Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Komisija 2016. gada 29. septembrī sāka oficiālu pārkāpuma procedūru pret Spāniju, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli [1] par Direktīvas 2002/49/EK (“Trokšņa direktīva”)[2] noteikumu neievērošanu, jo īpaši attiecībā uz to, ka Spānija nav ieviesusi stratēģiskas trokšņa kartes un nav veikusi trokšņa mazināšanas pasākumus (INFR(2016)2118).

2. Komisija 2018. gada 19. jūlijā nosūtīja Spānijai argumentētu atzinumu [3] [4].

3. Trīs Eiropas Parlamenta deputāti no Spānijas 2024. gada 24. aprīlī iesniedza Komisijai Parlamenta jautājumu [5] par plānoto Alikantes–Elšas un Valensijas–Manises lidostu paplašināšanu Spānijā. Viņi pauda bažas par to, ka pagarinājumi ietekmēs trokšņa piesārņojuma līmeni un vides piesārņojumu attiecīgajās teritorijās, un vēlējās zināt, kā Komisija nodrošinās, ka Spānija šajā ziņā ievēro attiecīgos ES tiesību aktu noteikumus.

4. Komisija 2024. gada 3. jūlijā atbildēja uz Parlamenta jautājumu [6]. Atbildē Komisija minēja, ka, neraugoties uz to, ka Spānija ir atgādinājusi Spānijai par šo jautājumu, Spānija nav iesniegusi jaunākās stratēģiskās trokšņa kartes, kas bija jāiesniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam. Komisija arī norādīja, ka jautājums par abām lidostām tiek risināts notiekošajā pārkāpuma procedūrā INFR(2016)2118 pret Spāniju.

5. 2025. gada 17. februārī sūdzības iesniedzējs — Valensijas pašvaldību iedzīvotāju grupa Spānijā, kas iebilst pret abu lidostu paplašināšanu reģionā un iestājas par to pārvietošanu, — vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par laiku, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu attiecīgo pārkāpuma procedūru.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Komisijas atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa arī pārbaudīja Komisijas lietas materiālus par šo lietu.

Ombudam iesniegtie argumenti

Komisijas vārdā —

8. Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka oficiālā pārkāpuma procedūra tika sākta pēc tās iniciatīvas pēc EU Pilot [7] izmeklēšanas (7743/15/ENVI). Komisija uzskata, ka līdz šim laikam ir bijuši divi galvenie iemesli: izmeklēšanas procedūras specifiku, jo īpaši pastāvīgo informācijas apmaiņu ar Spāniju, kuras mērķis ir nodrošināt brīvprātīgu atbilstību, kā arī lietas tehnisko sarežģītību. Lieta attiecas uz stratēģiskajām trokšņa kartēm un trokšņa rīcības plāniem, kas nepieciešami daudzām dažādām struktūrām (lidostām, aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām), kas vēl vairāk palielina materiāla apjomu, patērēto laiku un attiecīgo jautājumu tehnisko sarežģītību. Turklāt procedūras laikā Spānijas iestādes vairākas reizes ir grozījušas attiecīgo vienību sarakstu.

9. Komisija norādīja, ka visā procedūras laikā tā ir uzturējusi pastāvīgu dialogu ar Spānijas iestādēm, lai rastu risinājumu iespējamajam pārkāpumam. Šajā kontekstā tā ir ņēmusi vērā arī lietas faktisko attīstību, jo īpaši attiecībā uz to vienību sarakstu, uz kurām attiecas procedūra, un Spānijas panākto progresu šajā laikposmā.

10. Attiecībā uz savlaicīgumu Komisija norādīja, ka LESD 258. pantā nav noteikts nekāds noteikts termiņš pārkāpuma procedūras ilgumam, un atsaucās uz piemērojamo ES judikatūru, kurā noteikts, ka Komisijai šādos gadījumos ir plaša rīcības brīvība.[8] Turklāt pirmstiesas procedūras mērķis ir ļaut dalībvalstij izbeigt jebkuru iespējamu pārkāpumu, ļaut tai īstenot savas tiesības uz aizstāvību un noteikt strīda priekšmetu.[9] Tādējādi pārkāpuma procedūras mērķis ir panākt atbilstību, izmantojot sadarbību, dialogu un tehnisko palīdzību, ne vienmēr izmantojot tiesvedību, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

11. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka tā centīsies pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par procedūras nākamo posmu.

