Sūdzības priekšvēsture

1. Kad personas, kas meklē patvērumu, ierodas ES, dalībvalstīm ir jānodrošina tām “uzņemšanas nosacījumi”. Tie ietver pārtiku, apģērbu, izmitināšanu, kā arī veselības aprūpes un izglītības pieejamību nepilngadīgajiem. Saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju [1] uzņemšanas apstākļiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka bēgļiem ir pieejami cilvēka cienīgi dzīves apstākļi.

2. Pēdējos gados gan pilsoniskā sabiedrība, gan starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par uzņemšanas apstākļiem migrācijas pārvaldības iestādēs Kiprā. Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja 2024. gadā raksturoja dzīves apstākļus vienā no šīm iestādēm kā “cilvēka cieņas aizskaršanu, kas var būt necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās”[2].

3. Kiprā atrodas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA), kas sniedz atbalstu valsts iestādēm uzņemšanas apstākļu uzlabošanā saskaņā ar ES tiesību aktiem patvēruma jomā.

4. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2023. gada septembrī pieprasīja publisku piekļuvi [3] EUAA rīcībā esošajiem dokumentiem saistībā ar migrācijas pārvaldības un uzņemšanas centriem Kiprā. Pieprasījums attiecās uz “visiem sanāksmju protokoliem un/vai jebkuriem citiem dokumentiem, kas ir EUAA rīcībā, un visu korespondenci (tostarp, bet ne tikai, ziņojumiem, vēstulēm, e-pastiem, sanāksmju protokoliem un jebkādiem pielikumiem), ar ko apmainījušies EUAA pārstāvji un [Eiropas Komisijas] Migrācijas un iekšlietu ĢD (HOME) pārstāvji (tostarp kabineta ierēdņi) attiecībā uz pirmās uzņemšanas un uzņemšanas apstākļiem esošajos un gaidāmajos migrācijas uzņemšanas centros Kiprā, tostarp Limnā, Pournara pirmajā uzņemšanas centrā un Kofinou uzņemšanas centrā, saistībā ar tiem vai pieminot tos”. Pieprasījums attiecās uz laikposmu no 2023. gada 1. februāra līdz 2023. gada 12. septembrim.

5. Tā kā EUAA nebija atbildējusi Regulā 1049/2001 noteiktajā termiņā, sūdzības iesniedzējs 2024. gada janvārī lūdza EUAA pārskatīt netiešo atteikto piekļuvi (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

6. Savā atbildē EUAA identificēja 76 dokumentus, uz kuriem attiecas publiskās piekļuves pieprasījums, no kuriem lielākā daļa bija elektroniskā pasta sarakste, kurā bija iesaistīta Eiropas Komisija, kā arī to pielikumi. EUAA atteica piekļuvi visiem dokumentiem, izņemot divus, kuriem tā sniedza plašu daļēju piekļuvi, rediģējot tikai personas datus. Atsakot piekļuvi pārējiem 74 dokumentiem, EUAA pamatojās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību [4], personas datiem [5] un lēmumu pieņemšanu (gan notiekošu, gan pabeigtu).[6]

7. Neapmierināta ar to, kā EUAA izskatīja viņas piekļuves pieprasījumu, un ar tā iznākumu sūdzības iesniedzēja 2024. gada aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par EUAA atteikumu izpaust attiecīgos dokumentus, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības drošību un tās lēmumu pieņemšanu. Sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja personas datu rediģēšanu, tāpēc tā nebija daļa no izmeklēšanas.

9. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja 74 attiecīgos dokumentus [7], kuros ietilpa:

deviņas EUAA/Komisijas e-pasta sarakstes par uzņemšanu;

divas EUAA/Komisijas viedokļu apmaiņas par Komisijas apmeklējumu;

iii. trīs citi e-pasta paziņojumi;

iv. 27 e-pasta vēstules, kas saņemtas no Komisijas;

Komisijai nosūtītas 33 e-pasta vēstules.

10. Ombuda izmeklēšanas grupa arī pārbaudīja trešo personu komentārus, ar kuriem EUAA apspriedās par piekļuves pieprasījumu. Turklāt izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EUAA atbildi uz sūdzību.

