Strasbūrā, 2004. gada 11. oktobrī

Godātais X kungs!

2003. gada 19. septembrī Jūs man iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Revīzijas palātu par Eiropas Revīzijas palātas organizēto atlases procedūru C kategorijas palīgdarbinieku/pagaidu mašīnrakstītāju/biroja asistentu pieņemšanai darbā. 2003. gada 3. oktobrī Jūs man nosūtījāt vēl vienu e-pastu saistībā ar Jūsu sūdzību.

2003. gada 20. oktobrī Jūs man nosūtījāt e-pastu, kurā Jūs mani informējāt, ka neesat saņēmis atbildi uz Jūsu 2003. gada 3. oktobra vēstuli Eiropas Revīzijas palātai. Jūs man jautājāt, kad es izskatīšu jūsu sūdzību.

2003. gada 14. novembrī es pārsūtīju 2003. gada 19. septembra sūdzību un turpmāko 2003. gada 3. oktobra e-pastu Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam.

2003. gada 16. novembrī Jūs man nosūtījāt e-pastu, kurā lūdzāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu.

Eiropas Revīzijas palāta nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 6. janvārī.

2004. gada 13. janvārī Jūs man nosūtījāt vēl vienu e-pastu saistībā ar Jūsu sūdzību.

2004. gada 16. martā es pārsūtīju Jums Revīzijas palātas atzinumu ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 25. martā.

2004. gada 23. augustā Jūs man nosūtījāt e-pastu saistībā ar Jūsu sūdzību, kurā Jūs man lūdzāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. 2004. gada 10. septembrī es Jūs informēju, ka Jūsu sūdzība tiek izskatīta un ka lēmumu ir paredzēts pieņemt līdz 2004. gada 15. oktobrim.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sākotnējā sūdzība

Eiropas Revīzijas palāta 2003. gada februārī organizēja atlases procedūru C pakāpes palīgu/pagaidu mašīnrakstītāju/biroja asistentu pieņemšanai darbā. Sākotnējā atlase tika organizēta, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta kandidātu curriculum vitae. Kandidāti tika sadalīti grupās atbilstoši viņu galvenajai valodai. Pēc kvalifikācijas un darba pieredzes novērtēšanas kandidāti ar visaugstāko punktu skaitu tika uzaicināti piedalīties atlases procedūrā attiecībā uz katru no galvenajām valodām.

Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai sākotnējā atlases procedūrā. 2003. gada 5. jūnijā viņš tika informēts, ka pēc viņa diplomu un profesionālās pieredzes izvērtēšanas viņa vārds nav iekļauts to labāko kandidātu sarakstā, kuri uzaicināti piedalīties atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 26. jūnijā lūdza atlases komisijas priekšsēdētāju pārskatīt viņa pieteikumu. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 30. jūnijā tika informēts, ka atlases komisija ir apstiprinājusi savu lēmumu nepielaist viņu atlases procedūrai.

2003. gada 10. septembrī viņš lūdza atlases komisiju informēt viņu par minimālo punktu skaitu, kas nepieciešams, lai varētu piedalīties atlases procedūrā.

Ar 2003. gada 15. septembra vēstuli Tiesa informēja sūdzības iesniedzēju, ka minimālais punktu skaits ir 20 un ka pēc viņa diplomu, profesionālās pieredzes un valodu prasmju novērtēšanas viņam ir piešķirti 18,6 punkti.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. septembrī iesniedza sūdzību Eiropas ombudam.

Sūdzības iesniedzēja 2003. gada 3. oktobra vēstule Eiropas ombudam

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 3. oktobra vēstulē lūdza Eiropas Revīzijas palātu nosūtīt viņam detalizētu novērtējuma skalu, kuras rezultātā atlases komisija viņam piešķīra 18,6 punktus.

