Strasbūrā, 2004. gada 20. oktobrī

Godātais M. kungs!

2003. gada 11. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt piekļuvi „Extreme Fundamentalism and Terrorism Group” galīgajam ziņojumam.

2003. gada 12. decembrī es pārsūtīju sūdzību Padomes ģenerālsekretāram. Padome nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 23. februārī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Ar 2004. gada 16. aprīļa vēstuli Jūs mani informējāt, ka nevēlaties izteikt savus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Vēlos atvainoties par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 3. septembrī nosūtīja sākotnējo pieprasījumu par piekļuvi "Extreme Fundamentalism and Terrorism Group" galīgajam ziņojumam. Ziņojumu, kas klasificēts kā "CONFIDENTIEL UE", sagatavoja Extreme Fundamentalism and Terrorism Group (EFTG), kurā ir ārlietu ministru personīgo pārstāvju grupa, ko Dānijas prezidentūra pasūtīja pēc diskusijām Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē 2002. gada 24. oktobrī. Ziņojumā tika analizēts ekstrēms fundamentālisms un terorisms. Tajā bija ietverti vairāki ieteikumi.

Padomes Ģenerālsekretariāts 2003. gada 9. oktobra atbildē atteicās publiskot minēto dokumentu, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 (1) 4. panta 1. punktu, norādot, ka tā publiskošana varētu nopietni kaitēt Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskām interesēm saistībā ar sabiedrības drošību attiecībā uz cīņu pret teroristiem un to organizācijām.

Atbildot uz sūdzības iesniedzēja atkārtotu pieteikumu, Padome 2003. gada 4. novembrī apstiprināja Ģenerālsekretariāta lēmumu un atteicās publiskot dokumentu, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 3. punktu. Padome uzskata, ka ziņojumā ietvertās informācijas izpaušana varētu vājināt Savienības pozīciju tās starptautiskajās attiecībās un nopietni kaitēt tās lēmumu pieņemšanas procesam šajā jautājumā.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam norādīja, ka ar Padomes lēmumu ir pārkāpta Regula 1049/2001. Viņš sniedza šādus argumentus:

1. Ziņojumā nevar iekļaut slepenu informāciju, jo terorisma apkarošanas pasākumi ir jāpieņem valstu likumdevējiem, un tāpēc par tiem dalībvalstīs notiek publiskas debates.

2. Padomes arguments, ka ziņojumā ietvertie ieteikumi nav pabeigti, neattaisno atteikumu piekļūt visam dokumentam. Varētu piešķirt daļēju piekļuvi, svītrojot ieteikumus.

Pieprasījums

Padomes atzinums

Atzinumā par sūdzību Padome norādīja, ka tā principā piekrīt, ka dokumentiem, kas saistīti ar notiekošajām diskusijām, vajadzētu būt pēc iespējas plaši pieejamiem ar nosacījumu, ka to publiskošana neskar Regulas 1049/2001 4. pantā uzskaitīto interešu aizsardzību. Tomēr Padome uzskatīja, ka, tā kā minētajā dokumentā ir ietverta detalizēta analīze un novērtējums par galēju fundamentālismu un terorismu visā pasaulē, tostarp politiski sensitīvi novērtējumi par lielu skaitu ārvalstu, informācijas izpaušana varētu radīt sarežģījumus Eiropas Savienības attiecībās ar šīm valstīm.

Padome paziņoja, ka ziņojumā ir ietverti ieteikumi esošo pasākumu pastiprināšanai, lai novērstu un/vai apkarotu nelikumīgas un vardarbīgas ekstrēmistu organizācijas. Padome uzskata, ka to publiskošana sniegtu potenciālajiem uzbrukumu veicējiem salīdzinošus novērtējumus par dalībvalstīs vai attiecīgajās trešās valstīs pastāvošo struktūru efektivitāti. Padome uzskata, ka tas varētu nopietni apdraudēt kopīgos centienus rast konstruktīvus risinājumus šīs problēmas galvenajiem aspektiem starptautiskajā sabiedrībā. Tādēļ Padome uzskatīja, ka ir piemērojams regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma izņēmums (sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar starptautiskajām attiecībām).

Padome arī atsaucās uz savu sanāksmi Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā, kurā Eiropadome ņēma vērā ziņojumu un norādīja, ka to turpinās apspriest, lai virzītu uz priekšu ieteikumus. Diskusijas par šo dokumentu attiecīgajās Padomes darba grupās šīs izmeklēšanas laikā joprojām bija sākotnējā posmā. Padome uzskatīja, ka dokumenta publiskošana ierobežotu dalībvalstu spēju pielāgot savas sarunu nostājas un tādējādi nopietni kaitētu Padomes lēmumu pieņemšanas procesam. Tādēļ Padome uzskatīja, ka ir piemērojams arī Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētais izņēmums.

