Sūdzības priekšvēsture

1. Viens no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) uzdevumiem ir veikt neatkarīgu administratīvu izmeklēšanu par nopietniem ES iestāžu darbinieku un locekļu pārkāpumiem. Pēc izmeklēšanas OLAF var sniegt ieteikumus par darbībām, kas jāveic attiecīgajai ES iestādei, tostarp “disciplinārus ieteikumus”, kuru mērķis ir sodīt par jebkādiem ES iestāžu darbinieku un locekļu pārkāpumiem.[1] Savā gada pārskatā OLAF informē sabiedrību par disciplināro ieteikumu skaitu, ko tas sniedzis attiecīgajām ES iestādēm noteiktā laikposmā, un par to, vai iestādes ir veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem [2].

2. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, vēlējās uzzināt vairāk par OLAF konstatējumiem un ES iestāžu turpmākajiem lēmumiem laikposmā no 2015. līdz 2023. gadam. Šajā nolūkā viņš attiecīgajām ES iestādēm iesniedza vairākus pieprasījumus [3] par publisku piekļuvi dokumentiem, tostarp 2024. gada jūnijā Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), lūdzot

· OLAF galīgais(-ie) ziņojums(-i) un ieteikumi (un saistītie dokumenti) un

· ENISA sagatavotie galīgie ziņojumi par disciplinārajiem pēcpasākumiem, ko tā veikusi.

3. Laikposmā no 2015. līdz 2023. gadam OLAF bija veicis vienu izmeklēšanu attiecībā uz ENISA darbinieku, pamatojoties uz kuru tas bija sniedzis divus ieteikumus ENISA.

4. ENISA atteicās nodrošināt publisku piekļuvi OLAF ziņojumam “un ar to saistītai informācijai”, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt personas, uz kuru attiecas OLAF izmeklēšana, un citu personu personas datus.[4] ENISA neuzskaitīja dokumentus, kurus tā bija identificējusi kā tādus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums.

5. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja ENISA lēmumu atteikt piekļuvi (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Viņš neapstrīdēja citu personu, kas nav persona, uz kuru attiecas OLAF izmeklēšana, personas datu aizklāšanu.

6. Atbildot uz to, ENISA saglabāja savu nostāju, saskaņā ar kuru nekāda publiska piekļuve strīdīgajiem dokumentiem nevar tikt piešķirta, jo dokumentu izpaušana, pat ja tā būtu daļēja, kaitētu personas datu aizsardzībai.

7. Nebūdams apmierināts ar šo iznākumu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds uzsāka izmeklēšanu par ENISA lēmumu atteikt publisku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, ciktāl tie nav citu personu, kas nav OLAF izmeklēšanā iesaistītā persona, personas dati.

9. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma ENISA atbildi uz sūdzību, tostarp konfidenciālu informāciju. Ombuda izmeklēšanas grupa arī tikās ar ENISA pārstāvi un pārbaudīja attiecīgos dokumentus, proti,

1) OLAF gala ziņojumu un tā pielikumus,

2) divus OLAF ieteikumus un

3) trīs dokumenti, kas saistīti ar ENISA turpmākajiem pasākumiem,

kā arī saistītie dokumenti.

Ombuda priekšlikums risinājumam

10. Ņemot vērā jēdziena “personas dati” plašo tvērumu, Ombuds konstatēja, ka ENISA ir pamatoti uzskatīt, ka šis jēdziens attiecas uz OLAF izmeklēšanā iesaistītās personas “identifikatoriem, piemēram, vārdu, uzvārdu”, kā arī konkrētu operatīvo informāciju, kas saistīta ar šo personu.

11. Ombuds arī konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis nepieciešamību izpaust attiecīgos personas datus, kā noteikts ES tiesību aktos par datu aizsardzību (Regula 2018/1725 [5]). Līdz ar to ombuds secināja, ka ENISA bija pamats neizpaust personas datus, kas ietverti strīdīgajos dokumentos.

12. Tomēr, pamatojoties uz Ombuda izmeklēšanas grupas veikto dokumentu pārbaudi un ENISA sniegto informāciju, Ombuds nebija pārliecināts, ka dokumenti ir personas dati kopumā. Ombuds apšaubīja, piemēram, vai informācija, kas saistīta ar OLAF konstatēto pārkāpumu veidu, kā arī ENISA veikto turpmāko pasākumu veidu kā tādu, ir uzskatāma par personas datiem. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ombuds uzskatīja, ka šī informācija pati par sevi, visticamāk, neļaus identificēt attiecīgo personu.

13. Ņemot to vērā, ombuds iesniedza šādu risinājuma priekšlikumu [6]:

ENISA būtu jāpārskata lēmums atteikt publisku piekļuvi, lai nodrošinātu jēgpilnu daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, vienlaikus aizsargājot attiecīgo personu privātumu un integritāti.

14. Atbildot uz ombuda priekšlikumu par risinājumu, ENISA veica jaunu attiecīgo dokumentu novērtējumu. Pamatojoties uz to, ENISA secināja, ka, ja tā piešķirtu daļēju piekļuvi, tā nevarētu nodrošināt anonimizācijas līmeni, kas padarītu dokumentus noderīgus sūdzības iesniedzējam, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību.

15. Konkrētāk, ENISA apgalvoja, ka attiecībā uz risku personu identificēšanai ir jāņem vērā visi saprātīgie līdzekļi, kas var būt jebkuras trešās personas rīcībā, piemēram, publiski pieejama informācija vai informācija, kas ir pieejama trešai personai, tostarp trešās personas profesionālo vai personisko attiecību dēļ.[7] Tāpēc, ņemot vērā dokumentos ietvertās informācijas kontekstu un sensitivitāti, Aģentūras nelielo darbinieku skaitu un papildu konfidenciālos elementus, ENISA secināja, ka dokumenti ir jāuzskata par personas datiem kopumā.

16. Pēc atkārtota novērtējuma ENISA tādējādi apgalvoja, ka attiecīgajiem dokumentiem nevar piešķirt publisku piekļuvi. Tomēr ENISA ir atklājusi, ka tā ir veikusi pasākumus saistībā ar attiecīgajiem OLAF ieteikumiem.

17. Saņemot ENISA atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu, ombude deva sūdzības iesniedzējai iespēju komentēt viņas viedokļu apmaiņu ar ENISA.

18. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ENISA veiktā jēdziena “personas dati” interpretācija ir pārāk plaša, apgalvojot, ka šāda datu aizsardzības noteikumu izpratne faktiski novērstu jebkādu OLAF dokumentu izpaušanu. Attiecībā uz strīdīgajiem dokumentiem sūdzības iesniedzējs apstrīdēja ENISA viedokli, ka personu identificēšana būtu iespējama, ja informācija par pārkāpuma raksturu vai ENISA turpmākajiem pasākumiem tiktu izpausta sabiedrībai.

Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

19. Ombude atzīmē ENISA vēlmi pārskatīt savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz piekļuves pieprasījumu, tādējādi pieņemot viņas priekšlikumu par risinājumu.

20. Lai gan ENISA apgalvoja, ka ir jāatsaka publiska piekļuve dokumentiem kopumā, ombuds uzskata, ka šī nostāja ir pamatota, pamatojoties uz ENISA sniegto papildu informāciju, tostarp konfidenciāliem elementiem. Tomēr viņa pauž nožēlu, ka šī informācija sūdzības iesniedzējam netika sniegta agrāk.

21. Ombuds atzīst, ka novērtējums par to, vai informācija, kas saistīta ar OLAF izmeklēšanu par darbinieku pārkāpumiem, ir personas dati Regulas 2018/1725 nozīmē, ir delikāts uzdevums, kas ir atkarīgs no katras lietas konkrētajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu publisku kontroli un pārskatatbildību, tām, atbildot uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, vienmēr būtu jācenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati.

22. Ja attiecīgā iestāde konstatē, ka publisku piekļuvi nevar piešķirt vai tā ir ļoti ierobežota, ombuds uzskata, ka laba administratīvā prakse ir mēģināt izskatīt piekļuves pieprasījumu, tā vietā sniedzot informāciju.

23. Tādējādi ombude atzinīgi vērtē to, ka ENISA ir atklājusi faktu, ka tā ir veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar OLAF ieteikumiem šajā lietā. Pamatojoties uz Ombuda izmeklēšanas grupas veikto dokumentu pārbaudi, Ombuds var apstiprināt, ka tas tā patiešām bija.

24. Visbeidzot, Ombuds norāda, ka ENISA savās atbildēs uz sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu nav uzskaitījusi attiecīgos dokumentus. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka identificēto dokumentu sarakstu iesniegšana ir labas pārvaldības jautājums, jo tas atvieglo pieprasījuma iesniedzēja izpratni par iestādes lēmumu un vajadzības gadījumā pārskatīšanas pieprasījuma formulēšanu.[8] Lai gan ENISA Ombuda izmeklēšanas gaitā piekrita iekļaut identificēto dokumentu sarakstu ziņojumā par sanāksmi šajā lietā, kas tika darīts zināms sūdzības iesniedzējam, Ombuds nāks klajā ar ierosinājumu par to, kā ENISA izskatīs turpmākos pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra ir pieņēmusi Ombuda priekšlikumu par risinājumu.

Sūdzības iesniedzējs un ENISA tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Labas pārvaldības labad Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai būtu jāiesniedz to dokumentu saraksts, kurus tā identificē, atbildot uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ja vien saraksta izpaušana pati par sevi neapdraud aizsargājamās intereses.

Terēze Anjinho

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2025. gada 27. augustā

[1] Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet: https://anti-fraud.ec.europa.eu/about-us/what-we-do_en vai https://anti-fraud.ec.europa.eu/investigations/internal-administrative-investigations_en.

[2] Sk., piemēram, OLAF 2021. gada ziņojumu, 52. lpp.: https://anti-fraud.ec.europa.eu/document/download/8d92a187-fae8-449f-8600-e84af9b2dabf_en?filename=olaf-report-2021_en.pdf.

[3] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj, ko piemēro ENISA rīcībā esošiem dokumentiem saskaņā ar 28. panta 1. punktu Regulā 2019/881 par ENISA un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/881/oj.

[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

[5] Regulas 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj.

[6] Ombuda risinājuma priekšlikuma rediģēta versija ir pieejama tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/solution/209060.

[7] ENISA atsaucās uz Tiesas 2024. gada 7. marta spriedumu OC / Komisija, C-479/22 P: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=283526&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7294278.

[8] Sk., piemēram, Ombuda priekšlikumu risinājumam lietā 1259/2024/NH par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar bērniem adresētiem norādījumiem par atgriešanu: https://www.ombudsman.europa.eu/en/solution/en/201607.