# Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību 760/2004/GG pret Eiropas Komisiju
- Autors: Eiropas ombuds
- Datums: null
- [URL](https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/lv/2136)
---
Strasbūrā, 2004. gada 14. oktobrī   

Cienītā H. kundze!

2003. gada 26. jūnijā Jūs iesniedzāt Eiropas ombudam sūdzību pret Eiropas Komisiju par Komisijas lēmumu izslēgt noteiktus izdevumus no Kopienas finansējuma. Šī sūdzība tika reģistrēta ar numuru 1219/2003/GG. 2003. gada 23. jūlijā pēc mana lūguma Jūs man nosūtījāt vairākus apliecinošus dokumentus.

2003. gada 25. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 17. novembrī. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 26. novembrī, aicinot izteikt savus apsvērumus.

Vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 28. novembri, Jūs mani informējāt, ka šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Savā 2003. gada 12. decembra atbildē es atkārtoju savu aicinājumu izteikt apsvērumus par Komisijas atzinumu un piedāvāju pagarināt termiņu. Es lūdzu Jūs sazināties ar manu biroju līdz 2003. gada 31. decembrim, ja vēlaties izmantot šo piedāvājumu. Tomēr šāda saziņa netika veikta.

2004. gada 2. februārī es slēdzu izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 1219/2003/GG ar lēmumu, kurā es konstatēju, ka jūs esat atteicies no šīs lietas izskatīšanas.

2004. gada 11. martā jūsu preses sekretārs ieradās Strasbūrā, lai apspriestu šo lietu ar maniem dienestiem. Viņš informēja manus dienestus, ka jūs vēlaties, lai es atsāktu izmeklēšanu saistībā ar jūsu sūdzību.

Tāpēc es nolēmu no jauna reģistrēt sūdzību ar iepriekš minēto atsauci un turpināt izmeklēšanu. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ es uzskatīju, ka izmeklēšana būtu jāatsāk tajā brīdī, kad iepriekšējā izmeklēšana bija beigusies, proti, pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un pēc tam, kad jums bija dota iespēja sniegt apsvērumus.

Lai varētu lemt par sūdzību, pilnībā pārzinot visus būtiskos faktus, es uzskatīju, ka man ir jāiegūst papildu informācija par pieteikumu, kas bija strīda pamatā, un par diskusijām par šo strīdu starp Komisiju un Vācijas iestādēm. Ņemot vērā to, ka Jūsu preses sekretārs mani informēja, ka Štutgartes kompetentā ministrija ir gatava pārsūtīt šos dokumentus pēc pieprasījuma, 2004. gada 7. aprīlī es nosūtīju vēstuli ministrijai, pieprasot šo dokumentu kopiju. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā.

2004. gada 25. maijā ministrija nosūtīja man attiecīgo dokumentu kopijas.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību
-------

*Ievadpiezīmes*   

Sūdzības iesniedzējs pirmo reizi iesniedza sūdzību ombudam 2003. gada jūnijā (sūdzība 1219/2003/GG). Šī sūdzība tika nosūtīta Komisijai atzinuma sniegšanai, un Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējai, lai dotu viņai iespēju izteikt apsvērumus. Sūdzības iesniedzēja atbilde lika ombudam uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja vēlas atsaukt savu sūdzību. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, ombuds vēlreiz rakstīja sūdzības iesniedzējam, atkārtoti aicinot iesniegt apsvērumus. Tā kā uz šo vēstuli netika saņemta atbilde, ombuds slēdza izmeklēšanu ar 2004. gada 2. februāra lēmumu[(1).](#(1)){#Footnote1}

2004. gada 11. martā ombuds tika informēts, ka sūdzības iesniedzējs vēlas atsākt sūdzības izskatīšanu.

