Strasbūrā, 2004. gada 12. oktobrī

Godātais K. kungs!

2003. gada 2. oktobrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Jūsu dalību atklātajā konkursā COM/A/11/01, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO).

2003. gada 17. novembrī es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 1. martā. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 29. martā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Vispārīga informācija

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā COM/A/11/01, ko organizēja Eiropas Komisija, lai izveidotu galveno administratoru rezervi civiltiesību un krimināltiesību jomā. Organizāciju pēc tās izveides pārņēma Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Sūdzības iesniedzējs neizturēja mutisko pārbaudījumu (galīgo pārbaudījumu) darbā pieņemšanas procedūrā, jo viņa atzīme bija tikai 19, bet minimālais nepieciešamais punktu skaits bija 20. Tādēļ sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai sūdzību, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta 1. apakšpunktu (turpmāk “90. panta sūdzība”). Viņš apgalvoja, ka ir pieļauti dažādi pārkāpumi, kas, viņaprāt, attaisnotu to, ka viņam tiek piešķirts augstāks vērtējums par pārbaudījumu un ka viņš tiek iekļauts rezerves sarakstā, vai arī to, ka viņam tiek dota iespēja atkārtoti kārtot mutisko pārbaudījumu. Viņš arī apgalvoja, ka viņam ir nodrošināta piekļuve viņa mutiskās nopratināšanas protokolam.

Sūdzības iesniedzējs savā 90. panta sūdzībā jo īpaši uzsvēra, ka:

• tests ir bijis īsāks, nekā paziņots;


• atšķirībā no citiem kandidātiem viņam būtībā tika uzdoti nevis jautājumi, uz kuriem bija objektīva atbilde, bet gan jautājumi, kas nozīmēja viedokļa paušanu;


• viņš ir ticis diskriminēts invaliditātes dēļ;


• ņemot vērā to, ka mutiskajā pārbaudījumā pielaisto kandidātu skaits (25) bija mazāks nekā rezerves sarakstā iekļauto vietu skaits (30), nebija vajadzības izslēgt kandidātus un mutiskajā pārbaudījumā vajadzēja tikai pārbaudīt, vai kandidāti atbilst minimālajām prasībām iekļaušanai rezerves sarakstā;


• sūdzības iesniedzēja otrās valodas (angļu) zināšanu pārbaude bija negaidīti intensīva un neatbilda informācijai, kas viņam tika sniegta Vācijas iestāžu nodrošinātās apmācības laikā, ņemot vērā viņa dalību pārbaudē.

EPSO 2003. gada 3. septembrī noraidīja sūdzības iesniedzēja 90. panta sūdzību un apstiprināja viņam piešķirto atzīmi. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem dažādajiem jautājumiem EPSO kopumā atbildēja, ka:

• Nelielas izmaiņas orālā testa ilgumā bija neizbēgamas. Sūdzības iesniedzējs pārbaudes beigās nebija izteicis nekādus iebildumus, un ilgums neietekmēja sūdzības iesniedzēja darbības novērtējumu.


• Atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz kandidātiem uzdoto jautājumu saturu. Tie var atšķirties atkarībā no kandidāta. Sūdzības iesniedzēja gadījumā atlases komisija jo īpaši bija uzdevusi sūdzības iesniedzējam jautājumus par viņa starptautiskās pieredzes trūkumu un praktiskās pieredzes trūkumu administratīvajā jomā. Jautājumi nepārsniedza paziņojuma par konkursu saturu. Kandidātam uzdoto jautājumu mērķis nebija pārbaudīt aspektus, attiecībā uz kuriem viņš bija pierādījis savas zināšanas iepriekšējos pārbaudījumos, bet gan pārbaudīt viņa spēju argumentēt un strukturēt savas atbildes.


• Sūdzības iesniedzējs netika diskriminēts invaliditātes dēļ. Kandidātam, kurš bija sasniedzis vislabāko mutiskā pārbaudījuma rezultātu, bija lielāka invaliditāte nekā sūdzības iesniedzējam.


• Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otrās valodas zināšanu pārbaudi atlases komisijai nevarēja būt saistoša informācija, ko sūdzības iesniedzējam sniedza Vācijas iestādes. Turklāt paziņojumā par konkursu ietvertā kvalifikācija “apmierinošas zināšanas” ir jāinterpretē, ņemot vērā salīdzinoši augsto darbā pieņemšanas līmeni (A4/A5 pakāpe).

