Strasbūrā, 2005. gada 15. decembrī

Godātais M. kungs!

2004. gada 11. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi Jūsu sūdzības par to, ka Grieķijas iestādes Jūs neatzīst par ķīmijas inženieri, pamatojoties uz Jūsu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta Apvienotajā Karalistē, par materiālu inženieri, un jo īpaši par to, ka Komisijas Direktīvas 89/48/EEK interpretācija attiecībā uz Jūsu lietu ir pārāk vienkāršota.

2004. gada 20. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 5. aprīlī. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 30. maijā.

2005. gada 15. novembrī Jums pa e-pastu tika lūgts paskaidrot ombudam, vai Jūs esat iesniedzis prasību Grieķijas tiesā saistībā ar Grieķijas iestāžu atteikumu atzīt Jūs par ķīmijas inženieri. Ar 2005. gada 23. novembra e-pasta vēstuli Jūs informējāt mani, ka esat iesniedzis Grieķijas Valsts padomē prasību atcelt Padomes Lēmumu Nr. 64/2003 par augstākās izglītības diplomu profesionālās līdzvērtības atzīšanu, kas attiecās uz Jūsu lietu. Pēc pieprasījuma es no Grieķijas Valsts padomes esmu saņēmis šīs prasības kopiju.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Lai izvairītos no pārpratumiem, ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Eiropas Ombuda statūtos ir īpaši noteikts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību. Tāpēc ombuda izmeklēšanas par Jūsu sūdzību ir vērstas uz to, lai pārbaudītu, vai Komisijas darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 6. decembrī Grieķijas kompetentajai iestādei – Augstākās izglītības diplomu profesionālās līdzvērtības atzīšanas padomei (SAEI) – iesniedza pieteikumu, lai panāktu, ka tiek atzītas viņa tiesības Grieķijā praktizēt ķīmijas inženiera profesijā, pamatojoties uz augstākās izglītības diplomiem un profesionālo kvalifikāciju, ko viņš ieguvis Apvienotajā Karalistē (AK). Ar Lēmumu Nr. 64/2003 SAEI noraidīja iepriekš minēto sūdzības iesniedzēja pieteikumu, jo sūdzības iesniedzējs nebija ieguvis nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, lai praktizētu ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 12. jūlija un 2002. gada 18. septembra vēstulēs sūdzējās Eiropas Komisijai par to, ka Grieķija ir pārkāpusi viņa tiesības saskaņā ar EK līgumu un Padomes 1998. gada 21. decembra Direktīvu 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (1) (Direktīva 89/48/EEK), strādāt ķīmijas inženiera profesijā Grieķijā, pamatojoties uz augstākās izglītības diplomiem un profesionālo kvalifikāciju, ko viņš ieguvis Apvienotajā Karalistē. Pēc plašas sarakstes starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju Komisija 2003. gada 10. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa lietas materiālos, šķiet, nav pierādījumu par iespējamu Kopienas tiesību aktu pārkāpumu, jo, lai gan no Apvienotās Karalistes "Inženieru padomes" nosūtītā dokumenta izrietēja, ka sūdzības iesniedzējam ir nepieciešamā kvalifikācija, lai Apvienotajā Karalistē strādātu "Materiālu inženiera" profesijā ar specializāciju polimērzinātnē un tehnoloģijā, tajā pašā dokumentā nebija norādīts a) ka "Materiālu inženiera" profesijā ietverto darbību joma ir līdzvērtīga tai, kas atbilst "Chemical Engineer" profesijai Apvienotajā Karalistē; vai b) sūdzības iesniedzējam ir nepieciešamā kvalifikācija, lai strādātu ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē. Šajā sakarā Komisija 2003. gada 19. februāra vēstulē, kas adresēta sūdzības iesniedzējam, minēja, ka, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes Ķīmijas inženieru institūta un Grieķijas iestāžu sniegto informāciju, sūdzības iesniedzēja uzņemšana par "Chartered Chemical Engineer" Apvienotajā Karalistē, iespējams, atvieglotu viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Grieķijā.

