Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu [1], ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai. Cita starpā ierosinātie noteikumi ietver pakalpojumu sniedzēju (piemēram, tīmekļa e-pasta un ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzēju) pienākumu proaktīvi atklāt materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, ziņot par tiem un izņemt tos savos pakalpojumos.

2. Gatavojot šo priekšlikumu, Komisija apspriedās ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp Thorn – organizāciju, kas sevi raksturo kā nevalstisku organizāciju un ir izstrādājusi un pārdod rīkus, lai atklātu materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem (CSAM).

3. Komisijas priekšlikumā (saukts arī par “CSAM priekšlikumu”) tika pausta zināma kritika, tostarp no tādām ekspertu struktūrām kā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), apšaubot ierosināto noteikumu efektivitāti, nepieciešamību un samērīgumu. Piemēram, tika paustas bažas par iespējamu vispārēju un nediferencētu elektronisko sakaru satura skenēšanu un ar to saistīto ietekmi uz pamattiesībām [2].

4. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2022. gada jūnijā iesniedza Komisijai pieprasījumu [3] par publisku piekļuvi dokumentiem, lūdzot publiskot visu saziņu ar [Thorn], kā arī saistītos dokumentus kopš 2021. gada 1. janvāra.

5. Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecas uz 20 dokumentiem. Tā piešķīra pilnīgu piekļuvi pieciem dokumentiem un atteicās atklāt pārējos dokumentus (vai to daļas). Atsakot piekļuvi, Komisija pamatojās uz nepieciešamību aizsargāt personas datus, komerciālās intereses un lēmumu pieņemšanu [4].

6. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt tās lēmumu (viņš iesniedza “atkārtotu pieteikumu”) attiecībā uz deviņiem [5] dokumentiem, kuriem tā bija atteikusi (pilnīgu vai daļēju) piekļuvi.

7. Komisija 2023. gada oktobrī piešķīra sūdzības iesniedzējam plašāku piekļuvi septiņiem dokumentiem (“12.–18. dokuments”). Tā saglabāja savu atteikumu izpaust visus divus dokumentus (turpmāk tekstā – “19. un 20. dokuments”). Šajā posmā Komisija atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt personas datus un uz nepieciešamību aizsargāt attiecīgās organizācijas komerciālās intereses. Attiecībā uz vienu dokumentu (“19. dokuments”) Komisija arī atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar sabiedrisko drošību [6].

8. Nebūdams apmierināts ar piešķirto piekļuvi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apstrīdot to, kā Komisija piemēro izņēmumu komerciālo interešu aizsardzībai attiecībā uz četriem dokumentiem (13., 14., 17. un 20. dokuments). Trīs no šiem dokumentiem ir no Thorn un tajos ir aprakstīta tā izstrādātā tehnoloģija; ceturtajā dokumentā ir Komisijas un organizācijas sanāksmes protokols.

9. Ombuds uzsāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi četriem sūdzībā aplūkotajiem dokumentiem (vai to daļām).

10. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja četrus attiecīgos dokumentus, kā arī Komisijas informācijas apmaiņu ar Thorn, ar kuru notika apspriešanās [7] par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu.

Ombuda ieteikums

11. Ombuds norādīja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001) komercinformāciju var neizpaust, ja to var pamatoti uzskatīt par sensitīvu un ja iespējamais risks ir pamatoti paredzams, nevis tikai hipotētisks [8].

12. Ombuds nebija pārliecināts, ka lielākās daļas neizpaustās informācijas neizpaušana ir pamatota. Konkrētāk, viņa uzskatīja, ka liela daļa šīs informācijas ir diezgan vispārīga un/vai attiecīgā organizācija to jau ir publicējusi.

13. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus elementus, kas varētu pierādīt, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Šajā kontekstā ombuds norādīja, ka izpaušana i) ļautu sabiedrībai efektīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, kas, ļoti iespējams, tieši ietekmēs iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ierobežojot viņu tiesības uz privātumu, un ii) ļautu sabiedrībai rūpīgi pārbaudīt, kas un kas ir informējis par attiecīgo tiesību akta priekšlikumu.

14. Visbeidzot, ombude pauda bažas par kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

15. Ombuds secināja, ka Komisijas (daļējs) atteikums piešķirt publisku piekļuvi četriem strīdīgajiem dokumentiem ir administratīva kļūme. Tādēļ viņa sniedza Komisijai šādu ieteikumu [9]:

Eiropas Komisijai būtu jāpārskata lēmums atteikt publisku piekļuvi (daļām) no četriem sūdzībā minētajiem dokumentiem, lai nodrošinātu ievērojami plašāku vai pat pilnīgu publisku piekļuvi šiem dokumentiem.

