- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt plašāku publisku piekļuvi dokumentiem par ES finansēto projektu Lībijā cilvēktiesību uzraudzību (lieta 2089/2023/ACB)
Lēmums
Lieta 2089/2023/ACB - Uzsākta Piektdiena | 27 oktobris 2023 - Atzinuma projekts par Pirmdiena | 04 marts 2024 - Lēmums par Piektdiena | 11 oktobris 2024 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Konstatētas kļūdas pārvaldē ) - Valsts Beļģija
Sūdzība iesniegta
23/10/2023Sūdzības analīze
25/10/2023Notiek izmeklēšana
27/10/2023Provizoriskais rezultāts
26/02/2024Izmeklēšanas rezultāts
11/10/2024
Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, kas saistīti ar ES finansēto projektu Lībijā cilvēktiesību uzraudzību. Sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums sekoja Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Saskaņā ar šo paziņojumu darbuzņēmējs, kuram uzticēta uzraudzība, līdz šim nav ziņojis par principa “nekaitēt” pārkāpumiem, kas būtu tieši saistīti ar visām izmaksām saskaņā ar ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā (EUTFA). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi dokumentiem, kas viņam ļautu pārbaudīt šo apgalvojumu.
Komisija savā apstiprinošajā lēmumā identificēja 14 dokumentus, kuriem tā piešķīra ierobežotu piekļuvi vai nepiekļuva vispār, atsaucoties uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar sabiedrisko drošību un starptautiskajām attiecībām, kā arī personas datu un darbuzņēmēja komerciālo interešu aizsardzību.
Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, ombuds uzskatīja, ka Komisijas atteikums sniegt piekļuvi dažiem dokumentiem ir pamatots, ņemot vērā, ka to formāts varētu atklāt līgumslēdzēja identitāti, kas varētu apdraudēt tā personāla drošību uz vietas. Tomēr ombude arī konstatēja, ka Komisijas plašie līguma, tā papildinājumu un pielikumu rediģējumi, tostarp darba uzdevums, dotācijas pieteikums, kā arī vispārēja rokasgrāmata par cilvēktiesību uzraudzību, nebija pamatoti. Pārbaudē arī atklājās, ka pastāv papildu dokumenti, kuros ietverti darbuzņēmēja būtiskie konstatējumi, un Komisijai tie bija jānorāda kā tādi, uz kuriem attiecas pieprasījums.
Ombuds ieteica Komisijai no jauna meklēt dokumentus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums, un novērtēt, vai šādus papildus identificētus dokumentus varētu atklāt saskaņā ar Regulu 1049/2001. Viņa arī ieteica Komisijai nodrošināt plašāku publisku piekļuvi dokumentiem, kurus tā jau ir identificējusi.
Atbildot uz to, Komisija piekrita veikt atkārtotu meklēšanu, bet neidentificēja papildu dokumentus, jo uzskatīja, ka ombuda minētie ziņojumi pēc būtības nav ietverti pieprasījumā. Tā arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs savā atkārtotajā pieteikumā neapstrīdēja to, ka nav vairāk dokumentu. Komisija apstiprināja, ka jau ir piešķirta visplašākā iespējamā piekļuve tās identificētajiem dokumentiem, un piebilda, ka (plašāka) daļēja piekļuve radītu nesamērīgu administratīvo slogu.
Ombuds uzskatīja, ka Komisijas interpretācija par pieprasījuma darbības jomu ir nepamatoti ierobežojoša un tās cerības, ka sūdzības iesniedzējam būtu bijis jāapšauba identificēto dokumentu pilnīgums, šajā gadījumā ir nepamatotas. Ombude arī nebija pārliecināta, ka turpmāka piekļuve identificētajiem dokumentiem nav iespējama, un uzskatīja argumentus par administratīvo slogu par nepamatotiem.
Tāpēc ombude slēdza lietu, apstiprinot savu konstatējumu par administratīvu kļūmi. Viņa arī ierosināja Komisijai censties sniegt sūdzības iesniedzējam pierādījumus, kas tam ļautu pārbaudīt paziņojumu “nekaitēt”.
Sūdzības priekšvēsture
1. “ES Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā” (EUTFA) tika izveidots 2015. gadā [1]. 2022. gadā EUTFA bija mobilizējusi gandrīz 456 miljonus EUR projektiem Lībijā [2].