Sūdzība

Daļēji neapmierināts ar EPSO atbildi uz viņa 90. panta sūdzību, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EPSO nav atbildējis uz visiem viņa sūdzības aspektiem, un tāpēc iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, kurā viņš izteica šādus apgalvojumus:

1. EPSO sniegtie paskaidrojumi par viņa 90. panta sūdzības noraidīšanu bija vērsti tikai uz formāliem jautājumiem un nesniedza informāciju pēc būtības, kas ļautu viņam saprast viņam piešķirto zīmi.

2. Sūdzības iesniedzējam mutiskajā pārbaudījumā uzdotie jautājumi atšķīrās no paziņojuma par konkursu. Ne starptautiskās pieredzes trūkums, ne apgalvotais praktiskās pieredzes trūkums administratīvajā jomā nevar pamatot viņa atzīmi vai viņa 90. panta sūdzības noraidīšanu. Šīs prasības nebija ietvertas paziņojumā par konkursu. Turklāt viņam bija 22 mēnešu pieredze administratīvajā jomā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa mutiskā pārbaudījuma atzīme būtu jāpalielina līdz 20 vai ka viņš būtu jāaicina vēlreiz kārtot mutisko pārbaudījumu. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā viņa otro apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs aicināja turpmākajos paziņojumos par konkursiem ieviest lielāku precizitāti.

Pieprasījums

EPSO atzinums

Atzinumā par sūdzību EPSO īsumā norādīja:

Sūdzības iesniedzēja 90. panta sūdzība tika rūpīgi ņemta vērā, un iecēlējinstitūcija centās atbildēt uz visiem sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem, lai sniegtu viņam pietiekami pamatotu atbildi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu saņemt informāciju par iemesliem, kāpēc viņš nav izturējis mutisko pārbaudījumu, saskaņā ar iedibināto judikatūru atklāto konkursu atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu novērtēšanu. Atlases komisijai nebija pienākuma paskaidrot, kāpēc kandidāta atbildes tika uzskatītas par nepietiekamām.

Mutvārdu pārbaudījuma nopelnu novērtējums bija salīdzinošs, un bija jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem kandidātiem. Tāpēc katram kandidātam, kas piedalījās mutiskajā pārbaudījumā, atlases komisija bija sagatavojusi novērtējuma lapu, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem kritērijiem. Visiem kandidātiem tika piemēroti vieni un tie paši kritēriji.

Lai gan sūdzības iesniedzēja zināšanas par viņa izvēlēto kompetences jomu tika novērtētas rakstiskā pārbaudījuma laikā, mutiskā pārbaudījuma mērķis bija novērtēt sūdzības iesniedzēja spēju argumentēt un strukturēt savas atbildes, īpašu uzmanību pievēršot viņa īpašajām valodu zināšanām un spējai pielāgoties daudzkultūru videi, kā paredzēts paziņojumā par konkursu. Atlases komisija nebija apšaubījusi sūdzības iesniedzēja atbilstību, pamatojoties uz profesionālo pieredzi. Tas tika pārbaudīts un ņemts vērā uzņemšanas procedūras laikā. Atlases komisija savu vērtējumu balstīja tikai uz sūdzības iesniedzēja sniegumu mutiskā pārbaudījuma laikā.

Tas, ka mutiskajā pārbaudījumā pielaisto kandidātu skaits (25) bija mazāks nekā rezerves sarakstā iekļauto vietu skaits (30), neradīja nedz pienākumu atlases komisijai paaugstināt to kandidātu pakāpi, kuriem nebija vajadzīgo prasmju, nedz pastiprinātu pienākumu izskaidrot šiem kandidātiem piešķirto punktu skaitu.

Sūdzības iesniedzēja prasība, saskaņā ar kuru viņam būtu jāpiešķir augstāka atzīme vai atļauja vēlreiz kārtot pārbaudījumu, bija jānoraida. Sūdzības iesniedzēja pārliecība, ka viņš ir pienācīgi atbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem, visticamāk, nenozīmē, ka atlases komisijas lēmums tiks automātiski pārskatīts.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Eiropas Ombuds pārsūtīja EPSO atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējs kopsavilkumā norādīja:

EPSO vēlreiz sniedza paskaidrojumu, neņemot vērā pārbaudījuma saturu. Lai gan atlases komisijai bija plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu novērtēšanu, tam nebija jāliedz atlases komisijai pamatot vērtējumu. Nepietika tikai ar preču zīmes publiskošanu, nepaskaidrojot, kā un uz kāda pamata šī preču zīme tika aprēķināta. Būtu bijis pamatoti sniegt informāciju par novērtējuma lapas saturu vai novērtējumā izmantotajiem kritērijiem, kā arī par sūdzības iesniedzēja darbības novērtējuma faktisko informāciju.