Tajā pašā dienā viņš nosūtīja vēl vienu e-pasta vēstuli Eiropas Ombudam, pievienojot Eiropas Revīzijas palātai nosūtītās vēstules kopiju.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

No 2003. gada 19. septembra sūdzības un turpmākās 2003. gada 3. oktobra e-pasta vēstules izrietēja, ka sūdzības iesniedzējs vēlas izteikt šādus apgalvojumus:

• Atlases komisija nebija iekļāvusi viņu to labāko kandidātu sarakstā, kurus uzaicinās piedalīties atlases procedūrā, lai gan viņa diplomu līmenis bija augstāks par to, kas prasīts paziņojumā par atlases procedūru.


• Atlases procedūra nebija pārredzama, jo atlases komisija nebija viņu informējusi par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un detalizēto vērtēšanas skalu, kas tai ļāva piešķirt viņam 18,6 punktus.


• Viņš tika diskriminēts savas profesionālās pieredzes dēļ salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri jau strādāja Revīzijas palātā.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai atlases komisija viņu informētu par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un par detalizēto vērtēšanas skalu, pēc kuras atlases komisija viņam piešķīra 18,6 punktus.

Pieprasījums

Eiropas Revīzijas palātas atzinums

Eiropas Revīzijas palātas atzinums par sūdzību bija šāds:

Attiecībā uz diplomiem, kas nepieciešami, lai piedalītos pagaidu mašīnrakstītāju vai palīgu/lietvedības asistentu atlases procedūrā, paziņojumā par atlases procedūru bija norādīts, ka “kandidātiem ir jābūt pabeigušiem vidējo izglītību un ieguvušiem atzītu galīgo diplomu”.

Sūdzības iesniedzējam bija akadēmiskais grāds svešvalodās un literatūrā. Tas patiešām bija augstāka līmeņa diploms, nekā prasīts paziņojumā par atlases procedūru.

Tomēr augstskolas diploms automātiski nepadarīja sūdzības iesniedzēju par vienu no labākajiem kandidātiem rakstāmmašīnu/lietvedības asistenta amatam, uz kuru viņš bija pieteicies. Lai izlemtu, kuri kandidāti tiks pielaisti atlases pārbaudījumiem, atlases komisija katram kandidātam piešķīra noteiktu punktu skaitu, pamatojoties uz šādiem atlases kritērijiem: diplomi (ne vairāk kā 5 punkti), darba pieredze saistībā ar veicamajiem pienākumiem (ne vairāk kā 14 punkti), zināšanas par informācijas tehnoloģijām (ne vairāk kā 1 punkts), valodu zināšanas (ne vairāk kā 10 punkti).

Sūdzības iesniedzējs par vidējās izglītības diplomu bija saņēmis 3 punktus. Kandidātiem varēja piešķirt 2 papildu punktus par otro diplomu ar nosacījumu, ka otrais diploms ir tieši saistīts ar veicamajiem pienākumiem. Tā tas nebija sūdzības iesniedzēja universitātes grāda gadījumā, jo grāds svešvalodās un literatūrā nebija tieši saistīts ar pienākumiem, kas jāveic mašīnistam/lietvedības asistentam.

Tomēr tas nenozīmēja, ka atlases komisija nebija ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju viņa studiju jomā. Faktiski kategorijā “valodu zināšanas”, ar kuru bija saistīts viņa universitātes grāds, sūdzības iesniedzējs bija saņēmis gandrīz maksimālo punktu skaitu, t. i., 9 punktus no 10. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka atlases komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā viņa diplomu, bija nepamatots.

Ir taisnība, ka 2003. gada 5. jūnija vēstulē, ar kuru atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nav uzaicināts piedalīties atlases pārbaudījumos, viņam tikai tika paziņots, ka viņa vārds nav viens no labākajiem kandidātiem. Tomēr, ņemot vērā to kandidātu lielo skaitu, kuri piedalījās Revīzijas palātas atlases procedūrās, standarta prakse bija tāda, ka vēstule, kurā kandidāts tika informēts par to, ka viņš nav pielaists dalībai atlases testos, bija diezgan īsa. Tomēr, ja kandidāts lūdza sīkāku paskaidrojumu, atlases komisija viņam sniedza papildu informāciju.

Papildu skaidrojums tika sniegts tikai pa daļām, ņemot vērā dažādos sūdzības iesniedzēja pieprasījumus. Tomēr atlases komisijas priekšsēdētāja 2003. gada 18. decembra vēstulē sūdzības iesniedzējam tika sniegts detalizēts skaidrojums par vērtēšanas skalu, kuras dēļ atlases komisija viņam piešķīra 18,6 punktus.

Šajā vēstulē sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņš ir saņēmis tieši 5 punktus no 5 par angļu valodu, 2 punktus no 2 par franču valodu, 1 punktu no 2 par vācu valodu (no kuriem viņam ir tikai pamatzināšanas) un 1 punktu no 1 par spāņu valodu. Turklāt viņš saņēma pilnu atzīmi par zināšanām informācijas tehnoloģiju jomā (1 punkts).

Sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņam ir piešķirti 5,6 punkti no iespējamajiem 14 punktiem kategorijā “darba pieredze”. Bija paredzēts, ka kandidātiem piešķirs 1 punktu par katru pieredzes gadu saistībā ar veicamajiem pienākumiem. Sūdzības iesniedzējam bija plaša darba pieredze dažādās jomās (piemēram, valodu skolotājs, gids utt.). Tomēr, tā kā viņš bija pieteicies rakstāmmašīnu/biroja asistenta amatam, tika ņemta vērā tikai pieredze, kas saistīta ar uzdevumiem, kurus parasti veic rakstāmmašīnu/biroja asistents. Sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka atlases komisija viņam ir piešķīrusi 2 punktus par sekretāres darbu un 3,6 punktus par laiku, kas pavadīts mašīnrakstītāja amatā Eiropas iestādē.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja trešo apgalvojumu, pēc kura viņš tika diskriminēts saistībā ar viņa profesionālo pieredzi salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri jau strādāja Revīzijas palātā, atlases komisijas priekšsēdētājs dažādās vēstulēs sūdzības iesniedzējam, jo īpaši pēdējā 2003. gada 18. decembra vēstulē, paskaidroja, ka šīs aizdomas nav pamatotas. No 296 pieteikumiem uz rakstāmmašīnu/biroja asistentu amatiem, kas atbilda paziņojuma par atlases procedūru formālajām prasībām, tikai 2 pieteikumus iesniedza personas, kuras jau strādāja Revīzijas palātā. Šie divi kandidāti patiešām tika pielaisti atlases pārbaudījumiem. Tomēr viņi nebija starp 20 veiksmīgajiem kandidātiem, un tāpēc tiesa viņiem nepiedāvāja jaunu līgumu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs pat nekonkurēja ar šiem kandidātiem. Kā paziņots paziņojumā par atlases procedūru, kandidāti tika sadalīti grupās atbilstoši viņu galvenajai valodai, pirms tika atlasīti labākie no katras grupas – tie, kuriem tiks atļauts piedalīties pārbaudījumos. Nevienam no iekšējiem kandidātiem uz rakstāmmašīnu/biroja asistentu amatiem nebija galvenās valodas, kāda bija sūdzības iesniedzējam. Tādējādi visi sūdzības iesniedzēja konkurenti bija ārējie kandidāti un tādējādi atradās tādā pašā situācijā kā pats sūdzības iesniedzējs. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka viņš tika diskriminēts, nebija pamatots.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 25. marta apsvērumos uzturēja savu sūdzību un izteica šādas papildu piezīmes:

Atlases komisijai bija jāpiešķir viņam 2 papildu punkti par viņa grādu svešvalodās un literatūrā, jo tas bija jāuzskata par otru diplomu. Tāpēc viņam par diplomu bija jāpiešķir 5 punkti no 5, nevis 3 punkti, ko piešķīra atlases komisija.