2. Eiropas Komisijas pārstāvis 2022. gada aprīlī Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE komiteja) sanāksmē paziņoja [3], ka Komisija ir ieviesusi “trešās personas veiktu uzraudzību” attiecībā uz operācijām Lībijā saskaņā ar EUTFA, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu politikas “nekaitēt” ievērošanu. Pārstāvis piebilda, ka “līdz šim darbuzņēmējs nav ziņojis par principa “nekaitēt” pārkāpumiem, kas būtu tieši saistīti ar visām [Komisijas] trasta fondu programmu izmaksām”[4].
3. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2022. gada maijā lūdza publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir Komisijas rīcībā saskaņā ar ES tiesību aktiem par piekļuvi dokumentiem [5], tostarp “e-pastiem, kas atklāj trešās personas — darbuzņēmēja — identitāti, ziņošanas tvērumu, visas ar līgumu saistītās finansiālās izmaksas, kā arī pašu ziņojumu”, uz ko Komisija atsaucās iepriekš minētajā LIBE komitejas sanāksmē.
4. Komisija 2022. gada jūlijā atteica piekļuvi visiem sešiem dokumentiem, kurus tā identificēja kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, atsaucoties uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām [6] un notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību [7].
5. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, sūdzības iesniedzējs 2022. gada augustā lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot atkārtotu pieteikumu).
6. Pēc Ombuda iesaistīšanās [8] Komisija 2023. gada oktobrī pieņēma galīgo lēmumu (“apstiprinošs lēmums”). Komisija apzināja 14 dokumentus un piešķīra daļēju piekļuvi dažiem no tiem, tostarp līgumam, ar ko ievieš uzraudzību, un tā papildinājumiem. Atsakot turpmāku piekļuvi, Komisija atsaucās uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar sabiedrisko drošību [9] un starptautiskajām attiecībām [10], kā arī uz personas datu aizsardzību [11] un līgumslēdzēja komerciālajām interesēm [12].
7. Nebūdams apmierināts ar saņemto piekļuvi, sūdzības iesniedzējs atkal vērsās pie ombuda.
8. Ombuds uzsāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt plašāku publisku piekļuvi sūdzībā minētajiem dokumentiem.
9. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja visus dokumentus, kurus Komisija bija identificējusi kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Šajā pārbaudē tika konstatēts, ka pastāv papildu dokumenti, uz kuriem, iespējams, attiecas pieprasījums un kurus Komisija nebija identificējusi. Tādējādi tika veikta šo dokumentu parauga papildu pārbaude.
Ombuda ieteikums
Pieprasījuma darbības joma
10. Ombuds uzskatīja, ka no sākotnējā pieprasījuma un tā konteksta ir skaidrs, ka sūdzības iesniedzējs vēlas piekļūt “ziņojumam”, lai pārbaudītu LIBE komitejas sanāksmē sniegto Komisijas paziņojumu. Ombuds norādīja, ka atkārtotajā pieteikumā tas ir kļuvis vēl skaidrāks: “Mans žurnālista uzdevums daļēji ir pārbaudīt šādu apgalvojumu patiesumu”. Tāpēc sūdzības iesniedzējs vēlējās saņemt ziņojumu, kas pamatotu Komisijas apgalvojumu, ka “darbuzņēmējs neziņoja par principa “nenodarīt kaitējumu” pārkāpumiem, kas tieši saistīti ar visām mūsu trasta fondu programmu izmaksām”. Citiem vārdiem sakot, sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi dokumentiem, kuros jo īpaši bija ietverta līgumslēdzēja veiktā padziļinātā analīze par tā veikto cilvēktiesību uzraudzību.
11. Pārbaudē tika konstatēts, ka Komisijas identificētajos ziņojumos (kuriem piekļuve tika liegta) nav iekļauti darbuzņēmēja konstatējumi. Tomēr darba uzdevums (pievienots līgumam), kas bija pilnībā aizklāts, attiecas uz trīs veidu ziņojumiem, kas līgumslēdzējam jāsagatavo, lai izklāstītu savus būtiskos konstatējumus. Šo ziņojumu parauga turpmāka pārbaude apstiprināja, ka šie dokumenti ietver līgumslēdzēja padziļinātu analīzi un konstatējumus.
