Strasbūrā, 2003. gada 19. novembrī

Godātais X kungs!

2003. gada 27. februārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) par to, kā EPSO apstrādā Jūsu atbildi uz EPSO publicēto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai atlasītu palīgdarbiniekus pirmspaplašināšanās posmam.

2003. gada 11. martā ombuds pārsūtīja sūdzību EPSO direktoram. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 25. aprīlī, un es to saņēmu 2003. gada 6. maijā. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 20. maijā, aicinot izteikt savus apsvērumus līdz 2003. gada 30. jūnijam. Līdz minētajam datumam no Jums netika saņemti nekādi apsvērumi.

2003. gada 15. jūlijā es iesniedzu EPSO priekšlikumu par mierizlīgumu. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā nosūtītā vēstulē. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 28. jūlijā. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 9. septembrī ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 5. novembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Tā kā Jūs norādījāt, ka varu izmantot vācu, angļu vai franču valodu, šis lēmums Jums tiks nosūtīts angļu valodā, kas ir Ombuda biroja darba valoda.

Sūdzību

2002. gada novembrī Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) ES iestāžu vārdā organizēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par vairākiem pagaidu amatiem, ņemot vērā gaidāmo ES paplašināšanos. Kandidātiem bija jābūt “padziļinātām” zināšanām vismaz vienā no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām un “skaņām” angļu, franču vai vācu valodā. Pieteikumi bija jāiesniedz līdz 2003. gada 10. janvārim. Pieteikuma veidlapā kandidātiem bija jānorāda, vai attiecīgā valoda ir viņu dzimtā valoda vai arī viņu zināšanas ir “labas”, “ļoti labas” vai “izcilas”. Piemērotie pieteikumi EPSO bija jāievada datubāzē. Šķiet, ka darbā var pieņemt tikai tos kandidātus, kuru vārdi ir iekļauti šajā datubāzē.

Sūdzības iesniedzējs, Vācijas pilsonis, iesniedza pieteikumu. Viņš apgalvoja, ka pēc tam, kad viņš telefoniski sazinājās ar EPSO, viņš tika informēts, ka valodas prasības ir mainītas pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām. Tā rezultātā tagad tika izvirzīta prasība, lai kandidātiem kā dzimtā valoda būtu viena no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām vai lai viņiem būtu “izcilas” šīs valodas zināšanas; turklāt viņiem bija jābūt labām angļu, franču vai vācu valodas zināšanām.

Pieteikumu izskatīšana tika pabeigta 2003. gada 13. februārī. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju 21 020 no 22 005 pieteikumu iesniedzējiem no pievienošanās sarunvalstīm bija iekļauti datubāzē, bet tikai 1126 no 3374 pieteikumu iesniedzējiem no pašreizējām dalībvalstīm. Sūdzības iesniedzēja pieteikums nebija viens no veiksmīgajiem.

Kad sūdzības iesniedzējs telefoniski sazinājās ar EPSO, viņam tika paziņots, ka viņa pieteikums tika noraidīts tāpēc, ka viņš nebija atzīmējis “izcili” saistībā ar vienas no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām zināšanām. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO ierēdnis, pie kura viņš vērsās, arī apgalvoja, ka tāda uzaicinājuma izteikt ieinteresētību gadījumā kā šis EPSO nebija saistoši tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi. Pēc tam sūdzības iesniedzējs 2003. gada 24. un 26. februārī nosūtīja divus faksus EPSO direktora pienākumu izpildītājam, lūdzot pievienot viņa vārdu attiecīgajai datu bāzei.