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EUAA ir pārāk plaši piemērojusi izņēmumus attiecībā uz publisku piekļuvi un nav pierādījusi riskus, ko (daļēja) izpaušana radītu minētajām aizsargātajām interesēm. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas aizsardzību sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā, proti, nepieciešamība nodrošināt pārredzamību attiecībā uz ES finansētajām migrācijas pārvaldības darbībām Kiprā. Viņa norādīja, ka tas jo īpaši ir saistīts ar apgalvojumiem par tiesību pārkāpumiem šajos objektos un ņemot vērā Kipras sadarbību ar Grieķiju šajā jautājumā, kas, viņasprāt, radīja papildu bažas par iespējamiem pamattiesību jautājumiem un aicināja nodrošināt vēl lielāku pārredzamību attiecībā uz ES pilsoņiem. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EUAA nav nodrošinājusi daļēju piekļuvi dokumentiem lielākoties administratīvu iemeslu dēļ, un šāda rīcība, iespējams, rada pārmērīgu administratīvo slogu.

12. EUAA apgalvoja, ka nav iespējams nodrošināt publisku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, neapdraudot sabiedrības drošības aizsardzību un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Konkrētāk, attiecībā uz sabiedrisko drošību EUAA paskaidroja, ka 12 no attiecīgajiem dokumentiem ietvēra nepubliskotu informāciju par uzņemšanas centra iezīmēm, tostarp informāciju no trešām personām. To izpaušana gan radītu fiziskās drošības risku, gan apdraudētu sadarbību starp EUAA un šīm trešām personām, kas savukārt nopietni kavētu EUAA darbības Kiprā. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu EUAA paskaidroja, ka visos 74 dokumentos bija ietverta provizoriska informācija un informācijas apmaiņa un ka pēc apspriešanās ar trešām personām kļuva skaidrs, ka, ja Aģentūra izpaustu šādu neformālu informācijas apmaiņu, pastāvētu nopietns risks, ka attiecīgo trešo personu darbinieki vairs neizteiks savu viedokli par EUAA. Tas samazinātu informācijas plūsmu uz EUAA un nopietni negatīvi ietekmētu EUAA darbību kopumā.

13.  EUAA atzina, ka pastāv vispārējas sabiedrības intereses jautājumos, kas saistīti ar pamattiesībām, migrācijas pārvaldību un uzņemšanu. Tomēr tā uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka pastāv automātiskas sevišķas sabiedrības intereses publiskot visus ar šiem jautājumiem saistītos dokumentus. Šajā gadījumā EUAA norādīja, ka ne visi identificētie dokumenti tieši attiecas uz šiem jautājumiem. Aģentūra arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja nav pietiekami pamatojusi savus argumentus attiecībā uz to, ka attiecīgās sabiedrības intereses ir sevišķi svarīgas. Tā secināja, ka, ņemot vērā, ka strīdīgie dokumenti nav galīgi, nešķiet, ka to publiskošana kalpotu kādām īpaši acīmredzamām sabiedrības interesēm.

14. Attiecībā uz daļēju piekļuvi EUAA apgalvoja, ka pat teorētiskajā scenārijā, kurā varētu nodrošināt ļoti ierobežotu piekļuvi, dokumenti zaudētu jēgu nepieciešamo rediģējumu apjoma dēļ. Atbildē uz sūdzību EUAA piebilda, ka šādos gadījumos daļējas informācijas izpaušanas radītā administratīvā sloga (ne)samērīgums būtu jānovērtē, ņemot vērā salīdzinoši ierobežotos resursus, kas ir ES aģentūru rīcībā.

15. Visbeidzot, EUAA atvainojās sūdzības iesniedzējai par kavēšanos viņas piekļuves pieprasījuma izskatīšanā. 

Ombuda priekšlikums risinājumam

16. Pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, ombuds nebija pārliecināts, ka abi EUAA minētie izņēmumi attiecībā uz publisku piekļuvi attiecas uz visiem strīdīgajiem dokumentiem. Tādējādi viņa uzskatīja, ka EUAA būtu jānodrošina plaša publiska piekļuve šiem dokumentiem.

17. Precīzāk, attiecībā uz sabiedriskās drošības aizsardzību ombuds uzskatīja, ka, izņemot vienu dokumentu [8], lielākā daļa dokumentos ietvertās informācijas bija gan vispārīga, gan lielā mērā jau pieejama sabiedrībai, ļoti bieži pašā EUAA tīmekļa vietnē. Tādējādi nebija skaidrs, kā šo dokumentu izpaušana varētu apdraudēt sabiedrisko drošību.

18. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas aizsardzību ombuds atgādināja, ka dokumenta provizoriskais raksturs pats par sevi nav pietiekams, lai pamatotu tā neizpaušanu. Drīzāk ikvienam publiskas piekļuves atteikumam ir jābūt pamatotam ar šī dokumenta konkrēto saturu. Tāpat arī tas, ka dokuments nav galīgs, neizslēdz, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato tā publiskošanu.

19. Ombude atkārtoja savu novērojumu, ka dažos no šajā lietā aplūkotajiem dokumentiem bija elementi, kuriem EUAA jau dažādos veidos bija piešķīrusi publisku piekļuvi. Plašākā nozīmē lielākā daļa dokumentos ietvertās informācijas šķita vispārīga, zināma sabiedrībai un/vai, iespējams, novecojusi. Tādējādi ombuds uzskatīja par neticamu argumentu, ka darbinieki pārtrauktu šo apmaiņu, ja viņi zinātu, ka to varētu izpaust. Tāpēc nebija skaidrs, kā lielākās daļas šo dokumentu izpaušana varētu nopietni kaitēt EUAA lēmumu pieņemšanai.

20. Visbeidzot, ombuds nepiekrita, ka sūdzības iesniedzēja argumenti par labu sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā bija pārāk vispārīgi. Uzsverot Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas satraucošos konstatējumus, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizlieguma absolūto raksturu, pilsoniskās sabiedrības grūtības uzraudzīt situāciju Kipras objektos un - visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi - faktu, ka šie objekti saņem ES finansējumu, ombuds uzskatīja, ka tas viss liecina par sevišķām sabiedrības interesēm publiskot visus dokumentus vai to daļas, uz kuriem neattiecas izņēmums saistībā ar sabiedrisko drošību.

21. Pamatojoties uz to visu, ombuds kā risinājumu ierosināja [9], ka EUAA būtu jāpārskata savs lēmums par šo pieteikumu par publisku piekļuvi, lai nodrošinātu ievērojami plašāku publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

EUAA atbilde un Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

22. Savā atbildē [10] EUAA piekrita piešķirt sūdzības iesniedzējam ļoti plašu piekļuvi 64 no 74 dokumentiem, aizklājot tikai personas datus un vienā dokumentā sniedzot ierobežotu informāciju, lai aizsargātu sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību.

23. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar šo iznākumu un nesniedza papildu piezīmes.

24. Ombude atzinīgi vērtē EUAA pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu un piešķirto plašo piekļuvi, kas, viņasprāt, ir atrisinājusi sūdzību. Ombuds atzinīgi vērtē EUAA konstruktīvo iesaistīšanos visā šīs izmeklēšanas laikā.

25. Ņemot to vērā, ombuds lietu slēdz.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra ir pieņēmusi ombuda priekšlikumu risinājumam, piešķirot sūdzības iesniedzējam plašu publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs un EUAA tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2025. gada 21. februārī

[1] Pieejams šeit: https://www.ohchr.org/en/instruments-mechanisms/instruments/convention-relating-status-refugees

[2] Ziņojums Kipras valdībai par Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai vizīti Kiprā 2023. gada 9.–17. maijā, 209. punkts, pieejams vietnē https://rm.coe.int/1680afb22c

[3] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049

[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu.

[5] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

[6] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktu.

[7] Pārbaudes laikā un pēc Ombuda izmeklēšanas grupas pieprasījuma sniegt paskaidrojumus EUAA identificēja 14 papildu dokumentus. EUAA ierosināja sazināties ar sūdzības iesniedzēju par šiem dokumentiem un pēc tam novērtēt tos jauna piekļuves pieprasījuma ietvaros. Tādējādi 14 papildu dokumenti neietilpst šīs izmeklēšanas jomā.

[8] Dokuments Nr. 56, kurā bija ietverta detalizēta nometnes plānojuma karte.

[9] Risinājuma priekšlikums pieejams: https://www.ombudsman.europa.eu/solution/199728

[10] Risinājuma atbilde pieejama tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/199729 ; Labojums pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/199730