Ar 2004. gada 13. septembra un 2004. gada 12. oktobra vēstulēm sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, kā Komisija ir interpretējusi un piemērojusi Kopienas tiesību aktus viņa lietā, būtībā apgalvojot, ka a) ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes Inženieru padome, kas reglamentē inženiera profesiju Apvienotajā Karalistē, ir apstiprinājusi, ka viņam " ir tiesības strādāt reglamentētajā Materiālu inženiera profesijā ar specializāciju polimērzinātnē un tehnoloģijā" un ka "iepriekš minētā profesionālā atzīšana ir tādā pašā līmenī kā ķīmijas inženierim" , viņa profesija būtu jāuzskata par līdzvērtīgu/līdzvērtīgu " ķīmijas inženiera" profesijai; un b) viņam bija tiesības Grieķijā tikt atzītam par "ķīmisko inženieri ar specializāciju materiālzinātnē un tehnoloģijā". Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa kolēģis, kuram Apvienotajā Karalistē ir tieši tāda pati akadēmiskā kvalifikācija un profesionālās tiesības kā viņam, ir šādi atzīts.

Savā 2004. gada 20. oktobra atbildē Komisija apstiprināja, ka tā nevar veikt nekādus turpmākus pasākumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu, norādot, ka a) Direktīvas 89/48/EEK izpratnē „inženiera profesija” nav uzskatāma par vienu profesiju, jo tā ietver daudzas atšķirīgas specializācijas, kas dažādās dalībvalstīs atšķiras; b) Apvienotās Karalistes iestādes nav apstiprinājušas, ka sūdzības iesniedzējs ir pilnībā kvalificēts kā ķīmijas inženieris Apvienotajā Karalistē; c) Apvienotās Karalistes Inženieru padomes 2003. gada 23. maija vēstulē tikai apstiprināts, ka sūdzības iesniedzējam bija tiesības strādāt Materiālu inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē un ka viņa profesionālā atzīšana bija "līmenī, kas līdzvērtīgs " ķīmijas inženiera līmenim, kas nenozīmēja, ka abu profesiju darbības joma bija vienāda vai ka sūdzības iesniedzējam bija tiesības strādāt ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē; d) attiecībā uz sūdzības iesniedzēja izvirzīto argumentu, ka citi Materiālu inženieri Grieķijā ir atzīti par ķīmijas inženieriem ar specializāciju Materiālzinātnē un tehnoloģijās, uz šā pamata bez papildu informācijas nevarēja konstatēt nekādu diskrimināciju, ņemot vērā to, ka i) fakts, ka Grieķijas iestādes šīm personām ir piešķīrušas kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu, neietilpst Direktīvas 89/48 darbības jomā un nevar ietekmēt šīs direktīvas interpretāciju; un ii) sūdzības iesniedzēja 2002. gada 22. jūlija vēstulē tika norādīts, ka šīs personas strādā arī citās profesijās, kas saistītas ar Materiālu inženiera profesiju.