Attiecībā uz punktu skaitu par viņa profesionālo pieredzi paziņojumā par atlases procedūru nebija norādīts minimālais darba pieredzes gadu skaits. Turklāt atlases komisija nebija ņēmusi vērā darba pieredzi, kas saistīta ar personīgā asistenta darbu uzņēmumā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam vajadzēja piešķirt 0,6 papildu punktus, t. i., 6, 2 punktus atlases komisijas piešķirto 5, 6 punktu vietā.

Attiecībā uz punktu skaitu par viņa valodu zināšanām, ņemot vērā, ka viņa spāņu valodas zināšanas bija labākas nekā vācu valodas zināšanas, viņam bija jāpiešķir 2 punkti no 2 par spāņu valodu (nevis 1 punkts no 1 par spāņu valodu) un 1 punkts no 1 par vācu valodu (nevis 1 punkts no 2 par vācu valodu). Kopumā atlases komisijai vajadzēja viņam piešķirt 10 punktus no 10 par valodu zināšanām, nevis 9 punktus, ko tā viņam faktiski piešķīra.

Noslēgumā, viņam kopumā bija jāpiešķir 22, 2 punkti un viņa vārds bija jāiekļauj to labāko kandidātu sarakstā, kurus uzaicinās piedalīties atlases procedūrā. Visbeidzot, tā kā viņš bija bijušais pagaidu darbinieks, viņam bija jāpiešķir papildu punkts.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. septembrī iesniedza Eiropas ombudam sūdzību par Eiropas Revīzijas palātu. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 3. oktobra vēstulē nosūtīja vēl vienu e-pastu saistībā ar savu sūdzību. No 2003. gada 19. septembra sūdzības un turpmākās 2003. gada 3. oktobra e-pasta vēstules izrietēja, ka sūdzības iesniedzējs vēlas izteikt šādus apgalvojumus:

• Atlases komisija nebija iekļāvusi viņu to labāko kandidātu sarakstā, kurus uzaicinās piedalīties atlases procedūrā, lai gan viņa diplomu līmenis bija augstāks par to, kas prasīts paziņojumā par atlases procedūru.


• Atlases procedūra nebija pārredzama, jo atlases komisija nebija viņu informējusi par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un detalizēto vērtēšanas skalu, kas atlases komisijai ļāva piešķirt viņam 18,6 punktus.


• Viņš tika diskriminēts savas profesionālās pieredzes dēļ salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri jau strādāja Revīzijas palātā.

1.2 Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 25. marta apsvērumos norādīja, ka atlases komisija nav ņēmusi vērā viņa darba pieredzi saistībā ar personīgā asistenta darbu uzņēmumā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam vajadzēja piešķirt 0,6 papildu punktus, t. i., 6, 2 punktus, nevis 5, 6 punktus, ko piešķīra atlases komisija. Viņš arī norādīja, ka viņam kā bijušajam pagaidu darbiniekam būtu bijis jāpiešķir papildu punkts. Tādējādi sūdzības iesniedzējs, šķiet, izteica jaunus apgalvojumus.

1.3 Ombuds norāda, ka savā atzinumā Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam ir plaša darba pieredze dažādās jomās (piemēram, valodu skolotājs, gids utt.). Tomēr, tā kā viņš bija pieteicies uz mašīnrakstītāja/biroja asistenta amatu, tika ņemta vērā tikai pieredze, kas saistīta ar uzdevumiem, kurus parasti veic mašīnrakstītāji/biroja asistenti. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka atlases komisija viņam ir piešķīrusi 2 punktus par sekretāres darbu un 3,6 punktus par laiku, kas pavadīts mašīnrakstītāja amatā Eiropas iestādē.

