzis Komisijai rēķinu (par šiem pakalpojumiem). Šajā sakarā ombuds norāda, ka Z 2004. gada 2. aprīlī nosūtīja Komisijai galīgo rēķinu un ka pagāja trīs mēneši, pirms Komisija organizēja 2004. gada 6. jūlija sanāksmi. Ombuds norāda, ka Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējam par šo kavēšanos, bet arī norādīja, ka ievērojama daļa no kopējās kavēšanās bija saistīta ar to, ka Z nesniedza atsauksmes par gandrīz četriem mēnešiem (9). Ombuds uzskata, ka Komisijai vajadzēja ātrāk atbildēt uz 2004. gada 2. aprīlī nosūtīto rēķinu. Tomēr, izskatot šo rēķinu, būtu bijis nepieciešams, lai rēķins tiktu iesniegts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Tomēr Komisija apgalvoja, ka tas tā nav, un šķiet, ka Z to nav apstrīdējis. Ombuds arī norāda, ka Z, šķiet, nav reaģējis uz Komisijas 2004. gada 20. decembra pieprasījumu iesniegt jaunu rēķinu. Ombuds arī norāda, ka 2005. gada decembrī, kad Komisija iesniedza papildu atzinumu, Z joprojām nebija iesniedzis oficiālu rēķinu.

2.11 Attiecībā uz Z pēdējā rēķina iesniegšanu 2004. gada 15. decembrī (par summu EUR 9478) ombuds atzīmē, ka Komisija nav sīki paskaidrojusi, kādi bija tās iebildumi pret šo rēķinu. Attiecībā uz formālajiem aspektiem ombuds norāda, ka Komisijas un Z līguma vēstules Nr. 2003/72193 5. punktā "Maksājumu grafiks" bija paredzēts, ka maksājumu pieprasījumi ir jāiesniedz Finanšu departamentam. Šajā sakarā ombuds norāda, ka Z pēdējais rēķins (kas bija pievienots Z 2004. gada 15. decembra e-pasta vēstulei) tika nosūtīts nevis Finanšu departamentam, bet gan Komisijas projektu vadītājam. Attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka rēķins tika nosūtīts pa e-pastu, ombuds norāda, ka līguma vēstules 7. punktā bija skaidri norādīta pasta adrese, uz kuru bija jānosūta maksājuma pieprasījumi. Tomēr ombuds arī norāda, ka no attiecīgās 2004. gada 15. un 20. decembra e-pasta sarakstes starp Z un Komisiju izriet, ka Komisijas iebildumi attiecās ne tikai uz formāliem aspektiem, bet arī uz būtību (10). Tomēr šķiet, ka šis jautājums galvenokārt attiecas uz attiecībām starp Z un Komisiju.

2.12 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi saskaņotu un pamatotu pārskatu par tās nostājas juridisko pamatu attiecībā uz šo lietas aspektu.

Par prasību iesniegt darba brauciena ziņojumu

2.13 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja papildu apgalvojumu, ka pretēji tam, kas bija paredzēts, atbildīgais Komisijas ierēdnis pieprasīja iesniegt detalizētu komandējuma ziņojumu un rīkot otru iztaujāšanu, ombuds norāda, ka līguma noteikumu 4. punktā ("Atrašanās vieta un ilgums") bija noteikts, ka "ir plānots Briselē vai Strasbūrā rīkot informatīvu sanāksmi un iztaujāšanu ar galveno ekspertu [proti, sūdzības iesniedzēju] un EK projekta vadītāju un Eiropas Padomes (Eiropas Padome) pārstāvi". Ombuds norāda, ka šis formulējums, jo īpaši tāpēc, ka tas attiecas uz “plānoto”, šķiet, absolūtā izteiksmē neuzspiež, ka būtu jārīko tikai viena instruktāža un viena iztaujāšana. Formulējums drīzāk attiecas uz parasto situāciju, kurā līgums tiktu izpildīts, kā paredzēts. Tomēr šajā gadījumā, kad Komisijai bija nopietni iebildumi attiecībā uz iesniegtā darba uzdevumu projekta kvalitāti un skaidrību, ombuds uzskata, ka iepriekš minētais formulējums, šķiet, neliedz Komisijai lūgt sūdzības iesniedzēju apmeklēt otro sanāksmi (iztaujāšanu) 2004. gada 13. janvārī, lai izskaidrotu savas bažas attiecībā uz darba uzdevumu projekta vēlamo kvalitāti.