No sūdzības iesniedzēja

12. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs saglabāja savu viedokli, ka procedūra aizņem nesamērīgi ilgu laiku. Sūdzības iesniedzējs arī pauda bažas par to, ka Spānija joprojām neiesniedz Komisijas pieprasītās stratēģiskās trokšņa kartes un ka iedzīvotāji, kurus skar šis jautājums, joprojām cieš no nopietnām trokšņa un gaisa piesārņojuma problēmām, ko rada lidmašīnas, kas lido virs viņu mājām.

Ombuda novērtējums

13. Ombuda loma pārkāpumu sūdzību jomā jo īpaši attiecas uz pārkāpumu lietu administratīvo un procesuālo izskatīšanu, ko veic Komisija, piemēram, uz laiku un kavēšanās iemesliem. Ombuds ir konsekventi atzinis, ka Komisijai ir rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tā izskata pārkāpumu lietas.[10] Tomēr, ja laiks, ko Komisija ir veltījusi lietas izskatīšanai, ir nevajadzīgi pagarināts Komisijas nolaidības vai nepamatotas atlikšanas dēļ, tas var būt administratīva kļūme.[11] Tas pats attiecas uz bezdarbību bez jebkāda derīga pamatojuma.

14. Ombuds atzīst, ka pārkāpuma procedūras, kas saistītas ar vides jautājumiem, bieži vien var prasīt daudz laika, jo tās ir sarežģītas un attīstās. Vides trokšņa apkarošana ir tieši saistīta ar to, ka pastāv stratēģiskas trokšņa kartes un rīcības plāni attiecībā uz vides troksni, jo tas ietver globālās trokšņa iedarbības mērīšanu konkrētā teritorijā, pamatojoties uz dažādiem trokšņa avotiem, tostarp gaisa kuģu radīto troksni. Ombuds ir piekritis, ka, ja procedūras ilgums ir saistīts ar rūpīgu novērtējumu, papildu laiks var būt sabiedrības interesēs [12].

15. Šajā gadījumā pārkāpuma procedūra ir uzsākta jau vairāk nekā deviņus gadus. Jebkurš objektīvs viedoklis liecina, ka tik ilgs laiks, lai izskatītu pārkāpuma procedūru, ir ilgs. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka vides trokšņa problēmai var būt ļoti negatīva ietekme uz vidi un sabiedrības veselību. Ombuds atgādina, ka augsts vides aizsardzības līmenis ir paredzēts ES Pamattiesību hartā [13], savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi vides trokšņa nopietnību, secinot, ka tas var pat ietekmēt personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību [14]. Tādējādi attiecīgajam jautājumam ir spēcīgas sabiedrības intereses.

16. Savā replikā Komisija kopumā paskaidroja, ka tiesvedības ilgums galvenokārt ir saistīts ar lietas sarežģītību un nepieciešamību turpināt informācijas apmaiņu ar Spāniju šajā jautājumā. Ombudam nav iemesla apšaubīt šos apgalvojumus kā tādus. Lai gan nekas neliecina, ka Komisija būtu bijusi neaktīva lietas materiālos visā laikposmā no pārkāpuma procedūras sākšanas, pārbaudītie dokumenti neliecina par Komisijas analīzi vai rīcību pēc būtības no 2021. gada jūnija līdz 2024. gada jūnijam. Rīcības trūkums šajā trīs gadu laikposmā ir īpaši satraucošs, ņemot vērā to, ka Komisija savā 2024. gada 3. jūlija atbildē uz Parlamenta jautājumu norādīja, ka Spānija tai nav paziņojusi jaunākās stratēģiskās trokšņu kartes un rīcības plānus, kas saskaņā ar Trokšņu direktīvu ir jāiesniedz reizi piecos gados [15]. Tie bija jāiesniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, un Komisija norādīja, ka tā par to ir atgādinājusi Spānijai [16]. Tomēr Komisijas lietas materiālos nav nekādu ziņu par šādu atgādinājumu nosūtīšanu.