12. Līdz ar to ombuds uzskatīja, ka Komisijas novērtējums par publiskas piekļuves pieprasījuma tvērumu bija pārāk šaurs un neļāva identificēt visus attiecīgos dokumentus. Viņa sniedza šādu ieteikumu [13]:
Komisijai būtu jāveic jauna to dokumentu meklēšana, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums, un jānovērtē, vai šādus papildus identificētus dokumentus var atklāt saskaņā ar Regulu 1049/2001.
13. Atbildot uz to, Komisija atkārtoti meklēja dokumentus un apstiprināja, ka to dokumentu saraksts, kurus tā identificēja savā apstiprinošajā lēmumā, bija pilnīgs. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs neformulēja savu pieprasījumu kā tādu, kas attiecas uz citiem dokumentiem, kurus trešai personai bija pienākums sagatavot saskaņā ar līgumu. Tā uzskatīja, ka šāda interpretācija nav pamatota, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja lūguma formulējumu.
14. Komisija piebilda, ka atkārtotajā pieteikumā sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja ne dokumentu saraksta pilnīgumu, ne Komisijas veikto pieprasījuma tvēruma interpretāciju. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav paudis neapmierinātību ar to, kā Komisija savā sarakstē ar Komisiju ir interpretējusi pieprasījuma tvērumu.
15. Komisija secināja, ka ombuda sniegtā pieprasījuma darbības jomas interpretācija ir pārāk plaša. Tā norādīja, ka sūdzības iesniedzējam joprojām ir tiesības iesniegt jaunu sākotnējo pieteikumu saskaņā ar Regulu 1049/2001.
16. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas izpratni par viņa pieprasījumu. Tās apstiprināja, ka pieprasījums bija vērsts uz to, lai pārbaudītu, vai kādā no trešās personas darbuzņēmēja sagatavotajiem dokumentiem ir nepārprotami norādīts, ka ES projekti, kas finansēti saskaņā ar EUTFA, nav pārkāpuši principu “nekaitēt”.
Piekļuve identificētajiem dokumentiem
17. Pārbaude parādīja, ka vairākos dokumentos, kurus Komisija identificēja kā tādus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums, tostarp ziņojumos un rokasgrāmatā par cilvēktiesību uzraudzību, ir norādīta līgumslēdzēja grafiskā identitāte, kas varētu atklāt tā identitāti. Ombuds uzskatīja, ka, ņemot vērā pierādītos konkrētos un reālos riskus darbuzņēmēja darbinieku un ekspertu fiziskajai integritātei uz vietas, šo dokumentu neizpaušana bija pamatota.
18. Tomēr ne visos dokumentos ir norādīta darbuzņēmēja grafiskā identitāte. Tie ietver līgumu, papildinājumus, darba uzdevumu un otro rokasgrāmatu par cilvēktiesību uzraudzību un ziņošanu. Attiecībā uz šiem dokumentiem ombuds nepiekrita Komisijai, ka uz neizpausto informāciju pilnībā attiecas minētie izņēmumi.
19. Attiecībā uz dotācijas pieteikumu, kuru Komisija atteicās izpaust pilnībā, ombuds secināja, ka vismaz dažus šā dokumenta elementus var izpaust, neatklājot komerciāli sensitīvu informāciju.
20. Ombude piebilda, ka, novērtējot, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses dotācijas pieteikuma publiskošanā, Komisija nav ņēmusi vērā sabiedrības intereses atļaut ES finansēto projektu publisku kontroli un, konkrētāk, to, kā tiek uzraudzīta to iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām. Ombuds piebilda, ka šajā konkrētajā gadījumā cilvēktiesību uzraudzība attiecās uz ES finansētiem projektiem valstī, kurā ES iesaistīšanās un iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām jau bija publiski kritizēta [14].
