Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2023. gada septembrī pieprasīja publisku piekļuvi dokumentiem par Eiropas Komisijas 2022. un 2023. gada reklāmām X, Instagram, Facebook, Google un TikTok saistībā ar tās priekšlikumu par noteikumiem seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai (CSAM) un saistīto Eirobarometra zibensaptauju.

2. Komisija 2023. gada novembrī nosūtīja atbildi. Tā konstatēja, ka darbuzņēmēja galīgais ziņojums par apmaksātu X reklāmu ietilpst sūdzības iesniedzēja publiskās piekļuves pieprasījuma darbības jomā, un piešķīra daļēju piekļuvi. To darot, Komisija atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem [1] (Regula 1049/2001), apgalvojot, ka visa dokumenta izpaušana varētu apdraudēt personu privātumu un integritāti [2] un komerciālās intereses [3]. Turklāt Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam vairākus Twitter/X URL ar informāciju par apmaksātās reklāmas izveidi.

3. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

4. Komisija pagarināja termiņu atbildei uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu līdz 2024. gada 19. janvārim.

5. Tā kā atbilde netika saņemta pagarinātajā termiņā, sūdzības iesniedzējs 2024. gada februārī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, ka Komisija noteiktajā termiņā nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

7. Tomēr, ņemot vērā pastāvīgo kavēšanos, Ombuds 2024. gada jūlijā lūdza pārskatīt dokumentu(-us), par kuriem konstatēts, ka tie ietilpst piekļuves pieprasījuma darbības jomā.

8. Pēc Komisijas sākotnējā posmā identificētā dokumenta pārskatīšanas ombude pauda Komisijai savu sākotnējo viedokli, ka varētu tikt nodrošināta turpmāka piekļuve attiecīgajam dokumentam.

9. Komisija 2024. gada 19. septembrī pieņēma apstiprinošu lēmumu, ar ko piešķīra plašāku piekļuvi attiecīgajam dokumentam Ombuda sākotnējā viedoklī. Komisija arī identificēja papildu dokumentu, kuru tā daļēji izpauda, rediģējot personas datus.

10. Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par ombuda sākotnējo viedokli un Komisijas apstiprinošo lēmumu. Tās neizteica nekādas bažas par papildu dokumenta aizklājumiem.

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Savā sākotnējā atbildē uz sabiedrības piekļuves pieprasījumu Komisija apgalvoja, ka attiecīgā dokumenta pilnīgu izpaušanu kavē izņēmums attiecībā uz personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību. Tā norādīja, ka dokumentā ir ietverta informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu, piemēram, vārdi vai amati organizācijā. Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs nav izrādījis īpašu interesi par šiem personas datiem un nav izvirzījis argumentus, lai pierādītu, ka dati ir jānosūta konkrētam mērķim sabiedrības interesēs.

12. Komisija arī uzskatīja, ka pilnīgu dokumenta izpaušanu kavēja nepieciešamība aizsargāt līgumslēdzēja sensitīvo uzņēmējdarbības informāciju un, konkrētāk, “cenas un finanšu rezultātus, tostarp kopējo cenu”.

13. Sūdzības iesniedzējs atkārtotajā pieteikumā apgalvoja, ka Komisijas atbilde ir nepilnīga un ka sniegtie Twitter URL nedarbojas, un atsaucās uz Twitter/X pārredzamības ziņojumiem, kuros ir tikai ierobežota informācija. Turklāt tās uzskatīja, ka attiecīgajam dokumentam ir jāpiešķir pilnīga piekļuve. Tās arī uzskatīja, ka dokumentā ietvertie personas dati bija jāizpauž. Konkrētāk, tās apgalvoja, ka pastāv “ļoti liela sabiedrības interese” par informācijas izpaušanu, jo ir bijuši ziņojumi, kas liecina, ka Komisija “ir mēģinājusi ietekmēt sabiedrisko domu” par CSAM tiesību akta priekšlikumu, izmantojot mikromērķorientēšanu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka “sabiedrībai ir jāspēj pārbaudīt visas mērķorientēšanas iespējas, ko atlasījusi tās valdība, pat ja šīs mērķorientēšanas iespējas ietver persondatus”.

14. Apstiprinošā lēmumā Komisija apstiprināja, ka dokumenta daļās ir ietverti personas dati, “piemēram, to personu vārdi un uzvārdi, amati, kontaktinformācija un sociālo mediju kontu nosaukumi, kuras nav Eiropas Komisijas darbinieki un kuras nav publiskas personas”. Komisija uzskata, ka pieprasītā šo datu nosūtīšana nebūtu nepieciešama, lai sūdzības iesniedzējs varētu sasniegt savu mērķi. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ir pieejami labāk piemēroti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, sūdzības iesniegšana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam [4], lai pārliecinātos, vai apgalvojumi par nelikumīgu mikromērķorientēšanu ir pamatoti. Turklāt Komisija uzskatīja, ka ir pamats pieņemt, ka pieprasīto personas datu izpaušana kaitētu attiecīgo personu likumīgajām interesēm.  

15. Komisija paskaidroja, ka pārējās rediģētās dokumenta daļas attiecas uz līgumslēdzēja “komerciāli sensitīvu informāciju, kas nav publiska, piemēram, detalizētu [...] kampaņas izmaksu struktūru, apsvērumiem, kas saistīti ar tirgus stratēģiju un zinātību”. Ņemot vērā, ka šī informācija attiecas uz darbuzņēmēja komercnoslēpumiem un korporatīvo stratēģiju, tās izpaušana radītu reālu un nehipotētisku risku darbuzņēmēja komerciālajām interesēm, sniedzot nepamatotas priekšrocības tā konkurentiem. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav paskaidrojis, kā sensitīvas komercinformācijas izpaušana palīdzētu nodrošināt to sabiedrības interešu aizsardzību, kas minētas tā atkārtotajā pieteikumā. Pati Komisija neesot varējusi identificēt sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.  

16. Komisija arī nodrošināja sūdzības iesniedzējam jaunus Twitter vietrāžus URL.

17. Sniedzot piezīmes, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav pārliecināts par to, vai ir piemērojams viens no izņēmumiem, lai atteiktu piekļuvi rediģētai tabulai attiecīgajā dokumentā (Twitter infopaneļa izvilkums, kas atspoguļo rokturu un atslēgvārdu piemērotību).

Ombuda novērtējums

18. Savos sākotnējos uzskatos ombude norādīja, ka nav viegli saprotams, kā visa ziņojumā par apmaksātu reklāmu X aizklātā informācija būtu uzskatāma par informāciju, kas saistīta ar “cenām un finanšu rezultātiem”, un tādējādi tā būtu sensitīva uzņēmējdarbības informācija. Konkrētāk, ombudam nebija skaidrs, kā darbuzņēmēja vārda un kontaktinformācijas, kā arī dažas papildu rediģētas informācijas izpaušana kaitētu darbuzņēmēja komerciālajām interesēm.

19. Turklāt ombuds uzskatīja, ka tabulas satura aizklāšana dokumentā (Twitter infopaneļa izvilkums, kas atspoguļo rokturu un atslēgvārdu piemērotību) šķiet nekonsekventa, ņemot vērā atklāto informāciju, kas ietverta citās dokumenta tabulās. Visbeidzot, šķiet, ka dokumentā ir tikai ierobežoti personas dati (daži X rokturi), kurus varētu rediģēt, lai aizsargātu attiecīgās personas.

20. Saskaņā ar Ombuda sākotnējo viedokli Komisija izpauda darbuzņēmēja nosaukumu un kontaktinformāciju. Komisija arī piešķīra plašāku daļēju piekļuvi daļai informācijas, ko tā sākotnējā posmā uzskatīja par komerciāli sensitīvu. Turklāt tajā bija norādītas sociālo mediju kampaņas kopējās izmaksas un izmaksas pa valstīm.

21. Lai gan ombude uzskata, ka atlikušie rediģējumi kopumā ir pamatoti, viņa joprojām nav pārliecināta, ka Twitter infopaneļa izvilkums bija pilnībā jārediģē. Komisijas apstiprinošajā lēmumā tika precizēts, ka komerciāli sensitīva informācija dokumentā attiecas ne tikai uz “cenām un finanšu rezultātiem”, bet arī uz “apsvērumiem, kas saistīti ar tirgus stratēģiju un zinātību”. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā šīs tabulas publiskošana kaitētu darbuzņēmēja komerciālajām interesēm. Turklāt Komisija varētu rediģēt X-rokturus, kas attiecas uz fizisku personu. Tikai attiecībā uz šiem apstrādātājiem Komisija varēja pamatoti atsaukties uz izņēmumu saistībā ar personas datu aizsardzību.

22. Tomēr, tā kā Komisija tikko pieņēma savu galīgo nostāju pēc deviņu mēnešu ilgas kavēšanās, izmeklēšanas turpināšana šajā posmā nebūtu lietderīga.

23. Tomēr ombuds norāda uz ļoti ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Saskaņā ar Regulu 1049/2001 ES iestādei 15 darba dienu laikā pēc atkārtotā pieteikuma reģistrācijas būtu vai nu jāpiešķir piekļuve pieprasītajam dokumentam, vai rakstiskā atbildē jānorāda pilnīga vai daļēja atteikuma iemesli. Ārkārtas apstākļos 15 darbdienu termiņu var pagarināt vēl par 15 darbdienām ^[5].

24. Šajā gadījumā Komisijai bija vajadzīgi vairāk nekā deviņi mēneši, lai pieņemtu apstiprinošu lēmumu par piekļuves pieprasījumu attiecībā uz diviem īsiem dokumentiem. Tādējādi šī lieta ir vēl viens piemērs būtiskajai un sistēmiskajai kavēšanās, ar ko Komisija saskaras, izskatot atkārtotus pieteikumus, un ko ombuds uzskatīja par administratīvu kļūmi [6]. ^Pēc ombuda īpašā ziņojuma Eiropas Parlamentam par šo jautājumu Eiropas Parlaments mudināja Komisiju novērst sistemātisko un būtisko kavēšanos, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem ^[7].

Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādiem secinājumiem [8]:

Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Ombuds pauž dziļu nožēlu par Komisijas kavēšanos, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu. Regulā 1049/2001 likumdevēja noteikto termiņu neievērošana nevar būt laba pārvaldība. Viņa vēlreiz mudina Komisiju prioritārā kārtā uzlabot publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanu un atsaucas uz ieteikumu viņas stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2022/OAM.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2024. gada 18. decembrī

[1] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:32001R1049.

[2] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[3] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums.

[4] Regulas 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti VIII nodaļa, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj.

[5] Regulas 1049/2001 8. pants.

[6] Ieteikums par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem

(stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2022/OAM), pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/167661.

[7] Sk. https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2024-0172_EN.html.

[8] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.