1.4 Pamatojoties uz ombuda rīcībā esošo informāciju, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka Revīzijas palāta ir nepareizi novērtējusi viņa darba pieredzi. Attiecībā uz papildu punktu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir ņēmis vērā faktu, ka viņš bija bijušais pagaidu darbinieks, ombuds nav informēts par noteikumiem, kas būtu ļāvuši atlases komisijai šā iemesla dēļ sniegt sūdzības iesniedzējam papildu punktu.

1.5 Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pantu "Eiropas ombuds veic izmeklēšanu, ko viņš uzskata par pamatotu". Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav pietiekama pamata paplašināt izmeklēšanu, lai aptvertu sūdzības iesniedzēja turpmākos apgalvojumus.

Par to, ka atlases komisija nav iekļāvusi sūdzības iesniedzēju to labāko kandidātu sarakstā, kurus uzaicinās piedalīties atlases procedūrā, lai gan viņa diplomu līmenis, iespējams, bija augstāks par to, kas prasīts paziņojumā par atlases procedūru

2.1 Eiropas Revīzijas palāta 2003. gada februārī organizēja atlases procedūru C pakāpes palīgdarbinieku/pagaidu mašīndarbinieku/biroja asistentu pieņemšanai darbā. Sākotnējā atlase tika organizēta, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta kandidātu curriculum vitae. Kandidāti tika sadalīti grupās atbilstoši viņu galvenajai valodai. Pēc kvalifikācijas un darba pieredzes novērtēšanas kandidāti ar visaugstāko punktu skaitu tika uzaicināti piedalīties atlases procedūrā attiecībā uz katru no galvenajām valodām. Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai sākotnējā atlases procedūrā.

Ar 2003. gada 15. septembra vēstuli Tiesa informēja sūdzības iesniedzēju, ka minimālais punktu skaits ir 20 un ka pēc viņa diplomu, profesionālās pieredzes un valodu prasmju novērtēšanas viņam ir piešķirti 18,6 punkti.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija nav iekļāvusi viņu to labāko kandidātu sarakstā, kurus uzaicinās piedalīties atlases procedūrā, lai gan viņa diplomu līmenis bija augstāks par to, kas prasīts paziņojumā par atlases procedūru.

2.2 Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka atlases komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā viņa diplomu, nav pamatots. Sūdzības iesniedzējs par vidējās izglītības diplomu bija saņēmis 3 punktus. Bija paredzēts, ka kandidātiem tiks piešķirti 2 papildu punkti par otro diplomu ar nosacījumu, ka otrais diploms ir tieši saistīts ar veicamajiem pienākumiem, bet sūdzības iesniedzēja universitātes grāda gadījumā tas tā nebija. Tomēr tas nenozīmēja, ka atlases komisija nebija ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju viņa studiju jomā. Faktiski kategorijā “Valodu zināšanas”, ar kuru bija saistīts viņa universitātes grāds, sūdzības iesniedzējs saņēma gandrīz maksimālo punktu skaitu, t. i., 9 punktus no 10.

2.3 Ombuds atzīmē, ka 2003. gada 18. decembra vēstulē sūdzības iesniedzējam Revīzijas palāta paskaidroja, ka atlases komisija ir piešķīrusi 2 papildu punktus kandidātiem, kuriem ir otrs diploms, ar nosacījumu, ka otrais diploms ir tieši saistīts ar veicamajiem pienākumiem.

2.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja otrais diploms ir akadēmiskais grāds svešvalodās un literatūrā. Šādos apstākļos Eiropas Revīzijas palātas viedoklis šķiet pamatots. Tāpēc Eiropas Ombuds secina, ka attiecībā uz šo apgalvojumu Eiropas Revīzijas palāta, šķiet, nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Par apgalvoto pārskatāmības trūkumu atlases procedūrā

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases procedūra nebija pārredzama, jo atlases komisija nebija viņu informējusi par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un detalizēto vērtēšanas skalu, kas atlases komisijai ļāva piešķirt viņam 18,6 punktus.