Tāpēc ombuds nolēma reģistrēt sūdzību no jauna ar atsevišķu atsauci (760/204/GG) un turpināt izmeklēšanu. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ ombuds uzskatīja, ka izmeklēšana būtu jāatsāk brīdī, kad iepriekšējā izmeklēšana ir beigusies, proti, pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam ir dota iespēja izteikt savus apsvērumus.
*Par iebildumu*   

Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas ir saderīgas ar vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām (OV L 215, 85. lpp.), bija paredzēta atbalsta shēma, lai cita starpā veicinātu lauksaimniecības ekstensifikāciju. Lauksaimnieki varētu, piemēram, saņemt dotāciju, ja "lopkopības vienības" (LLV) uz hektāru nepārsniegtu noteiktu skaitli (1.4.). Lai aprēķinātu attiecīgo skaitli, regulā bija paredzēts, ka "zirgu dzimtas dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem" būtu jāņem vērā kā 1,0 LLV. Aitas un kazas tiek skaitītas kā 0,15 LLV.

Lauksaimnieks Karlsrūes apgabalā pieteicās dotācijai saskaņā ar regulu. Viņa zeme aptvēra 3 hektārus, un viņam piederēja 4 zirgi un punduris ēzelis. Lauksaimnieks uzskatīja, ka ēzelis ir apmēram aitas lielumā. Tāpēc viņš aprēķināja 4,15 LLV un tādējādi vidējo LLV uz hektāru, kas ir nedaudz zem attiecīgās robežvērtības 1,4 LLV uz hektāru. Apgabala kompetentā iestāde (Landwirtschaftsamt Wildberg) izskatīja lietu un secināja, ka pundurēzelim ir piemērota LLV 0,16 apmērā. Tas nozīmēja, ka attiecīgā robežvērtība joprojām tika ievērota.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija veica pārbaudi, tika secināts, ka šī pieeja ir nepareiza, ņemot vērā to, ka ēzelis pieder pie zirgu dzimtas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem bija jāaprēķina LLV 1,0 apmērā. Līdz ar to attiecīgajam lauksaimniekam izmaksātā dotācija tika pieprasīta atpakaļ. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgā summa bija 240 DM.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja, Regierungspräsidium Karlsruhe priekšsēdētāja, sniegto informāciju Komisija veic izlases veida pārbaudes attiecībā uz dalībvalstu piešķirtajām lauksaimniecības subsīdijām. Piemēram, no 100 000 pieteikumu tiek pārbaudīti aptuveni 400 pieteikumi. Ja izrādās, ka 40 no 400 pārbaudītajiem pieteikumiem ir apmierināti nepareizi, Komisija uzskata, ka 10 % (40/400) no kopējās subsīdijas ir izmaksāti nepareizi.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija šajā kontekstā ir veikusi tikai vienu pārbaudi, t. i., pārbaudi par iepriekš minēto lauksaimnieku. Tādējādi izrādījās, ka 100 % no visiem pārbaudītajiem pieteikumiem (t. i., viens) ir izskatīti nepareizi. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka tāpēc Komisija secināja, ka visa Bādenes-Virtembergas federālajai zemei piešķirtā subsīdija (EUR 927 401) būtu jāatceļ no nākamā gada. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vairākas apelācijas sūdzības ir izrādījušās nesekmīgas.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā būtībā uzskatīja, ka ir netaisnīgi un nesamērīgi sodīt federālo zemi par gandrīz 1 miljonu euro vienas kļūdas dēļ saistībā ar vienu pieteikumu.

Pieprasījums
------------

**Komisijas atzinums**   

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Sūdzība attiecās uz Vācijas izdevumu EUR 927 401 apmērā izslēgšanu no Kopienas finansējuma ar Komisijas 2003. gada 15. maija Lēmumu 2003/364/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu[(2).](#(2)){#Footnote2} Lēmums izslēgt šo summu no Kopienas finansējuma starplaikā bija kļuvis galīgs, jo Vācija, kas ir vienīgā puse, kurai ir tiesības apstrīdēt lēmumu, neuzskatīja par nepieciešamu celt prasību Tiesā.

Attiecībā uz lietas būtību Komisija atsaucās uz galīgo ziņojumu, ko saskaņošanas struktūra pieņēma 2002. gada 22. oktobrī un nosūtīja Vācijas iestādēm 2002. gada 24. oktobrī. Saskaņošanas struktūru izveidoja ar Komisijas 1994. gada 1. jūlija Lēmumu 94/442/EK, ar ko izveido saskaņošanas procedūru saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanu[(3).](#(3)){#Footnote3} Tās uzdevums bija mēģināt saskaņot Komisijas un attiecīgās dalībvalsts atšķirīgās nostājas attiecībā uz lēmumiem atteikt Kopienas finansējumu no ELVGF Garantiju nodaļas.

No šā ziņojuma izriet, ka Vācijas iestādes uzskatīja, ka šajā sūdzībā minētajā konkrētajā gadījumā pieļautā kļūda ir "sistemātiska", savukārt Komisija uzskatīja, ka tā ir "nejauša" kļūda. Ja paraugā konstatē nejaušu kļūdu, pieņem, ka kļūda proporcionāli atkārtojas visos darījumos, no kuriem tika ņemts paraugs. Gluži pretēji, sistemātiska kļūda, kuras iemeslus var noteikt, var tikt izvērtēta atsevišķi, jo tiek pieņemts, ka tā ietekmē tikai tos darījumus, uz kuriem attiecas šī kļūda.

Saskaņošanas struktūras ziņojumā ir norādīts, ka uzklausīšanas laikā Vācijas iestādes atzina, ka, pretēji to sākotnējiem paziņojumiem, kļūda nebija izolēta, bet gan tika atklāti daži līdzīgi gadījumi. Komisija uzskata, ka tas apstiprināja kļūdas "nejaušo" raksturu.

Samierināšanas struktūra secināja, ka tā nespēj panākt kompromisu starp abu pušu viedokļiem.

Komisija saglabāja savu nostāju savā 2003. gada 28. februāra kopsavilkuma ziņojumā par veikto pārbaužu rezultātiem.

Komisija uzskata, ka tās pieeja ir bijusi pareiza saskaņā ar principiem, kas reglamentē revīziju, un pienācīgi pamatota. Tā uzsvēra, ka saskaņošanas struktūra nav konstatējusi nekādus pārkāpumus attiecībā uz šo pieeju.

Komisija piebilda, ka grāmatojumu noskaidrošana noteikti attiecās uz iepriekšējo budžeta gadu, kas tika noslēgts. Šajā lietā tas attiecās uz izdevumiem, kas radušies 2000. gadā. Tādējādi finanšu korekcija attiecās uz pagātni, pat ja tā tika veikta vēlāk. Grāmatojumu noskaidrošanai nebija automātiskas ietekmes uz Kopienas finansējumu turpmākajos budžeta gados. Savukārt turpmākajos gados veiktos izdevumus pārbaudīja ex post.
**Sūdzības iesniedzēja apsvērumi**   

Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzēja 2003. gada 28. novembra vēstulē norādīja, ka neapstrīd, ka Komisija ir rīkojusies pareizi formāli, bet nesniedza papildu komentārus par Komisijas atzinuma būtību.
**Papildu informācija**   

Pēc izmeklēšanas atsākšanas ombuds uzskatīja, ka viņam ir vajadzīga papildu informācija par pieteikumu, kas bija strīda pamatā, un par diskusijām par šo strīdu starp Komisiju un Vācijas iestādēm. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja preses sekretārs bija informējis ombudu, ka kompetentā Vācijas ministrija Ministerium für Ernährung und Ländlichen Raum no Bādenes-Virtembergas federālās zemes ir gatava nosūtīt šos dokumentus pēc pieprasījuma, ombuds 2004. gada 7. aprīlī nosūtīja vēstuli ministrijai, pieprasot šo dokumentu kopiju.

2004. gada 25. maijā ministrija nosūtīja ombudam attiecīgo dokumentu kopijas.

