Vispārīga informācija

1. Valstu un reģionālie ombudi Eiropas ombudu tīklā var lūgt Eiropas ombudu sniegt rakstiskas atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktiem un to interpretāciju, tostarp jautājumiem, kas rodas, izskatot konkrētas lietas.

2. Beļģijas vāciski runājošās kopienas ombuds 2024. gada 9. decembrī iesniedza šādu jautājumu Eiropas Ombudam. Jautājums attiecas uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu [1] interpretāciju attiecībā uz bērnu pabalstiem.

3. Beļģijas vāciski runājošās kopienas ombuds jau vairākus gadus izskata lietu par ģimeni, kas saņēma bērnu pabalstus no Beļģijas un vāciski runājošās kopienas. Ģimene dzīvo Beļģijā, bet tēvs strādā Vācijā. Māte bija bezdarbniece un kādu laiku saņēma bezdarbnieka pabalstu Beļģijā. Tagad ģimenei tiek lūgts atgūt bērna pabalstus, kas izmaksāti par 18 mēnešu laikposmu, jo attiecīgā Beļģijas iestāde uzskata, ka tā ir kļūdaini noteikusi, ka tā ir atbildīga par bērna pabalstiem un ka tā vietā tos būtu bijis jāizmaksā Vācijai.

4.  Tādējādi vaicājuma mērķis bija noskaidrot, kurai dalībvalstij ir jāmaksā bērnu pabalsti līdzīgās pārrobežu situācijās un ar kādiem nosacījumiem dalībvalstis var atgūt līdzekļus no ģimenēm, jo īpaši situācijās, kad pati dalībvalsts ir kļūdaini noteikusi, ka tā ir atbildīga par bērnu pabalstu maksāšanu.

Komisijai adresētie jautājumi

5. Pamatojoties uz šo jautājumu, ombuds uzdeva Komisijai šādus jautājumus:

1) Vai Komisija varētu precizēt, kurai dalībvalstij ir jāmaksā bērna pabalsts situācijā, kad i) ģimene dzīvo vienā dalībvalstī (Beļģijā), kur mātei ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, un ii) tēvs strādā citā dalībvalstī (Vācijā)?

Vai mātes bezdarbnieka pabalstu var uzskatīt par “tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā” Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta [2] izpratnē?

2) Ņemot vērā to, ka Vācija piekrīt maksāt bērnu pabalstus tikai par sešiem mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas, kā būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta b) apakšpunkts [3], ja cita dalībvalsts (Beļģija) jau ir izmaksājusi pabalstu vairāk nekā sešus mēnešus (lai gan Vācijai tas būtu bijis jāmaksā)?

Kādas ir sekas iespējamai atgūšanai, ko veic tās dalībvalsts iestādes, kura ir izmaksājusi bērna pabalstus ilgāk nekā sešus mēnešus (lai gan citai dalībvalstij tie bija jāmaksā) no saņēmēja vai no dalībvalsts, kurai tie bija jāmaksā? Vai Beļģija vai Beļģijas vāciski runājošā kopiena var pieprasīt kompensāciju no Vācijas?

3) Ciktāl dalībvalstu iestādes īsteno ES tiesību aktus un rīkojas to piemērošanas jomā, vai ES tiesību akti sniedz papildu aizsardzību personām, kuras labticīgi ilgāku laiku ir saņēmušas bērna pabalstus un pēkšņi saskaras ar piedziņas prasījumiem, pamatojoties uz to, ka dalībvalstu iestādes uzskata, ka tās ir nepareizi noteikušas dalībvalsti, kurai būtu jāmaksā, piemēram, īpašuma (ES Pamattiesību hartas 17. pants) un iegūto tiesību aizsardzība, atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, tiesiskās paļāvības princips, tiesiskās drošības princips, samērīguma princips un labas pārvaldības princips?