Pēc tam 2004. gada 11. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas ombudam (2), apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa iepriekš minētās sūdzības par to, ka Grieķijas iestādes neatzīst viņu par ķīmijas inženieri, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta Apvienotajā Karalistē kā materiālu inženieris, un jo īpaši par to, ka Komisijas Direktīvas 89/48/EEK interpretācija attiecībā uz viņa lietu ir pārāk vienkāršota.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā 2005. gada 18. marta atzinumā Komisija kopumā izteica šādus apsvērumus par sūdzības iesniedzēja lietu. Direktīvas 89/48/EEK mērķis ir ļaut personai, kas kādā dalībvalstī ir pilnībā kvalificēta darboties kādā profesijā, strādāt tajā pašā profesijā citā dalībvalstī. Grieķijā Polymer Engineer profesija nepastāv, bet ir plašāka Chemical Engineer profesija. Apvienotajā Karalistē pastāv abas profesijas. Sūdzības iesniedzējs Grieķijas iestādēm lūdza atzīt viņa tiesības strādāt ķīmijas inženiera profesijā Grieķijā. Profesiju savstarpējās atbilstības noteikšana dalībvalstīs ir īpaši sarežģīts uzdevums inženierzinātņu jomā, jo dalībvalstīs ir daudz dažādu nozaru, kuras var uzskatīt par dažādām profesijām. Šādos sarežģītos gadījumos Komisijas dienestiem nav vajadzīgās tehniskās kompetences, lai noteiktu, kura profesija dalībvalstī A atbilst profesijai, kuru profesionālis vēlētos praktizēt dalībvalstī B. Tā kā kompetence organizēt profesijas pieder dalībvalstīm, šo analīzi var balstīt tikai uz kompetento valsts iestāžu sniegto informāciju.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu 2003. gada 7. februāra e-pasta vēstulē Apvienotās Karalistes Ķīmijas inženieru institūts norādīja, ka “akadēmiskās kvalifikācijas un kompetences, kā arī apmācības un pieredzes standarts, kas nepieciešams, lai reģistrētos kā Materiālu institūta profesionāls loceklis, ir salīdzināms ar standartu, kas nepieciešams, lai reģistrētos kā sertificēts ķīmijas inženieris IChemE. Tomēr, lai reģistrētos kā sertificēts ķīmijas inženieris, var būt nepieciešama kvalifikācija, kas jāiegūst citā jomā, un kompetence, apmācība un pieredze, kas jāiegūst citā jomā. Ķīmiskā inženierija ir daudzveidīga profesija, un sertificēti ķīmijas inženieri strādā daudzās dažādās jomās, un ir iespējams, ka kāds, kurš strādā par "polimēru inženieri", varētu kvalificēties kā sertificēts ķīmijas inženieris. Pamatojoties uz šiem skaidrojumiem, Grieķijas iestādes uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs nav kvalificēts kā "ķīmiskais inženieris" Apvienotajā Karalistē, un tāpēc viņam nebija tiesību uz savas kvalifikācijas atzīšanu, lai strādātu ķīmijas inženiera profesijā Grieķijā, pamatojoties uz Direktīvu 89/48/EEK. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka šajā gadījumā nav konstatēti Kopienas tiesību aktu pārkāpumi. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš tika diskriminēts, jo citi materiālu inženieri ar tieši tādu pašu akadēmisko kvalifikāciju un profesionālajām tiesībām Apvienotajā Karalistē Grieķijā tika atzīti par ķīmijas inženieriem ar specializāciju materiālu zinātnē un tehnoloģijā, Komisija atkārtoja to, ko tā bija norādījusi 2004. gada 20. oktobra vēstulē (skatīt d) apakšpunktu).

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs iesniedza plašus un izvērstus apsvērumus (datēti ar 2005. gada 30. maiju) par Komisijas atzinumu, atsaucoties uz Direktīvas 89/48 pārkāpumu un nepareizu piemērošanu no savas puses, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

a) Grieķija nav pienācīgi īstenojusi Direktīvu 89/48;

b) Komisijas atbilde uz viņa iepriekš minēto argumentu, ka Grieķijas iestādes viņu diskriminēja, bija balstīta uz kļūdainu viņa 2002. gada 22. jūlija vēstules interpretāciju;

c) Inženiera ar specializāciju polimēru materiālu zinātnē un tehnoloģijā profesija Grieķijā pastāv kā reglamentēta profesija Direktīvas 89/48/EEK nozīmē, un Komisijai bija jāuzskata, ka SAEI bija pienākums pārbaudīt, kura no deviņām inženieru specialitātēm, kas paredzētas Grieķijas tiesību aktos, ir vistuvākā viņa vispārējai profesionālajai kvalifikācijai, un klasificēt viņu kā inženieri ar šo specializāciju;

d) Licence strādāt reglamentētā ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē nav priekšnoteikums tam, lai Grieķijas iestādes atzītu viņa kā (ķīmiskā) polimēru inženiera profesionālo kvalifikāciju;

e) Iepriekš minēto Apvienotās Karalistes Ķīmijas inženieru institūta 2003. gada 7. februāra e-pasta vēstuli Komisija nepareizi interpretēja un paziņoja viņam tikai 2004. gada oktobrī, pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību;

f) Ķīmijas inženieris un polimēru inženieris nav divas pilnīgi atšķirīgas profesijas Apvienotajā Karalistē, un, kā Apvienotās Karalistes Ķīmijas inženieru institūts bija skaidri ierosinājis, polimēru inženieris var tikt reģistrēts kā sertificēts ķīmijas inženieris, ja viņš atbilst iestādes prasībām;

g) Komisija netieši apstiprināja Grieķijas iestāžu prasību par viņa diplomu akadēmisko līdzvērtību kā priekšnoteikumu viņa kvalifikāciju profesionālās līdzvērtības atzīšanai; un

h) Komisija esot kļūdaini ignorējusi to, ka SAEI kā līdzsvarojošu faktoru nebija ņēmusi vērā viņa profesionālo pieredzi Grieķijā.

Turklāt savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieņemot, ka uz viņa gadījumu neattiecas Direktīva 89/48, Komisijai bija jāpiekrīt, ka SAEI bija jāatzīst viņa profesionālā kvalifikācija, pamatojoties uz EK līguma 43. un 47. pantu, kā to interpretējusi Tiesa lietā 340/89 Vlassopoulou (3), lietā C-319/92 Haim (4) un lietā C-238/98 Hocsman (5). Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norāda, ka būtu jāuzskata, ka Komisija ir apzināti ļāvusi sevi maldināt SAEI, jo pati Komisija piekrita, ka tā paļāvās tikai uz informāciju, ko tai sniedza kompetentās iestādes, pēc tam, kad tā “pārāk vienkāršoti” interpretēja direktīvas principus un noteikumus, ko tā pieņēma viņa gadījumā, un līdz ar to arī attiecībā uz inženiera profesiju, un pēc tam, kad tika klaji pārkāpts nediskriminācijas princips.

Papildu informācija

Savā 2002. gada 12. jūlija vēstulē Komisijai sūdzības iesniedzējs tostarp norādīja, ka, ja SAEI nolemtu noraidīt viņa 2001. gada 6. decembra pieteikumu par viņa tiesību praktizēt ķīmijas inženiera profesijā Grieķijā atzīšanu, viņš apstrīdētu šāda lēmuma likumību Grieķijas tiesās. Tādējādi 2005. gada 15. novembrī sūdzības iesniedzējam pa e-pastu tika lūgts paskaidrot ombudam, vai viņš ir iesniedzis prasību Grieķijas tiesā par viņa iepriekš minētā pieteikuma noraidīšanu. Pēc tam 2005. gada 23. novembrī nosūtītajā e-pastā sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņš Grieķijas Valsts padomē ir iesniedzis prasību atcelt SAEI lēmumu 64/2003 (ar reģistrācijas numuru 6348/2.9.2003). Tajā pašā e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Grieķijas Valsts padome savos lēmumos 4753/1997 un 2070/1999 jau ir izskatījusi viņa lietu, norādot, ka ir piemērojama Direktīva 89/48/EEK. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš uzskata, ka Komisijas iejaukšanās varētu būt efektīvs līdzeklis, lai novērstu Grieķijas iestāžu patvaļību viņa lietā, un ka Valsts padome nepārbaudīs, vai Komisija ir izpildījusi savus EK līguma uzraudzītājas pienākumus.

Pēc viņa pieprasījuma ombuds no Grieķijas Valsts padomes saņēma sūdzības iesniedzēja iesniegtās iepriekš minētās prasības kopiju. Šajā prasībā sūdzības iesniedzējs apstrīd SAEI Lēmuma Nr. 64/2003 likumību, atsaucoties uz Direktīvas 89/48 pārkāpumu un nepareizu piemērošanu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

a) Grieķija nav pienācīgi īstenojusi Direktīvu 89/48;

b) Inženiera ar specializāciju polimēru materiālu zinātnē un tehnoloģijā profesija Grieķijā pastāv kā reglamentēta profesija Direktīvas 89/48/EEK nozīmē, un SAEI bija jāpārbauda, kura no deviņām inženieru specialitātēm, kas paredzētas Grieķijas tiesību aktos, bija vistuvākā viņa vispārējai profesionālajai kvalifikācijai, un jāklasificē viņu kā šīs specializācijas inženieri;