2.14 Attiecībā uz prasību iesniegt detalizētu misijas ziņojumu līdz 2004. gada 22. janvārim ombuds atzīmē, ka EuropeAid pakalpojumu līgumu vispārīgo noteikumu 24. pantā ir paredzēts, ka "konsultants [, tas ir, Z] sniedz projekta vadītājam tādu informāciju par pakalpojumiem un projektu, kādu projekta vadītājs jebkurā laikā var pieprasīt". Tādēļ ombuds uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā problēmas ar iesniegtā pirmā darba uzdevuma projekta kvalitāti, Komisijai bija tiesības pieprasīt šādu detalizētu darba brauciena ziņojumu.

2.15 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi saskaņotu un pamatotu pārskatu par juridisko pamatu, kas nepieciešams, lai iesniegtu detalizētu misijas ziņojumu un rīkotu otru iztaujāšanu.

2.16 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija nav konstatējusi nevienu administratīvas kļūmes gadījumu.

3 Sūdzības iesniedzēja vārda un goda iespējamā aptraipīšana

3.1 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka viņa vārds un gods šajā lietā ir aptraipīts.

3.2 Savā papildu atzinumā Komisija pauda nožēlu, ka sūdzības iesniedzējs ir aizvainots par to, ka nevar pieņemt viņa radīto darbu, bet uzsvēra, ka tā nekad nav vēlējusies aptraipīt sūdzības iesniedzēja vārdu un godu.

3.3 Sūdzības iesniedzējs savos papildu apsvērumos norādīja, ka viņš nevēlas norādīt savu vārdu jauniem projektiem savā jomā, jo nevēlas uzņemties risku, ka projekti tiks noraidīti tikai tāpēc, ka viņa vārds ir iekļauts ekspertu sarakstā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa interesēm ir nodarīts kaitējums.

3.4 Ombuds norāda, ka Komisijas komentāri varētu atspoguļot sūdzības iesniedzēja reputāciju. Tomēr šķiet, ka šīs piezīmes netika publiskotas. Turklāt nekas neliecina par to, ka Komisija būtu vēlējusies aptraipīt sūdzības iesniedzēja tēlu. Turklāt ombuds no Z 2004. gada 9. februāra e-pasta vēstules Komisijai (11) atzīmē, ka Y pats ir paudis viedokli, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtais darba uzdevumu projekts nav pietiekami kvalitatīvs, lai to nosūtītu Komisijai. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, attiecībā uz šo lietas aspektu nevar konstatēt administratīvu kļūmi.

4 Par iespējamo spiedienu uz sūdzības iesniedzēju

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pret viņu ir izdarīts spiediens, jo viņš no Y uzzināja, ka atbildīgais Komisijas ierēdnis, kuru sūdzības iesniedzējs identificēja, piedāvāja Z samaksāt viņam 20 % no viņa honorāriem, nenorādot nekādu pamatojumu, bet pēc tam, kad viņš bija uzzinājis par ombudam iesniegto sūdzību, viņš piedāvājumu pakļāva nosacījumam, ka sūdzības iesniedzējs atsauc sūdzību.

4.2 Savā papildu atzinumā Komisija stingri noraidīja sūdzības iesniedzēja izteiktās nopietnās apsūdzības. Komisija norādīja, ka Komisija un tās līgumslēdzējs apsvēra iespēju samazināt galīgo maksājumu, jo līgumslēdzējs piekrita, ka darbi netika veikti laikus. Komisija nezināja par šā nolīguma iespējamo ietekmi uz sūdzības iesniedzēju. Ja būtu sekas, tas nebūtu jautājums, kurā Komisijai būtu jebkādas tiesības iejaukties. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka tās līgumpartneris bija Z, nevis sūdzības iesniedzējs.

4.3 Sūdzības iesniedzējs savos papildu apsvērumos norādīja, ka nav zinājis par vienošanos starp Komisiju un Līgumslēdzēju par galīgā maksājuma samazināšanu. Attiecībā uz iespējamo spiedienu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir mutiski ierosinājusi atsaukt viņa sūdzību.

