Strasbūrā, 2006. gada 13. martā

Cienījamā K. kundze!

2004. gada 11. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par iekasēšanas rīkojumiem MII00261, MII01728 un MII01825 (par summu EUR 17 000), kas adresēti gan uzņēmumam Film après Film, gan sūdzības iesniedzējam.

2004. gada 20. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 28. februārī. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 2. maijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Es atvainojos par laiku, kas nepieciešams, lai pabeigtu manu izmeklēšanu.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir kinorežisors, kas iesniedz sūdzību privāta uzņēmuma "Film après Film" vārdā. Komisija 1996. gadā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 6/96 MEDIA attīstības programmas ietvaros. Sūdzības iesniedzējs uzņēmuma Film après Film vārdā iesniedza projekta priekšlikumu dokumentālajai filmai “Le nuage d'automne est fuyant plus fuyant encore” iepriekš minētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šī pilnmetrāžas dokumentālā filma bija veltīta stāstam par jaunu Ķīnas aktrisi, kura bija atstājusi Ķīnu, lai kļūtu par aktrisi Parīzē, jo viņas vecāki, bijušie Pekinas operas aktieri, astoņus gadus bija ieslodzīti Mao pāraudzināšanas kampaņas laikā.

Sūdzības iesniedzēja projekta priekšlikums tika pieņemts. 1997. gada 28. aprīlī viņa Film après Film vārdā parakstīja līgumu ar Komisiju programmas MEDIA Development ietvaros. Saskaņā ar šo līgumu Nr. 9606DE10169FR Komisija piešķīra sūdzības iesniedzējam aizdevumu ECU 17 000 apmērā (1). Saskaņā ar Līguma vispārīgo noteikumu 2.1. punkta a) apakšpunktu sūdzības iesniedzējam bija jāatmaksā pirmie 25 % no aizdevuma 12 mēnešu laikā no pirmā maksājuma veikšanas dienas. Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma Komisija 1998. gada 2. jūnijā pagarināja termiņu pirmo 25 % MEDIA Development aizdevuma atmaksai. Tā kā uzņēmums nebija paredzējis ikgadējo atjauninājumu paketi, Komisija 1999. gada 18. augustā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā patur tiesības izbeigt aizdevuma līgumu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu summu EUR 16 900 apmērā. Komisija 2000. gadā nosūtīja sūdzības iesniedzējam trīs iekasēšanas rīkojumus (MII-00261 par EUR 4 050, MII-01728 par EUR 4 250 un MII-01825 par EUR 4250). 2004. gada 31. janvārī sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts paziņojums par parādu Nr. 3240508573 EUR 16 800 apmērā.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 26. martā nosūtīja vēstuli Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātam, pieprasot Komisijai atteikties no parāda, jo viņas uzņēmums nespēja atmaksāt šo parādu savas nedrošās finansiālās situācijas dēļ. Viņas lūgums netika apmierināts.

2004. gada 11. novembrī sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību ombudam, apgalvojot, ka Komisija ir nepamatoti atteikusies atteikties no viņas uzņēmuma iepriekš minētā parāda.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā paskaidroja, ka EUR 17 000, kas iegūti no programmas “MEDIA Development”, ļāva viņai piedalīties Amsterdamā organizētā forumā, nodarboties ar filmēšanu Barselonā un filmēt Pekinā, lai iegūtu pierādījumus, ka Ķīnas jaunās aktrises vecāki piekritīs atklāt stāstus par savu laiku cietumā. Vizītes laikā Pekinā viņa ieguva 22 kasetes ar 40' un fragmentāru filmu ar 5'. Turklāt viņa bija nosūtījusi vairākas lietas Francijas televīzijas kanāliem, kā arī lūgusi finansiālu atbalstu no CNC (Centre national de la cinématographie). Tomēr viņa nevarēja atrast izplatītāju vai līdzražotāju. Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka viņa ir veikusi visu iespējamo, lai saņemtu aizdevumu no programmas “MEDIA Development”.

Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņai nav citu līdzekļu, lai nomaksātu sava uzņēmuma parādu, kā vien nodrošināt Komisiju ar kasetēm un izvilkumu plēvi.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Rezumējot Komisija savā atzinumā izteica šādas piezīmes:

Saistībā ar MEDIA Development programmas izveidi uzņēmumam Film après Film, ko pārstāv sūdzības iesniedzējs, tika piešķirts aizdevums ECU 17 000 apmērā, lai izstrādātu audiovizuālo projektu ar nosaukumu "Le nuage d'automne est fuyant plus fuyant encore". Saskaņā ar 1997. gada 28. aprīlī parakstīto līgumu Nr. 9606DE10169FR sūdzības iesniedzējs saņēma ECU 8500 1997. gada 21. maijā pēc līguma parakstīšanas un ECU 8500 1997. gada 20. augustā pēc starpposma ziņojuma apstiprināšanas.

