Strasbūrā, 2004. gada 9. jūnijā

Godātais X kungs!

2003. gada 19. februārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par atklāto konkursu CC/12/02.

2003. gada 17. martā ombuds pārsūtīja sūdzību Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam. Eiropas Revīzijas palāta nosūtīja atzinumu 2003. gada 12. jūnijā. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2003. gada 26. augustā. 2003. gada 26. novembrī es lūdzu Revīzijas palātu sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Tā nosūtīja savu papildu atzinumu 2003. gada 17. decembrī. 2003. gada 16. decembrī Jūs pa e-pastu nosūtījāt papildu korespondenci par Jūsu sūdzības priekšmetu. Jums tika nosūtīts Eiropas Revīzijas palātas papildu atzinums ar aicinājumu izteikt papildu apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 18. februārī.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Konkurss CC/A/12/02, kas publicēts 2002. gada 18. jūnija Oficiālajā Vēstnesī, tika organizēts, lai izveidotu administratoru rezerves sarakstu informācijas tehnoloģiju jomā.

Paziņojuma par konkursu III sadaļas B daļas 2. punktā bija noteikts, ka “kandidātiem jābūt pabeigušiem augstākās izglītības kursu un ieguvušiem grādu vai diplomu, kas attiecas uz II sadaļā aprakstītajiem pienākumiem. Pienākumu veids”.

Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai konkursā. Atlases komisija viņu informēja, ka viņš nav pielaists konkursa rakstiskajiem pārbaudījumiem.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 6. februārī iesniedza atlases komisijai apelācijas sūdzību par lēmumu nepielaist viņu pie rakstiskajiem pārbaudījumiem. Atlases komisija 2003. gada 10. februārī apstiprināja savu lēmumu, norādot, ka “sūdzības iesniedzēja iegūtā papildu kvalifikācija nav pietiekama” un ka viņa grādam vai diplomam ir jābūt “papildus tam, kas vajadzīgs, lai piedalītos konkursā, pēc tā un tādā pašā līmenī kā konkursā, ar nosacījumu, ka tas ir tieši saistīts ar II iedaļā aprakstīto pienākumu raksturu”.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. februārī iesniedza sūdzību Eiropas ombudam. Viņš apgalvoja, ka viņa inženierzinātņu diploms sastāv no piecu gadu universitātes studijām, kas ir vairāk nekā prasīts paziņojumā par konkursu un ir tieši saistīts ar pienākumu raksturu. Viņš arī apgalvoja, ka kandidāti, kuriem ir piecu gadu universitātes studijas, ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kandidātiem, kuru diploms ietver četru gadu universitātes studijas un papildu diplomu.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijai būtu jāļauj viņam piedalīties konkursā.

Pieprasījums

Revīzijas palātas atzinums

Revīzijas palātas atzinuma par sūdzību kopsavilkums bija šāds:

Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam paziņojumā par konkursu nebija minēts minimālais studiju gadu skaits. Tāpēc sūdzības iesniedzēja inženierzinātņu diploms bija ne vairāk, kā prasīts paziņojumā par konkursu, bet tikai atbilda īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti paziņojuma III sadaļas B daļas 2. punktā.

Attiecībā uz kvalifikācijas atlases procedūru Revīzijas palāta nolēma novērtēt kandidātu kvalifikāciju, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: "kvalifikācijai piešķirs ne vairāk kā 40 punktus, ko piešķirs šādi: grādi vai diplomi papildus tiem, kas vajadzīgi, lai piedalītos konkursā, pēc tā un tādā pašā līmenī kā konkursā, ar noteikumu, ka tie ir tieši saistīti ar II iedaļā aprakstīto pienākumu raksturu: 10 zīmes. Darba pieredze, kas papildina III iedaļas B daļas 3. punktā minēto, ir tāda paša līmeņa un rakstura kā pēdējā minētā: 30 atzīmes" . Rakstiskajos pārbaudījumos bija jāpielaiž 50 kandidāti ar visaugstāko punktu skaitu.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru Civildienesta noteikumi piešķir iestādēm lielu rīcības brīvību konkursu organizēšanā. Šī rīcības brīvība tika piemērota, kad saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pantu iecēlējinstitūcija sagatavoja paziņojumu par konkursu un precizēja dažādus šā panta punktus, proti, “konkursa veidu (vai nu pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem)” (1. punkta b) apakšpunkts). Šīs pilnvaras ierobežoja tikai tas, ka tās bija jāizmanto, ņemot vērā dienesta intereses un nosacījumus, kas saistīti ar brīvajām amata vietām. Papildu grāda vai diploma nosacījums ir noteikts dienesta interesēs, jo tā mērķis ir nodrošināt iestādei pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie ierēdņi.