Padome arī norādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai var piešķirt daļēju piekļuvi dokumentam saskaņā ar regulas 4. panta 6. punktu. Šajā sakarā Padome atzīmēja, ka ziņojumā ietvertā analīze un ieteikumi ir jāuzskata par vienotu nedalāmu darba dokumentu. Tādēļ Padome secināja, ka iepriekš minētie izņēmumi attiecas uz visu dokumentu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka nevēlas izteikt apsvērumus.

Lēmums

1 Iespējamais Regulas 1049/2001 pārkāpums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padomes 2003. gada 4. novembra atbilde uz viņa atkārtoto pieteikumu par piekļuvi "Extreme Fundamentalism and Terrorism Group" galīgajam ziņojumam ir pretrunā Regulai 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Padome bija atteikusi piekļuvi, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā un 4. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, jo Padome uzskatīja, ka ziņojumā ietvertās informācijas izpaušana varētu vājināt Eiropas Savienības pozīciju tās starptautiskajās attiecībās un nopietni kaitēt Padomes lēmumu pieņemšanas procesam šajā jautājumā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

1. Ziņojumā nevar iekļaut slepenu informāciju, jo terorisma apkarošanas pasākumi ir jāpieņem valstu likumdevējiem, un tāpēc par tiem dalībvalstīs notiek publiskas debates.

2. Padomes arguments, ka ziņojumā ietvertie ieteikumi nav pabeigti, neattaisno atteikumu piekļūt visam dokumentam. Varētu piešķirt daļēju piekļuvi, svītrojot ieteikumus.

1.2 Savā atzinumā Padome apstiprināja savu 2003. gada 4. novembra atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Padome arī norādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai var piešķirt daļēju piekļuvi dokumentam saskaņā ar regulas 4. panta 6. punktu. Šajā sakarā Padome atzīmēja, ka ziņojumā ietvertā analīze un ieteikumi ir jāuzskata par vienotu nedalāmu darba dokumentu. Tādēļ Padome secināja, ka iepriekš minētie izņēmumi attiecas uz visu dokumentu.

1.3 Ombuds norāda, ka atteikumam sniegt piekļuvi saskaņā ar kādu no Regulā (EK) Nr. 1049/2001 minētajiem izņēmumiem jābūt pamatotam ar pamatotiem un konkrētiem iemesliem.

1.4 Attiecībā uz 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto izņēmumu Padome ir paskaidrojusi, ka ziņojumā ir iekļauta detalizēta analīze un novērtējums par galēju fundamentālismu un terorismu visā pasaulē, tostarp politiski sensitīvi novērtējumi par lielu skaitu ārvalstu. Tā uzskata, ka izpaušana varētu radīt sarežģījumus Eiropas Savienības attiecībās ar šīm valstīm. Padome arī paskaidroja, ka pēc ziņojumā veiktās analīzes ir sniegti ieteikumi esošo pasākumu pastiprināšanai, lai novērstu un/vai apkarotu nelikumīgas un vardarbīgas ekstrēmistu organizācijas. Tā uzskata, ka šo ieteikumu publiskošana sniegtu potenciālajiem uzbrukumu veicējiem salīdzinošus novērtējumus par attiecīgajās dalībvalstīs vai trešās valstīs pastāvošo struktūru efektivitāti. Padome uzskata, ka tas varētu nopietni apdraudēt kopīgos centienus rast konstruktīvus risinājumus šīs problēmas galvenajiem aspektiem starptautiskajā sabiedrībā.

Attiecībā uz 4. panta 3. punktā minēto izņēmumu Padome ir paziņojusi, ka Eiropadome ir nolēmusi, ka ziņojums būtu jāturpina apspriest, lai virzītu uz priekšu tā ieteikumus. Padome uzskata, ka diskusijas par šo dokumentu attiecīgajās Padomes darba grupās šīs izmeklēšanas laikā joprojām ir sākotnējā posmā. Padome uzskata, ka dokumenta publiskošana ierobežotu dalībvalstu spēju pielāgot savas sarunu nostājas un tādējādi nopietni kaitētu Padomes lēmumu pieņemšanas procesam.

1.5 Ombuds uzskata, ka Padomes minētie iemesli ir pamatoti un pietiekami konkrēti saistībā ar Regulu 1049/2001.

1.6 Attiecībā uz iespēju piešķirt daļēju piekļuvi saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu Padome ir norādījusi, ka ziņojumā ietvertā analīze un ieteikumi ir jāuzskata par vienu nedalāmu darba dokumentu un ka iepriekš minētie izņēmumi attiecas uz visu dokumentu.

Ņemot vērā 1.3.–1.5. punktā izklāstīto informāciju un konstatējumus, Padomes viedoklis, ka Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. panta 3. punkts attiecas uz visu dokumentu, šķiet pamatots.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veiktajām šīs sūdzības izmeklēšanām, šķiet, ka Eiropas Savienības Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).