Saskaņā ar līgumu un tā pielikumiem Komisija piešķīra Film après Film bezprocentu aizdevumu, kas nepārsniedz ECU 17 000 vai 50 % no projekta izstrādes faktiskajiem izdevumiem. Film après Film bija jāizmanto aizdevums tikai, vienīgi un tieši, lai segtu pienācīgas projekta izstrādes izmaksas kā audiovizuālu darbu saskaņā ar līgumu un pamatojoties uz pievienoto attīstības budžetu.

Saskaņā ar iepriekš minētā līguma I pielikuma 2.2. punktu aizdevuma atmaksa Komisijai bija jāveic šādi:

25 % (ECU 4250) 12 mēneši no pirmās iemaksas dienas (1998. gada 21. maijs);

25 % (ECU 4250) 24 mēnešus pēc pirmās iemaksas dienas (1999. gada 21. maijs);

un nesamaksātās summas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc audiovizuālā darba galvenās fotografēšanas pirmās dienas.

Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija saņēmis pirmo rīkojumu par 4 050 EUR (MII00261) atmaksu, tas lūdza atlikt pirmā maksājuma atmaksu, kam Komisija piekrita. Saskaņā ar šo lēmumu pirmais maksājums bija jāatmaksā vēlākais 1998. gada 21. novembrī. Tomēr sūdzības iesniedzējs 1999. gada 20. janvārī un 1999. gada 22. oktobrī veica tikai divas daļējas atmaksas EUR 100 apmērā.

2000. gada 25. aprīlī Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam otro rīkojumu atmaksāt EUR 4250 (MII01728) un atgādināja, ka summa EUR 4050 apmērā no pirmā maksājuma paliek nesamaksāta. Komisija uzsvēra sūdzības iesniedzējam, ka visas atlikušās summas ir jāsamaksā līdz 2000. gada 28. aprīlim.

Tā kā netika veikti nekādi papildu atmaksājumi, Komisija 2000. gada 23. jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir nolēmusi izbeigt līgumu un, pamatojoties uz vispārīgo nosacījumu 2.3. punkta i) apakšpunktu, pieprasīt nekavējoties atmaksāt visu atlikušo summu. Sūdzības iesniedzējam bija jāsamaksā EUR 16 800, kas atbilst Komisijas aizdotajai naudas summai, no kuras atņemti sūdzības iesniedzēja jau samaksātie EUR 200. Trešais atmaksas rīkojums (MII01825) par summu 8500 EUR apmērā tika adresēts sūdzības iesniedzējam.

Visa atgūstamā summa, proti, EUR 16 800, tika reģistrēta Komisijas grāmatvedības sistēmā ar numuru SI2.293537 (debeta paziņojums Nr. 3240508573) ar termiņu 2004. gada 15. februāris, pēc kura no sūdzības iesniedzēja varēja atgūt procentus pēc Eiropas Centrālās bankas REFI tarifa + 1,5 % gadā.

Sūdzības iesniedzējs nav atmaksājis summu EUR 16 800 apmērā.

Budžeta ģenerāldirektorāts 2004. gada 8. aprīlī nosūtīja atgādinājuma vēstuli un 2004. gada 4. jūnijā – oficiālu paziņojumu. Sūdzības iesniedzēja atbildēja ar nedatētu vēstuli, uz kuru viņa atsaucās 2004. gada 27. aprīļa e-pasta vēstulē, aprakstot savu grūto finansiālo situāciju, un lūdza atteikties no parāda. Grāmatvedības dienests (Budžeta ĢD) 2004. gada 27. aprīlī atbildēja ar e-pasta vēstuli, paskaidrojot, ka tam nav pilnvaru atteikties no parāda, jo šī kompetence šajā gadījumā no 2005. gada 1. janvāra ir tikai Izglītības un kultūras ĢD un Informācijas sabiedrības ĢD kredītrīkotāju kompetencē. Grāmatvedības dienesti 2004. gada 4. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējai oficiālu paziņojuma vēstuli par viņas parādu EUR 16 800 apmērā.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 15. jūnija vēstulē vēlreiz norādīja, ka viņai nav iespējas atmaksāt parādu, un informēja Komisiju par savu sūdzību Eiropas ombudam.