Tā kā EPSO nesniedza nekādu atbildi, viņš iesniedza šo sūdzību.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš atbilst sākotnējiem kritērijiem, ņemot vērā, ka viņam ir “labas” vācu, angļu un franču valodas zināšanas un “padziļinātas” poļu valodas zināšanas. Tādēļ viņš uzskatīja, ka viņa vārds ir jāievada datubāzē. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka prasību par “padziļinātām” attiecīgās valodas zināšanām nevar interpretēt kā prasību pēc “izcilām” zināšanām vai prasību, ka šai valodai jābūt pieteikuma iesniedzēja dzimtajai valodai. “Izcilas” zināšanas bija daudz vairāk nekā “padziļinātas” zināšanas. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iestādēm, kad tās rīkojas, ir jāievēro pamattiesības un administratīvo tiesību vispārējie principi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pēc tam mainot kritērijus, EPSO ir pārkāpis tiesiskās paļāvības un juridiskās noteiktības principus. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pieteikuma iesniedzēji no pašreizējām dalībvalstīm tiek diskriminēti, jo pieteikuma iesniedzējiem no pievienošanās sarunvalstīm ir nepieciešamas tikai “labas” angļu, franču vai vācu valodas zināšanas.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju datubāze ES iestādēm un struktūrām bija pieejama kopš 2003. gada 14. februāra. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis jautājums ir steidzams.

Pieprasījums

Sūdzība tika nosūtīta EPSO atzinuma sniegšanai. Savā vēstulē ombuds vērsa EPSO uzmanību uz to, ka sūdzības iesniedzējs uzskata šo jautājumu par steidzamu.

Savā atzinumā EPSO izteica šādas piezīmes:

Kandidātiem bija jābūt ļoti labām zināšanām (“connaissance approfondie”) vismaz vienā no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām un labām angļu, franču vai vācu valodas zināšanām (“bonne connaissance”). Tas atspoguļoja Civildienesta noteikumu 28. panta f) punkta garu, saskaņā ar kuru nevienu nevar iecelt par ierēdni, ja viņš “nesniedz pierādījumus tam, ka viņam ir labas kādas Kopienu valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Kopienu valodas zināšanas apjomā, kāds nepieciešams viņa pienākumu veikšanai”.

Pirmajā centralizētajā posmā tika veikta kandidātu priekšatlase. Validācijas komiteja, kuras sastāvā bija visu Kopienas iestāžu pārstāvji, kas piedalījās procedūrā, noteica filtrēšanas kritērijus, lai noteiktu kandidātus, kuri tika iekļauti to kandidātu datubāzē, kuri atbilda atbilstības kritērijiem. EPSO dienesti palīdzēja pārbaudīt vairāk nekā 25 000 pieteikumu.

Šī operācija tika izbeigta 2003. gada 13. februārī, un datu bāze tika nodota iestāžu rīcībā, lai tās varētu izskatīt pieteikumus, ņemot vērā savas vajadzības. Nedaudz vairāk kā 3000 pieteikumu nebija iekļauti datubāzē. Tie galvenokārt bija gadījumi, kad uzņemšanas kritēriji nebija izpildīti, bet bija arī dubulti un tādējādi nepareizi pieteikumi.

Kandidātiem bija ļoti labi jāpārvalda vismaz viena no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām. Atlases komisija jēdzienu “dziļas zināšanas” bija definējusi kā līdzvērtīgu pamatvalodas vai dzimtās valodas zināšanām vai “izcilām” zināšanām.

Sūdzības iesniedzējs savā pieteikumā bija norādījis, ka viņa dzimtā valoda ir vācu valoda un ka viņa poļu valodas zināšanas ir “ļoti labas”. Viņš bija pievienojis arī savu dzīves aprakstu (curriculum vitae). Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju par viņa valodu prasmēm viņa poļu valodas zināšanas bija “labas”.

Tā kā pats sūdzības iesniedzējs bija novērtējis savas zināšanas vienā no pievienošanās sarunvalstu valodām (šajā gadījumā poļu valodā) kā “labas” vai “ļoti labas”, atlases komisija tikai piemēroja filtrēšanas kritērijus, kas jau bija noteikti, lai pārbaudītu pieteikumu pieņemamību, un tādējādi nevarēja iekļaut sūdzības iesniedzēja pieteikumu attiecīgajā datubāzē.