Ombudam iesniegtie dokumenti ietver 2004. gada 26. februāra vēstules kopiju, kurā ministrija atbildēja pilsonim, kurš bija paudis neapmierinātību ar Komisijas lēmumu "pundurēzeļa" lietā. Šajā vēstulē ministrija paskaidroja, ka atskaitījums, kas tieši radies kļūdas dēļ, kura pieļauta attiecībā uz minēto dzīvnieku, bija 858 646 DM. Papildus citām nelielām kļūdām (kas citādi nebūtu izraisījušas atskaitījumu) kopējie Komisijas neatļautie izdevumi bija 927 401 EUR jeb 1 813 839 DM. Ministrija norādīja, ka ir apsvērta iespēja apstrīdēt Komisijas lēmumu Tiesā. Tomēr tā norādīja, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Komisijai ir tikai jāpierāda, ka pastāv pamatotas šaubas par valsts iestāžu veikto pārbaužu precizitāti. Pēc tam attiecīgajai dalībvalstij bija jāiesniedz detalizēti pierādījumi, lai atspēkotu Komisijas norādītos trūkumus. Ministrija norādīja, ka šajā gadījumā tas būtu bijis neiespējams, ņemot vērā, ka federālās zemes iestādēm bija jāizskata 54 000 pieteikumu saistībā ar attiecīgo programmu. Tā piebilda, ka līdz ar to ir nolemts necelt prasību par Komisijas lēmumu. Tomēr ministrija norādīja, ka tā ir iesniegusi Vācijas Bundesrātam iniciatīvu, saskaņā ar kuru federālajai valdībai būtu jācenšas pārliecināt Komisiju, ka piemērotajām sankcijām vajadzētu būt samērīgām ar pieļautajām kļūdām vai nepareiziem maksājumiem.

Lēmums
------

**1 Apgalvotais netaisnīgais lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu**   

1.1 Ar 2003. gada 15. maija Lēmumu 2003/364/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu[(4),](#(4)){#Footnote4} Eiropas Komisija nolēma no Kopienas finansējuma izslēgt Vācijas izdevumus 2000. gadā EUR 927 401 apmērā. Sūdzības iesniedzēja Regierungspräsidium Karlsruhe priekšsēdētāja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka šis lēmums ir negodīgs un nesamērīgs, jo tā pamatā bija viena lieta, kurā attiecīgā summa bija DM 240.

1.2 Savā atzinumā Komisija izskaidroja sava lēmuma pamatojumu un pauda viedokli, ka tās pieeja ir bijusi pareiza saskaņā ar principiem, kas reglamentē revīziju, un pienācīgi pamatota.

1.3 Ombuds norāda, ka lieta, kurā tika pieņemts Komisijas lēmums, attiecās uz dotācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas ir saderīgas ar vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām (OV L 215, 85. lpp.). Šajā regulā bija paredzēta atbalsta shēma, lai cita starpā veicinātu lauksaimniecības ekstensifikāciju. Lauksaimnieki varētu, piemēram, saņemt dotāciju, ja "lopkopības vienības" (LLV) uz hektāru nepārsniegtu noteiktu skaitli (1.4.). Lai aprēķinātu attiecīgo skaitli, regulā bija paredzēts, ka "zirgu dzimtas dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem" būtu jāņem vērā kā 1,0 LLV. Nav strīda par to, ka attiecīgajā laikā šajā kategorijā ietilpa arī ēzeļi. Aitas un kazas tiek skaitītas kā 0,15 LLV. Lauksaimniekam Karlsrūes apgabalā, kura zemes platība bija 3 hektāri un kurš bija pieteicies dotācijai saskaņā ar regulu, piederēja 4 zirgi un pundurēzelis. Ņemot vērā, ka ēzeļa aitas lielums bija aptuveni tāds pats kā aitai, viņš aprēķināja kopā 4,15 LLV un tādējādi vidējo LLV uz hektāru, kas ir nedaudz zem attiecīgās robežvērtības 1,4 LLV uz hektāru. Apgabala kompetentā iestāde (Landwirtschaftsamt Wildberg) izskatīja lietu un secināja, ka pundurēzelim ir piemērota LLV 0,16 apmērā. Tas nozīmēja, ka attiecīgā robežvērtība joprojām tika ievērota. Kļūda tika atklāta vēlākā pārbaudē, un lauksaimniekam tika lūgts atmaksāt nepamatoti izmaksāto summu (240 DM). Tomēr Komisija uzskatīja, ka attiecīgā kļūda bija nejauša kļūda, kas tika konstatēta izlasē, un ka bija jāpieņem, ka tā proporcionāli atkārtojās visos darījumos, attiecībā uz kuriem tika veidota izlase.