21. Kopumā ombude konstatēja, ka Komisijas atteikums nodrošināt plašu daļēju piekļuvi līgumam, papildinājumiem un attiecīgajiem darba uzdevumiem, kā arī dotācijas pieteikumam un otrajai rokasgrāmatai par cilvēktiesību uzraudzību ir administratīva kļūme. Viņa sniedza šādu ieteikumu [15]:
Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē līgums, papildinājumi, darba uzdevumi un dotāciju pieteikumi, kā arī cilvēktiesību uzraudzības un ziņošanas rokasgrāmata [16], lai nodrošinātu plašāku publisku piekļuvi un ņemtu vērā ombuda apsvērumus, kas izklāstīti šajā ieteikumā.
22. Atbildot uz to, Komisija uzskatīja, ka tā ir piešķīrusi visplašāko iespējamo piekļuvi atkārtota pieteikuma posmā.
23. Attiecībā uz otro rokasgrāmatu [17] Komisija atkārtoja, ka pat daļēja piekļuve apdraudētu sabiedrisko drošību [18], atsaucoties uz līgumslēdzēja apstiprinājuma posmā nosūtītajām piezīmēm [19]. Tā norādīja, ka, lai gan dažas šā dokumenta daļas var ietvert vispārīgu informāciju vai standarta zināšanas par cilvēktiesībām, tās ir savstarpēji saistītas ar projekta metodiku un pamatnostādnēm par Lībijā izvietotā uz vietas izvietotā uzraudzības tīkla darbībām.
24. Komisija piebilda, ka daļējas piekļuves piešķiršana šim dokumentam, ņemot vērā tā garumu un struktūru, radītu nesamērīgu administratīvo slogu. Lai to pamatotu, Komisija atsaucās uz nesenu Vispārējās tiesas spriedumu [20].
25. Attiecībā uz līgumu, papildinājumiem un darba uzdevumiem Komisija uzskatīja, ka daļas, kuras varētu izpaust, neapdraudot sabiedrības drošību, ir tik izkliedētas un ierobežotas, ka to pārējo daļu, kurām nepieciešama aizsardzība, identificēšana un rediģēšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu iepriekš minētās judikatūras nozīmē.
26. Attiecībā uz starptautisko attiecību aizsardzību, uz kuru Komisija balstījās, lai pamatotu atteikumu piešķirt piekļuvi darba uzdevumiem, Komisija paskaidroja, ka šis izņēmums attiecas tikai uz tām daļām, kurās ietverta Komisijas detalizēta analīze par politisko, drošības un cilvēktiesību situāciju Lībijā, nevis uz visiem darba uzdevumiem. Tā precizēja, ka jebkurā gadījumā darba uzdevumi kopumā nevar tikt izpausti, neapdraudot valsts drošību.
27. Komisija piebilda, ka tā savā apstiprinošajā lēmumā ir pietiekami paskaidrojusi, kāpēc šo daļu izpaušana apdraudētu ES starptautiskās attiecības ar Lībijas iestādēm. Šajā ziņā tā atsaucās uz Savienības iestāžu rīcības brīvību, piemērojot šo izņēmumu.
28. Attiecībā uz dotācijas pieteikumu Komisija uzskatīja, ka tajā ietvertās sensitīvas komercinformācijas apjoma dēļ minēto daļu identificēšana un vēlāka rediģēšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu. Komisija piebilda, ka uz attiecīgajām daļām attiecas arī sabiedriskās drošības izņēmums.
29. Komisija uzskatīja, ka atklātā informācija ļauj sabiedrībai pietiekami zināt, kur un kādam nolūkam ES izlieto līdzekļus saskaņā ar Finanšu regulu. Ja Komisija ievērotu ombuda argumentāciju, tas vien, ka pastāv publiska kritika par to, ka Komisija finansē ar cilvēktiesībām saistītus projektus, vai iespējamie apgalvojumi par pārkāpumiem, liegtu Komisijai iespēju atsaukties uz komerciālo interešu aizsardzību.
30. Komisija secināja, ka pat tad, ja pastāvētu sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, komerciāli sensitīvas daļas nevarētu izpaust, neapdraudot sabiedrības drošību.