EPSO tīmekļa vietnē publicētie atbilstības kritēriji šai procedūrai atspoguļoja reālās vajadzības, ko Eiropas iestādes bija apzinājušas saistībā ar uzdevumiem, kas saistīti ar gaidāmās paplašināšanās sagatavošanu. Piemēram, Komisijai būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar nākamajām dalībvalstīm, lai sagatavotu ES politikas īstenošanu. Eiropas Parlamentā darbs saistībā ar paplašināšanos attiecās uz vairākiem dienestiem un jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestiem. Tādējādi abos gadījumos ļoti svarīgas bija vienas jaunās valodas padziļinātas zināšanas.

Tas, ka kandidāts bija kādas esošās dalībvalsts pilsonis, nebija izslēgšanas iemesls. Visi kandidāti tika ņemti vērā. Tomēr nebija pārsteidzoši, ka galīgajā datubāzē tika iekļauts liels skaits kandidātu no valstīm, kuras gatavojas pievienoties ES, jo lielāka daļa šo kandidātu atbilda nosacījumiem, tostarp attiecībā uz valodu prasmēm.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Ombuds pārsūtīja EPSO atzinumu sūdzības iesniedzējam un aicināja viņu iesniegt apsvērumus, ja viņš to vēlētos, līdz 2003. gada 30. jūnijam. Līdz minētajam datumam no sūdzības iesniedzēja netika saņemti nekādi apsvērumi.

OMBUDSMAN spējas sasniegt draudzīgs risinājums

Pēc rūpīgas atzinuma un izvirzīto jautājumu izskatīšanas ombuds nebija apmierināts, ka EPSO ir pienācīgi atbildējis uz visiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

Priekšlikums par mierizlīgumu

Ombuda statūtu (1) 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka ombuds, ciktāl iespējams, kopā ar attiecīgo iestādi meklē risinājumu, lai novērstu administratīvu kļūmi un apmierinātu sūdzību. Ombuds provizoriski secināja, ka EPSO lēmums neiekļaut sūdzības iesniedzēja pieteikumu pieņemamo pieteikumu datubāzē varētu būt administratīva kļūme.

Tādēļ ombuds iesniedza Komisijai šādu priekšlikumu par mierizlīgumu:

Ombuds varētu pārskatīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu, atbildot uz EPSO publicēto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.

Šā priekšlikuma pamatā bija šādi apsvērumi:

1 Prasību par “padziļinātām” valodas zināšanām var interpretēt, ņemot vērā to ES iestāžu vajadzības, kurām EPSO organizēja attiecīgo uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Ņemot vērā EPSO sniegtos paskaidrojumus, ombuds uzskata, ka atlases komisijai bija tiesības pieprasīt, lai kandidātiem būtu ļoti labas attiecīgās valodas zināšanas. Tomēr ombuds norāda, ka pieteikuma veidlapā sūdzības iesniedzējs, šķiet, ir norādījis, ka viņam ir ļoti labas poļu valodas zināšanas.

2 Tādējādi sūdzības iesniedzēja kandidatūras noraidīšana bija likumīga tikai tad, ja atlases komisija pareizi uzskatīja, ka bija nepieciešamas izcilas attiecīgās valodas zināšanas vai ka valodai bija jābūt pieteikuma iesniedzēja galvenajai valodai vai dzimtajai valodai. Ombuds norāda, ka atlases komisijām ir liela rīcības brīvība darbā pieņemšanas procedūrās. Tomēr šī rīcības brīvība ir jāizmanto paziņojuma par vakanci vai, kā tas ir šajā lietā, uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ietvaros. Šajā uzaicinājumā kandidātiem bija jābūt “padziļinātām” attiecīgās valodas zināšanām. Kā norādījis sūdzības iesniedzējs, “izcilas” zināšanas par kaut ko parasti tiek saprastas kā tādas, kas pārsniedz “padziļinātas” zināšanas. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka EPSO nav sniedzis pietiekamu paskaidrojumu par to, kāpēc atlases komisijai tomēr vajadzēja būt tiesībām vai pat pienākumam pieprasīt, lai kandidātiem būtu “izcilas” attiecīgās valodas zināšanas, vai ka valodai bija jābūt pieteikuma iesniedzēja galvenajai valodai vai dzimtajai valodai.