Atteikšanās no atgūšanas ir atbildīgā kredītrīkotāja prerogatīva, un tā ir iespējama tikai ārkārtas apstākļos, kas uzskaitīti Finanšu regulas 73. pantā un tās īstenošanas noteikumu 87. pantā. Šajos noteikumos ir paredzētas trīs ierobežotas un izsmeļošas situācijas, kurās varētu paredzēt atteikšanos no atgūšanas:

• atgūšanas paredzamās izmaksas pārsniegtu atgūstamā parāda summu, un atteikšanās nekaitētu Kopienu tēlam;
• debitoru parādu nevar atgūt tā vecuma vai parādnieka maksātnespējas dēļ (prasot pierādītu likvidāciju ar likvidatora vai bankrota vēstuli un/vai izslēgšanu no komercreģistra; parādnieka bankrots ar bankrota administratora apstiprinājumu (franču valodā: curateur d'absence d'actifs);
• atgūšana kaitē proporcionalitātes principam.

Šie noteikumi nerada tiesības atteikties, bet, gluži pretēji, ierobežo atteikšanās iespējas, attiecinot tās tikai uz apstākļiem, kas šajā gadījumā nepastāv.

Attiecīgais uzņēmums faktiski joprojām ir reģistrēts kā privāts uzņēmums un nav ne likvidācijas, ne bankrota stadijā (2). Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju uzņēmums izbeidza darbību 2003. gada 20. martā. Tomēr Komisija apgalvoja, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzējas 2004. gada 11. novembra vēstuli viņa joprojām meklē TV kanālu un producentu. Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja vairākkārt ir atsaukusies uz savām finansiālajām grūtībām, nekad nesniedzot pierādījumus par maksātnespēju vai nepieprasot parāda sadalījumu.

Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām un tāpēc Komisijai nav iespējams atteikties no parāda.

Saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 85. pantu Komisija var piešķirt papildu termiņu maksājuma veikšanai tikai pēc debitora rakstiska pieprasījuma, pienācīgi norādot iemeslus, un ar noteikumu, ka debitors apņemas maksāt procentus un iesniedz finanšu garantiju, kas sedz nesamaksāto parādu gan pamatsummas, gan procentu apmērā.

Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis šādu maksājuma pieprasījumu, bet ir tikai apstiprinājis, ka atmaksa nav iespējama.

Komisija uzsvēra, ka 2004. gada 27. aprīlī sūdzības iesniedzēja saņēma atbildi uz savu 2004. gada 26. marta vēstuli pa e-pastu un parasto pastu. Kredītrīkotājs apstiprināja parādu, un grāmatvedības dienesti 2004. gada 4. jūnijā nosūtīja viņai oficiālu paziņojumu.

Komisija uzskatīja, ka tā ir rīkojusies saskaņā ar labas pārvaldības principiem, un lūdza ombudu noraidīt sūdzību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja uzturēja savu sūdzību un īsumā izteica šādus apsvērumus. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Film après Film finanšu resursi, nav biroja, nav automašīnas, nav datora, nav darbinieku vai projektu. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņai pat nav pietiekamu finanšu resursu, lai svītrotu savu uzņēmumu no komercreģistra.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas mēģinājumiem iegūt citu producentu savam projektam un atjaunot Film après Film darbību viņa apstiprina, ka šie mēģinājumi nebija veiksmīgi.

Sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka viņa paļaujas uz to, ka programma “MEDIA Development” nodrošinās atbalstu, kas viņai vajadzīgs filmu producēšanai. Pēc viņas domām, viņa ir centusies atmaksāt daļu no summas, kamēr tas vēl bija iespējams. Tomēr tas vairs nav iespējams. Sūdzības iesniedzēja ierosināja, ka viņa varētu strādāt bez samaksas par MEDIA Development programmu.

Lēmums

1 Komisija ir nepamatoti atteikusies atteikties no sūdzības iesniedzēja parāda

1.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija ir nepamatoti atteikusies atteikties no viņas parāda. Komisija 2000. gadā nosūtīja sūdzības iesniedzējam trīs iekasēšanas rīkojumus: MII-00261 par EUR 4 050, MII-01728 par EUR 4 250 un MII-01825 par EUR 8500. 2004. gada 31. janvārī sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts paziņojums par parādu Nr. 3240508573 EUR 16 800 apmērā. Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 26. martā nosūtīja vēstuli Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātam, prasot Komisijai atteikties no parāda, jo viņas uzņēmums nespēja atmaksāt parādu savas nedrošās finansiālās situācijas dēļ. Pieprasījums tika noraidīts.