Komisijas atbilde

6. Atbildot uz pirmo jautājumu, Komisija norādīja, ka:

• Beļģijas ģimenes pabalstu sistēma ir uz dzīvesvietu balstīta sistēma, kas nozīmē, ka visiem Beļģijā dzīvojošiem bērniem ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus. Beļģijas vācu valodā runājošā kopiena ir kompetenta izmaksāt ģimenes pabalstus par bērniem, kas dzīvo vācu valodā runājošajā kopienā.
• Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 1. punktā ir ietverti īpaši prioritāri noteikumi, ja ģimenes pabalstus piešķir par vienu un to pašu laikposmu un par vieniem un tiem pašiem bērniem saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, piemēram, tāpēc, ka abi vecāki strādā dažādās dalībvalstīs, vai tāpēc, ka ģimene, strādājot citā dalībvalstī, dzīvo dalībvalstī ar shēmu, kuras pamatā ir dzīvesvieta.
• Saskaņā ar šiem prioritātes noteikumiem tiesības uz ģimenes pabalstu, kas pieejams, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ir prioritāras salīdzinājumā ar tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz pensijas saņemšanu, un tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz dzīvesvietu. Ja tiesības ir pieejamas divās dalībvalstīs, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, galvenā kompetence ir tai dalībvalstij, kurā dzīvo bērni, ar noteikumu, ka viens no vecākiem tur strādā (Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts).
• Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 11. panta 2. punktu [4] persona, kas saņem naudas pabalstu sakarā ar savu darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā vai tās rezultātā, tiek uzskatīta par tādu, kas veic šo darbību. Tādējādi tiek uzskatīts, ka persona, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, veic profesionālu darbību. Līdz ar to, lai piemērotu prioritātes noteikumus ģimenes pabalstu izmaksai saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. pantu, bezdarbnieka pabalsta saņemšana ir jāuzskata par tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.
• Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisijas ´s Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts secina, ka:

1. Beļģijas vāciski runājošā kopiena, kurā dzīvo ģimene, tādējādi ir prioritāri kompetenta izmaksāt ģimenes pabalstus par laikposmu, kurā bērnu māte saņem bezdarbnieka pabalstus Beļģijā.
2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 2. punktu [5] pakārtoti kompetentajai dalībvalstij, šajā gadījumā Vācijai, ir jāmaksā starpības piemaksa, ja pabalstu summa, ko nodrošina saskaņā ar tās tiesību aktiem, ir lielāka nekā ģimenes pabalstu summa, ko nodrošina sākotnēji kompetentā dalībvalsts.

7. Atbildot uz otro jautājumu, Komisija norādīja, ka:

• No atbildes uz pirmo jautājumu, proti, ka vācu valodā runājošā kopiena galvenokārt ir kompetenta izmaksāt ģimenes pabalstus, izriet, ka jautājumi par izmaksu ar atpakaļejošu spēku un atgūšanu (trešais jautājums) vairs nav būtiski. Tomēr pilnīguma labad Komisija sniedza savu viedokli par šo jautājumu.
• Saskaņā ar Regulas 883/2004 68. panta 3. punktu, ja iestāde, kas saņem ģimenes pabalstu pieteikumu, uzskata, ka tā nav prioritāri kompetenta, tai pieteikums nekavējoties jāpārsūta kompetentajai iestādei, kuras tiesību aktus piemēro prioritāri. Pēdējā minētā iestāde izskata šo pieteikumu tā, it kā tas būtu iesniegts tieši tai, un dienu, kad šāds pieteikums iesniegts pirmajai iestādei, uzskata par dienu, kad tā iesniedz pieprasījumu iestādei ar prioritāti.
• Tiesa 2024. gada 25. aprīlī pieņēma nolēmumu [6], kurā paziņoja, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 3. punkts ir papildināts ar 81. pantu [7]. Tā atsaucās uz savu iepriekšējo judikatūru [8], kurā tā norādīja, ka “Regulas 883/2004 81. panta mērķis ir atvieglot migrējošo darba ņēmēju pārvietošanos, vienkāršojot administratīvās formalitātes, kas viņiem jāievēro, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs pastāvošo administratīvo procedūru sarežģītību, un novērst to, ka attiecīgajām personām tīri formālu iemeslu dēļ tiek atņemtas viņu tiesības”[9]. Tiesa arī nosprieda, ka “81. pants [..] ir jāpiemēro, ja migrējošs darba ņēmējs ir iesniedzis pieteikumu par bērna pabalstu tādas dalībvalsts iestādēm, kurai nav jurisdikcijas izskatīt šo pieteikumu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām kolīziju normām”[10].
• Pamatojoties uz šo judikatūru, Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (Commission´s Directorate-General Employment, Social Affairs and Inclusion) uzskata, ka iestāde, kuras primārajā kompetencē ir ģimenes pabalstu izmaksa un kura piemēro valsts tiesību aktus, kas ierobežo maksājumu ar atpakaļejošu spēku līdz ierobežotam mēnešu skaitam pirms pieprasījuma iesniegšanas, piemēram, attiecīgos Vācijas tiesību aktus, nevar piemērot šo noteikumu un tādējādi ierobežot ģimenes pabalstu izmaksu ar atpakaļejošu spēku, ja citas dalībvalsts iestāde ir saņēmusi pieprasījumu, kas nav tās primārajā kompetencē, ciktāl ir ievēroti visi pārējie prioritārie dalībvalsts tiesību aktos noteiktie formālie un materiālie nosacījumi.

8. Attiecībā uz trešo jautājumu Komisija norādīja, ka:

• Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas 883/2004 68. pants neļauj tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību aktiem nav prioritātes, pieprasīt no attiecīgās personas (daļēju) šajā dalībvalstī izmaksāto pabalstu atmaksu, pamatojoties uz to, ka pastāv tiesības uz šiem pabalstiem, kas paredzēti citas dalībvalsts tiesību aktos, kurus piemēro prioritāri [11].
• Dalībvalsts, kas nepamatoti izmaksājusi ģimenes pabalstus, jo tā kļūdaini uzskatījusi, ka tās tiesību akti ir piemērojami prioritāri, var pieprasīt nepamatoti izmaksāto ģimenes pabalstu atmaksu no primāri kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas 987/2009 [13] 60. panta 5. punktu [12].

9. Komisija secināja, ka, pēc tās domām un ņemot vērā sniegto informāciju, Beļģijas vāciski runājošās kopienas iestādes ir atbildīgas par ģimenes pabalstu izmaksu ģimenei, kas dzīvo tās teritorijā, ja viens no vecākiem saņem bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un otrs vecāks veic profesionālo darbību Vācijā.

Eiropas Ombuda secinājumi

10. Ombuds uzskata, ka vaicājumā izvirzītie jautājumi ir pienācīgi noskaidroti. Tāpēc ombude slēdz jautājumu.

Par šo ziņojumu informēs Beļģijas vācu valodas kopienas ombudu un Komisiju.

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2025. gada 20. martā

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02004R0883-20190731&qid=1736262044384

[2] 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā ir noteikts:

“1. Ja tajā pašā laikposmā un par tiem pašiem ģimenes locekļiem pabalsti ir paredzēti vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktos, piemēro šādus prioritātes noteikumus:

b) ja pabalstus uz viena pamata maksā vairāk nekā viena dalībvalsts, prioritātes secību nosaka, atsaucoties uz šādiem papildu kritērijiem:

i) ja tiesības ir pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā: bērnu dzīvesvieta, ar noteikumu, ka šāda darbība tiek veikta, un attiecīgā gadījumā arī lielākā pabalstu summa, kas paredzēta pretrunīgajos tiesību aktos. Pēdējā minētajā gadījumā pabalstu izmaksas sadala saskaņā ar īstenošanas regulā noteiktajiem kritērijiem;”

[3] 68. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:

“3. Ja saskaņā ar 67. pantu ģimenes pabalstu pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai institūcijai, kuras tiesību akti ir piemērojami, bet ne prioritāri saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu:

b) tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami pēc prioritātes, izskata šo pieteikumu tā, it kā tas būtu iesniegts tieši šai iestādei, un datumu, kurā šāds pieteikums tika iesniegts pirmajai iestādei, uzskata par datumu, kurā tā iesniedz pieprasījumu iestādei ar prioritāti.”

[4] 11. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Šajā sadaļā personas, kas saņem naudas pabalstus sakarā ar savu darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā vai tās rezultātā, uzskata par tādām, kas veic minēto darbību. Tas neattiecas uz invaliditātes pensijām, vecuma pensijām vai apgādnieka zaudējuma pensijām, vai pensijām saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, vai slimības pabalstiem naudā, kas sedz ārstēšanu uz neierobežotu laiku.[..]”

[5] 68. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Tiesību pārklāšanās gadījumā ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas atzīti par prioritāriem saskaņā ar 1. punktu. Tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar citiem pretrunīgiem tiesību aktiem aptur līdz summai, kas paredzēta pirmajos tiesību aktos, un vajadzības gadījumā nodrošina diferencētu piemaksu par summu, kas pārsniedz šo summu. Tomēr šāda diferencēta piemaksa nav jānodrošina par bērniem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ja tiesības uz attiecīgo pabalstu ir balstītas tikai uz dzīvesvietu.[..]”

[6] Tiesas 2024. gada 25. aprīļa spriedums lietā L/Familienkasse Sachsen der Bundesagentur für Arbeit, C-36/23: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=285191&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=20149469

[7] 81. pants ir formulēts šādi:

„Jebkura prasība, deklarācija vai pārsūdzība, kas, piemērojot vienas dalībvalsts tiesību aktus, noteiktā termiņā būtu jāiesniedz šīs dalībvalsts iestādei, institūcijai vai tribunālam, ir pieņemama, ja tajā pašā termiņā to iesniedz citas dalībvalsts atbilstīgai iestādei, institūcijai vai tribunālam. Šādā gadījumā iestāde, iestāde vai tribunāls, kas saņem prasību, deklarāciju vai pārsūdzību, to nekavējoties nosūta pirmās dalībvalsts kompetentajai iestādei, iestādei vai tribunālam vai nu tieši, vai ar attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību. Dienu, kad šādas prasības, deklarācijas vai pārsūdzības iesniegtas otrās dalībvalsts iestādē, iestādē vai tribunālā, uzskata par dienu, kad tās iesniegtas kompetentajai iestādei, iestādei vai tribunālam.”

[8] Tiesas 2022. gada 29. septembra spriedums lietā FS / Chief Appeals Officer u.c., C-3/21: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=266564&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=20153614

[9] 26. punkts.

[10] 27. punkts.

[11] Tiesas 2024. gada 25. aprīļa spriedums lietā L / Familienkasse Sachsen der Bundesagentur für Arbeit, C-36/23. Tiesa nosprieda:

„Regulas... 68. pants [..] Regula Nr. 883/2004 [..] par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā ir paredzēti prioritāri noteikumi ģimenes pabalstu pārklāšanās gadījumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan tā neļauj tādas dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti nav prioritāri [..], pieprasīt ieinteresētajai personai daļēji atmaksāt šādus šajā dalībvalstī izmaksātus pabalstus, pamatojoties uz to, ka pastāv tiesības uz šiem pabalstiem, kas ir paredzētas prioritāri piemērojamos citas dalībvalsts tiesību aktos, ja šajā citā dalībvalstī ģimenes pabalsts nav noteikts vai izmaksāts, tā tomēr ļauj šai iestādei pieprasīt no primāri kompetentās iestādes tādu pabalstu summas atmaksu, kas pārsniedz summu, kura tai ir jāatmaksā [..].”

[12] 60. panta 5. punkts ir formulēts šādi:

„Ja iestāde, kas provizoriski piešķīrusi pabalstus, ir izmaksājusi summu, kas pārsniedz summu, par kuru tā ir galīgi atbildīga, tā var pieprasīt pārmaksātās summas atmaksu no iestādes, kurai ir galvenā atbildība, saskaņā ar īstenošanas regulas 73. pantā noteikto procedūru.”

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02009R0987-20180101&qid=1740997969849