4.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ja tas tiks konstatēts, ir ļoti nopietns un ka ombuds rūpīgi izmeklēs šādu apgalvojumu. Tomēr papildu apsvērumos sūdzības iesniedzējs, šķiet, atspēkoja savu apgalvojumu, apgalvojot, ka " mutiski no Komisijas puses tika ierosināts atsaukt savu sūdzību. Es to pieredzēju kā spiedienu (12)". Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir palicis neskaidrs attiecībā uz šo apgalvojumu un nav sniedzis konkrētus atbalsta elementus. Viņš, piemēram, nav norādījis, kurā datumā Komisijai bija jāiesniedz šis priekšlikums. Šķiet arī, ka apgalvojums ir balstīts uz pierādījumiem, kas iegūti no Y, nevis uz sūdzības iesniedzēja tiešu pieredzi ar Komisiju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo apgalvojumu nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Sākotnējā sūdzība, kas tika iesniegta 2004. gada 16. novembrī, attiecās uz diviem punktiem, proti, i) iespējamu atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2004. gada 24. augusta vēstuli komisāram Nīlsonam; Tomēr pēc tam, kad no EuropeAid biroja tika saņemta atbilde, kas datēta ar 2004. gada 12. novembri, uz viņa vēstuli komisāram Nīlsonam, sūdzības iesniedzējs 2004. gada 26. novembrī rakstīja ombudam, lai pateiktos viņam un saglabātu tikai otro apgalvojumu.

(2) “Darba uzdevums” bija jāsagatavo saskaņā ar līgumu, un tas bija sniedzamais pakalpojums, savukārt “darba uzdevums” bija līgumam piemērojamie noteikumi.

(3) Nelielā starpība EUR 20 apmērā, šķiet, ir radusies uzņēmuma kļūdas dēļ, jo sākotnēji nolīgtā maksa bija EUR 64 995, nevis EUR 64 975.

(4) Noteikumi par sūdzības iesniedzēja maksājumu ir izklāstīti viņa līguma ar Y 6. punktā (“Atalgojums”) un 8. punktā (“Maksājumi”).

(5) Sk. 1997. gada ziņojumu, 22. un turpmākās lpp.

(6) “Darba uzdevums” bija jāsagatavo saskaņā ar līgumu, un tas bija sniedzamais pakalpojums, savukārt “darba uzdevums” bija līgumam piemērojamie noteikumi.

(7) Sākotnējais 2004. gada 9. februāra e-pasts franču valodā ir šāds: "Il [le plaignant] a, en effet, envoyé une nouvelle version révisée à la fin de ce WE à Y mais ceux-ci ont jugé que la qualité de ses termes de référence n'était pas suffisante pour vous la transmettre. Ils ont donc demandé à un expert allemand spécialisé en sécurité sociale et ayant une bonne connaissance des Balkans de les réviser à nouveau. Cet expert s'est engagé à nous les soumettre pour le mercredi 11 février [2004]".

(8) Nelielā starpība EUR 20 apmērā, šķiet, ir radusies uzņēmuma kļūdas dēļ, jo sākotnēji nolīgtā maksa bija EUR 64 995, nevis EUR 64 975.

(9) Šajā sakarā ombuds norāda, ka Z patiešām divreiz ir atvainojies, proti, 2004. gada 2. novembra un 2004. gada 15. decembra rakstiskajos paziņojumos, par atgriezeniskās saites trūkumu kopš 2004. gada 6. jūlija sanāksmes un par novēloto reakciju. Z 2004. gada 2. novembra vēstulē paskaidroja, ka konsorcija koordinators aizgāja 2004. gada septembra vidū un ka šīs koordinācijas nodošanai bija vajadzīgs ilgāks laiks, nekā gaidīts.

(10) Savā 2004. gada 15. decembra e-pasta vēstulē Komisijai Z rakstīja: "Mēs būtu pateicīgi, ja Jūs varētu piekrist pievienotā galīgā rēķina izdošanai saistībā ar iepriekš minēto projektu", un piebilda: "Mēs ceram, ka mūsu priekšlikums ir pieņemams". Komisijas projekta vadītājs 2004. gada 20. decembra atbildē norādīja, ka „vēlos Jūs informēt, ka šajā posmā es nevaru Jums sniegt nekāda veida vienošanos tādā formātā, kādu Jūs piedāvājāt, šādu iemeslu dēļ: Es nekad neesmu saņēmis nevienu oficiālu priekšlikumu no [L] kundzes; patiesībā mēs tikāmies 2004. gada jūnijā, kad mēs apspriedām šos jautājumus, bet es nekad nesaņēmu nekādas atsauksmes par jebkādām diskusijām par šā jautājuma iznākumu. Pirmā reakcija pēc šīs sanāksmes bija [sūdzības iesniedzēja] vēstule tieši komisāram Nīlsonam (..) Līdz papildu informācijas saņemšanai es neredzu iemeslu mainīt savu novērtējumu par projekta grupas un grupas vadītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti (..)."

(11) Sākotnējais 2004. gada 9. februāra e-pasts franču valodā ir izklāstīts iepriekš 7. zemsvītras piezīmē.

(12) Oriģinālvalodā holandiešu valodā: "Mondeling werd zijdens the Commissie voorgesteld dat ik mijn klacht daarop zou intrekken. Ik ervoer dit als druk".