1.2 Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka atteikšanās no atgūšanas ir atbildīgā kredītrīkotāja prerogatīva un tā ir iespējama tikai ārkārtas apstākļos, kas uzskaitīti Finanšu regulas 73. pantā un tās īstenošanas noteikumu 87. pantā. Šajos noteikumos ir paredzēti trīs ierobežoti un izsmeļoši apstākļi, kuros varētu paredzēt atteikšanos no atgūšanas:

• atgūšanas paredzamās izmaksas pārsniegtu atgūstamā parāda summu, un atteikšanās nekaitētu Kopienu tēlam;
• debitoru parādu nevar atgūt tā vecuma vai parādnieka maksātnespējas dēļ (prasot pierādītu likvidāciju ar likvidatora vai bankrota vēstuli un/vai izslēgšanu no komercreģistra; parādnieka bankrots ar bankrota administratora apstiprinājumu (franču valodā: curateur d'absence d'actifs);
• atgūšana kaitē proporcionalitātes principam.

Šie noteikumi nerada tiesības atteikties, bet, gluži pretēji, ierobežo atteikšanās iespējas, attiecinot tās tikai uz apstākļiem, kas šajā gadījumā nepastāv.

1.3 Komisija apgalvoja, ka attiecīgais uzņēmums faktiski joprojām ir reģistrēts kā privāts uzņēmums un tas nav ne likvidācijas, ne bankrota stadijā (3). Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju uzņēmums izbeidza darbību 2003. gada 20. martā. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzējas 2004. gada 11. novembrī nosūtīto vēstuli viņa joprojām meklēja TV kanālu un producentu. Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēja vairākkārt ir atsaukusies uz savām finansiālajām grūtībām, nekad nesniedzot pierādījumus par maksātnespēju vai nepieprasot parāda sadalījumu. Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs neietilpst nevienā no iepriekš minētajām trim kategorijām un tāpēc Komisijai nav iespējams atteikties no parāda.

1.4 Ombuds atgādina, ka Finanšu regulas 73. pantā (4) ir noteikts:

"Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs plāno atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam saskaņā ar īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam."

Turklāt Finanšu regulas īstenošanas noteikumu (5) 87. pantā, kura pamatā ir Finanšu regulas 73. pants, ir noteikts:

"Atbildīgais kredītrīkotājs var atteikties no konstatētā debitoru parāda pilnīgas vai daļējas atgūšanas tikai šādos gadījumos:

a) ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamo summu un atteikšanās nekaitētu Kopienas tēlam;

b) ja debitoru parādu nevar atgūt, ņemot vērā tā vecumu vai parādnieka maksātnespēju;

c) ja atgūšana nav saderīga ar proporcionalitātes principu."

1.5 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 87. pantu Komisija var atteikties no parāda atgūšanas tikai minētajā pantā paredzētajos gadījumos. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja lūdza Komisiju atteikties no viņas uzņēmuma parāda, būtībā pamatojoties uz iepriekš minēto noteikumu, kas attiecas uz "parādnieka maksātnespēju". Komisija noraidīja pieprasījumu galvenokārt tāpēc, ka sūdzības iesniedzēja uzņēmums nebija ne likvidācijas, ne bankrota stadijā un sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis pierādījumus par parādnieka maksātnespēju. Šajā sakarā ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav apšaubījis to faktu precizitāti, uz kuriem Komisija balstīja savu apstrīdēto lēmumu.

1.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi pietiekamu un pamatotu pamatojumu lēmumam noraidīt sūdzības iesniedzējas prasību par atteikšanos no viņas uzņēmuma parāda atgūšanas .. Tādēļ ombuds nepiekrīt sūdzības iesniedzējas apgalvojumam, ka Komisija ir nepamatoti atteikusies atteikties no viņas parāda.

1.7 Tādējādi ombuds nekonstatē, ka Komisija šajā jautājumā būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) ECU = EUR. Komisija savā sarakstē ar sūdzības iesniedzēju, sākot no 1999. gada 18. augusta, atsaucas uz EUR.

(2) Komisija savam atzinumam ir pievienojusi atgūšanas rīkojuma MII-00261 kopiju kopā ar 2005. gada 10. janvāra informācijas lapu, kurā ietverta informācija par privāta uzņēmuma Film après Film pastāvēšanu Francijas Tirdzniecības tribunāla sekretārā Parīzē.

(3) Komisija savam atzinumam ir pievienojusi atgūšanas rīkojuma MII-00261 kopiju kopā ar 2005. gada 10. janvāra informācijas lapu, kurā ietverta informācija par privāta uzņēmuma Film après Film pastāvēšanu Francijas Tirdzniecības tribunāla sekretārā Parīzē.

(4) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

(5) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.).