3.2 Revīzijas palāta apgalvoja, ka ir taisnība, ka 2003. gada 5. jūnija vēstulē, ar kuru atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš netiks uzaicināts piedalīties atlases pārbaudījumos, viņam tikai tika paziņots, ka viņa vārds nav viens no labākajiem kandidātiem. Tomēr, ņemot vērā to kandidātu lielo skaitu, kuri piedalās Revīzijas palātas atlases procedūrās, standarta prakse bija tāda, ka vēstule, kurā kandidāts tika informēts par to, ka viņu nepielaiž dalībai atlases pārbaudījumos, bija diezgan īsa. Tomēr, ja kandidāts lūdza sīkāku paskaidrojumu, atlases komisija viņam sniedza papildu informāciju. Šajā gadījumā papildu skaidrojums tika sniegts tikai pa daļām, ņemot vērā dažādos sūdzības iesniedzēja pieprasījumus. Tomēr atlases komisijas priekšsēdētāja 2003. gada 18. decembra vēstulē sūdzības iesniedzējam tika sniegts detalizēts skaidrojums par vērtēšanas skalu, kā rezultātā atlases komisija viņam piešķīra 18,6 punktus.

3.3 Ombuds atzīmē, ka 2004. gada 13. janvārī sūdzības iesniedzējs nosūtīja viņam Eiropas Revīzijas palātas 2003. gada 18. decembra atbildi uz viņa 2003. gada 3. oktobra vēstuli, kurā viņš lūdza piešķirt viņam detalizētu novērtējuma skalu, kas atlases komisijai ļāva piešķirt viņam 18,6 punktus. Savā 2003. gada 18. decembra vēstulē Eiropas Revīzijas palāta sniedza sūdzības iesniedzējam sīku informāciju par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem, proti, kandidātu diplomu, valodu un informācijas tehnoloģiju zināšanām un darba pieredzi. Šajā vēstulē Eiropas Revīzijas palāta arī norādīja maksimālo punktu skaitu, kas pieejams par katru atlases kritēriju, un sniedza detalizētus paskaidrojumus par vērtēšanas skalu, kuras dēļ atlases komisija piešķīra sūdzības iesniedzējam 18,6 punktus. Tādējādi šķiet, ka Revīzijas palāta ir informējusi sūdzības iesniedzēju par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un detalizēto vērtēšanas skalu, kuras dēļ atlases komisija viņam piešķīra 18,6 punktus.

3.4 Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

Par apgalvoto diskrimināciju saistībā ar sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš ir ticis diskriminēts savas profesionālās pieredzes dēļ salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri jau strādāja Revīzijas palātā.

4.2 Revīzijas palāta norādīja, ka no 296 kandidatūrām uz mašīnrakstītāju/biroja asistentu amatiem, kas atbilda paziņojuma par atlases procedūru formālajām prasībām, tikai 2 kandidatūras bija iesniegušas personas, kas jau strādā Revīzijas palātā. Šie divi kandidāti patiešām tika pielaisti atlases pārbaudījumiem. Tomēr viņi nebija starp 20 veiksmīgajiem kandidātiem, un tāpēc tiesa viņiem nepiedāvāja jaunu līgumu. Sūdzības iesniedzējs pat nekonkurēja ar šiem kandidātiem, jo nevienam no iekšējiem kandidātiem uz rakstāmmašīnu/biroja asistentu amatiem nebija galvenās valodas, kāda bija sūdzības iesniedzējam. Tādējādi visi sūdzības iesniedzēja konkurenti bija ārējie kandidāti un tādējādi atradās tādā pašā situācijā kā pats sūdzības iesniedzējs.

4.3 Pamatojoties uz viņam iesniegtajiem dokumentiem, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka viņš tika diskriminēts salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri jau strādāja Revīzijas palātā.

4.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Ombuds secina, ka attiecībā uz šo apgalvojumu Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

5 Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijai būtu viņu jāinformē par atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un detalizēto vērtēšanas skalu, kas atlases komisijai ļāva piešķirt viņam 18,6 punktus.

5.2 Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS