Vispārīga informācija

1. Eiropas Komisijas ekspertu grupu sistēmai ir svarīga nozīme Komisijas pieņemto lēmumu pieņemšanā. Pašlaik ir aptuveni 660 ekspertu grupas un 460 apakšgrupas, kas aptver plašu politikas jomu klāstu, piemēram, muitu, ekonomikas monetāros jautājumus, patērētāju lietas, ārpolitiku un drošību, sabiedrības veselību un vidi. Ekspertu grupas sniedz Komisijai nesaistošas konsultācijas šajās jomās, tostarp saistībā ar tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošanu. Pastāv dažāda veida ekspertu grupas, kuru sastāvā var būt ES valdību iecelti eksperti un/vai akadēmisko aprindu pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un attiecīgo rūpniecības vai ekonomikas nozaru pārstāvji.

2. Lai gan ekspertu grupas nepieņem lēmumus, to ieguldījumam var būt svarīga nozīme Komisijas lēmumos par politikas un tiesību aktu priekšlikumiem un to, kā šie lēmumi tiek īstenoti praksē. Ekspertu grupas, kurās ir dalībvalstu valdību pārstāvji, ir svarīgs Komisijas viedokļa paudējs, tostarp pirms deleģēto aktu [1] pieņemšanas, ņemot vērā to, ka ES Padome kopā ar Eiropas Parlamentu var iebilst pret šādiem aktiem pēc to pieņemšanas [2].

3. Ekspertu grupu sastāvā var būt arī neatkarīgi eksperti konkrētā jomā (piemēram, akadēmiskie pētnieki), privāto interešu vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Šādas ekspertu grupas ir forums, kurā Komisija apkopo ārējos atzinumus un padomus. Ekspertus šādās grupās atlasa, pamatojoties uz publiskiem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus.

4. Komisija 2016. gada maijā pārskatīja savus noteikumus par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību [3] saistībā ar Ombuda izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas [4].

5. Pilsoniskā sabiedrība ^[5] un akadēmiskās aprindas ^[6], kā arī saistībā ar Ombuda rīkoto sabiedrisko apspriešanu par pārredzamību un līdzdalību ES vides lēmumu pieņemšanā ^[7] ir paudušas bažas par to, kā tiek piemēroti šajos noteikumos paredzētie pārredzamības noteikumi. Ombuda izmeklēšanā par vienas konkrētas ekspertu grupas publicēšanas praksi tika konstatēts, ka daži dokumenti, kas saistīti ar ekspertu grupas darbu, netika proaktīvi publiskoti, lai gan tas būtu bijis jādara ^[8].

Izmeklēšana

6. Ombude sāka šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai veiktu turpmākus pasākumus pēc iepriekšējās izmeklēšanas un novērtētu, kā Komisija piemēro savus noteikumus ekspertu grupām. Jo īpaši izmeklēšanā tika analizēts, kā Komisija nodrošina, ka šajos noteikumos izklāstītie pārredzamības pasākumi tiek jēgpilni ievēroti.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atbildi uz vairākiem sīki izstrādātiem jautājumiem [9].

Komisijas iesniegtie argumenti

Ekspertu grupas dokumentu publicēšana

8. Komisija norādīja, ka tās noteikumos par ekspertu grupām (ko Komisija dēvē par “horizontālajiem noteikumiem”)[10] ir noteikts, ka visiem attiecīgajiem aktīvo ekspertu grupu dokumentiem vajadzētu būt pieejamiem ekspertu grupu reģistrā [11]. Tas ietver darba kārtības, sanāksmju protokolus un dalībnieku iesniegumus. Tādējādi Komisija apgalvoja, ka šis reģistrs nodrošina ekspertu grupu proaktīvu pārredzamību. Komisija paskaidroja, ka atbildība par dokumentu augšupielādi reģistrā ir decentralizēta un to veic attiecīgie departamenti, kas pārvalda atsevišķās ekspertu grupas. Izņēmumi attiecībā uz publicēšanu būtu jāparedz tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem [12].

9. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju daudzas ieinteresētās personas īpašās Komisijas tīmekļa vietnēs meklē dokumentus, kas saistīti ar ekspertu grupu darbībām, kad tās meklē piekļuvi informācijai par attiecīgo politikas jomu. Tāpēc par ekspertu grupām atbildīgie Komisijas darbinieki ekspertu grupu dokumentus dara pieejamus vai nu tieši ekspertu grupu reģistrā, vai izmantojot saiti no šā reģistra uz īpašām Komisijas tīmekļa vietnēm. Attiecībā uz atjauninājumiem ieinteresētās personas var abonēt automātiskus paziņojumus, kas tiek nosūtīti, augšupielādējot jaunus dokumentus.

10. Ekspertu grupas sanāksmju protokoliem vajadzētu būt jēgpilniem un pilnīgiem un jebkurā gadījumā atspoguļot diskusijas par katru darba kārtības punktu un grupas atzinumus. Principā protokoliem būtu jānodrošina detalizēta izpratne par dalībnieku paustajām nostājām un iespējamiem secinājumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, Komisija nodrošina veidni sanāksmju protokolu sagatavošanai. 

11. Lai nodrošinātu attiecīgo dokumentu, piemēram, darba kārtību, ātrāku, vienkāršāku un savlaicīgu publicēšanu, ekspertu grupu reģistrs kopš 2024. gada ir integrēts Komisijas tiešsaistes rīkos, ar kuriem pārvalda uzaicinājumus uz Komisijas sanāksmēm un atlīdzināšanas procesus [13].

12. Privātpersonas var meklēt ekspertu grupu reģistrā dokumentus, pamatojoties uz attiecīgajām ekspertu grupām vai saskaņā ar konkrētām sanāksmēm. Komisija norādīja, ka tā ir gatava izskatīt iespēju izstrādāt papildu meklēšanas funkcijas reģistrā publiskotajiem dokumentiem, ņemot vērā pieejamo budžetu un pamatojoties uz īpašu analīzi, tostarp par papildu meklēšanas iespēju lietderību.

13. Ja ekspertu grupu darbība tiek pārtraukta, to dokumentus, tostarp sanāksmju protokolus, reģistrā glabā vēl piecus gadus. Pēc tam dokumentācija tiek arhivēta, bet to var izgūt pēc pieprasījuma.

Informācija par ekspertu grupas locekļiem un novērotājiem

14. Gan ekspertu grupas locekļus, gan novērotājus izraugās, ņemot vērā viņu speciālās zināšanas un grupas uzdevumus. Tomēr novērotājiem nav balsstiesību un viņi nepiedalās ekspertu grupas ieteikumu vai ieteikumu formulēšanā. Parasti visus locekļus un novērotājus uzaicina uz ekspertu grupu sanāksmēm. Tomēr dažkārt tiek uzaicināti tikai noteikta veida locekļi vai novērotāji, ņemot vērā konkrētos apspriežamos tematus.

15. Parasti ekspertu grupas lēmumus par saviem “rezultātiem”[14] pieņem vienprātīgi. Tomēr balsojuma gadījumā ekspertiem, kuri balsoja pret vai atturējās, ir tiesības uz savas nostājas pievienošanu attiecīgajam atzinumam, ieteikumam vai ziņojumam.^[15] Komisija neziņo ekspertu grupām par to, kā viņu ieteikumi ir ņemti vērā [16], jo to uzdevums ir tikai konsultēt.

16. To ekspertu personas dati, kuri iecelti privātpersonas statusā (tā sauktie “A tipa eksperti”), un to ekspertu personas dati, kuri iecelti, lai pārstāvētu ieinteresēto personu grupas kopīgās intereses (tā sauktie “B tipa eksperti”), tiek publiskoti Komisijas ekspertu grupu reģistrā. Šie dati saistītajos dokumentos nav anonimizēti, ja vien eksperts to nepieprasa un nesniedz pieprasījuma pamatojumu ^[17] Ekspertu, kas iecelti kā privātpersonas, interešu deklarācijas ir pieejamas, kamēr darbojas ekspertu grupas. Citu veidu ekspertu vārdus, proti, to ekspertu vārdus, kuri pārstāv konkrētas organizācijas, ES dalībvalstis vai trešās valstis (attiecīgi C, D un E tips), var publiskot reģistrā, ja šie eksperti dod savu piekrišanu ^[18].

17. Kopš 2017. gada decembra [19] ir notikušas 91 klātienes sanāksmes, kas bija pieejamas sabiedrībai, 41 sanāksme, kas tika straumēta tiešsaistē, un 46 sanāksmes, kas bija gan atklātas, gan straumētas.

Atbalsts un norādījumi Komisijas darbiniekiem

18. Komisijas darbiniekus, kas atbild par ekspertu grupām, atbalsta viens vai vairāki vietējie koordinatori, kas atbild par ekspertu grupām katrā Komisijas departamentā, jo īpaši saistībā ar ekspertu grupu izveidi un darbību. Ekspertu grupu koordinatori no visām Komisijas struktūrvienībām veido īpašu tīklu, kas veicina un uzrauga atbilstību noteikumiem par ekspertu grupām. Komisijas Ģenerālsekretariāts sniedz atbalstu, piedāvājot konsultācijas un speciālās zināšanas sarežģītāku vai transversālu jautājumu gadījumā.

19. Komisija 2022. gada septembrī pieņēma iekšējās pamatnostādnes par ekspertu grupu noteikumu īstenošanu un 2023. gada oktobrī tās grozīja (“iekšējās pamatnostādnes”).

20. Lai veicinātu lielāku atklātību, rīkojot ekspertu grupu sanāksmes publiski, Komisija šo iespēju iekļāva ekspertu grupu veidnēs [20] un mācību kursos attiecīgajiem Komisijas darbiniekiem.

Ombuda novērtējums

21.  Augsta līmeņa pārredzamības nodrošināšana attiecībā uz ekspertu grupu un līdzīgu struktūru darbu ir būtiska ES demokrātiskai darbībai, ņemot vērā svarīgo darbu, ko šīs grupas veic saistībā ar Komisijas darbībām.

22. Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt apmācību attiecīgajiem darbiniekiem un nodrošināt koordināciju starp tās departamentiem, lai veicinātu un uzraudzītu atbilstību noteikumiem par ekspertu grupām. Ombuds jo īpaši atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot īpašu iekšējo ekspertu grupu koordinatoru tīklu, kas regulāri tiekas, lai uzraudzītu un veicinātu to, ka Komisijas departamenti pareizi īsteno noteikumus. Ombuds arī pieņem zināšanai Komisijas iekšējās pamatnostādnes par to noteikumu īstenošanu, kas saistīti ar ekspertu grupām, kuras sniedz papildu noderīgus norādījumus Komisijas darbiniekiem, kas strādā ar ekspertu grupām.

23. Tajā pašā laikā Ombuda izmeklēšana parādīja vairākas jomas, kurās Komisija varētu vēl vairāk uzlabot ekspertu grupu pārredzamību.

Ekspertu grupas dokumentu publicēšana

24. Saskaņā ar Komisijas iekšējām pamatnostādnēm tādu dokumentu publicēšana, kas attiecas uz ekspertu grupu un apakšgrupu darbu, ir standarta noteikums. Ja Komisija nolemj nepubliskot ekspertu grupas dokumentu, tam jāpamatojas uz izņēmumu no publiskošanas, kā noteikts ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem [21]. Komisijas iekšējie norādījumi attiecas uz iespēju, ka Eiropas Parlamenta deputāti, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas vai Eiropas Ombuds var jautāt par ekspertu grupas dokumentu nepublicēšanu. Tomēr ne noteikumos, ne iekšējās pamatnostādnēs Komisijas dienestiem nav uzdots publiskot faktu, ka daži attiecīgie dokumenti netiek publicēti. Pārredzamības trūkums sarežģī sabiedrības kontroli.

25. Kā ombuds konstatēja iepriekšējā izmeklēšanā [22], lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un vajadzības gadījumā ļautu sabiedrībai pieprasīt piekļuvi, Komisijai ekspertu grupu sanāksmju protokolos būtu jāiekļauj to dokumentu saraksts, kuri tika apspriesti, bet kurus Komisija konstatēja, ka tos nevar proaktīvi publiskot. Komisija piekrita pieņemt šo praksi kā turpinājumu iepriekš minētajai izmeklēšanai saistībā ar īpašu ekspertu grupu. Ombuds ierosina Komisijai plašāk piemērot šo praksi attiecībā uz visām tās ekspertu grupām un attiecīgi atjaunina savas iekšējās pamatnostādnes. Turklāt Komisija varēja pārskatīt ekspertu grupas dokumentu neizpaušanas iemeslu nejaušinātu izlasi, lai noskaidrotu, vai to neizpaušana ir pamatota.

Savlaicīga dokumentu publicēšana

26. Darba kārtības un citi attiecīgie informatīvie dokumenti ir jāpublisko savlaicīgi pirms sanāksmēm, un protokoli pēc sanāksmes ir jāpublisko “laikus”[23]. Tomēr iekšējās pamatnostādnēs nav noteikti nekādi termiņi dokumentu publicēšanai pirms vai pēc sanāksmēm, kas pieļauj dažādu ekspertu grupu praksi attiecībā uz publicēšanas laiku. Tādēļ ombude ierosina Komisijai noteikt termiņus ekspertu grupu dokumentu publicēšanai pirms un pēc ekspertu grupu sanāksmēm, lai nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi dokumentiem un noteikumu piemērošanas konsekvenci.

Publiskā reģistra meklējamība

27. Pašlaik, lai reģistrā varētu atrast dokumentu, lietotājiem ir jāzina tās attiecīgās ekspertu grupas nosaukums, uz kuru dokuments attiecas, un sanāksmes datums. Tas nozīmē, ka attiecīgo dokumentu atrašana ir izaicinājums ikvienam, kas neietilpst ekspertu grupā. Var būt nepieciešama arī paralēla meklēšana īstenošanas aktu un deleģēto aktu reģistros [24] vai meklēšana citā platformā, uz kuru attiecas ekspertu grupas reģistrs, atkarībā no ekspertu grupas.

28. Atbildot ombudam, Komisija norādīja, ka tā vēlas izpētīt, vai tā var uzlabot ekspertu grupu reģistrā iekļauto dokumentu meklēšanas funkcijas. Ombuds atzinīgi vērtē šo vēlmi uzlabot ekspertu grupu dokumentu pieejamību. Ombuds uzskata, ka Komisijai būtu jālūdz atsauksmes no reģistra lietotājiem, lai sniegtu informāciju savam novērtējumam.

Ekspertu grupas sanāksmes protokolā iekļautā informācija

29. Saskaņā ar iekšējām pamatnostādnēm ekspertu grupas sanāksmju protokolos jēgpilni un pilnīgi būtu jāietver diskusijas par katru darba kārtības punktu un grupas sniegtie atzinumi. Ombuds piekrīt, ka būtu jāsagatavo protokols, lai nodrošinātu detalizētu izpratni par dalībnieku paustajām nostājām un iespējamiem secinājumiem, kā noteikts iekšējās pamatnostādnēs. Jebkādas atkāpes no šā standarta būtu jāpiemēro ar ierobežojumiem [25].

30. Ombuds turpmāk sniegs attiecīgus ierosinājumus uzlabojumiem.

31. Pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, ombuds šajā posmā nesaskata vajadzību veikt turpmākas izmeklēšanas.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Komisija tiks informēta par šo lēmumu.

Ierosinājumi uzlabojumiem

Lai vēl vairāk uzlabotu ekspertu grupu pārredzamību, Komisijai būtu:

1. Publicēt iekšējās pamatnostādnes, kas sniegtas saistībā ar šo izmeklēšanu, vajadzības gadījumā tās attiecīgi rediģējot, lai precizētu, ko sabiedrība var sagaidīt no tā, ka Komisija īsteno noteikumus par ekspertu grupām.

2.a Ekspertu grupas sanāksmju protokolos iekļaut to dokumentu sarakstu, kuri tika apspriesti, bet kurus pēc Komisijas ieskatiem nevarēja proaktīvi publiskot, lai sabiedrība vajadzības gadījumā varētu pieprasīt piekļuvi. Iekšējās pamatnostādnes būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu šo praksi. 

b. izlases veidā pārbaudīt iemeslus neizpaust ekspertu grupas dokumentus, lai pārliecinātos, ka tie ir pamatoti.

3. Noteikt termiņus ekspertu grupas dokumentu publicēšanai pirms un pēc ekspertu grupas sanāksmēm, lai nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi dokumentiem un noteikumu piemērošanas konsekvenci.

4. Uzlabot reģistru meklēšanas funkcijas, kas ir būtiskas ekspertu grupu darbam. To darot, Komisija varētu lūgt ekspertu grupu reģistra lietotāju atsauksmes, lai iegūtu informāciju savam novērtējumam.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2025. gada 21. februārī

 

[1] Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp., 28. punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX:32016Q0512%2801%29

[2] Pēc šādu deleģēto aktu pieņemšanas Padome var tiem uzlikt veto saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punktu, un tie ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:12008E290:en:HTML.

[3] Skatīt: https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=C(2016)3301&lang=en.

[4] Eiropas Ombuda lēmums stratēģiskajā izmeklēšanā OI/6/2014/NF par Eiropas Komisijas ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību, sk.: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/86030.

[5] Sk., piemēram: https://corporateeurope.org/en/expert-groups/2017/02/corporate-interests-continue-dominate-key-expert-groups un https://eeb.org/wp-content/uploads/2023/06/NGO-Letter-on-the-functioning-of-the-Expert-Group-on-Carbon-Removals-and-its-meetings-June-2023.pdf.

[6] Sk., piemēram: Radulova et al (2021) “Eiropas Komisijas ekspertu grupas: Adapting to the Contestation of Expertise” (“Pielāgošanās ekspertīzes konkursam”), izdevumā The Contestation of Expertise in the EU, 91.–121. lpp.

[7] Sabiedriskā apspriešana par pārredzamību un līdzdalību ar vidi saistītu ES lēmumu pieņemšanā (SI/5/2022/KR). Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/document/en/168767.

[8] Sk., piemēram, 13. punktu lietā 2132/2022/KR par to, kā Eiropas Komisija nodrošina Medicīnisko ierīču koordinācijas grupas pārredzamību: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/185429.

[9] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/opening-summary/en/188875.

[10] Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

[11] https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/home?lang=en

[12] 4. pants Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pieejama tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN

[13] Tas nozīmē, piemēram, ka, organizējot jaunu ekspertu grupas sanāksmi, attiecīgie dokumenti, kas nosūtīti kopā ar uzaicinājumu uz sanāksmi, tiek automātiski eksportēti no portāla “Advanced Gateway for Meetings” uz ekspertu grupu reģistru.

[14] Dokumenti, kuros izklāstīts ekspertu grupas novērtējums, konsultācijas, atzinumi, ieteikumi u. c. par konkrētiem politikas jautājumiem.

[15] Saskaņā ar noteikumu 13. panta 8. punktu.

[16] Atšķirībā no apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kur Komisija sniedz “atbildi uz komentāriem”.

[17] Kā noteikts noteikumu 11. panta 6. punktā un 23. pantā.

[18] Saskaņā ar noteikumu 23. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu.

[19] Pirms šā datuma netika reģistrēti statistikas dati par publiskām sanāksmēm.

[20] Piemēram, tas ir iekļauts Komisijas lēmumu veidnēs un darba uzdevumā, ar ko izveido ekspertu grupas.

[21] Šai proaktīvajai publikācijai piemēro Regulā 1049/2001 paredzētos izņēmumus.

[22] Skatīt 8. zemsvītras piezīmi.

[23] Sk. Komisijas noteikumu 26. panta 1. punktu, kas pieejams 1. zemsvītras piezīmē.

[24] Skatīt: https://webgate.ec.europa.eu/regdel/#/home.

[25] Piemēram, ombuds ir informēts par praksi Global Gateway uzņēmējdarbības padomdevēju grupā, kur tiek sagatavoti protokoli, lai atspoguļotu augsta līmeņa diskusijas, bet ne atsevišķu locekļu nostājas. Tas ierobežo sabiedrības informēšanu par diskusijām un nostājām ekspertu grupā. Grupas sanāksmes protokolu skatīt šeit: https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/meetings/consult?lang=en&meetingId=50256&fromExpertGroups=3898.