c) Licence strādāt reglamentētā ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē nav priekšnoteikums tam, lai Grieķijas iestādes atzītu viņa kā (ķīmiskā) polimēru inženiera profesionālo kvalifikāciju;

d) Apstrīdētais lēmums balstās uz Apvienotās Karalistes Ķīmisko inženieru institūta dokumentu, kas viņam nav paziņots, pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību;

e) Chemical Engineer un Polymer Engineer nav divas pilnīgi atšķirīgas profesijas Apvienotajā Karalistē;

f) Apstrīdētajā lēmumā nevarēja pieprasīt viņa diplomu akadēmisko līdzvērtību kā priekšnoteikumu viņa kvalifikāciju profesionālās līdzvērtības atzīšanai; un

g) SAEI kā līdzsvarojošu faktoru nav ņēmusi vērā viņa profesionālo pieredzi Grieķijā.

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieņemot, ka uz viņa gadījumu neattiecas Direktīva 89/48, SAEI bija jāatzīst viņa profesionālā kvalifikācija, pamatojoties uz EK līguma 43. un 47. pantu, kā to interpretējusi Tiesa lietā 340/89 Vlassopoulou (6), lietā C-319/92 Haim (7) un lietā C-238/98 Hocsman (8).

Lēmums

1 Iespējamā nespēja pienācīgi izskatīt sūdzības iesniedzēja Komisijai iesniegto sūdzību par pārkāpumu

1.1 2001. gada 6. decembrī sūdzības iesniedzējs Grieķijas kompetentajai iestādei - Augstākās izglītības diplomu profesionālās līdzvērtības atzīšanas padomei (SAEI) - iesniedza pieteikumu, lai panāktu, ka tiek atzītas viņa tiesības Grieķijā praktizēt ķīmijas inženiera profesijā, pamatojoties uz augstākās izglītības diplomiem un profesionālo kvalifikāciju, ko viņš ieguvis Apvienotajā Karalistē (UK). Ar Lēmumu Nr. 64/2003 SAEI noraidīja iepriekš minēto sūdzības iesniedzēja pieteikumu, jo sūdzības iesniedzējs nebija ieguvis nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, lai praktizētu ķīmijas inženiera profesijā Apvienotajā Karalistē. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 12. jūlija un 2002. gada 18. septembra vēstulēs sūdzējās Eiropas Komisijai par to, ka Grieķija ir pārkāpusi viņa tiesības saskaņā ar EK līgumu un Padomes 1998. gada 21. decembra Direktīvu 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību [9] ("Direktīva 89/48/EEK"), lai Grieķijā strādātu ķīmijas inženiera profesijā, pamatojoties uz augstākās izglītības diplomiem un profesionālo kvalifikāciju, ko viņš ieguvis Apvienotajā Karalistē. Pēc plašas sarakstes starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju Komisija 2003. gada 10. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa lietas materiālos nav pierādījumu par iespējamu Kopienas tiesību aktu pārkāpumu. Ar 2004. gada 13. septembra un 2004. gada 12. oktobra vēstulēm sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, kā Komisija ir interpretējusi un piemērojusi Kopienas tiesību aktus viņa lietā. Savā 2004. gada 20. oktobra atbildē Komisija apstiprināja, ka tā nevar veikt nekādus turpmākus pasākumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu. Pēc tam 2004. gada 11. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas ombudam, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa iepriekš minētās sūdzības par to, ka Grieķijas iestādes neatzīst viņu par ķīmijas inženieri, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta Apvienotajā Karalistē kā materiālu inženieris, un jo īpaši par to, ka Komisijas Direktīvas 89/48/EEK interpretācija attiecībā uz viņa lietu ir pārāk vienkāršota.

1.2 Komisija 2005. gada 18. marta atzinumā izskaidroja un aizstāvēja savu rīcību, izskatot sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu.