Ņemot vērā situāciju šajā darbā pieņemšanas procedūrā, t. i., ka mutiskajā pārbaudījumā pielaisto kandidātu skaits (25) bija mazāks nekā rezerves sarakstā iekļauto vietu skaits (30), pārredzamības labad būtu bijis vēl svarīgāk, lai iegūtais punktu skaits tiktu pienācīgi izskaidrots, jo īpaši gadījumos, kad punktu skaits bija ļoti zem minimālā punktu skaita.

EPSO atteikums pārskatīt savu novērtējumu vai atļaut viņam vēlreiz kārtot pārbaudījumu būtu bijis saprotams, ja rezerves saraksts būtu bijis pilnīgs un ja sūdzības iesniedzēja iekļaušana rezerves sarakstā būtu kaitējusi citam kandidātam. Taču šajā lietā nebūtu nodarīts nekāds kaitējums, ja EPSO viņam būtu devis iespēju kalpot Eiropas Savienībai.

Cita atlases komisija Eiropas Parlamenta un Tiesas organizētajā darbā pieņemšanas procedūrā bija konstatējusi, ka viņa prasmes ļauj viņam strādāt Eiropas Savienībā, un iekļāvusi viņu rezerves sarakstā.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka nav pienācīgi izskaidrots testā sniegtais vērtējums

1.1 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO sniegtie paskaidrojumi par viņa 90. panta sūdzības noraidīšanu bija vērsti tikai uz formāliem jautājumiem un nesniedza informāciju par lietas būtību, kas ļautu viņam saprast viņam piešķirto zīmi.

1.2 EPSO apgalvoja, ka atklāto konkursu atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu novērtēšanu. Atlases komisijai nebija pienākuma paskaidrot, kāpēc kandidāta atbildes tika uzskatītas par nepietiekamām. Šajā ziņā tas, ka mutiskajā pārbaudījumā pielaisto kandidātu skaits (25) bija mazāks nekā rezerves sarakstā iekļauto vietu skaits (30), atlases komisijai neradīja papildu pienākumus.

1.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs savā 90. panta sūdzībā ir izteicis vairākus apgalvojumus un pretenzijas, jo īpaši attiecībā uz pārbaudes protokola izpaušanu, pārbaudes ilgumu, angļu valodas zināšanu pārbaudi un kandidātu ar invaliditāti piedalīšanos, kas netika atkārtoti saistībā ar Eiropas Ombudam iesniegto sūdzību. Tāpēc šie sūdzības iesniedzēja 90. panta sūdzības aspekti netiks izskatīti šajā lēmumā, kas aprobežojas ar pārbaudi, vai EPSO ir sniedzis sūdzības iesniedzējam pienācīgu paskaidrojumu par mutiskajā pārbaudījumā iegūto punktu skaitu.

1.4 Ombuds arī norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka EPSO būtu varējis viņam sniegt mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijus vai vērtēšanas lapu. Šķiet, ka līdz šim nav iesniegts neviens pieprasījums par piekļuvi šiem dokumentiem. Tāpēc šis lēmums neattieksies uz šo aspektu. Tomēr sūdzības iesniedzējs var brīvi lūgt atklāt attiecīgos dokumentus un iesniegt jaunu sūdzību ombudam, ja atbilde uz šādu pieprasījumu ir neapmierinoša.

1.5 Saskaņā ar Kopienas tiesu pastāvīgo judikatūru pārbaudījumā iegūtā vērtējuma paziņošana kandidātiem, kas atspoguļo atlases komisijas veikto vērtējumu, ir pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums (2). Turklāt Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka "nevar prasīt, lai atlases komisija, pamatojot to, ka kandidāts nav izturējis pārbaudījumu, norādītu atbildes, kas tika uzskatītas par neapmierinošām, vai paskaidrotu, kāpēc tās tika uzskatītas par neapmierinošām. (…) Kandidātam ir tiesības saņemt paskaidrojumus, ja viņš tos skaidri pieprasa, par citiem punktiem, kas nav atlases komisijas vērtējums par viņa sniegumu, piemēram, par procedūras norisi"(3).

1.6 Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs tika informēts par mutiskajā pārbaudījumā iegūto punktu skaitu.

1.7 Neraugoties uz iepriekš minēto judikatūru, ombuds uzskata, ka laba administratīvā prakse ir atbildēt uz konkrētiem kandidātu jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar viņu sniegumu pārbaudījumā. Tomēr šķiet, ka šajā gadījumā, izņemot 1.8. punktā aplūkoto aspektu, šķiet, ka neviens šāds jautājums nepaliek neatbildēts saistībā ar sūdzības iesniedzēja 90. panta sūdzību.

1.8 Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka atlases komisijai bija saistošs pastiprināts pienākums pamatot savu lēmumu piešķirt viņam izslēdzošu punktu skaitu, ņemot vērā mutiskā pārbaudījuma īpašos faktiskos apstākļus un sūdzības iesniedzējam piešķirto punktu skaitu (t.i., kandidātu skaits bija mazāks nekā rezerves sarakstā iekļauto vietu skaits un viņam piešķirtais punktu skaits bija tikai par vienu punktu zemāks nekā nepieciešamais punktu skaits).

1.9 Ombudam nav zināmi nekādi noteikumi vai judikatūra, kas šajā sakarā atlases komisijām uzliktu stingrākus pienākumus. Tāpēc EPSO nostāja šķiet pamatota.

1.10 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

2 Iespējamā atšķirība starp jautājumiem, kas uzdoti sūdzības iesniedzējam mutiskajā pārbaudījumā, un paziņojumu par konkursu

2.1 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka jautājumi, kas viņam tika uzdoti mutiskajā pārbaudījumā, atšķīrās no paziņojuma par konkursu. Viņš apgalvoja, ka ne starptautiskās pieredzes trūkums, ne apgalvotais praktiskās pieredzes trūkums administratīvajā jomā nevar pamatot atzīmi, ko viņš bija ieguvis mutiskajā pārbaudījumā, vai viņa 90. panta sūdzības noraidīšanu. Šīs prasības nebija ietvertas paziņojumā par konkursu. Turklāt viņam bija 22 mēnešu pieredze administratīvajā jomā.

2.2 EPSO apgalvoja, ka, lai gan kandidāta zināšanas par darbā pieņemšanas procedūras kompetences jomu tika novērtētas rakstiskā pārbaudījuma laikā, mutiskā pārbaudījuma mērķis bija novērtēt kandidāta spēju argumentēt un strukturēt savas atbildes, īpašu uzmanību pievēršot viņa īpašajām valodu zināšanām un spējai pielāgoties daudzkultūru videi, kā paredzēts paziņojumā par konkursu. Atlases komisija nebija apšaubījusi sūdzības iesniedzēja atbilstību, pamatojoties uz profesionālo pieredzi. Tas tika pārbaudīts un ņemts vērā uzņemšanas procedūras laikā. Atlases komisija savu vērtējumu balstīja tikai uz sūdzības iesniedzēja sniegumu mutiskā pārbaudījuma laikā.

2.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru atlases komisijai ir plašas novērtēšanas pilnvaras attiecībā uz konkursa pārbaudījumu procedūrām un saturu. Tiesas nedrīkst pārbaudīt pārbaudījuma detalizētu saturu, ja vien tas nepārsniedz paziņojumā par konkursu noteiktās robežas vai neatbilst pārbaudījuma vai konkursa mērķiem (4).

2.4 Ombuds arī norāda, ka papildus skaidrojumam, ko EPSO sniedza saistībā ar šo sūdzību, EPSO savā 2003. gada 2. septembra lēmumā par sūdzības iesniedzēja 90. panta sūdzību arī paskaidroja, ka gan sūdzības iesniedzēja starptautiskās pieredzes trūkums, gan iespējamais praktiskās pieredzes trūkums administratīvajā jomā tika apspriesti mutiskā pārbaudījuma laikā, lai novērtētu sūdzības iesniedzēja spēju "pielāgoties daudzkultūru darba videi", kā paredzēts paziņojuma par konkursu VI sadaļā, vai pildīt pienākumus, kas noteikti paziņojuma par konkursu II sadaļā.

2.5 Ombuds uzskata, ka EPSO tādējādi ir sniedzis pamatotu paskaidrojumu par atlases komisijas rīcību. Līdz ar to nevar konstatēt, ka šis pēdējais minētais būtu pārsniedzis paziņojumā par konkursu noteiktās robežas. Tāpēc attiecībā uz šo lietas aspektu administratīva kļūme nav konstatēta.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Personāla atlases birojs nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Personāla atlases biroja direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts:
(…)
2. Jebkura persona, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt iecēlējinstitūcijai sūdzību par aktu, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē, ja minētā iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai ja tā nav pieņēmusi Civildienesta noteikumos paredzētu pasākumu. Sūdzība jāiesniedz trīs mēnešu laikā. (…)

(2) Lieta C-254/95 Parlaments / Innamorati [1996] ECR I-3423. lpp.

(3) Lieta T-291/94 Pimley-Smith / Komisija [1995] ECR-SC Pages IA-209, II-637.

(4) Lieta 228/86 Goossens / Komisija, 1988, Recueil, 1819. lpp.