3 Tādējādi ombuda sākotnējais viedoklis ir tāds, ka EPSO lēmums neiekļaut sūdzības iesniedzēja pieteikumu pieņemamo pieteikumu datubāzē varētu būt administratīva kļūme.

EPSO atzinums

Savā atzinumā EPSO izteica šādas piezīmes:

Paskaidrojumi, kas tika sniegti attiecībā uz valodas prasībām, nesniedza skaidrību, ko EPSO bija cerējis ieviest. Tāpēc EPSO nostāja būtu jāpaskaidro skaidrāk.

Tā bija iepriekš nepieredzēta mēroga operācija, kuras mērķis bija ļaut iestādēm sagatavoties desmit jauno dalībvalstu integrācijai pat pirms pievienošanās sarunu pabeigšanas. Tā bija izveidojusi vienotu, atklātu un pārredzamu procedūru, kas bija piemērojama visiem kandidātiem. Tādējādi visi potenciālie kandidāti bija saņēmuši tieši tādu pašu informāciju tieši tādā pašā veidā. Ar tādu pašu mērķi ieviest standartu vienveidību un pārskatāmību valodas prasības atbilda tām, kas Civildienesta noteikumos paredzētas konkursiem. Skaidrs, ka šajā uzdevumā īpaši svarīgs bija jautājums par valodu kompetenci. Tomēr EPSO nekad nav pieņēmis, ka vispārējie tiesību principi nav piemērojami, jo tas nodarbojas ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.

Lēmums piemērot tās pašas valodu prasības, kas norādītas Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā, nozīmēja, ka attiecīgās valodas “padziļinātas” zināšanas tika interpretētas kā tādas, kas ir dzimtās valodas/galvenās valodas līmenī, norādot uz spēju strādāt šajā valodā. Tā šī Civildienesta noteikumos paredzētā prasība tika piemērota konkursiem.

Tā bija taisnība, ka, iespējams, būtu bijis skaidrāk, ja EPSO būtu varējis lietot terminu “dzimtā valoda”, bet daudzvalodības un citu iemeslu dēļ kandidāti varētu izvēlēties galveno valodu, kas ne vienmēr ir viņu dzimtā valoda. Šā iemesla dēļ konkursu kontekstā Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā paredzētā prasība par “padziļinātām” zināšanām tika interpretēta tādējādi, ka tā ir pielīdzināma dzimtajai valodai vai citas kandidāta izvēlētas valodas izcilām zināšanām tādā pašā līmenī kā dzimtā valoda.

Tāda bija interpretācija, kas tika pieņemta saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Tā kā šis nosacījums izrietēja no Civildienesta noteikumiem, bija loģiski to piemērot tādā pašā veidā, kā tas tika piemērots konkursu ietvaros. Tāpēc jautājums nebija par stingrāka un līdz ar to ierobežojošāka nosacījuma pievienošanu, bet gan vienkārši par “padziļinātu” zināšanu skaidrāku definēšanu. Šī interpretācija nekad nav tikusi apšaubīta saistībā ar konkursiem. Tomēr, ja ombuds uzskatītu, ka paskaidrojums būtu jāiekļauj visos turpmākajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību, kurus EPSO varētu tikt aicināts organizēt, EPSO apsvērtu iespēju veikt nepieciešamos pasākumus.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzsvēra, ka pirms pieteikuma iesniegšanas viņš bija piezvanījis uz EPSO norādīto tālruņa numuru. Šajā gadījumā viņam netika paziņots, ka ir nepieciešamas izcilas attiecīgās valodas zināšanas. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nebija atsauces uz Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktu. Šāda atsauce būtu precizējusi valodas prasības.

Secinājums

Šajos apstākļos ombuds secināja, ka šajā lietā nav iespējams mierizlīgums.

Lēmums

1 Nespēja pareizi apstrādāt pieteikumu

1.1 Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2002. gadā ES iestāžu vārdā izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par vairākiem pagaidu amatiem, ņemot vērā gaidāmo ES paplašināšanos. Kandidātiem bija jābūt “padziļinātām” zināšanām vismaz vienā no desmit pievienošanās sarunvalstu valodām un “skaņām” angļu, franču vai vācu valodā. Pieteikuma veidlapā kandidātiem bija jānorāda, vai attiecīgā valoda ir viņu dzimtā valoda vai arī viņu zināšanas ir “labas”, “ļoti labas” vai “izcilas”. Piemērotie pieteikumi EPSO bija jāievada datubāzē. Sūdzības iesniedzējs, Vācijas valstspiederīgais, iesniedza pieteikumu, norādot, ka vācu valoda ir viņa dzimtā valoda un ka viņa poļu valodas zināšanas ir labas vai ļoti labas. EPSO noraidīja viņa pieteikumu, pamatojoties uz to, ka viņam nav “izcilu” kādas kandidātvalsts valodas zināšanu vai ka viņam nav tādas valodas kā viņa galvenā valoda vai dzimtā valoda. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO, piemērojot šo kritēriju, ir rīkojies nepareizi.

1.2 Savā atzinumā EPSO norādīja, ka kandidātiem jābūt ļoti labām vismaz vienas no desmit kandidātvalstu valodu zināšanām (connaissance approfondie). Atlases komisija jēdzienu “dziļas zināšanas” bija definējusi kā līdzvērtīgu pamatvalodas vai dzimtās valodas zināšanām vai “izcilām” zināšanām. Ņemot vērā to, ka pats sūdzības iesniedzējs vienas kandidātvalsts valodas (šajā gadījumā poļu valodas) zināšanas bija novērtējis kā “labas” vai “ļoti labas”, atlases komisija nevarēja iekļaut viņa pieteikumu attiecīgajā datubāzē. Atbildē uz ombuda iesniegto mierizlīguma priekšlikumu EPSO paskaidroja, ka tas ir paredzējis piemērot tādas pašas valodu prasības kā tās, kas noteiktas Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā. Tā piebilda, ka konkursu kontekstā Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā paredzētā prasība par “padziļinātām” zināšanām tika interpretēta tādējādi, ka tā ir pielīdzināma dzimtajai valodai vai citas kandidāta izvēlētas valodas izcilām zināšanām tādā pašā līmenī kā dzimtā valoda. Tāpēc jautājums nebija par stingrāka un līdz ar to ierobežojošāka nosacījuma pievienošanu, bet gan vienkārši par “padziļinātu” zināšanu skaidrāku definēšanu. Šī interpretācija nekad nav tikusi apšaubīta saistībā ar konkursiem. Tomēr, ja ombuds uzskatītu, ka paskaidrojums būtu jāiekļauj visos turpmākajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību, kurus EPSO varētu tikt aicināts organizēt, EPSO apsvērtu iespēju veikt nepieciešamos pasākumus.

1.3 Ombuds uzskata, ka EPSO sniegtie paskaidrojumi par to, ka kandidātiem, kuri atsaucas uz uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, ir jābūt attiecīgās valodas zināšanām, kas pielīdzināmas dzimtajai valodai, vai teicamām citas kandidāta izvēlētas valodas zināšanām tādā pašā līmenī kā dzimtajai valodai, šķiet pamatoti.