1.3 Sūdzības iesniedzējs iesniedza plašus un izvērstus apsvērumus (datēti ar 2005. gada 30. maiju) par Komisijas atzinumu, atsaucoties uz Direktīvas 89/48 pārkāpumu un nepareizu piemērošanu no savas puses, pamatojoties uz vairākiem argumentiem. Turklāt savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieņemot, ka uz viņa gadījumu neattiecas Direktīva 89/48, Komisijai bija jāpiekrīt, ka SAEI bija jāatzīst viņa profesionālā kvalifikācija, pamatojoties uz EK līguma 43. un 47. pantu, kā to interpretējusi Kopienu Tiesa lietā 340/89 Vlassopoulou (10), lietā C-319/92 Haim (11) un lietā C-238/98 Hocsman (12). Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norāda, ka būtu jāuzskata, ka Komisija ir apzināti ļāvusi sevi maldināt SAEI, jo pati Komisija piekrita, ka tā paļāvās tikai uz informāciju, ko tai sniedza kompetentās iestādes, pēc tam, kad tā “pārāk vienkāršoti” interpretēja direktīvas principus un noteikumus, ko tā pieņēma viņa gadījumā, un līdz ar to arī attiecībā uz inženiera profesiju, un pēc tam, kad tika klaji pārkāpts nediskriminācijas princips.

1.4 Savā 2002. gada 12. jūlija vēstulē Komisijai sūdzības iesniedzējs cita starpā norādīja, ka, ja SAEI nolemtu noraidīt viņa 2001. gada 6. decembra pieteikumu par viņa tiesību atzīšanu strādāt ķīmijas inženiera profesijā Grieķijā, viņš apstrīdētu šāda lēmuma likumību Grieķijas tiesās. Tādējādi 2005. gada 15. novembrī sūdzības iesniedzējam pa e-pastu tika lūgts paskaidrot ombudam, vai viņš ir iesniedzis prasību Grieķijas tiesā par viņa iepriekš minētā pieteikuma noraidīšanu. Pēc tam 2005. gada 23. novembrī nosūtītajā e-pastā sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņš Grieķijas Valsts padomē ir iesniedzis prasību atcelt SAEI lēmumu 64/2003 (ar reģistrācijas numuru 6348/2.9.2003). Tajā pašā e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Grieķijas Valsts padome savos lēmumos 4753/1997 un 2070/1999 jau ir izskatījusi viņa lietu, norādot, ka ir piemērojama Direktīva 89/48/EEK. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš uzskata, ka Komisijas iejaukšanās varētu būt efektīvs līdzeklis, lai novērstu Grieķijas iestāžu patvaļību viņa lietā, un ka Valsts padome nepārbaudīs, vai Komisija ir izpildījusi savus EK līguma uzraudzītājas pienākumus.

1.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsaucēm uz Grieķijas Valsts padomes Lēmumiem 4753/1997 un 2070/1999 ombuds norāda, ka Grieķijas Valsts padome savā Lēmumā 4753/1997 tikai konstatēja, ka, ņemot vērā diplomus, ko sūdzības iesniedzējs bija ieguvis Apvienotajā Karalistē, sūdzības iesniedzējam bija tiesības celt prasību par to, ka valdība nav transponējusi Direktīvu 89/48/EEK Grieķijas tiesību sistēmā, lai, pamatojoties uz šo direktīvu, panāktu viņa kā ķīmijas inženiera profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Grieķijā. Tomēr Valsts padome savos lēmumos 4753/1997 un 2070/1999 ne skaidri, ne netieši nenorādīja, ka Direktīva 89/48/EEK faktiski attiecas uz sūdzības iesniedzēja lietu.

