- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums par to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja sūdzību par aizskarošu izturēšanos (lieta 3487/2025/ET)
Lēmums
Lieta 3487/2025/ET - Uzsākta Pirmdiena | 23 februāris 2026 - Lēmums par Piektdiena | 07 augusts 2026 - Iesaistītā iestāde Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA, Prāga) ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā ) - Valsts Čehija
Sūdzība iesniegta
07/12/2025Sūdzības analīze
08/12/2025Notiek izmeklēšana
15/12/2025Izmeklēšanas rezultāts
07/08/2026
Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību darbā pieņemta darbinieka sūdzību par psiholoģisku vardarbību, ko veicis viņa uzraudzītājs.
Ombuds konstatēja, ka EUSPA nopietni uztvēra apgalvojumus, sāka administratīvu izmeklēšanu, iztaujāja attiecīgās personas un lieciniekus un pēc šīs izmeklēšanas nonāca pie secinājuma. Tādējādi EUSPA ievēroja spēkā esošo procesuālo regulējumu. Ombuds nekonstatēja nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to nekādu administratīvu kļūmi EUSPA veiktajā sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanā.
Tomēr ombude ierosināja EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes šāda veida sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas ES Civildienesta noteikumos paredzētās procesuālās garantijas, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs atsauces gadā sešus mēnešus strādāja Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (EUSPA) ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību. Tās sniedza administratīvā atbalsta pakalpojumus EUSPA vadītāja uzraudzībā.
2. Neilgi pēc EUSPA uzsākšanas sūdzības iesniedzējs pauda bažas par sava uzraudzītāja rīcību un uzskatīja, ka pret viņu tiek vērsta psiholoģiska aizskaršana. Sūdzības iesniedzējs vispirms lūdza palīdzību EUSPA “konfidenciālajam konsultantam” un pēc tam pauda bažas EUSPA Cilvēkresursu departamentā. Sūdzības iesniedzējs arī lūdza pārcelšanu uz citu departamentu.
3. Pēc sākotnējā novērtējuma EUSPA nolēma uzsākt administratīvo izmeklēšanu “ex officio” par apgalvojumiem, ņemot vērā, ka uz sūdzības iesniedzēju neattiecas ES Civildienesta noteikumi un tādējādi viņam nav tiesību lūgt palīdzību saskaņā ar šiem noteikumiem.
4. Administratīvās izmeklēšanas gaitā tika nopratināts sūdzības iesniedzējs un vairāki citi liecinieki. Pēc izmeklēšanas EUSPA secināja, ka savāktie pierādījumi neliecina par rīcību, kas būtu uzskatāma par psiholoģisku vardarbību, un nolēma izbeigt izmeklēšanu bez turpmākas rīcības. EUSPA informēja sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu un sniedza īsu paskaidrojumu par galvenajiem konstatējumiem, kas bija tās lēmuma pamatā.
5. EUSPA lēmuma vēstulē bija norādīts, ka sūdzības iesniedzējs tika nopratināts kā liecinieks lietā.
6. Attiecībā uz EUSPA apgalvojumiem par iespējamu cieņas aizskaršanu, sniedzot pazemojošus komentārus un draudošas piezīmes, EUSPA konstatēja, ka nav sniegti būtiski pierādījumi un ka turklāt pārējās intervējamās personas šos apgalvojumus neapstiprināja. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka uzraudzītājs ir pieprasījis viņam sniegt pakalpojumus personiska rakstura jautājumos, EUSPA konstatēja, ka tas attiecās tikai uz dažiem īsiem tālruņa zvaniem, kuru veikšanai sūdzības iesniedzējs bija brīvprātīgi pieteicies. Attiecībā uz iespējamiem uzvedības modeļiem, kas skar arī citas personas, neviena cita intervētā persona nepieprasīja un neatbalstīja aizskarošu izturēšanos.
7. Sūdzības iesniedzējs pēc tam ieguva piekļuvi izmeklēšanas ziņojuma rediģētai versijai pēc tam, kad bija to pieprasījis saskaņā ar savām tiesībām piekļūt saviem personas datiem.
Izmeklēšana
9. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem sūdzības aspektiem:
- vai EUSPA pienācīgi un saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem izskatīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus;
- vai EUSPA ir pienācīgi izskatījusi apgalvojumus par aizskarošu izturēšanos;
- vai sūdzības iesniedzējam tika nodrošinātas atbilstošas procesuālās garantijas, izskatot attiecīgo sūdzību par aizskarošu izturēšanos.
10. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EUSPA atbildi uz sūdzību un pārbaudīja EUSPA lietas materiālus par šo jautājumu. Pēc tam sūdzības iesniedzējs nosūtīja piezīmes par EUSPA atbildi.
Ombudam iesniegtie argumenti
Sūdzības iesniedzējs
11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EUSPA nav pienācīgi izmeklējusi viņa apgalvojumus par aizskarošu izturēšanos un citu personu apgalvojumus par to pašu uzraudzītāju.
12. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EUSPA nav atzinusi plašāku problemātiskas rīcības modeli, neraugoties uz atkārtotām sūdzībām, pārcelšanas pieprasījumiem un attiecīgā uzraudzītāja personāla mainību.
13. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EUSPA neveica preventīvus pasākumus pietiekami ātri. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pirms oficiālas sūdzības par aizskarošu izturēšanos iesniegšanas viņš vairākkārt ir pieprasījis pārcelšanu, bet viņš tika pārcelts citā amatā tikai pēc tam, kad bija nolēmis izstāties no EUSPA.
14. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka EUSPA nav pietiekami paskaidrojusi, kā konfidencialitāte “neoficiālajā procedūrā” varētu ietekmēt pārsūtīšanas pieprasījumu izskatīšanu un citus aizsardzības pasākumus.
Pēc EUSPA
15. EUSPA norādīja, ka tās aizskarošas izturēšanās novēršanas politika ļauj visām EUSPA strādājošajām personām, tostarp darbiniekiem, kas pieņemti darbā ar darbuzņēmēju starpniecību, piekļūt “neoficiālajai procedūrai”[1]. Lai gan “formālo procedūru” var uzsākt tikai personas, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi, citu personu sniegtā informācija tomēr var būt pamats administratīvās izmeklēšanas uzsākšanai.
16. Lai gan uz sūdzības iesniedzēju Civildienesta noteikumi neattiecās, izpilddirektors nolēma sākt administratīvu izmeklēšanu “ex officio”. EUSPA uzskata, ka šajā lēmumā ir ņemts vērā fakts, ka bažas par attiecīgo uzraudzītāju ir paudušas arī citas personas.
17. EUSPA norādīja, ka tās izmeklēšanas grupa intervēja visas attiecīgās personas un secināja, ka pieejamie pierādījumi neliecina par rīcību, kas atbilst psiholoģiskas vardarbības definīcijai saskaņā ar piemērojamo politiku.
18. EUSPA uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja nepiekrišana iznākumam galvenokārt bija saistīta ar pierādījumu novērtējumu, nevis jebkādiem procedūras trūkumiem izmeklēšanā.
Ombuda novērtējums
19. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu, jo no EUSPA lēmuma, kas paziņots sūdzības iesniedzējam, nebija skaidrs, kā tika piemērots ārējiem līgumslēdzējiem piemērojamais tiesiskais regulējums.
20. Vispirms ir jānosaka tiesiskais regulējums, kas attiecās uz sūdzības iesniedzēja situāciju.
21. Sūdzības iesniedzējs strādāja EUSPA ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību un tāpēc nebija nodarbināts saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem. EUSPA sistēma aizskarošas izturēšanās novēršanai nošķir personas, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi, un personas, kas tajā strādā saskaņā ar līgumiem, kurus reglamentē valsts tiesību akti [2].
22. Lai gan tikai darbinieki, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, var sākt oficiālu procedūru iespējamas aizskarošas izturēšanās gadījumā, EUSPA noteikumi paredz arī mehānismu, ar kura palīdzību var izskatīt līgumslēdzēju izvirzītos apgalvojumus par aizskarošu izturēšanos. Ja EUSPA Cilvēkresursu departamentam tiek darīta zināma pietiekami nopietna informācija, EUSPA var sākt administratīvu izmeklēšanu [3].