1.4 Tomēr uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija prasīts tikai, lai kandidātiem būtu "padziļinātas" attiecīgās valodas zināšanas. Kā norādīja sūdzības iesniedzējs, “izcilas” zināšanas par kaut ko parasti tiek saprastas kā tādas, kas pārsniedz “padziļinātas” zināšanas. Ir taisnība, ka Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā ir prasītas “padziļinātas” kādas Eiropas Kopienu valodas zināšanas un ka šis kritērijs konkursu kontekstā, šķiet, ir interpretēts kā tāds, kas prasa izcilas attiecīgās valodas zināšanas vai dzimtās valodas zināšanas. Tomēr nekas uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, šķiet, nenorāda, ka attiecīgais kritērijs būtu jāinterpretē tāpat kā minētā prasība Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā. Turklāt jānorāda, ka, lai gan Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā ir prasītas “padziļinātas” vienas valodas zināšanas un “apmierinošas” otras valodas zināšanas, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību ir prasītas “padziļinātas” vienas valodas zināšanas un “pareizas” otras valodas zināšanas. Ņemot vērā šo formulējuma atšķirību, nevar gaidīt, lai kandidāti zinātu, ka EPSO interpretēs terminu “pareizi” tā, kā tas tika darīts. Tāpēc ombude uzskata, ka EPSO nav pietiekami izskaidrojis valodu prasības, kas kandidātiem būtu jāizpilda. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums. Šajā sakarā tiks izteikta kritiska piezīme.

1.5 Ņemot vērā ombuda konstatējumu 1.3. punktā, nebūtu lietderīgi sagatavot ieteikuma projektu, kurā EPSO tiktu lūgts iekļaut sūdzības iesniedzēja vārdu piemēroto kandidātu sarakstā.

2 Pašreizējo dalībvalstu pilsoņu diskriminācija

2.1 Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pieteikuma iesniedzēji no pašreizējām dalībvalstīm tiek diskriminēti, jo pieteikuma iesniedzējiem no kandidātvalstīm ir nepieciešamas tikai "labas" angļu, franču vai vācu valodas zināšanas.

2.2 EPSO atbildēja, ka tas, ka kandidāts ir kādas esošās dalībvalsts pilsonis, nav iemesls izslēgšanai. Visi kandidāti tika ņemti vērā. Tomēr EPSO uzskata, ka nebija pārsteidzoši, ka liels skaits kandidātu no valstīm, kuras gatavojas pievienoties ES, tika iekļauti galīgajā datubāzē, jo lielāka daļa šo kandidātu atbilda nosacījumiem, tostarp attiecībā uz valodu prasmēm.

2.3 Ombuds norāda, ka EPSO, šķiet, ir piemērojis vienādus nosacījumus visiem kandidātiem. Viņš uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka EPSO būtu diskriminējis pašreizējo dalībvalstu valstspiederīgos.

Secinājums

3.1 Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu par šo sūdzību, ir nepieciešams izteikt šādu kritisku piezīmi:

Uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija prasīts tikai, lai kandidātiem būtu “padziļinātas” attiecīgās valodas zināšanas. Ņemot vērā EPSO sniegtos paskaidrojumus, šķiet pamatoti prasīt, lai kandidātiem būtu izcilas vai dzimtās valodas zināšanas šajā valodā. Tomēr ombuds uzskata, ka EPSO nav pietiekami izskaidrojis valodu prasības, kas kandidātiem būtu jāizpilda. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

3.2 Atbildē uz ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu EPSO norādīja, ka gadījumā, ja ombuds uzskatītu, ka turpmākajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību būtu jāiekļauj paskaidrojums, EPSO apsvērtu iespēju veikt nepieciešamos pasākumus. Tādēļ ombuds uzskata, ka šajā lietā turpmāki pasākumi nav nepieciešami.

3.3 Tādēļ ombuds slēdz šo lietu. Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).