FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Lēmums par to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par atlases procedūru darbinieku pieņemšanai darbā ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu jomā (lieta 1656/2021/FA)

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja administratīvu sūdzību par personāla atlases procedūru ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu jomā. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja EPSO lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā un pauda bažas par valodu režīmu atlases procedūrā.

Ombude konstatēja, ka EPSO nostāja, atbildot uz administratīvo sūdzību, ir juridiski kļūdaina. Viņa ierosināja EPSO pārskatīt sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību, ņemot vērā jaunāko ES judikatūru par valodu izmantošanu atlases procedūrās, un aicināja EPSO novērst valodu režīma negatīvo ietekmi uz sūdzības iesniedzēju. EPSO noraidīja risinājuma priekšlikumu.

Tāpēc ombude secināja, ka EPSO atbilde uz administratīvo sūdzību ir administratīva kļūme. Viņa ieteica EPSO pārskatīt sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību un viņa lūgumu atkārtoti kārtot attiecīgos pārbaudījumus. EPSO noraidīja ombuda ieteikumu, apgalvojot, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis ciešu saikni starp lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā un valodu režīma prettiesiskumu atlases procedūrā, kas esot prasīts Savienības judikatūrā.

Ombuds uzskatīja, ka pretēji tam, ko apgalvo EPSO, savā administratīvajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā bija sasaistījis ar atlases procedūras valodu režīmu. Saskaņā ar ES judikatūru kandidāta valodas zināšanas neizbēgami un obligāti tiek atspoguļotas testa rezultātos. Tāpēc ombude slēdza lietu, atkārtojot savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir spānis, kura dzimtā valoda ir spāņu valoda un kurš piedalījās atlases procedūrā, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), lai pieņemtu darbā ES darbiniekus ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu jomā [1].

2. Kandidātiem bija jāizraugās pirmā valoda, kurā viņi kārtos sākotnējos priekšatlases daudzizvēļu testus, un otrā valoda, kurā viņiem savā pieteikumā bija jāaizpilda “talantu vērtētājs”. Otrās valodas izvēle aprobežojās ar angļu, franču, vācu un itāļu valodu.

3. Kandidāti, kuri sekmīgi izturēja atlases procedūras sākotnējo posmu un tam sekojošo “talantu vērtētāja” posmu, tika uzaicināti uz vērtēšanas centra posma pārbaudījumiem [2], kas viņiem bija jākārto valodā, kuru viņi bija norādījuši kā savu otro valodu.

4. Sūdzības iesniedzējs sekmīgi nokārtoja sākotnējos posmus un tika uzaicināts kārtot vērtēšanas centra pārbaudījumus.

5. EPSO 2021. gada janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa punktu skaits vērtēšanas centra pārbaudījumos nav pietiekams, lai viņu iekļautu to veiksmīgo kandidātu sarakstā, kuri varētu tikt pieņemti darbā ES iestādēs un struktūrās (“rezervju saraksts”).

6. Sūdzības iesniedzējs iesniedza administratīvu sūdzību EPSO par atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā.[3] Savā administratīvajā sūdzībā viņš pauda vairākas bažas par to, kā EPSO organizēja un vadīja atlases procedūru. Viņš arī pauda bažas par atlases procedūras valodu režīmu. Viņš apgalvoja, ka, ļaujot kandidātiem kārtot pārbaudījumus vērtēšanas centrā tikai četrās norādītajās valodās, EPSO ir diskriminējis tādus kandidātus kā viņš, kuru dzimtā valoda nav viena no šīm valodām.

7. 2021. gada 13. septembrī EPSO noraidīja administratīvo sūdzību. Attiecībā uz valodu režīmu EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam bija jāiesniedz sūdzība par paziņojumu par konkursu, kurā bija izklāstītas valodu prasības, kad tas tika publicēts. EPSO norādīja, ka kandidāts, kurš ir izslēgts no atlases procedūras, joprojām var apstrīdēt paziņojuma par konkursu noteikumus, ja tie pierāda ciešu saikni starp šiem noteikumiem un apstrīdēto lēmumu [4]. Tā uzskatīja, ka lēmums neiekļaut viņu rezerves sarakstā nav saistīts ar pārbaudījumu valodu režīmu un ka viņš nav pierādījis pietiekami ciešu saikni starp valodu režīmu un viņa sniegumu vērtēšanas centra pārbaudījumos. Tādējādi EPSO noraidīja šo viņa sūdzības aspektu.

8. Neapmierināts ar EPSO atbildi, sūdzības iesniedzējs 2021. gada septembrī vērsās pie Ombuda.

9. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 24. septembrī rakstīja EPSO, jautājot, kā nesenais ES Vispārējās tiesas spriedums [5], ar ko atcelts paziņojums par konkursu izvēlētā valodu režīma dēļ, varētu ietekmēt viņa sūdzību. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņam būtu jāļauj kārtot jaunus vērtēšanas centra pārbaudījumus.

10. Ombude sāka izmeklēšanu un lūdza EPSO atbildēt uz sūdzības iesniedzēja 2021. gada 24. septembra vēstuli.

11. EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējam, noraidot viņa lūgumu. EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs jau ir izsmēlis savas apelācijas tiesības un ka Tiesas nolēmums nemaina viņa tiesisko stāvokli.

Ombuda priekšlikums risinājumam

12. Ombuds norādīja, ka pirms EPSO atbildes uz administratīvo sūdzību Vispārējā tiesa bija atzinusi atlases procedūras valodu režīmu par nelikumīgu [6], un konstatēja, ka EPSO atbilde uz administratīvo sūdzību par valodu režīmu neatbilda nesenajam Vispārējās tiesas spriedumam (“Correia de Paiva spriedums”)[7].

13. Vispārējā tiesa konstatēja, ka atlases procedūras otrās valodas izvēles ierobežošana ietekmē kandidātu spēju izteikties mutiski vai rakstiski. Iespēja iegūt labākus vērtējumus pārbaudījumos ir lielāka, ja šie pārbaudījumi tiek veikti kandidāta pirmajā valodā vai valodā, kurā viņiem ir arī augsts vai dzimtās valodas līmenis.[8] Līdz ar to tiesa secināja, ka neizbēgami un noteikti pastāv saikne starp paziņojumā par konkursu norādīto valodu režīmu un pieteikuma iesniedzēja pārbaudījumu rezultātiem. 

14. Ombuds konstatēja, ka tas pats pamatojums attiecās uz sūdzības iesniedzēja gadījumu un ka tas, ka viņam bija pienākums kārtot pārbaudījumus vērtēšanas centrā vienā no četrām norādītajām valodām, neizbēgami ietekmēja viņa rezultātus pārbaudījumos. Tāpēc ombude nepiekrita EPSO argumentācijai atbildē uz administratīvo sūdzību, lai noraidītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par valodu lietojumu.

15. Ombuds kā risinājumu ierosināja EPSO pārskatīt sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību. Ombuds ierosināja, ka, to darot, EPSO ņem vērā jaunāko ES judikatūru un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu paziņojumā par konkursu noteiktā valodu režīma negatīvo ietekmi uz sūdzības iesniedzēja kandidāta statusu [9].

16. EPSO noraidīja ombuda priekšlikumu risinājumam. Tā apgalvoja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem tā pati nevar pārskatīt lēmumu, kas pieņemts, atbildot uz administratīvu sūdzību; šādus lēmumus var apstrīdēt tikai Tiesā. EPSO apgalvoja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs nav pārsūdzējis lēmumu par viņa administratīvo sūdzību Tiesā, lēmums ir kļuvis galīgs un to vairs nevar grozīt.[10] EPSO arī norādīja, ka saskaņā ar ES judikatūru par nelabvēlīgu aktu var iesniegt tikai vienu administratīvu sūdzību [11].

Ombuda ieteikums

17. Ombude norādīja, ka savā atbildē uz risinājuma priekšlikumu EPSO neizskatīja lietu pēc būtības, bet tikai noraidīja priekšlikumu, pamatojoties uz procesuāliem argumentiem. Viņa atgādināja, ka Eiropas Ombuda uzdevums ir tieši darboties kā alternatīvam tiesiskās aizsardzības mehānismam personām, kuras ietekmē lēmums par administratīvu sūdzību. Tas, ka sūdzības iesniedzējs neiesniedza lietu ES tiesās, nekādā veidā neliedza sūdzības iesniedzējam vērsties pie ombuda. Turklāt ombude konstatēja, ka, lai gan ES iestāžu lēmumus, tostarp atbildes uz administratīvām sūdzībām, var atcelt tikai ES tiesas, ES iestāde, kas pieņēmusi lēmumu, joprojām var atsaukt lēmumu, ko tā pēc tam uzskata par nelikumīgu [12].

18. Turklāt ombude apstiprināja savu konstatējumu, ka EPSO savā atbildē uz administratīvo sūdzību paustā nostāja pēc būtības ir juridiski kļūdaina un uzskatāma par administratīvu kļūmi. Jo īpaši viņa konstatēja, ka tas neatbilst Correia de Paiva spriedumam, ko Tiesa apstiprināja pēc apelācijas [13], un Tiesas lēmumam atcelt paziņojumu par konkursu tā valodu režīma dēļ. Ombude norādīja, ka abus lēmumus Tiesa bija pieņēmusi pirms EPSO lēmuma par administratīvo sūdzību, un EPSO bija jānodrošina, ka tā lēmums par administratīvo sūdzību atbilst Tiesas nolēmumiem. Tādēļ viņa ieteica EPSO pārskatīt sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību un pieņemt viņa lūgumu atkārtoti kārtot attiecīgos pārbaudījumus [14]. 

19. EPSO noraidīja ombuda ieteikumu. Savā atbildē tā paskaidroja, ka tai nav nodoma apšaubīt ombuda kā tiesiskās aizsardzības mehānisma lomu šādās sūdzībās. Tā pamatā bija pārpratums par Ombuda risinājuma priekšlikumu, ko tas saprata kā piemērojamu savai atbildei uz sūdzības iesniedzēja 2021. gada 24. septembra ziņojumu, nevis atbildei uz administratīvo sūdzību.

20. Tomēr pēc būtības EPSO nepiekrita ombuda konstatējumam, ka tā atbilde uz administratīvo sūdzību ir juridiski kļūdaina. It īpaši tā uzskatīja, ka, lai gan kandidāts var atsaukties uz paziņojumā par konkursu ietverto procesuālo elementu prettiesiskumu, lai apstrīdētu individuālu lēmumu, viņam ir jāspēj pierādīt tiešu saikni starp apstrīdētā individuālā lēmuma pamatojumu un nelikumīgajiem elementiem. Šajā lietā EPSO uzskatīja, ka nepastāv cieša saikne starp lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēju atlases procedūras rezerves sarakstā, kurā nebija atsauces uz valodas prasībām, un paziņojuma par konkursu prettiesiskumu. Turklāt EPSO konstatēja, ka savā administratīvajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis šādas saiknes esamību, kā arī nav pierādījis, kā atlases procedūras valodu režīms ietekmēja viņa sniegumu vērtēšanas centra pārbaudījumos. EPSO apgalvoja, ka, gluži pretēji, spriedumā Correia de Paiva lietā kandidāte sniedza konkrētus argumentus par to, kāpēc piemērojamais valodu režīms negatīvi ietekmēja viņas sniegumu vērtēšanas centra pārbaudījumos [15].

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

21. Ombuds piekrīt EPSO paskaidrojumam, ka tā atbildes uz risinājuma priekšlikumu pamatā bija pārpratums par risinājuma priekšlikuma darbības jomu un ka tā nodoms nebija apšaubīt ombuda lomu.

22. Tomēr, izskatot lietu pēc būtības, ombuds joprojām uzskata, ka EPSO nostāja, kas pausta atbildē uz administratīvo sūdzību, ir juridiski kļūdaina [..].

23. Saskaņā ar ES judikatūru kandidāts var atsaukties uz paziņojuma par konkursu elementu prettiesiskumu, lai apstrīdētu individuālu lēmumu, tikai tad, ja viņš var pierādīt ciešu saikni starp apstrīdēto lēmumu un nelikumīgajām tiesību normām [16].

24. Šajā gadījumā ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs netika iekļauts atlases procedūras rezerves sarakstā, jo vērtēšanas centra pārbaudījumos, kas notika viņa otrajā valodā, viņš nesaņēma pietiekami augstu punktu skaitu. Vērtēšanas centra pārbaudījumos tika vērtētas vairākas kompetences, tostarp uz vispārīgajām kompetencēm balstītajā intervijā un gadījuma izpētē kompetence “sazināties”. Sūdzības iesniedzējs iesniedza administratīvu sūdzību, lai apstrīdētu viņa rezultātus vērtēšanas centra pārbaudījumos un tādējādi lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā. Vispirms viņš apgalvoja, ka ir ticis diskriminēts valodas dēļ.

25. Pirms EPSO pieņēma lēmumu par sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību, Tiesa atcēla paziņojumu par konkursu, pamatojoties uz atlases procedūras valodu režīma pārkāpumiem.

26. Ombuds uzskata, ka pretēji tam, ko apgalvo EPSO, sūdzības iesniedzējs ir pierādījis ciešu saikni starp EPSO lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā un valodu lietojumu pārbaudījumos, kas bija pamats, lai Vispārējā tiesa atceltu paziņojumu par konkursu. Jo īpaši savā administratīvajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs īpaši apgalvoja, ka viņš ir ticis diskriminēts atlases procedūras valodu režīma dēļ. Lai gan sūdzības iesniedzējs nav skaidri norādījis, ka valodu režīms ir ietekmējis viņa rezultātus vērtēšanas centra pārbaudījumos, viņa administratīvās sūdzības mērķis tieši bija apstrīdēt viņa neiekļaušanu rezerves sarakstā un tādējādi viņa rezultātus šādos pārbaudījumos. Apgalvojot, ka viņš ir ticis diskriminēts, sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka valodu režīma dēļ viņš ir nostādīts nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, kas līdz ar to ietekmēja viņa sniegumu pārbaudījumos.

27. Turklāt, lai gan Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis konkrētus elementus, lai pierādītu, kā atlases procedūras valodu režīms ir ietekmējis viņa rezultātus vērtēšanas centra pārbaudījumos, spriedumā Correia de Paiva lietā Tiesa nosprieda, ka prasītāja valodas zināšanas neizbēgami un noteikti ir atspoguļotas pārbaudījumu rezultātos. It īpaši vērtēšanas centra pārbaudījumos tiek vērtēta kandidāta spēja “sazināties” attiecīgajā valodā. Tādējādi otrās valodas izvēles ierobežošana ietekmē kandidātu spēju izteikties mutiski vai rakstiski, un līdz ar to iespēja iegūt labāku punktu skaitu pārbaudījumos ir lielāka, ja šie pārbaudījumi tiek veikti kandidāta pirmajā valodā vai valodā, kurā viņiem ir arī augsts vai dzimtās valodas līmenis [17].

28. Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējam nebija jāpierāda EPSO, kā valodu režīms ietekmēja viņa rezultātus, jo šajos pārbaudījumos iegūtie rezultāti neizbēgami un noteikti ir saistīti ar valodu režīmu. Pietika ar to, ka sūdzības iesniedzējs savā administratīvajā sūdzībā apstrīdēja viņa neiekļaušanu rezerves sarakstā, pamatojoties uz atlases procedūras valodu režīmu.  

29. Spriedumā Correia de Paiva sūdzības iesniedzēja sniedza konkrētus piemērus par to, kā atlases procedūru valodu režīms ietekmēja viņas rezultātus, jo īpaši atsaucoties uz ierobežoto tastatūras izvēli. Tomēr Tiesa tos uzskatīja par papildu pierādījumiem, nevis par sava lēmuma pamatojumu.

30. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude joprojām uzskata, ka nostāja, ko EPSO pieņēma savā atbildē uz administratīvo sūdzību, ir administratīva kļūme. Tāpēc viņa atkārtoti iesaka EPSO pārskatīt sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību un ļaut viņam atkārtoti kārtot pārbaudījumus.

31. Ombude apzinās, ka EPSO kopš tā laika ir ieviesis jaunu “konkursa modeli” un pašlaik apsver, kā vēl vairāk uzlabot savas atlases procedūras. Jo īpaši EPSO nesen paziņoja, ka tas sāks īstenot atlases procedūras visās 24 valodās.[18] Ombuds šajā kontekstā turpinās uzraudzīt, kā EPSO to īsteno praksē.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

EPSO nostāja atbildē uz administratīvo sūdzību ir administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

 

Emīlija O'Reilija

Eiropas Ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 28. februārī

 

[1] Atklāts konkurss EPSO/AD/374/19 - 4: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ%3AC%3A2019%3A191A%3ATOC. Atlases procedūras rezultātā izveidotais rezerves saraksts ir derīgs līdz 2024. gada jūnija beigām, sk. https://epso.europa.eu/en/successful-candidates/reserve-list/374-4.

[2] Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ grupu mācību testi uz laiku tika apturēti un aizstāti ar interviju, kas vērsta uz prasmi risināt situācijas. Skatīt paziņojuma par konkursu papildinājumu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:C2020/374A/01&from=NL

[3] Sk. paziņojuma par konkursu 4.3. iedaļu un ES Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501

[4] Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 31. janvāra spriedums lietā Giulietti / Komisija, T-293/03, 41. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62003TJ0293;

[5] Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 8. septembra spriedums Spānija/Komisija, lieta T-554/19: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=245709&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1595857;

[6] Piemērs: Spānija pret Komisiju, lieta T-554/19, sk. 5. zemsvītras piezīmi.

[7] Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 9. jūnija spriedums Ana Calhau Correia de Paiva/Komisija, c ase T‐2021/17: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?lgrec=fr&td=%3BALL&language=en&num=T-202/17&jur=T.

[8] 2014. gada 2. jūlija spriedums lietā F‐5/13 Da Cunha Almeida / Komisija, 38. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62013FJ0005_SUM.

[9] Lai iegūtu plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda izmeklēšanu, lūdzu, skatiet ombuda risinājuma priekšlikuma pilnu tekstu, kas pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/solution/en/172045

[10] Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā C-361/14 Eiropas Komisija/Peter McBride u. c., 55. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=C-361/14%20P

[11] Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2007. gada 11. decembra spriedums lietā Jörn Sack / Eiropas Komisija, T-66/05, 36.–37. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=T-66/05.

[12] Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2020. gada 12. februāra spriedums ZF/Eiropas Komisija, T-605/18, 148. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-605/18&language=EN;

[13] Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 16. marta spriedums Komisija/Calhau Correia de Paiva, C-511/21 P: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&td=ALL&num=C-511/21%20P

[14] Sīkāku informāciju par Ombuda ieteikumu skatīt pilnajā tekstā, kas pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/171802

[15] Proti, ierobežojumi attiecībā uz valodām, kurās viņa varēja kārtot rakstiskos problēmsituācijas analīzes testus, un ar tiem saistītie ierobežojumi attiecībā uz datora tastatūras veidu, ko viņai bija atļauts izmantot attiecīgajā testā.

[16] Spriedums lietā Giulietti/Komisija, T-293/03, 41. punkts, 4. zemsvītras piezīme; Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. septembra spriedums Komisija/Carreras un citi, apvienotās lietas C-119/19 P un C-126/19 P, 66.–70. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&td=ALL&num=C-119/19%20P.

[17] Lieta F-5/13 Da Cunha Almeida pret Komisiju, 38. punkts, sk. 8. zemsvītras piezīmi.

[18] EPSO atlases procedūras — ceļā uz pilnu 24 valodu režīmu: https://eu-careers.europa.eu/en/news/epso-selection-procedures-towards-full-24-language-regime

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!