17. Labas pārvaldības nolūkā ES iestādēm būtu jāveic pienācīga administratīvo procedūru uzskaite. Tomēr šajā gadījumā pārbaudītie dokumenti nepierādīja, ka Komisija rūpīgi un rūpīgi sekoja lietai no 2021. gada jūnija līdz 2024. gada jūnijam. Tā kā šādu pierādījumu nav, ombuds nevar apstiprināt, vai Komisija ir rīkojusies un vai tā ir aktīvi un bez liekas kavēšanās izskatījusi pārkāpuma procedūru šajā trīs gadu laikposmā [17].

18. Tādējādi ombuds var secināt, ka Komisija nav rīkojusies šajā lietā trīs gadus, kas ir ievērojams laikposms. Tas ir nožēlojami.

19. Tomēr situācija mainījās 2024. gada jūnijā, kad Komisija rīkoja sanāksmi ar Spānijas iestādēm, kam sekoja Spānijas sniegtā jaunākā informācija par progresu šajā jautājumā. Ombuda izmeklēšana liecina, ka 2024. gada jūnijā Komisija no Spānijas regulāri saņēma jaunāko informāciju un rīkoja turpmākas sanāksmes ar Spānijas iestādēm. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka Komisija tagad aktīvi turpina izmeklēšanu. Tāpēc viņa secina, ka šajā gadījumā ieteikuma sniegšana nebūtu lietderīga.

20. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka tas, ka Komisija trīs gadus nav rīkojusies šajā lietā un nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās bezdarbību šajā laikposmā, ir administratīva kļūme. Ņemot vērā to, cik liela ietekme uz sabiedrību ir tam, ka dalībvalsts neievēro Trokšņa direktīvu, ombuds sagaida, ka Komisija pārkāpuma procedūru izskatīs prioritārā kārtā.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Tas, ka Eiropas Komisija trīs gadu laikā nav rīkojusies un nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās bezdarbību šajā lietā, ir administratīva kļūme. Ņemot vērā to, cik liela ietekme uz sabiedrību ir tam, ka dalībvalsts neievēro Trokšņa direktīvu, ombuds sagaida, ka Komisija pārkāpuma procedūru izskatīs prioritārā kārtā.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 12. decembrī

[1] Oficiāla paziņojuma vēstule ir pirmais oficiālais posms pārkāpuma procedūrā, uz kuru attiecīgajai dalībvalstij parasti divu mēnešu laikā ir jānosūta detalizēta atbilde. Sīkāka informācija par ES pienākumu neizpildes procedūrām ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē: https://commission.europa.eu/law/application-eu-law/implementing-eu-law/infringement-procedure_en.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02002L0049-20210729.

[3] Ja Komisija secina, ka valsts nepilda savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem, tā var nosūtīt argumentētu atzinumu: oficiāls pieprasījums ievērot ES tiesību aktus.

[4] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/memo_18_4486

[5] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2024-001285_EN.html

[6] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2024-001285-ASW_EN.html

[7] “EU Pilot” ir sākotnējs neoficiāls dialogs starp Komisiju un dalībvalsti, uz kuru attiecas sūdzība par pārkāpumu.

[8] Tiesas spriedums lietā C-226/01, Komisija pret Dāniju: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=BBCBA5FBA3FE818C9C6ABF2274B266ED?text=&docid=48025&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1607704.

[9] Tiesas spriedums lietā C-33/04, Komisija pret Īriju, 18. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=47579&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1629328.

[10] Sk. Ombuda lēmumu lietā 4/2024/JN, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/195058.

[11] Sk. Ombuda lēmumus lietās 369/2018/JAP, kas pieejami vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/119020 un 2029/2022/EIS, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/179452.

[12] Sk. 22. punktu Ombuda lēmumā lietā 950/2023/EIS, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/197517.

[13] Sk. ES Pamattiesību hartas 37. pantu.

[14] Cita starpā skatīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietā 16798/90, López Ostra/Spānija, pieejams šeit: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-62468%22]} un lietā 2345/06 Deés/Ungārija, pieejams vietnē https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-101647%22]}.

[15] Šī prasība ir iekļauta Trokšņu direktīvas 7. pantā.

[16] Sk. iepriekš 6. zemsvītras piezīmi.

[17] Sk. arī 18. un 19. punktu Ombuda lēmumā lietā 1171/2023/JN, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/186479.