1.4 Ombuds uzskata, ka no pirmā acu uzmetiena Komisijas lēmums patiešām šķiet grūti savienojams ar veselo saprātu. Apstāklis, ka kļūdas, kas attiecas uz salīdzinoši nenozīmīgu summu, rezultātā būtu jāatsaka ievērojama naudas summa (neatkarīgi no tā, vai tā balstās uz kopējo summu EUR 927 401 apmērā vai uz summu DM 858 646 apmērā, kas, šķiet, ir tieši saistīta ar minēto kļūdu), ir pārsteidzošs, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir taisnīgi pieņemt, ka kļūda attiecībā uz pundurēzeli, visticamāk, bija vienīgā šāda veida kļūda.

1.5 Tomēr ombuds norāda, ka Komisija ir paskaidrojusi, ka tā šo jautājumu ir izskatījusi no cita skatpunkta. No šāda viedokļa raugoties, valsts iestādes ir pieļāvušas kļūdu. Šī kļūda tika atklāta, aplūkojot attiecīgo pieteikumu paraugus. Līdz ar to Komisija esot varējusi pamatoti uzskatīt, ka ir pieļautas arī citas kļūdas. No Komisijas viedokļa būtiskais fakts bija nevis tas, ka kļūda šajā lietā attiecās uz pundurēzeli, bet gan tas, ka tika pieļauta kļūda.

1.6 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Komisijai, lai pierādītu lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas noteikumu pārkāpumu, nav izsmeļoši jāpierāda, ka valsts iestāžu veiktās pārbaudes ir nepietiekamas vai ka to iesniegtie dati ir nepareizi, bet gan jāsniedz pierādījumi par nopietnām un pamatotām šaubām no Komisijas puses attiecībā uz pārbaudēm vai datiem. Šis Komisijas pierādīšanas pienākuma atvieglojums ir izskaidrojams ar to, ka tieši dalībvalsts ir vispiemērotākā, lai savāktu un pārbaudītu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanai vajadzīgos datus, un līdz ar to šai valstij ir jāiesniedz visprecīzākie un vispusīgākie pierādījumi par tās veikto pārbaužu vai datu pareizību un, attiecīgā gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (skat. it īpaši *2001. gada 13. marta spriedumu lietā C‐278/98 Nīderlande/Komisija, Recueil ,* I‐1501. lpp., 39.--41. punkts, un *2003. gada 11. septembra spriedumu lietā C‐329/00 Spānija/Komisija, Recueil ,* I‐6103. lpp., 68. punkts).

1.7 Ombuds norāda, ka Vācijas iestādes apspriedēs ar Komisiju (tā sauktās saskaņošanas struktūras uzklausīšanas laikā) ir atzinušas, ka, pretēji to sākotnējiem paziņojumiem, kļūda nav bijusi izolēta, bet ir atklāti daži līdzīgi gadījumi (lai gan tie neattiecas uz citiem pundurēzeļiem). Savos apsvērumos par atzinumu sūdzības iesniedzēja piekrita, ka Komisija formāli ir rīkojusies pareizi.

1.8 Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka Komisijas pieeja šajā gadījumā nav administratīva kļūme.

1.9 Ombuds uzskata par lietderīgu norādīt, ka problēmu, kas ir šīs lietas pamatā, visdrīzāk būtu bijis iespējams novērst, ja attiecīgajā regulā būtu ņemta vērā iespēja, ka dotācijas pieteikuma iesniedzējiem ir pundurēzeļi. Viņš cer, ka Komisija to ņems vērā turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos šajā jomā.
**Secinājums**   

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

*** ** * ** ***

[(1)](#Footnote1){#(1)} Lēmums ir pieejams ombuda tīmekļa vietnē (<http://www.ombudsman.europa.eu/>).

[(2)](#Footnote2){#(2)} OV 2003, L 124, 45. lpp.

[(3)](#Footnote3){#(3)} OV 1994, L 182, 45. lpp.

[(4)](#Footnote4){#(4)} OV 2003, L 124, 45. lpp.