1.6 Turklāt pēc ombuda lūguma viņš no Grieķijas Valsts padomes saņēma sūdzības iesniedzēja iesniegtās prasības kopiju. Šajā prasībā sūdzības iesniedzējs apstrīd SAEI Lēmuma Nr. 64/2003 likumību, atsaucoties uz Direktīvas 89/48 pārkāpumu un nepareizu piemērošanu, pamatojoties uz vairākiem argumentiem, kas pēc būtības ir identiski tiem, kas minēti sūdzības iesniedzēja sūdzībā ombudam un viņa apsvērumos par Komisijas atzinumu. Turklāt tajā pašā prasībā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieņemot, ka uz viņa gadījumu neattiecas Direktīva 89/48, SAEI bija jāatzīst viņa profesionālā kvalifikācija, pamatojoties uz EK līguma 43. un 47. pantu, kā to interpretējusi Kopienu Tiesa lietā 340/89 Vlassopoulou (13), lietā C-319/92 Haim (14) un lietā C-238/98 Hocsman (15).

1.7 Kā noteikts EKL 195. pantā, "[j]a Eiropas ombuds pilda savus pienākumus, viņš veic izmeklēšanu, ko uzskata par pamatotu [..]. ." Turklāt Eiropas ombuda statūtu 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka " ombuds pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzības saņemšanas veic visas izmeklēšanas, ko viņš uzskata par pamatotām, lai noskaidrotu visas aizdomas par administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu un struktūru darbībā." Lemjot par to, vai sūdzības turpmāka izmeklēšana un izskatīšana ir pamatota, ombuds jo īpaši pārbauda, vai sūdzības pamatotības novērtējums ietver tādu juridisku vai faktisku jautājumu pārbaudi, kas izvirzīti prasībā, kura iesniegta Kopienas vai valsts tiesā (16). Tas ir vēl jo svarīgāk, ja sūdzība attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar valsts tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, jo valstu tiesas ir labākā situācijā nekā Eiropas Ombuds, lai risinātu šādus jautājumus.

1.8 Pēc sūdzības iesniedzēja sūdzības, viņa apsvērumu par Komisijas atzinumu un prasības atcelt SAEI lēmumu 64/2003, ko sūdzības iesniedzējs 2004. gada 2. septembrī iesniedza Grieķijas Valsts padomē, rūpīgas izskatīšanas ombuds konstatē, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojuma, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzības, jo tā nav pareizi interpretējusi un piemērojusi Direktīvu 89/48/EEK un EK līguma 43. un 47. pantu viņa gadījumā, pamatotības novērtējums ietvertu rūpīgu pārbaudi par jautājumiem, kas izvirzīti sūdzības iesniedzēja prasībā Grieķijas Valsts padomē, tostarp par Grieķijas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu attiecībā uz "Materiālu inženiera ar specializāciju polimērzinātnē un tehnoloģijā" profesionālās darbības regulējumu Grieķijā un to saistību ar darbībām, kas ietilpst Chemical Engineer profesijā, kā to reglamentē minētā dalībvalsts. Šajos apstākļos un lai gan uz sūdzības iesniedzēja "apgalvotajiem faktiem" neattiecas iepriekš minētā tiesvedība (17), jo Komisija nav šīs tiesvedības puse, ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana un iepriekš minētā apgalvojuma izskatīšana nav pamatota, jo būtībā tā būtu divkārša tiesvedība, ko sūdzības iesniedzējs ierosinājis Grieķijas Valsts padomē. Tomēr ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs var atjaunot savu sūdzību ombudam pēc šīs tiesvedības pabeigšanas, jo īpaši, ja Komisija nepārskata savu atbildi uz viņa sūdzību par pārkāpumu vai saglabā nostāju, kas pausta tās atbildēs, kuras izskatītas šajā lēmumā, neraugoties uz to, ka tai ir paziņots Grieķijas Valsts padomes galīgais spriedums viņa lietā vai Tiesas prejudiciāls nolēmums, ko var sniegt pēc Grieķijas Valsts padomes lūguma viņa lietā, kas liek apšaubīt tās atbildes pareizību uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu.

1.9 Savos apsvērumos par Komisijas viedokli sūdzības iesniedzējs pirmo reizi apgalvoja, ka a) Komisija ir nepareizi izpratusi viņa 2002. gada 22. jūlija vēstuli; un b) iepriekš minētā Apvienotās Karalistes Ķīmijas inženieru institūta 2003. gada 7. februāra e-pasta vēstule, uz kuru atsaucās Komisija, viņam tika paziņota tikai 2004. gada oktobrī, pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību. Ombuds norāda, ka šie apgalvojumi, kas attiecas uz Komisijas nostāju iepriekš minētajās 2004. gada 20. oktobra un 2003. gada 10. jūlija vēstulēs, rada papildu jautājumus par sūdzības iesniedzēja sūdzības par pārkāpumu izskatīšanas pareizību, un šķiet, ka pirms tiem nav veiktas atbilstošas administratīvas darbības, kā noteikts Eiropas ombuda statūtu 2. panta 4. punktā. Šādos apstākļos ombuds neuzsāks izmeklēšanu par iepriekš minētajiem jaunajiem apgalvojumiem. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējam ir iespēja iesniegt jaunu sūdzību, ja viņš vēlas turpināt izskatīt šos apgalvojumus.

Secinājums

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka sūdzības turpmāka izmeklēšana un izskatīšana nav pamatota. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

NĀKAMAIS REMARK

Sūdzības iesniedzējs var atjaunot savu sūdzību ombudam pēc tam, kad pabeigta tiesvedība, ko viņš uzsācis Grieķijas Valsts padomē, jo īpaši, ja Komisija nepārskata savu atbildi uz viņa sūdzību par pārkāpumu vai saglabā šajā atbildē pausto nostāju, neraugoties uz to, ka tai ir paziņots Grieķijas Valsts padomes galīgais spriedums viņa lietā vai Tiesas prejudiciāls nolēmums, ko var sniegt pēc Grieķijas Valsts padomes lūguma viņa lietā, kas liek apšaubīt tās atbildes pareizību uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 19/24.01.1989., 16. lpp.

(2) Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 19. septembrī iesniedza ombudam līdzīgu sūdzību (2822/2004/JMA), kas tika noraidīta kā nepieņemama, jo nekas neliecināja par to, ka pirms sūdzības iesniegšanas būtu notikusi atbilstoša administratīva saziņa ar Komisiju.

(3) 1991. gada 11. jūlija spriedums lietā 340/89 Vlassopoulou (Recueil, 2357. lpp.).

(4) Spriedums lietā C-319/92 Haim (Recueil 1994, I-425. lpp., turpmāk tekstā - "spriedums lietā Haim I").

(5) 2000. gada 16. jūlija spriedums lietā C-238/98 Hocsman (Recueil, I-6623. lpp.).

(6) 1991. gada 11. jūlija spriedums lietā 340/89 Vlassopoulou (Recueil, 2357. lpp.).

(7) Spriedums lietā C-319/92 Haim (Recueil 1994, I-425. lpp., turpmāk tekstā - "spriedums lietā Haim I").

(8) 2000. gada 16. jūlija spriedums lietā C-238/98 Hocsman (Recueil, I-6623. lpp.).

(9) OV L 19/24.01.1989., 16. lpp.

(10) 1991. gada 11. jūlija spriedums lietā 340/89 Vlassopoulou (Recueil, 2357. lpp.).

(11) Spriedums lietā C-319/92 Haim (Recueil 1994, I-425. lpp., turpmāk tekstā - "spriedums lietā Haim I").

(12) 2000. gada 16. jūlija spriedums lietā C-238/98 Hocsman (Recueil, I-6623. lpp.).

(13) 1991. gada 11. jūlija spriedums lietā 340/89 Vlassopoulou (Recueil, 2357. lpp.).

(14) Spriedums lietā C-319/92 Haim (Recueil 1994, I-425. lpp., turpmāk tekstā - "spriedums lietā Haim I").

(15) 2000. gada 16. jūlija spriedums lietā C-238/98 Hocsman (Recueil, I-6623. lpp.).

(16) Sal., piemēram, ar lēmuma par sūdzību 803/2004/JMA 1.8. punktu (prasība Kopienas Tiesā).

(17) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu saņemt sūdzības "… par administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā …, izņemot gadījumus, kad par iespējamiem faktiem ir ierosināta vai ir ierosināta tiesvedība."