Kvalifikācijas atlases procedūra tika veikta, pamatojoties uz paziņojumā par konkursu noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem. Neesot noticis vienlīdzības principa pārkāpums. Šis princips ir pārkāpts, ja divas identiskas situācijas tiek aplūkotas atšķirīgi, ja vien tam nav pamatotu iemeslu. Sūdzības iesniedzēja situācija, kura diploms jau tika izskatīts uzņemšanai, un to kandidātu situācija, kuriem bija četri universitātes studiju gadi un papildu diploms, bija pilnīgi atšķirīga, jo pēdējam bija divi diplomi un sūdzības iesniedzējam bija tikai viens grāds.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Eiropas Ombuds pārsūtīja Revīzijas palātas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 26. augusta atbildē saglabāja savu sūdzību. Viņš norādīja, ka paziņojumā par konkursu nav minēts studiju gadu skaits, kas nepieciešams, lai varētu piedalīties konkursā. Katrai dalībvalstij ir atšķirīgs gadu skaits, lai iegūtu diplomu, kas atbilst "otrajam ciklam". Piešķirot 10 punktus kandidātam, kuram ir papildu diploms, kas nav paziņojumā par konkursu prasītais diploms, nenorādot gadu skaitu “pamata” universitātes diplomam, kandidāts, kuram ir tikai viens diploms, tiek diskriminēts salīdzinājumā ar kandidātu, kuram ir divi diplomi, pat ja pirmā kandidāta apgūto gadu skaits ir lielāks.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka atlases komisija ir netaisnīgi novērtējusi viņa profesionālo pieredzi un nav piešķīrusi viņam tai atbilstošu punktu skaitu. Proti, viņš norādīja, ka atlases komisija neatzina viņa profesionālo pieredzi, kas ilga simt trīsdesmit divus mēnešus:

• sešdesmit mēneši no 1990. līdz 1995. gadam privātā uzņēmumā
• piecdesmit četri mēneši no 1995. līdz 2000. gadam divos privātos uzņēmumos (trīsdesmit mēneši no 1995. gada jūnija līdz 1997. gada decembrim un divdesmit četri mēneši no 1998. gada janvāra līdz 2000. gada decembrim)
• astoņpadsmit mēneši Eiropas Komisijā

Papildu informācija

Rūpīgi izskatījusi Revīzijas palātas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Ombuds lūdza Eiropas Revīzijas palātu sniegt viņam atzinumu par sūdzības iesniedzēja apsvērumos izvirzīto turpmāko apgalvojumu, proti, ka atlases komisija ir netaisnīgi novērtējusi viņa profesionālo pieredzi un nav viņam sniegusi tai atbilstošu punktu skaitu.

Revīzijas palātas papildu atzinums

Turpmākajā atzinumā par sūdzības iesniedzēja apsvērumiem Revīzijas palāta sniedza šādus paziņojumus:

Paziņojuma par konkursu III.B.3. punktā bija noteikts, ka “Kandidātiem pēc pielaišanai konkursam nepieciešamā grāda vai diploma iegūšanas ir jābūt vismaz trīs gadus ilgai diplomēta līmeņa darba pieredzei saistībā ar amata pienākumiem (…)”. "Ziņas par studijām, mācībām, pētniecību un profesionālo pieredzi jānorāda pieteikuma veidlapā, un jāiesniedz numurēti apliecinošie dokumenti." Apliecinošajos dokumentos jānorāda datumi, kad šādas darbības sāktas un pabeigtas, un precīzi jāapraksta veiktā darba raksturs."