16. Atbildot uz to, Komisija apgalvoja, ka turpmāka piekļuve dokumentiem nevar tikt piešķirta.

17. Konkrētāk, tā norādīja, ka “[Thorn] produktu sīks apraksts kopā ar informāciju par [tās] uzņēmējdarbības stratēģiju un ieteikumiem saistībā ar vēl nepieņemtajiem tiesību aktiem rada risku Thorn komerciālajām interesēm.” Tāpēc Komisija “joprojām uzskata, ka, ja šī informācija tiktu izpausta, tā varētu kaitēt [Thorn] konkurētspējai”.

18. Attiecībā uz iespējamām sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā Komisija norādīja, ka dokumentos ietvertā informācija ir “darījumdarbības dati par īpašumtiesībām”, ar kuriem Thorn “nebija dalījies (..), lai ietekmētu CSAM priekšlikuma izstrādi, bet gan lai sniegtu savas speciālās zināšanas šajā jautājumā vienīgi Komisijas apsvēršanai”. Tāpēc nebija “acīmredzams, kā turpmāka publiskošana (..) risinātu jebkādus iespējamus jautājumus saistībā ar piekļuvi publiskām debatēm vai ievērojami uzlabotu šo debašu kvalitāti vai rezultātus”.

19. Sūdzības iesniedzējs nesniedza piezīmes par Komisijas atbildi.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

20. Ombuds joprojām nav pārliecināts, ka attiecīgā informācija var būt aizsargājama saskaņā ar Regulu 1049/2001. Kā norādīts ieteikumā Komisijai, Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā pārbaude parādīja, ka dokumenti ir diezgan vispārīgi un ka attiecīgā organizācija jau ir izpaudusi lielas daļas. Komisija par to zināja. Tāpēc nebija pamatoti, ka Komisija neizpauda šo informāciju, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt organizācijas komerciālās intereses.

21. Turklāt valsts iestādes attiecīgos dokumentus pa šo laiku ir likumīgi izpaudušas sūdzības iesniedzējam saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem par informācijas brīvību. Ņemot to vērā, ir ļoti grūti saprast, kā pēc vairākiem mēnešiem Komisija, iespējams, var saglabāt savu viedokli, ka informācijas izpaušana ar tās dienestu starpniecību kaitētu Thorn komerciālajām interesēm.

22. Pat ja varētu pamatoti uzskatīt, ka izpaušana apdraud Thorn komerciālās intereses, ombuds pauž bažas par Komisijas apgalvojumu, ka, novērtējot sevišķas sabiedrības intereses, Thorn, sniedzot savas speciālās zināšanas, nav centies ietekmēt lēmumu pieņemšanu saistībā ar CSAM priekšlikumu. Šis apgalvojums šķiet tālu no realitātes. Kā Komisija pati norādīja, atsaucoties uz komerciālo interešu izņēmumu, attiecīgie dokumenti “attiecas uz uzņēmējdarbības stratēģiju attiecībā uz “Thorn” produktu ieviešanu, kā arī uz “Thorn” viedokli par tiesību aktiem un regulējumu”. Turklāt, piemēram, no Komisijas ietekmes novērtējuma [10] ir skaidrs, ka Thorn sniegtā informācija bija ļoti noderīga Komisijas lēmumu pieņemšanā. Tādējādi sabiedrības intereses informācijas izpaušanā ir pašsaprotamas [11].

23. Šādos apstākļos ombude var tikai apstiprināt savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Atteikums piešķirt plašāku, ja ne pilnīgu, publisku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem bija Eiropas Komisijas pieļauta administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 12. jūlijā

[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2022%3A209%3AFIN.

[2] Sk., piemēram, EDAU informatīvo piezīmi par CSAM priekšlikumu: “The Point of No Return” (“Atgriešanas aizlieguma punkts”), pieejams vietnē https://edps.europa.eu/data-protection/our-work/publications/factsheets/2023-10-23-briefing-note-csam-point-no-return_en.

[3] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj.

[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. punkta pirmo ievilkumu un 3. punktu.

[5] Komisija tos kvalificējusi kā “12.–20. dokumentu”.

[6] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

[7] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 4. punktu.

[8] Skat., piemēram, Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. aprīļa spriedumu lietā VKI / Komisija, T-2/03, 69. punkts:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62003TJ0002&qid=1666343897772.

[9] Ombuda ieteikuma pilns teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/179395.

[10] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=SWD:2022:209:FIN&from=EN.

[11] Sk. arī Ombuda ieteikumu lietā 2421/2023/MIG par to, kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar tās priekšlikumu regulai par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu, 46. punkts: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/185538.