Strasbūrā, 2006. gada 24. martā

Cienījamā O. kundze!

2004. gada 6. jūnijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par to, ka tie nav izmeklējuši Īrijas iestāžu izdarītu ES tiesību aktu pārkāpumu.

Savā 2004. gada 13. jūlija vēstulē es Jūs informēju, ka man nav pilnvaru izskatīt Jūsu sūdzību pret Parlamentu, jo Jūsu sūdzība neattiecas uz administratīvu kļūmi, bet gan uz Lūgumrakstu komitejas lēmumu, kas ir daļa no Parlamenta politiskā darba. Tajā pašā vēstulē es Jūs informēju, ka Jūsu sūdzību par Komisiju esmu pārsūtījis Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 8. septembrī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2004. gada 3. oktobrī.

2004. gada 11. decembrī Jūs nosūtījāt e-pastu par savu lietu. Mans birojs Jums atbildēja ar 2004. gada 15. decembra e-pasta vēstuli. 2004. gada 15., 21., 26. decembrī un 2005. gada 22. un 31. janvārī Jūs nosūtījāt papildu e-pasta vēstules par Jūsu lietu. Mans birojs Jums atbildēja ar 2005. gada 7. februāra e-pasta vēstuli. Jūs nosūtījāt papildu e-pasta vēstules 2005. gada 7. februārī un 29. martā, uz kurām mans birojs atbildēja ar 2005. gada 1. aprīļa e-pasta vēstuli. Šajā e-pastā mans birojs informēja Jūs, ka izmeklēšana attiecās tikai uz Komisijas, nevis Lūgumrakstu komitejas darbībām to iemeslu dēļ, kas paskaidroti manā 2004. gada 13. jūlija vēstulē.

2005. gada 30. jūnijā un 1. jūlijā Jūs nosūtījāt papildu e-pasta vēstules par Jūsu lietu, uz kurām mans birojs atbildēja 2005. gada 5. jūlijā. 2005. gada 6. jūlijā un 16. augustā Jūs nosūtījāt papildu e-pasta vēstules. Jūs 2005. gada 23. augustā nosūtījāt arī faksu ar atsauces numuriem 1426/2001/OV un 1987/2003/PMR. Mans birojs atbildēja ar e-pasta vēstuli 2005. gada 1. septembrī, norādot, ka Jūsu sūdzības atsauces numurs vairs nav 1426/2001/OV vai 1987/2003/PMR, bet 1781/2004/OV.

2005. gada 2. un 13. septembrī Jūs nosūtījāt papildu e-pasta vēstules. Vēstulē, kas tika saņemta manā birojā 2005. gada 10. oktobrī, Jūs norādījāt, ka Jūsu lietu izskata profesors Kremalis Atēnās, un lūdzāt manu biroju zvanīt viņam, lai informētu viņu par izmeklēšanu. 2005. gada 19. oktobrī Jūs nosūtījāt e-pastu ar tādu pašu informāciju. Mans birojs 2005. gada 19. oktobrī piezvanīja Kremalim, informējot viņu, ka lieta vēl tiek izmeklēta. Tomēr Kremalis kungs informēja manu biroju, ka, lai gan viņš jūs ir pārstāvējis jau agrāk, viņš jūs vairs nepārstāv.

Jūs 2005. gada 31. oktobrī nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli, uz kuru mans birojs atbildēja 2005. gada 16. novembrī. 2005. gada 25. novembrī Jūs nosūtījāt vēl vienu e-pastu. 2005. gada 26. novembrī Jūs nosūtījāt faksu ar Īrijas datu aizsardzības komisāra 2005. gada 15. novembra vēstules kopiju. 2005. gada 30. novembrī Jūs nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli, uz kuru mans birojs atbildēja 2005. gada 1. decembrī. 2006. gada 12. februārī Jūs nosūtījāt vēl vienu e-pastu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanas ilgumu.

Sūdzību

Vispārīga informācija

Šī sūdzība ir turpinājums sešām iepriekšējām sūdzībām, ko sūdzības iesniedzējs 2001., 2003. un 2004. gadā iesniedza pret Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un SOLVIT (1) par to, ka Īrijas iestādes, iespējams, ir pārkāpušas ES tiesību aktus saistībā ar sūdzības iesniedzēja Grieķijā iegūtā specializētā medicīnas grāda atzīšanu Īrijā. Ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 3. punktu viņš nevar izskatīt piecas no šīm sūdzībām, jo nav iespējams noteikt sūdzību priekšmetu (atsauces numurs 1426/2001/OV; 1717/2001/OV; 1752/2003/OV; 1987/2003/PMR; 519/2004/OV). Saistībā ar sesto sūdzību lietā 1179/2004/OV ombude informēja sūdzības iesniedzēju, ka, pamatojoties uz EK līguma 195. pantu, nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu par viņas sūdzību.

Par šo iebildumu

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 6. jūnijā iesniedza jaunu sūdzību ombudam. Sūdzības būtiskos faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs, kurš ir Grieķijas un Īrijas valstspiederīgais, no 1992. līdz 1995. gadam praktizēja kā ortopēdiskais ķirurgs Santorini (Grieķija). 1995. gadā Kiklādu medicīnas biedrība atteicās atjaunot viņas reģistrāciju, jo saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto cits ķirurgs vēlējās, lai uz salas būtu ekskluzīva prakse. Sūdzības iesniedzēja šo lietu iesniedza rajona prokuroram, un pēc tam viņa kļuva par vajāšanas un iebiedēšanas objektu.

1995. gadā sūdzības iesniedzēja vērsās arī Īrijas Medicīnas padomē, lai panāktu, ka viņas Grieķijā iegūtā ķirurga kvalifikācija tiktu reģistrēta Īrijā.

Sūdzības iesniedzēja 1997. gadā iesniedza Komisijai sūdzību par Grieķijas iestādēm (atsauces Nr. 97/4608) saistībā ar viņas pieteikumu par piekļuvi ortopēdisko ķirurgu profesijai Grieķijā. Šo lietu Komisija slēdza 1998. gada 24. jūnijā. Sūdzības iesniedzējs arī vērsās pie Grieķijas ombuda saistībā ar šo jautājumu, bet norādīja, ka viņš neko nav darījis, lai aizsargātu savas tiesības.

Tā kā Īrijas Medicīnas padome neatzina viņas kvalifikāciju Grieķijā, sūdzības iesniedzēja vairākas reizes rakstīja Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam (Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD), lai sūdzētos par to, ka Īrijas iestādes neatzīst viņas kvalifikāciju Grieķijā. Sūdzības iesniedzējs arī iesniedza lūgumrakstu (Nr. 642/99) Eiropas Parlamentam, kas tika slēgts 2001. gada 5. martā, un sūdzību Īrijas SOLVIT centram. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Reglamentēto profesiju nodaļas ierēdnis bija “korumpēts un sazvērējies, lai aizsargātu nelabvēlīgu rīcību, kas izriet no viņa personīgās necieņas pret trauksmes cēlēju”, un ka viņš bija “lielisks šādu sazvērestīgu un konfliktējošu interešu piemērs”. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz divām 2003. gada 10. jūnija un 2. marta vēstulēm, ko Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts nosūtīja Īrijas Medicīnas padomei, un vienu 2002. gada 26. augusta vēstuli, ko tas pats ģenerāldirektorāts nosūtīja sūdzības iesniedzējam.

Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2002.–2004. gadā turpināja rakstīt par šo jautājumu dažādiem Komisijas dienestiem, tostarp Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Regulēto profesiju nodaļai.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam izteica šādus apgalvojumus:

1. Komisija pienācīgi neizmeklēja sūdzības iesniedzējas sūdzību, kurā apgalvots, ka Īrijas iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus attiecībā uz to, ka Īrijas Medicīnas padome neatzīst viņas Grieķijā iegūto medicīnisko kvalifikāciju.
2. Parlaments izbeidza sūdzības iesniedzēja lūgumraksta Nr. 642/99 izskatīšanu, neļaujot sūdzības iesniedzējam iesniegt apelāciju vai piekļūt lietas materiāliem.

Ombuda reakcija

Ombuds 2004. gada 13. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam nav pilnvaru izskatīt otro apgalvojumu, jo sūdzības par Parlamenta Lūgumrakstu komitejas lēmumiem neattiecas uz administratīvām kļūmēm, jo šādi lēmumi ir daļa no Parlamenta politiskā darba. Tādēļ ombuds nosūtīja sūdzību Komisijai, lai tā sniegtu atzinumu tikai par pirmo apgalvojumu.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija īsumā izteica šādas piezīmes:

Komisija vispirms norādīja, ka daudzi no sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem neattiecas uz Kopienas tiesību jautājumiem. Tāpēc Komisijas atbilde bija vērsta tikai uz elementiem, kas saistīti ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību pret Grieķiju (Nr. 97/4608), saskaņā ar kuru viņai bija nopietnas grūtības iegūt atļauju praktizēt savu medicīnas specialitāti Grieķijā (ortopēdiskā ķirurģija). Tomēr izrādījās, ka Grieķijas tiesību akti ir pareizi piemēroti un ka viņa ar 1996. gada 30. aprīļa Lēmumu Nr. 99 bija saņēmusi atļauju praktizēt savu specializāciju. Tāpēc Komisija nolēma lietu slēgt. Komisija uzsvēra, ka visā attiecīgajā sarakstē tika ievērotas standarta procedūras. Jo īpaši ar 1998. gada 3. aprīļa vēstuli sūdzības iesniedzējs tika informēts par Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta nodomu ierosināt kolēģijai izbeigt lietu.

Pēc tam un vienlaikus ar lūgumrakstu Parlamentam (Nr. 642/99) sūdzības iesniedzēja izvirzīja apgalvojumus pret Īrijas iestādēm par viņas kvalifikācijas atzīšanu ortopēdiskajā ķirurģijā Īrijā. Lūgumrakstu Nr. 642/99 Parlaments slēdza. Šo sūdzību izskatīja arī SOLVIT. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēja divreiz ir atsaukusi savu pieteikumu par Grieķijas ortopēdiskās ķirurģijas specialitātes profesionālo atzīšanu Īrijā. Kļuva skaidrs arī tas, ka, ja sūdzības iesniedzēja atkārtoti iesniegs savu pieteikumu, viņa tiks automātiski atzīta (2004. gada 16. aprīļa sanāksmes ar Īrijas SOLVIT koordinatoru protokols). Tika slēgta arī SOLVIT procedūra, tāpat kā pārējās.

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 2003. gadā iesniedza vēl vienu lūgumrakstu (Nr. 974/2003), uz kuru 2004. gada februārī tika atkārtota atbilde, kas sniegta uz lūgumrakstu Nr. 642/99.

Pamatojoties uz šo skaidro juridisko situāciju, bija grūti saprast nepamatotos apgalvojumus, ko sūdzības iesniedzēja izteica savā sūdzībā ombudam. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumus bija īpaši grūti saistīt ar to, kas izklāstīts Labas administratīvās prakses kodeksā (2) vai Komisijas paziņojumā par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju attiecībā uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka Komisijas Regulēto profesiju nodaļas ierēdnis bija korumpēts, bija nepamatots un nepamatots. Lai pamatotu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzēja īpaši atsaucās uz trim vēstulēm: divām vēstulēm no minētās amatpersonas Īrijas Medicīnas padomei, kas datētas ar 2002. gada 10. jūniju un 2003. gada 2. martu, un vienu vēstuli, kas nosūtīta sūdzības iesniedzējai, kas datēta ar 2002. gada 26. augustu. Tomēr citas sūdzības iesniedzējai 2002. gada 11. decembrī un 2003. gada 25. februārī nosūtītās vēstules apliecināja Komisijas īpašo rūpību viņas lietas izskatīšanā, jo tās dienesti saprata, ka sūdzības iesniedzēja nav bijusi Francijas adresē laikā no 2002. gada decembra līdz 2003. gada februārim. Tādēļ Komisija 2002. gada decembra vēstules kopiju nosūtīja tieši uz viņas adresi Grieķijā. Šīs vēstules kopā ar attiecīgo pielikumu apstiprināja iepriekš minētos secinājumus. Tās arī apstiprināja, ka Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts rūpīgi izskatīja sūdzības iesniedzēja lietu.

Sūdzības iesniedzēja nav sniegusi skaidrus pierādījumus, kas pamatotu viņas apgalvojumus. Tā vietā viņa vispārīgi ilgākā laika posmā izklāstīja sūdzības, kas acīmredzami neietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā. Tāpēc, ņemot vērā šīs lietas publisko izskatīšanu saistībā ar lūgumrakstu, netika uzskatīts par lietderīgu oficiāli reģistrēt sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par daudzajām problēmām, ar kurām viņš saskārās Īrijā. Pirms formālas procedūras uzsākšanas tika nolemts noskaidrot attiecīgo jautājumu. Šāda attieksme sūdzības iesniedzējam neradīja nekādas negatīvas sekas, un atšķirīga attieksme nebūtu izrietējusi no atšķirīga novērtējuma.

Komisija secināja, ka visas sūdzības iesniedzēja vēstules tika analizētas un uz tām tika sniegtas atbildes saskaņā ar Labas administratīvās prakses kodeksu. Iestāde ieteica ombudam, ja viņš uzskata, ka lietas izskatīšanu varētu interpretēt kā 3. punktā (sūdzību reģistrēšana) noteikto pienākumu pārkāpumu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju attiecībā uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, paturēt prātā, ka sūdzības iesniedzējs i) ir izklāstījis sūdzības, kas nepārprotami neietilpst Kopienas tiesību aktu darbības jomā; ii) nav izklāstījusi iebildumu, kas pamatots ar faktiem; un iii) izklāstīt sūdzību, par kuru Komisija ir pieņēmusi skaidru, publisku un konsekventu nostāju saistībā ar lūgumrakstu. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi ir pilnīgi nepamatoti un dažkārt maldinoši attiecībā uz to izklāstu. Tāpēc Komisija secināja, ka nav bijis administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs kopumā izteica šādus apsvērumus:

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņai kā dalībvalsts pilsonei, pamatojoties uz to, ka viņa ir ārste vienā dalībvalstī, ir tiesības praktizēt savā profesijā citā dalībvalstī un ka šīs valsts kompetentajām iestādēm ir pienākums automātiski un bez nosacījumiem atzīt viņas kvalifikāciju. Tomēr Īrijas kompetentā iestāde, proti, Īrijas Medicīnas padome, neveica viņas kvalifikācijas automātisku un beznosacījumu atzīšanu, neraugoties uz viņas atkārtotajiem centieniem to reģistrēt aptuveni septiņu gadu laikā.

Sūdzības iesniedzēja sniedza pārskatu par tiesisko regulējumu, kas piemērojams viņas lietā. Viņa norādīja, ka personu brīvas pārvietošanās pamatprincips, kas noteikts Romas līgumā, tika nostiprināts Padomes Direktīvā 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (3) ("direktīva"). Sūdzības iesniedzējs in extenso atsaucās uz direktīvas 2., 3., 4., 5. un 22. pantu un arī uz Tiesas judikatūru (lieta C-232/99 Komisija/Spānija (4) un lieta C-110/01 Tennah-Durez (5)).

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņa ir Grieķijas valstspiederīgā un ortopēdijas ķirurģe. Viņa norādīja, ka saskaņā ar direktīvas 3. pantu „Ptychio Iatrikis” (ārsta diploms), kura īpašniece viņa ir, ir līdzvērtīgs pamatkvalifikācijai, ko Īrijā piešķir pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas kompetentā eksaminācijas iestādē, un šīs iestādes piešķirtam pieredzes sertifikātam, kas dod tiesības reģistrēties kā pilnībā reģistrētam praktizējošam ārstam. Turklāt saskaņā ar direktīvas 5. panta 2. punktu „Titlos Iatrikis Eidikotitas” (ārsta specializācijas sertifikāts), kura turētājs ir arī sūdzības iesniedzējs, ir līdzvērtīgs ārsta speciālista sertifikātam, ko izdevusi kompetentā iestāde, kuru šim nolūkam atzinis Īrijas veselības ministrs.

2001. gada 20. martā pēc Grieķijas iestāžu 2001. gada 2. februāra atbildes, "apstiprinot, ka Dr. Flavin [sic] O. iesniegto sertifikātu ir izsniegusi Grieķijas kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 93/16/EEK 5. pantu", Īrijas Medicīnas padome veica papildu izmeklēšanu ar Grieķijas iestādēm, lūdzot "cik daudz mācību ārpus Grieķijas tika ņemts vērā saskaņā ar 8. pantu, kā arī dalībvalstīs, kurās šīs mācības tika veiktas". Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šī izmeklēšana ir pilnīgi nenozīmīga. Grieķijas iestādes diezgan pareizi neņēma vērā šo izmeklēšanu ilgu laiku. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija lobējis Grieķijas veselības ministru, 2002. gada 14. martā beidzot tika sniegta atbilde. Atbilde, kas atkārtoja kopš 1995. gada teikto, nepārprotami apliecināja, ka sūdzības iesniedzēja ir pilnībā kvalificēta ortopēdijas ķirurģe un ka visas viņas kvalifikācijas atbilst direktīvas prasībām. Bet pat ar šo apliecinājumu Īrijas Medicīnas padome nereģistrēja sūdzības iesniedzēju kā ortopēdisko ķirurgu.

No saviem rakstiem bija skaidrs, ka Īrijas Medicīnas padome visu laiku uzskatīja, ka tās kā uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pienākums un “parastā prakse” ir, veicot izsniegšanas dalībvalstij adresētu izmeklēšanu, noteikt, vai šī dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka tās izsniegtie apliecinājuma dokumenti atbilst direktīvā noteiktajiem medicīniskās ekspertīzes standartiem. Šāda prakse nebija piemērota sūdzības iesniedzēja gadījumā, jo Īrijas Medicīnas padomei no dienas, kad sūdzības iesniedzējs tai pirmoreiz iesniedza pieteikumu, bija ar Grieķijas valsts ministra rīkojumu izdots notariāls dokuments, kurā skaidri paziņots, ka sūdzības iesniedzēja kvalifikācija atbilst direktīvā noteiktajiem standartiem. Izsniegšanas dalībvalsts, nevis uzņēmējas dalībvalsts pienākums bija nodrošināt direktīvas noteikumu izpildi. Savā izmeklēšanā Īrijas Medicīnas padome piesavinājās Grieķijas iestāžu jurisdikciju.

Pēc apsvērumu iesniegšanas sūdzības iesniedzēja nosūtīja vairākas e-pasta vēstules, kurās cita starpā atsaucās uz Īrijas SOLVIT biroja ierēdni, kurš, iespējams, bija sniedzis nepatiesas ziņas par savu lietu (proti, ka viņa ir atsaukusi savu pieteikumu). Viņa apgalvoja, ka viņas lūgumraksts Parlamentam tika slēgts 2005. gada jūnijā SOLVIT ierēdņa paziņojumu dēļ un pamatojoties uz Komisijas un Īrijas Medicīnas padomes nepatiesiem paziņojumiem. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz visu šo „krāpniecisko iestāžu” apslēpto informāciju. Sūdzības iesniedzēja arī atsaucās uz neseno saraksti ar Īrijas Medicīnas padomi saistībā ar viņas lietu. Sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu spriest Īrijas Medicīnas padomi par tās rīcību.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 23. augusta faksā norādīja, ka Īrijas Medicīnas padomes lēmumi nereģistrēt viņas speciālista kvalifikāciju Īrijas tiesās nav saprotami. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka Vienlīdzības tribunāls (2003. gada oktobrī), Darba tiesa (2004. gada jūnijā), Augstā tiesa (2004. gada septembrī) un Augstākā tiesa (2005. gada augustā) viņai liedza piekļuvi pārskatīšanai tiesā. Augstākā tiesa 1995. gada 22. jūlijā nolēma, ka viņai ir atkārtoti jāvēršas Īrijas Medicīnas padomē, lai reģistrētos gan kā ģimenes ārstam, gan kā speciālistam. Kad sūdzības iesniedzējs atkārtoti vērsās Īrijas Medicīnas padomē, reģistrācija atkal tika atteikta. Viņa norādīja, ka Īrijas Medicīnas padomei ir imunitāte pret kriminālvajāšanu un tā turpina pārkāpt Eiropas direktīvas par kvalifikāciju atzīšanu un tiesībām reģistrēties.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 26. novembrī nosūtīja arī Īrijas Datu aizsardzības komisāra vēstules kopiju par viņas lietu, konkrētāk, lūgumu piekļūt Īrijas Medicīnas padomes rīcībā esošajiem datiem. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Īrijas Medicīnas padome neievēro datu aizsardzības tiesību aktus.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzēja, kurai ir Grieķijas un Īrijas pilsonība, 1995. gadā vērsās Īrijas Medicīnas padomē, lai panāktu, ka viņas Grieķijā iegūtā ārsta kvalifikācija tiktu reģistrēta Īrijā. Tā kā Īrijas Medicīnas padome neatzina viņas kvalifikāciju, sūdzības iesniedzēja 1996. gada 28. maijā nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam (Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD), lai sūdzētos par to, ka Īrijas iestādes neatzīst viņas kvalifikāciju Grieķijā. Komisija slēdza izmeklēšanu 1998. gada 24. jūnijā. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2002.–2004. gadā turpināja rakstīt par šo jautājumu dažādiem Komisijas dienestiem, tostarp Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Regulēto profesiju nodaļai. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izmeklējusi sūdzības iesniedzējas sūdzību, kurā apgalvots, ka Īrijas iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus attiecībā uz to, ka Īrijas Medicīnas padome neatzīst viņas Grieķijā iegūto medicīnisko kvalifikāciju.

1.2 Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu, kā arī turpmākajā sarakstē ar ombuda biroju sūdzības iesniedzēja izteica vairākus apgalvojumus par Īrijas Medicīnas padomes, iespējams, nepamatoto nostāju viņas lietā, lūdzot ombudu lemt par šo iespējamo pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz iespējamiem nepatiesiem apgalvojumiem, ko sniedzis Īrijas SOLVIT biroja ierēdnis.

1.3 Šajā sakarā ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Ombuda statūtos ir īpaši paredzēts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas, piemēram, Īrijas Medicīnas padomes, rīcību šajā lietā. Tādēļ ombuda izmeklēšana par sūdzību ir vērsta tikai uz to, lai pārbaudītu, vai Komisijas darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes.

1.4 Attiecībā uz valstu SOLVIT centriem ombuds vēlas norādīt, ka, lai gan Komisija un dalībvalstis ir izveidojušas SOLVIT tīklu, lai risinātu problēmas, ar kurām iekšējā tirgus tiesību aktu nepareizas piemērošanas dēļ saskaras ES iedzīvotāji un uzņēmumi (6), SOLVIT centri paši nav Kopienas iestādes vai struktūras, bet gan daļa no valstu ministrijām, vairumā gadījumu Ārlietu ministrijas vai Ekonomikas ministrijas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ombudam nav pilnvaru izmeklēt iespējamas administratīvas kļūmes valsts SOLVIT centrā. Tomēr sūdzības iesniedzējam ir iespēja šajā sakarā iesniegt sūdzību Īrijas ombudam.

1.5 Ombuds vēlas arī precizēt, ka viņam iesniegtā sūdzība attiecas uz to, kā Komisija pēc būtības izskata sūdzību par pārkāpumu, un uz tās secinājumu, nevis uz procedūras aspektiem, kā Komisija izskata sūdzību par pārkāpumu. Šī iemesla dēļ ombuds uzskata, ka nav nepieciešams paust nostāju par Komisijas piezīmēm, kas izteiktas tās atzinumā par sūdzības par pārkāpumu procesuālajiem aspektiem.

Par apgalvojumu, ka Komisija nav pienācīgi izmeklējusi sūdzību par pārkāpumu

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izmeklējusi viņas sūdzību, kurā apgalvots, ka Īrijas iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus attiecībā uz to, ka Īrijas Medicīnas padome neatzīst viņas Grieķijā iegūto medicīnisko kvalifikāciju. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Reglamentēto profesiju nodaļas ierēdnis bija “korumpēts un sazvērējies, lai aizsargātu nelabvēlīgu rīcību, kas izriet no viņa personīgās necieņas pret trauksmes cēlēju”, un ka viņš bija “lielisks šādu sazvērestīgu un konfliktējošu interešu piemērs”. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz trim vēstulēm, ko Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD nosūtījis sūdzības iesniedzējam un Īrijas Medicīnas padomei.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka daudzi no sūdzības iesniedzēja minētajiem jautājumiem neattiecas uz Kopienas tiesību jautājumiem. Paralēli lūgumrakstam (Nr. 642/99) Parlamentā sūdzības iesniedzēja bija izvirzījusi apgalvojumus pret Īrijas iestādēm par viņas ortopēdiskās ķirurģijas kvalifikācijas atzīšanu Īrijā. Parlaments lūgumrakstu slēdza. Šo problēmu risināja arī SOLVIT. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēja divreiz ir atsaukusi savu pieteikumu par Grieķijas ortopēdiskās ķirurģijas specialitātes profesionālo atzīšanu Īrijā. Kļuva skaidrs arī tas, ka, ja sūdzības iesniedzēja atkārtoti iesniegs savu pieteikumu, viņa tiks automātiski atzīta (2004. gada 16. aprīļa sanāksmes ar Īrijas SOLVIT koordinatoru protokols). SOLVIT procedūra, tāpat kā pārējās, tika slēgta. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 2003. gadā iesniedza vēl vienu lūgumrakstu (Nr. 974/2003), uz kuru atbilde uz lūgumrakstu Nr. 642/99 tika atkārtota 2004. gada februārī. Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz šo skaidro juridisko situāciju, bija grūti saprast nepamatotos apgalvojumus, ko sūdzības iesniedzēja izteica savā sūdzībā ombudam, un saistīt šos apgalvojumus ar Labas administratīvās prakses kodeksu vai Komisijas paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju attiecībā uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka kāds Komisijas ierēdnis ir korumpēts, ir nepamatots un nepamatots. Tāpēc Komisija secināja, ka nav bijis administratīvas kļūmes.

2.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja kopumā ir iesniegusi Parlamentam trīs lūgumrakstus par viņas sūdzību (Nr. 97/4608, 642/99 un 974/2003).

2.4 EK līguma 195. pantā ir noteikts, ka "Eiropas ombuds saskaņā ar saviem pienākumiem veic izmeklēšanu, ko viņš uzskata par pamatotu (..)". Ombuds uzskata, ka viņam nav pamata izmeklēt sūdzību, ja sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis Parlamentam lūgumrakstu par šo pašu tematu.

2.5 Ombuds norāda, ka pēdējais Parlamentam iesniegtais lūgumraksts (974/2003) attiecās uz pārkāpuma sūdzības pret Īriju būtību. Sadaļā „Lūgumraksta temats” sūdzības iesniedzējs minēja: "EK iekšējā tirgus nespēja izmantot izmeklēšanas pilnvaras un īstenot tiesību aktus attiecībā uz monopoliem un nopietnu karteli saistībā ar medicīnisko licencēšanu Īrijā. Īrijas valsts iestādes nav transponējušas tiesību aktus par vienlīdzību, konkurenci, datu aizsardzību, brīvu pārvietošanos, tiesībām uz tiesisko aizsardzību un akadēmisko nosaukumu atzīšanu". Sūdzības iesniedzēja savā lūgumrakstā norādīja, ka Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Reglamentēto profesiju nodaļas (7) amatpersona „aizkavēja Īrijas Medicīnas padomes pārkāpumu izmeklēšanu un ignorēja dokumentāros pierādījumus, kas bija pietiekami, lai izmantotu pārkāpuma procedūras pilnvaras pret Īriju par valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu lielā apmērā un diskrimināciju manas Grieķijas valstspiederības dēļ”, un ka viņa viņu atzina par „vienīgi atbildīgu par nolaidību, likumā noteikto pienākumu pārkāpumu un šķēršļiem tiesvedībai”. Komisija 2004. gada 19. maija atzinumā par lūgumrakstu norādīja, ka lūgumraksta iesniedzējas lietai ir piemērota SOLVIT procedūra un ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, tika secināts, ka viņa divas reizes ir atsaukusi savu pieteikumu Grieķijas ortopēdiskās ķirurģijas specialitātes profesionālai atzīšanai Īrijā. Komisija norādīja, ka Īrijas Medicīnas padome ir apstiprinājusi, ka gadījumā, ja lūgumraksta iesniedzēja atkārtoti iesniegs savu pieteikumu, viņa tiks automātiski atzīta un ka tā rezultātā vietējais SOLVIT centrs Grieķijā piekrita slēgt SOLVIT lietu. Ombuds norāda, ka, pamatojoties uz Komisijas atzinumu par lūgumrakstu, Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs Marcin Libicki 2005. gada 17. jūnija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka lūgumraksta izskatīšana ir slēgta.

2.6 Ombuds no iepriekš minētā konstatē, ka Parlaments ir izskatījis lūgumrakstu, kas pēc būtības attiecas uz to, kā Komisija izskata sūdzību par pārkāpumu. Tāpēc nav pamata ombudam veikt papildu izmeklēšanu par būtisko aspektu, kas saistīts ar to, kā Komisija izskata sūdzību par pārkāpumu.

2.7 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam tomēr izvirzīja vēl vienu apgalvojumu, kas netika izskatīts Lūgumrakstu komitejā, proti, apgalvojumu par korupciju attiecībā uz Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Regulēto profesiju nodaļas amatpersonu. Tas, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis lūgumrakstu arī Parlamenta Lūgumrakstu komitejai, ne vienmēr liedz ombudam izskatīt sūdzību, ciktāl tā attiecas uz aspektiem, kas nav iesniegti Lūgumrakstu komitejai vai ko tā nav izskatījusi. Tādēļ ombuds turpmāk izskata apgalvojumu, kas netika izskatīts lūgumraksta izskatīšanas laikā.

2.8 Šajā sakarā ombuds norāda, ka vienīgais pierādījums, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs, lai pierādītu, ka minētais ierēdnis ir korumpēts, bija trīs vēstules no Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta. Ombuds ir rūpīgi izanalizējis šīs vēstules, proti, minētā ierēdņa 2002. gada 10. jūnija un 2003. gada 2. marta vēstules Īrijas Medicīnas padomei un minētā ierēdņa 2002. gada 26. augusta vēstuli sūdzības iesniedzējam. Nekas šajās vēstulēs nepamato sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, kas tādēļ nav pamatots. Tāpēc Komisija nav konstatējusi nevienu administratīvas kļūmes gadījumu.

Secinājums

Ņemot vērā to, ka Parlaments ir izskatījis lūgumrakstu, kas attiecās uz sūdzības iesniedzēja pārkāpuma sūdzības būtību, ombuda turpmāka izmeklēšana par šo sūdzību nav pamatota.

Attiecībā uz sūdzības aspektu, kas nebija aplūkots lūgumrakstā, nav konstatēts neviens administratīvas kļūmes gadījums.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) "SOLVIT" ir tiešsaistes tīkls, ko 2001. gadā izveidoja Komisija kopā ar dalībvalstīm, lai risinātu problēmas, kas atsevišķiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas, nepareizi piemērojot iekšējā tirgus tiesību aktus. Visās ES dalībvalstīs ir valsts SOLVIT centrs (http://ec.europa.eu/solvit/site/index_en.htm).

(2) Komisija atsaucās uz savu kodeksu (Komisijas Lēmums 2000/633/EK, EOTK, Euratom, OV 2000, L 267/63 ).

(3) OV L 165, 1. lpp.

(4) Spriedums lietā C-232/99 Komisija/Spānija (Recueil 2002, I-4235. lpp.).

(5) 2003. gada 11. jūlija spriedums lietā C-110/01 Tennah-Durez (Recueil, I-6239. lpp.).

(6) Komisijas 2001. gada 7. decembra Ieteikums C(2001)3901 par "SOLVIT" - iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla - izmantošanas principiem, OV L 331, 79. lpp.

(7) Tas attiecas uz to pašu ierēdni, kas minēts šajā sūdzībā ombudam.