Sūdzības iesniedzējs savam pieteikumam nebija pievienojis apliecinošus dokumentus ar pietiekamu informāciju par savu profesionālo pieredzi, proti, datumus, kad šādas darbības tika sāktas un pabeigtas, un precīzu veiktā darba raksturu, kā prasīts vairākās paziņojuma par konkursu sadaļās.

Atlases komisija bija izvērtējusi sūdzības iesniedzēja pieteikumu, pamatojoties uz konkursa paziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka laikā no 1990. līdz 1995. gadam viņam bija sešdesmit mēnešu profesionālā pieredze. Tomēr, ņemot vērā, ka tika ņemta vērā tikai profesionālā pieredze, kas iegūta pēc tam, kad bija iegūts grāds vai diploms, kas nepieciešams, lai pielaistu dalībai konkursā, proti, kopš 1994. gada jūnija, atlases komisija bija atzinusi tikai divpadsmit mēnešu profesionālo pieredzi.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam ir astoņpadsmit mēnešu profesionālā pieredze Eiropas Komisijā. Tomēr sūdzības iesniedzējs kā apliecinošu dokumentu bija pievienojis tikai algas aprēķinu par 2001. gada jūliju. Tāpēc atlases komisija atzina tikai vienu mēnesi ilgu profesionālo pieredzi Komisijā.

Attiecībā uz savu pieredzi kā konsultantam privātā uzņēmumā Francijā no 1998. gada janvāra līdz 2000. gada decembrim sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš ir strādājis divdesmit četrus mēnešus, lai gan pieteikuma veidlapā viņš bija iesniedzis dokumentus, kas apliecina trīsdesmit sešu mēnešu profesionālo darbību. Atlases komisija atzina 24 mēnešu profesionālās darbības periodu, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs. Attiecībā uz laikposmu no 1995. gada jūnija līdz 1997. gada decembrim sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis trīsdesmit mēnešu profesionālo pieredzi. Tomēr, ņemot vērā, ka viņam kā apliecinošs dokuments bija pievienots tikai 1996. gada 20. decembra sertifikāts, atlases komisija atzina tikai astoņpadsmit mēnešu profesionālo pieredzi.

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, atlases komisija atzina piecdesmit piecu mēnešu darba pieredzi, nevis sūdzības iesniedzēja norādīto simt trīsdesmit divu mēnešu darba pieredzi. Ņemot vērā to, ka kandidātiem ir jābūt vismaz trīs gadus ilgai absolventa līmeņa darba pieredzei, atlases komisija atzina deviņpadsmit mēnešus ilgu papildu darba pieredzi un sūdzības iesniedzējam piešķīra 6,79 punktus no 30 punktiem.

Revīzijas palāta savam turpmākajam atzinumam pievienoja tabulu ar informāciju par darba pieredzes mēnešiem, ko, no vienas puses, pieprasīja sūdzības iesniedzējs un, no otras puses, apstiprināja atlases komisija.

Sūdzības iesniedzēja turpmākie apsvērumi

Turpmākajos apsvērumos par Revīzijas palātas atzinumu sūdzības iesniedzējs uzturēja savus apgalvojumus, kurus var apkopot šādi:

Attiecībā uz viņa darbības periodu Komisijā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija ir kļūdaini atzinusi tikai viena mēneša profesionālo pieredzi. Tā kā viņš bija aizpildījis aili, kurā bija jāiezīmējas tikai ierēdņiem, ņemot vērā savu darbinieku skaitu, un pievienojis algas aprēķinu, kas atbilst viņa pirmajam darbības mēnesim, viņš uzskatīja, ka ir pierādījis, ka pieteikumu iesniegšanas beigu datumā viņš joprojām strādā Komisijā.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka sūdzības iesniedzēja inženierzinātņu diploms sastāvēja no piecu gadu universitātes studijām, kas bija vairāk nekā prasīts paziņojumā par konkursu, un bija tieši saistīts ar pienākumu raksturu