23. Šajā gadījumā EUSPA pārbaudīja sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, veica sākotnējo novērtējumu un pēc tam sāka administratīvu izmeklēšanu, kas ir oficiāla faktu vākšanas procedūra saskaņā ar EUSPA iekšējiem noteikumiem. Administratīvā izmeklēšana par uzraudzītāja rīcību tika veikta saskaņā ar administratīvo izmeklēšanu piemērojamo procesuālo regulējumu, bet netika sākta, izmantojot oficiālo palīdzības procedūru, kas pieejama saskaņā ar Civildienesta noteikumiem [4].
24. Tā rezultātā sūdzības iesniedzējam nebija noteiktas procesuālās tiesības, kas būtu pieejamas personām, kuras uzsāk oficiālu aizskarošas izturēšanās procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, tostarp iespēju pieprasīt iecēlējinstitūcijas lēmuma iekšēju pārskatīšanu, izmantojot sūdzību procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu [5].
25. Tomēr tam, ka uz lietu neattiecās formālā aizskaršanas novēršanas procedūra, nevajadzētu liegt sūdzības iesniedzējam aizsardzību, ko sniedz Savienības administratīvo tiesību vispārējie principi. EUSPA joprojām bija saistoši labas pārvaldības principi, tostarp pienākums rūpīgi pārbaudīt apgalvojumus, rīkoties taisnīgi un sniegt atbilstīgu informāciju par procedūras iznākumu [6].
26. Šajā gadījumā ombuda uzdevums nav noteikt, vai ir notikusi psiholoģiska vardarbība. Ombuda novērtējums drīzāk ir vērsts uz to, vai EUSPA ir pareizi piemērojusi spēkā esošo procesuālo regulējumu un ievērojusi labas pārvaldības principus, izskatot sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, tostarp to, vai ir norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
27. Ombuds norāda, ka šajā gadījumā EUSPA izskatīja sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, veica sākotnējo novērtējumu un nolēma, ka apgalvojumi pamato administratīvās izmeklēšanas sākšanu. Tas apliecina EUSPA apņemšanos nodrošināt, ka bažas par iespējamu aizskarošu izturēšanos var izskatīt arī tad, ja tās pauž personas, uz kurām neattiecas ar Civildienesta noteikumiem izveidotais oficiālais satvars.
28. Ombuds arī norāda, ka EUSPA ir iecēlusi izmeklēšanas grupu un pieņēmusi oficiālu izmeklēšanas mandātu. Savukārt izmeklēšanas grupa intervēja sūdzības iesniedzēju un vairākus citus lieciniekus un sagatavoja galīgo izmeklēšanas ziņojumu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, izpilddirektors pieņēma lēmumu šajā jautājumā. Tāpēc EUSPA pareizi piemēroja to pašu procesuālo regulējumu, kas bija spēkā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.
29. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EUSPA nav pienācīgi novērtējusi vairāku sūdzību kumulatīvo nozīmīgumu attiecībā uz vienu un to pašu vadītāju un nav atzinusi plašāku problemātiskas rīcības modeli. Šajā ziņā ombuds norāda, ka EUSPA, lemjot par izmeklēšanas sākšanu, ir skaidri ņēmusi vērā citu personu paustās bažas. Pārbaudot attiecīgo lietu un novērtējot EUSPA atbildi, ombude nav konstatējusi pierādījumus, kas liecinātu, ka EUSPA nav ņēmusi vērā attiecīgo informāciju vai nav izmeklējusi tai iesniegtos apgalvojumus.
30. Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrīt EUSPA izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem. Tomēr ombuds nav konstatējis nekādas norādes par to, ka EUSPA būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot izmeklēšanas laikā savāktos pierādījumus.
31. Attiecībā uz procesuālajām garantijām ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs tika intervēts izmeklēšanas laikā un ka izmeklēšana tika pabeigta EUSPA īstenošanas noteikumos paredzētajā termiņā.
32. Lēmumā, ko sūdzības iesniedzējs saņēma no EUSPA, bija norādīts, ka viņi tika iztaujāti administratīvajā izmeklēšanā kā “liecinieki”. Saskaņā ar EUSPA piemērojamajiem noteikumiem “iespējamā cietušā” statuss ir saistīts ar oficiālu aizskarošas izturēšanās novēršanas procedūru, kas pieejama tikai darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, un tāpēc EUSPA uzskatīja, ka šo iecelšanu nevar piemērot sūdzības iesniedzējam.
33. Tomēr ombuds uzskata, ka termins “liecinieks” pilnībā neatspoguļo sūdzības iesniedzēja lomu procedūrā. Sūdzības iesniedzējs bija persona, kuras apgalvojumi mudināja veikt sākotnējo novērtējumu un galu galā lika EUSPA sākt administratīvo izmeklēšanu. Ja šāda persona tiek minēta tikai kā liecinieks, var rasties iespaids, ka tā ir tikai trešā persona pārbaudāmajos notikumos, nevis persona, kuru tieši skar paustās bažas. Tāpēc ombude uzskata, ka EUSPA varētu lietderīgi apsvērt, vai piemērotāku apzīmējumu, piemēram, “sūdzības iesniedzējs” vai līdzīgu terminu, varētu izmantot turpmākās lietās, kurās iesaistītas personas, kurām nav tiesību lūgt palīdzību, izmantojot oficiālu procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.
34. Ombuds norāda, ka, lai gan sūdzības iesniedzējam nebija tiesību uz procesuālajām garantijām, kas saistītas ar oficiālo procedūru aizskarošas izturēšanās novēršanai, viņam bija tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kas ietver pienākumu norādīt pamatojumu lēmumiem, kuri skar personas intereses.
35. Šajā lietā EUSPA informēja sūdzības iesniedzēju, ka izmeklēšanā nav konstatēti pietiekami pierādījumi par rīcību, kas būtu uzskatāma par psiholoģisku vardarbību, un sniedza īsu paskaidrojumu par galvenajiem konstatējumiem, uz kuriem balstīts šis secinājums. Tāpēc ombude uzskata, ka EUSPA ir pamatojusi savu lēmumu.
36. Ombuds norāda, ka EUSPA pēc tam piešķīra sūdzības iesniedzējam piekļuvi izmeklēšanas ziņojuma un citu attiecīgo dokumentu rediģētai versijai. Šie dokumenti sniedza pilnīgāku paskaidrojumu par lēmuma faktisko un pierādījumu pamatojumu. Lai gan ombuds atzīst, ka sūdzības iesniedzējs oficiāli nebija “iespējamais cietušais” EUSPA noteikumu nozīmē, piemērojamajā regulējumā nekas neliedza EUSPA sniegt sūdzības iesniedzējam sīkāku informāciju par izmeklēšanas rezultātiem.
37. Ombuds uzskata, ka saskaņā ar labu administratīvo praksi, ja darbuzņēmēja vai cita personāla, uz kuru neattiecas Civildienesta noteikumi, izvirzītie apgalvojumi par aizskarošu izturēšanos noved pie administratīvas izmeklēšanas, jebkurai šādai personai būtu jāsaņem skaidra informācija par ievēroto procedūru un tai pieejamajām tiesībām un aizsardzības pasākumiem. Tāpat, ja šāda administratīvā izmeklēšana tiek pabeigta, argumentēta paskaidrojuma sniegšana par iznākumu un to lietas materiālu daļu kopijas, kas tieši attiecas uz šādām personām, piemēram, viņu pašu liecību ieraksti, var palīdzēt tām apliecināt, ka viņu apgalvojumi ir rūpīgi izskatīti, tādējādi padarot nevajadzīgus turpmākus pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem.
38. Tādēļ ombude mudina EUSPA apsvērt iespēju izstrādāt labākas saziņas metodes šādās lietās, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas Civildienesta noteikumi, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.
39. Ombuds arī ņem vērā sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņa pieprasījumi par pārsūtīšanu netika izskatīti agrākā posmā. Saskaņā ar ombudam pieejamo informāciju, šķiet, ir radies pārpratums attiecībā uz saikni starp neoficiālo procedūru un praktiskajiem pasākumiem, ko varētu veikt, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja bažām. Ņemot vērā to, ka konfidenciālie konsultanti nenodod tiem neoficiālajā procedūrā sniegto informāciju, kas ir pilnībā konfidenciāla, EUSPA Cilvēkresursu departaments nebija informēts par iemesliem, kas ir sūdzības iesniedzēja pārcelšanas pieprasījumu pamatā, un tāpēc izskatīja tos saistībā ar parasto personāla politiku. Diemžēl sūdzības iesniedzējs, šķiet, ir uzskatījis, ka neoficiālās procedūras uzsākšana nozīmēja, ka Cilvēkresursu departaments bija informēts par situāciju.
40. Ombuds izprot sūdzības iesniedzēja bažas par ierobežotajām procesuālajām tiesībām, kas pieejamas darbiniekiem, kuri pieņemti darbā ar ārēju darbuzņēmēju starpniecību. Saskaņā ar EUSPA pašreizējo regulējumu personas, uz kurām neattiecas Civildienesta noteikumi, nevar uzsākt oficiālu aizskarošas izturēšanās novēršanas procedūru un tām nav piekļuves Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētajam sūdzību izskatīšanas mehānismam. Tomēr ombuds atzinīgi vērtē EUSPA lēmumu izskatīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, veicot administratīvu izmeklēšanu, neraugoties uz to, ka uz sūdzības iesniedzēju minētais regulējums neattiecas.
41. Ombuds uzskata, ka šī lieta parāda, cik svarīgi ir nodrošināt, lai visām personām, kas strādā ES struktūrās, būtu efektīvi līdzekļi ziņošanai par aizskarošu izturēšanos. Šajā sakarā Ombuds atgādina paraugprakses ieteikumus, kas sniegti pēc Ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas par aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku ES administrācijā un kas mudina ES struktūras darīt pieejamas oficiālas sūdzību procedūras visu kategoriju darbiniekiem, kuri strādā to telpās [7].
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:
Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra, izskatot sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Sūdzības iesniedzējs un EUSPA tiks informēti par šo lēmumu.
Ierosinājums uzlabojumiem
Ombuds ierosina EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes saistībā ar sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, kurās iesaistīti darbinieki, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi, lai nodrošinātu, ka viņi visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.
Teresa Anjinho
Eiropas ombude
Strasbūrā, 2026. gada 7. augustā
[1] Saskaņā ar EUSPA neformālo procedūru persona, kas uzskata, ka ir cietusi no aizskarošas izturēšanās, var sazināties ar konfidenciālu konsultantu pēc savas izvēles. Konfidenciālais konsultants ar cietušā iepriekšēju piekrišanu var uzklausīt otru personu un mēģināt panākt izlīgumu.
[2] EUSPA aizskarošas izturēšanās novēršanas politika, 6.5. un 7.3. iedaļa; EUSPA administratīvās izmeklēšanas noteikumi, 2. panta 1. punkts.
[3] Saskaņā ar EUSPA aizskarošas izturēšanās novēršanas politikas 6.5. iedaļu personas, kas strādā saskaņā ar līgumiem, kurus reglamentē valsts tiesību akti, var vērst cilvēkresursu uzmanību uz apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos. Ja informāciju uzskata par pietiekami nopietnu, var sākt administratīvu izmeklēšanu.
[4] EUSPA administratīvās izmeklēšanas noteikumi, 10. un 11. pants. Noteikumi paredz, ka noteikumus par sākotnējiem novērtējumiem un administratīvo izmeklēšanu pēc analoģijas piemēro personām, kas nodarbinātas saskaņā ar privāttiesību līgumiem un strādā EUSPA telpās, un praktikantiem (2. panta 1. punkts).
[5] Oficiālā aizskarošas izturēšanās novēršanas procedūra ir saistīta ar tiesībām, kas paredzētas Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pantā un 90. panta 2. punktā. Saskaņā ar EUSPA administratīvās izmeklēšanas noteikumu 2. panta 4. punktu “iespējamais cietušais” ir persona, kas ir izvirzījusi apgalvojumus par aizskarošu izturēšanos, izmantojot oficiālu procedūru.
[6] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 18. pants
[7] Eiropas Ombuda ziņojums par cieņu darbā ES iestādēs un aģentūrās: SI/2/2018/AMF
https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/107799