31. Sūdzības iesniedzējs atbildē norādīja, ka saprot, ka noteiktu daļu izpaušana, kas atklātu metodiku vai atrašanās vietas, varētu apdraudēt darbuzņēmēju. Tomēr viņi apšaubīja rediģējumus, kuru pamatā ir starptautisko attiecību ar Lībiju aizsardzība. Tās jo īpaši uzskatīja, ka Komisijas šajā sakarā izvirzītie argumenti neatbilst iekšlietu komisāres 2023. gada 6. jūlija paziņojumam LIBE komitejai, kurā viņa atsaucās uz norādēm, ka noziedzīgi grupējumi iefiltrējas Lībijas krasta apsardzē [21].
32. Sūdzības iesniedzējs arī uzstāja, ka sabiedrības interesēs ir pārbaudīt Komisijas paziņojumus Eiropas Parlamentam. Viņi secināja, ka, ja Eiropas Komisija var publiskot paziņojumus par tematiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, bez jebkādas pārbaudes veikšanas, tas ir signāls, ka tā ir pārāka par neatkarīgu pārbaudi un pārskatatbildību.
Ombuda novērtējums pēc ieteikuma
Pieprasījuma darbības joma
33. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nevarēja zināt, ka ziņojumos, kurus Komisija bija identificējusi kā tādus, uz kuriem attiecas viņa pieprasījums, nebija iekļauta darbuzņēmēja veiktā analīze pēc būtības. Tas ir tāpēc, ka piekļuve šiem ziņojumiem tika atteikta pilnībā un Komisijas sniegtais šo dokumentu apraksts bija diezgan vispārīgs.[22] Tāpēc sūdzības iesniedzēja rīcībā esošā informācija neļāva viņam saprast šo ziņojumu būtību un tādējādi, atbildot uz viņa pieprasījumu, vajadzēja identificēt vairāk dokumentu.
34. Turklāt Komisija necentās precizēt pieprasījumu kopā ar sūdzības iesniedzēju, kā arī nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kā tā saprot to pieprasījumu sākotnējā vai apstiprinošajā lēmumā. Tāpēc sūdzības iesniedzējs nevarēja apstrīdēt to, kā Komisija ir interpretējusi viņa pieprasījuma tvērumu.
35. Ombude uzstāj uz savu viedokli, ka sākotnējais pieprasījums, lasot to kontekstā, kas bija skaidri norādīts pašā pieprasījumā, bija skaidrs un ka atkārtotais pieteikums vēl vairāk precizēja tā mērķi un darbības jomu.
36. Komisija nevar cerēt, ka pilsoņi apstrīdēs to, ko viņi nezina. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka ES iestādes paziņojumam par to, ka vairs nepastāv dokumenti, ir pievienota ticamības prezumpcija. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāiesniedz “saskaņoti un atbilstīgi” pierādījumi, lai veiksmīgi atspēkotu šo pieņēmumu [23].
37. Komisijas ierosinājums, ka sūdzības iesniedzējs tagad varētu iesniegt jaunu pieprasījumu par piekļuvi šiem dokumentiem, nav tas, ko pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības sagaidīt no iedzīvotājiem draudzīgas pārvaldes. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka sūdzības iesniedzēja sākotnējais piekļuves pieprasījums tika iesniegts pirms vairāk nekā diviem gadiem.
38. Šādos apstākļos ombude apstiprina savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.
Piekļuve identificētajiem dokumentiem
39. Ombude joprojām nav pārliecināta, ka nevar piešķirt plašāku piekļuvi dokumentiem, kurus Komisija ir identificējusi kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā.
40. Attiecībā uz otro rokasgrāmatu par cilvēktiesību uzraudzību [24] pēc šā dokumenta izskatīšanas ombuds joprojām uzskata, ka šī rokasgrāmata ir ļoti vispārīga. Ir grūti saskaņot tā pamata saturu ar līgumslēdzēja paustajām bažām apstiprinošajā posmā, uz kurām Komisija ir atsaukusies savā replikā.
41. Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas skaidrojumu, ka darba uzdevumu daļas, uz kurām faktiski attiecas starptautisko attiecību izņēmums, ir ierobežotākas, nekā norādīts apstiprinošajā lēmumā. Tomēr ombuds joprojām uzskata, ka ne visas daļas, kas ietver situācijas Lībijā analīzi, varētu uztvert kā nepamatotu kritiku un tādējādi tās nevarētu izpaust. Kā norādījis sūdzības iesniedzējs, šī ierobežojošā pieeja pilnībā neatbilst informācijai, ko iekšlietu komisārs 2023. gada jūlijā sniedza LIBE komitejai, kā minēts iepriekš.
42. Attiecībā uz dotācijas pieteikumu Komisija piebilda, ka neatkarīgi no tā, vai pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses izpaust komerciāli sensitīvu informāciju, attiecīgajām daļām būtu jāpaliek konfidenciālām, lai aizsargātu sabiedrības drošību. Ombuds norāda, ka sabiedriskās drošības izņēmuma piemērošana šīm daļām nav skaidra no apstiprinošā lēmuma. Jebkurā gadījumā ombuds nav pārliecināts, ka sabiedrības drošības apsvērumu dēļ visa informācija, kas tiek uzskatīta par komerciāli sensitīvu, būtu jāpatur konfidenciāla.
43. Attiecībā uz sevišķi svarīgu sabiedrības interešu novērtējumu ombuds atkārtoti uzsver šīs lietas vispārējā konteksta nozīmi, kā aprakstīts ieteikumā. Pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu paustās bažas par ES darbību finansēšanu Lībijā un cilvēktiesību uzraudzību šajā kontekstā nav “vispārēji apsvērumi”, kurus kā tādus var noraidīt. Nav skaidrs, kādos apstākļos Komisija ņemtu vērā šādas bažas, novērtējot, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses, un tas rada bažas.
44. Visbeidzot, attiecībā uz visiem strīdīgajiem dokumentiem Komisija apgalvoja, ka plašākas daļējas piekļuves piešķiršana radītu nesamērīgu administratīvo slogu. Attiecībā uz rokasgrāmatu Komisija atsaucās uz dokumenta garumu un struktūru, lai pamatotu daļējas piekļuves atteikumu. Attiecībā uz līgumu, papildinājumiem un darba uzdevumiem tā norādīja, ka daļas, kuras varētu izpaust, būtu pārāk ierobežotas un izkliedētas. Attiecībā uz dotācijas pieteikumu tā atsaucās uz aizturēto daļu garumu un tajās ietvertās sensitīvas komercinformācijas apjomu.
45. Pamatojot savu apgalvojumu, Komisija atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-205/22 [25]. Šajā lietā Vispārējā tiesa lēma, ka attiecīgajai ES aģentūrai bija pamats uzskatīt, ka pieprasīto dokumentu daļēja publiskošana rada nesamērīgu administratīvo slogu, ņemot vērā, ka: i) uz gandrīz visu tajos ietverto informāciju attiecās norādītie izņēmumi (ko prasītājs neapstrīdēja un tādējādi tiesa to neizskatīja), un ii) informācija tika sniegta diagrammu, karšu, ģeogrāfisko koordinātu un tehnisko parametru tabulu veidā. Ņemot to vērā, Vispārējā tiesa nolēma, ka attiecīgās informācijas aizklāšana būtu padarījusi iesniegtos dokumentus lielā mērā nesaprotamus [26].
46. Šīs lietas apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Dokumentu daļas, uz kurām neattiecas izņēmumi, nebūt nav maznozīmīgas, dokumentu formāts nerada īpašas grūtības veikt rediģēšanu, un rezultāts būtu saprotams. Turklāt judikatūrā ir skaidri noteikts, ka tikai ārkārtas apstākļos iestādes var atkāpties no pienākuma piešķirt daļēju piekļuvi [27].
47. Šādos apstākļos ombude apstiprina savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.
48. Turklāt, ja ES iestāde nevar piešķirt publisku piekļuvi dokumentam, tai būtu jācenšas sniegt pieteikuma iesniedzējiem informāciju, kas attiecas uz viņu pieprasījumiem. Tas ir īpaši svarīgi labas pārvaldības nolūkā situācijā, kad Komisija ir nākusi klajā ar publisku paziņojumu par sabiedrības interešu jautājumu, ko citādi nevar pārbaudīt.
49. Tāpēc ombude ierosina, ka Komisijai būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam pierādījumi, ka līdz šim darbuzņēmējs nav ziņojis par principa “nekaitēt” pārkāpumiem, kas tieši saistīti ar visām EUTFA programmu izmaksām, kā Komisija norādījusi Eiropas Parlamenta LIBE komitejai. Tam var būt nepieciešams, lai līgumslēdzējs iesniegtu jaunu nekonfidenciālu dokumentu.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:
Komisijas veiktā pieteikuma tvēruma interpretācija un tās atteikums piešķirt plašāku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem bija administratīva kļūme.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Ierosinājums uzlabojumiem
Komisijai būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam pierādījumi, ka līdz šim darbuzņēmējs nav ziņojis par principa “nekaitēt” pārkāpumiem, kas tieši saistīti ar visām EUTFA programmu izmaksām.
Emily O'Reilly
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2024. gada 11. oktobrī
[1] Skatīt: https://ec.europa.eu/trustfundforafrica/index_en#:~:text=Our%20mission,contribute%20to%20better%20migration%20management.
[2] Sk. faktu lapu (2022. gada februāris): https://neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu/system/files/2022-03/EUTF_libya_en.pdf.
[3] https://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2014_2019/plmrep/COMMITTEES/LIBE/OJ/2022/04-20/1253993LV.pdf ; straumējums tiešsaistē pieejams plkst. 11.10: https://multimedia.europarl.europa.eu/en/webstreaming/libe-Committee-meeting_20220421-0900-COMMITTEE-LIBE.
[4] https://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2014_2019/plmrep/COMMITTEES/LIBE/OJ/2022/04-20/1253993LV.pdf ; straumējums tiešsaistē pieejams plkst. 11.10: https://multimedia.europarl.europa.eu/en/webstreaming/libe-Committee-meeting_20220421-0900-COMMITTEE-LIBE.
[5] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN
[6] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.
[7] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu.
[8] Sk. lietu 1996/2022/NH, kas attiecas uz kavēšanos atkārtotā lēmuma pieņemšanā.
[9] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu.
[10] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.
[11] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
[12] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo daļu.
[13] Ieteikuma un tā pamatā esošā novērtējuma pilns teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/182956.
[14] Sk., piemēram, https://www.theguardian.com/world/2020/mar/12/revealed-the-great-european-refugee-scandal ; Skatīt
arī pilsoniskās sabiedrības 2020. gada atklātā vēstule http://www.gisti.org/spip.php?article6388.
[15] Ieteikuma un tā pamatā esošā novērtējuma pilns teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/182956.
[16] Komisija savā atkārtotajā pieteikumā iekļāvusi sarakstā kā 1., 2.1., 3., 3.1. un 4. dokumentu.
[17] Dokuments 2.1.
[18] Piemērojot Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
[19] Piemērojot Regulas 1049/2001 4. panta 4. punktu.
[20] Vispārējās tiesas 2024. gada 24. aprīļa spriedums lietā Marie Naass and Sea-Watch eV / Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, T-205/22, 89. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=F2E517B4AB4893614827BB103829D032?text=&docid=285143&pageIndex=0&doclang=EN&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=9806028
[21] https://multimedia.europarl.europa.eu/en/webstreaming/Committee-on-civil-liberties-justice-and-home-affairs_20230706-0900-COMMITTEE-LIBE, no 10:50:10 no tīmekļa plūsmas.
[22] Dokumenti tika aprakstīti kā “Cilvēkresursu pārraudzības sākuma posma ziņojums”,“Cilvēkresursu pārraudzības starpposma ziņojums 2021. gada janvārī” un “Cilvēkresursu pārraudzības starpposma ziņojums 2021. gada decembrī”.
[23] Vispārējās tiesas 2018. gada 25. septembra spriedums apvienotajās lietās no T-639/15 līdz T-666/15 un T-95/16 Psara et al. / Eiropas Parlaments, 33.–36. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=206663&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5877927.
[24] Dokuments 2.1.
[25] Vispārējās tiesas 2024. gada 24. aprīļa spriedums lietā Marie Naass and Sea-Watch eV / Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, T-205/22, 89. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=F2E517B4AB4893614827BB103829D032?text=&docid=285143&pageIndex=0&doclang=EN&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=9806028.
[26] Vispārējās tiesas spriedums iepriekš minētajā lietā T-205/22, 97. punkts.
[27] Pirmās instances tiesas 2002. gada 7. februāra spriedums Kuijer / Padome, T-211/00, 57. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=T-211/00.