1.1 Eiropas Revīzijas palāta organizēja konkursu CC/A/12/02, kas publicēts 2002. gada 18. jūnija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai izveidotu administratoru rezerves sarakstu informācijas tehnoloģiju jomā. Lai kandidāti būtu atbilstīgi, viņiem bija jābūt “pabeigušiem universitātes izglītības kursu un ieguvušiem grādu vai diplomu, kas attiecas uz II iedaļā “Pienākumu veids” aprakstītajiem pienākumiem” (paziņojuma par konkursu III iedaļas B daļas 2. punkts). Saskaņā ar paziņojuma par konkursu VI sadaļu ("Kvalifikācijas") "kvalifikācijām piešķir ne vairāk kā 40 punktus, ko sadala šādi: grādi vai diplomi papildus tiem, kas vajadzīgi, lai piedalītos konkursā, pēc tā un tādā pašā līmenī kā konkursā, ar noteikumu, ka tie ir tieši saistīti ar II iedaļā aprakstīto pienākumu raksturu: 10 atzīmes - profesionālā pieredze papildus tai, kas minēta III sadaļas B daļas 3. punktā, tāda paša līmeņa un rakstura kā pēdējā minētā: 30 zīmes. Paziņojuma par konkursu VII sadaļā (“Uzaicinājums uz rakstiskajiem pārbaudījumiem”) bija noteikts: “Kad kvalifikācija būs novērtēta, rakstiskajos pārbaudījumos tiks pielaisti 50 kandidāti ar lielāko punktu skaitu.”

Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai šajā konkursā, bet atlases komisija viņu informēja, ka viņš nav pielaists rakstiskajiem pārbaudījumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijas lēmums ir netaisnīgs, jo viņam ir inženiera diploms, kas ietver piecus gadus ilgas universitātes studijas. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa diploms bija vairāk nekā prasīts paziņojumā par konkursu un bija tieši saistīts ar pienākumu raksturu.

1.2 Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka paziņojumā par konkursu nav minēts minimālais studiju gadu skaits. Tādējādi sūdzības iesniedzēja inženiera diploms bija tikai paziņojumā par konkursu prasītais, bet tikai atbilda paziņojuma III sadaļas B daļas 2. punkta īpašajiem nosacījumiem.

1.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar paziņojuma par konkursu VII sadaļu kandidātiem var piešķirt ne vairāk kā 10 punktus ar nosacījumu, ka viņiem ir "augstākā izglītība vai diploms papildus tam, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, un tādā pašā līmenī kā pēc tam, ar nosacījumu, ka tas ir tieši saistīts ar 2. iedaļā aprakstīto pienākumu būtību".

1.4 Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs neatbilda šiem nosacījumiem, jo viņam bija tikai viens diploms. Tāpēc ombuds uzskata, ka atlases komisijas lēmums šķiet pamatots.

1.5 Šajos apstākļos Eiropas ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Par apgalvojumu, ka kandidāti, kuriem ir piecu gadu augstskolas izglītība, ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kandidātiem, kuru diploms ietver četru gadu augstskolas izglītību un papildu diplomu

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kandidāti, kuriem ir pieci universitātes studiju gadi, ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kandidātiem, kuru kvalifikācija ietver četrus universitātes studiju gadus un papildu diplomu.

2.2 Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka vienlīdzības princips nav pārkāpts. Sūdzības iesniedzēja situācija, kura diploms jau tika izskatīts uzņemšanai, un to kandidātu situācija, kuru kvalifikācija ietvēra četrus universitātes studiju gadus un papildu diplomu, bija pilnīgi atšķirīga, jo pēdējam minētajam bija divi diplomi un sūdzības iesniedzējam bija tikai viens grāds.

2.3 Ombuds uzskata, ka vienlīdzīgas attieksmes princips paredz vienādu attieksmi līdzīgās situācijās, ja vien nav pamatotu iemeslu to nedarīt. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējam bija inženiera diploms, kas ietvēra piecus gadus ilgas universitātes studijas. Šāda situācija atšķiras no to kandidātu situācijas, kuriem bija diploms, kas ietvēra četrus gadus ilgas studijas universitātē, un vēl viens papildu diploms. Eiropas Ombuds uzskata, ka tādējādi sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka būtu pārkāpts vienlīdzības princips.

2.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas ombuds secina, ka šajā lietas aspektā Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

3 Par apgalvojumu, ka atlases komisija ir nepareizi novērtējusi sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi un nav viņam piešķīrusi tai atbilstošu punktu skaitu

3.1 Savos apsvērumos par Revīzijas palātas atzinumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija ir nepareizi novērtējusi viņa profesionālo pieredzi un nav viņam piešķīrusi tai atbilstošu punktu skaitu.

3.2 Savā replikā Revīzijas palāta apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs savam pieteikumam nav pievienojis attiecīgos apliecinošos dokumentus ar pietiekamu informāciju par savu profesionālo pieredzi, proti, datumus, kad šīs darbības tika uzsāktas un pabeigtas, un precīzu veiktā darba raksturu, kā prasīts paziņojumā par konkursu. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, atlases komisija bija atzinusi 55 mēnešu profesionālo pieredzi sūdzības iesniedzēja pieprasīto 132 mēnešu vietā, proti: laikposmā no 1990. līdz 1995. gadam – 12 mēnešu profesionālā pieredze; no 1995. gada jūnija līdz 1997. gada decembrim – 18 mēneši; attiecībā uz laikposmu no 1998. gada janvāra līdz 2000. gada decembrim atlases komisija pieņēma 24 mēnešu profesionālās darbības periodu, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs; un vienu mēnesi ilga darba pieredze Komisijā. Ņemot vērā, ka kandidātiem bija jābūt vismaz trīs gadus ilgai absolventa līmeņa darba pieredzei, atlases komisija atzina 19 mēnešus ilgu papildu darba pieredzi un sūdzības iesniedzējam piešķīra 6,79 punktus no 30 punktiem.

3.3 Ombuds norāda, ka paziņojumā par konkursu kandidāti tika informēti par to, ka pieteikuma veidlapai jāpievieno numurēti apliecinošie dokumenti ar informāciju par viņu profesionālo pieredzi. Kandidāti tika informēti arī par to, ka šajos apliecinošajos dokumentos ir jānorāda datumi, kad šādas darbības tika sāktas un pabeigtas, un jāapraksta precīzs veiktā darba raksturs (paziņojuma III B sadaļas 3. punkts). Ņemot vērā ombuda rīcībā esošo informāciju, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav pievienojis pieteikuma veidlapai dokumentus ar šādu informāciju par visiem viņa pieprasītajiem darbības periodiem. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka atlases komisijas lēmums atzīt tikai 55 mēnešu profesionālo pieredzi sūdzības iesniedzēja pieprasīto 132 mēnešu vietā šķiet pamatots.

3.4 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka viņš ir aizpildījis aili, kurā jāievelk ķeksītis tikai ierēdņiem, norādījis savu darbinieku skaitu un pievienojis algas aprēķinu, kas atbilst viņa pirmajam darbības mēnesim. Tāpēc viņš uzskatīja, ka ir pierādījis, ka pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā viņš joprojām strādā Komisijā. Ombuds norāda, ka paziņojuma par konkursu pielikumā, kurā bija paredzēti nosacījumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, nebija nekā tāda, kas liktu domāt, ka kandidātu pienākums pieteikuma veidlapai pievienot numurētus apliecinošos dokumentus ar informāciju par viņu profesionālo pieredzi nebūtu jāattiecina uz ierēdņiem.

3.5 Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka atlases komisijas lēmums atzīt Komisijā tikai viena mēneša profesionālo pieredzi ir pamatots, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtais algas aprēķins atbilst tikai vienam profesionālās darbības mēnesim.

3.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas ombuds secina, ka šajā lietas aspektā Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

4 Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijai būtu jāļauj viņam piedalīties konkursā.

4.2 Ņemot vērā 1.5., 2.4. un 3.6. punktu, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt sūdzības iesniedzēja prasības izskatīšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Revīzijas palāta nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS