Strasbūrā, 2003. gada 14. novembrī

Godātais A. kungs!

2002. gada 29. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Savienības Padomi par Jūsu dalību Konkurences padomē/A/394.

2002. gada 10. decembrī sūdzība tika nosūtīta Padomes ģenerālsekretāram. 2003. gada 7. aprīlī es saņēmu Padomes atzinuma angļu valodas versiju, kuru es jums nosūtīju 2003. gada 16. aprīlī ar aicinājumu sniegt apsvērumus. Tajā pašā dienā es rakstīju Eiropas Savienības Padomei un lūdzu šo iestādi līdz 2003. gada 30. aprīlim iesniegt man tās atzinuma tulkojumu franču valodā. 2003. gada 22. aprīlī es saņēmu Padomes atzinuma tulkojumu franču valodā, ko es jums nosūtīju 2003. gada 5. maijā. 2003. gada 27. maijā Jūs nosūtījāt savus apsvērumus.

2003. gada 8. jūlijā es iesniedzu Padomei ieteikuma projektu. Padome 2003. gada 30. oktobrī man nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu par šo ieteikuma projektu. 2003. gada 5. novembrī mani dienesti ar Jums sazinājās telefoniski. Padomes sīki izstrādātā atzinuma kopija tika nosūtīta Jums informācijai 2003. gada 11. novembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, Portugāles pilsonis, piedalījās konkursa Padomē/A/394 portugāļu valodas administratoriem. Eiropas Savienības Padomes (turpmāk "Padome") ģenerālsekretārs 2002. gada 1. martā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nav pielaists mutiskajam eksāmenam, jo VI.A.d.1 pārbaudījumā, kas ietvēra rakstisku disertāciju, viņš bija ieguvis tikai 13 no 40 punktiem, lai gan minimālais nepieciešamais punktu skaits bija 20 punkti.

2002. gada 5. martā sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājam. Viņš uzskatīja, ka ir ļoti maz ticams, ka viņš ir ieguvis tik zemu atzīmi, un lūdza atlases komisiju atkārtoti pārbaudīt viņa VI.A.d.1. pārbaudījumu. Ar 2002. gada 11. marta vēstuli atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc tam, kad tā bija pārskatījusi viņa pārbaudījumam piešķirto punktu skaitu, tā apstiprināja sākotnējo lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 18. martā iesniedza sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. Viņš lūdza piekļuvi tā marķētā rakstiskā pārbaudījuma kopijai, kuru viņš nebija izturējis, un tika informēts par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem. Padome ar 2002. gada 11. jūlija lēmumu noraidīja sūdzības iesniedzēja sūdzību.

2002. gada 26. augustā sūdzības iesniedzējs nosūtīja jaunu vēstuli Padomei, kas atbildēja 2002. gada 25. septembrī un apstiprināja 2002. gada 11. jūlija lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Padome nav ievērojusi EK līguma 255. pantu un nav īstenojusi vispārējo principu, kas bija noteikts Eiropas ombuda īpašajā ziņojumā pēc viņa iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā 1004/97/PD pret Komisiju, kuru bija apstiprinājis Eiropas Parlaments.

Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi viņa atzīmētā eksāmena eksāmena eksemplāra kopijai un informāciju par kritērijiem, ko atlases komisija ievēro, novērtējot pārbaudījumus.

Pieprasījums

Padomes atzinums

Savā atzinumā Padome izteica šādas piezīmes:

Saņēmis paziņojumu par nepielaišanu mutiskajam eksāmenam, sūdzības iesniedzējs pieprasīja atkārtoti izskatīt testu, ko viņš nebija izturējis (VI.A.d.1. tests). Atlases komisija atkārtoti pārbaudīja pārbaudījumu. Tā apstiprināja pirmā novērtējuma rezultātus un 2002. gada 11. marta vēstulē paziņoja par to sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 18. martā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par atlases komisijas lēmumu. Sūdzība tika noraidīta 2002. gada 11. jūlijā. Savā atbildē sūdzības iesniedzējam Padome norādīja, ka konkursa atlases komisija rīkojas neatkarīgi un ka iecēlējinstitūcija nevar atcelt vai atcelt savu lēmumu, ja vien nav pierādījumu par atlases komisijas acīmredzamu nelikumību. Padome nebija atradusi pierādījumus par acīmredzamu prettiesiskumu atlases komisijas darbībā saistībā ar attiecīgo lietu.

Turklāt, kā to konsekventi uzskata Kopienu tiesas (1), atlases komisijas apspriežu konfidencialitāte, proti, kandidātu nopelnu salīdzinošas pārbaudes gadījumā, liedz tai atklāt pārbaudījumu vērtēšanas kritērijus, jo tie ir daļa no kandidātu salīdzinošās vērtēšanas. Sūdzības iesniedzējs tika informēts par dažādajos pārbaudījumos iegūto punktu skaitu, kas saskaņā ar Kopienas judikatūru ir pietiekams pamatojums atlases komisijas lēmumam. Visbeidzot, pienākums nodrošināt atlases komisijas darba neatkarību un konfidencialitāti liedza Padomei piešķirt kandidātam piekļuvi viņa atzīmētajiem eksāmena dokumentiem.

Vēl vienā 2002. gada 26. augusta vēstulē sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Ar 2002. gada 25. septembra vēstuli, ko parakstījis ģenerālsekretāra vietnieks, Padome apstiprināja jau 2002. gada 11. jūlija vēstulē izklāstītos argumentus.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par Padomes atzinumu sūdzības iesniedzējs saglabāja savu apgalvojumu un prasību.

Ieteikuma projekts

2003. gada 8. jūlijā ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu adresēja Padomei šādu ieteikuma projektu:

Eiropas Savienības Padomei būtu jāļauj sūdzības iesniedzējam piekļūt savam marķētajam eksāmena dokumentam un jāinformē viņš par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem.

Šā ieteikuma projekta pamatā bija šādi apsvērumi:

Par atteikumu piešķirt piekļuvi marķētam eksāmena papīram

1 Sūdzības iesniedzējs, Portugāles pilsonis, piedalījās konkursā Council/A/394 par labu portugāļu valodas administratoriem. 2002. gada 1. martā sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņš nav pielaists mutiskajam eksāmenam, jo VI.A.d.1 pārbaudījumā, kas ietvēra rakstisku disertāciju, viņš ieguva tikai 13 no 40 punktiem, lai gan minimālais nepieciešamais punktu skaits bija 20 punkti. Tāpēc viņš lūdza atlases komisiju atkārtoti pārbaudīt testu, ko viņš nebija izturējis. Pēc tam, kad atlases komisija bija pārskatījusi viņa pārbaudījumam piešķirto punktu skaitu, tā apstiprināja sākotnējo lēmumu. Pēc tam sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību, kas tika noraidīta. Pēc tam viņš lūdza piešķirt piekļuvi viņa neizturētā rakstiskā pārbaudījuma kopijai, bet Padome noraidīja viņa lūgumu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Padome nav ievērojusi EK līguma 255. pantu un nav īstenojusi vispārējo principu, kas bija noteikts Eiropas ombuda īpašajā ziņojumā pēc viņa iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā 1004/97/PD pret Komisiju, kuru bija apstiprinājis Eiropas Parlaments. Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi viņa marķētā eksāmena dokumenta kopijai.

2 Savā atzinumā Padome norādīja, ka konkursa atlases komisija rīkojas neatkarīgi un ka iecēlējinstitūcija nevar atcelt vai atcelt savu lēmumu, ja vien nav pierādījumu par atlases komisijas acīmredzamu nelikumību. Padome nebija atradusi pierādījumus par acīmredzamu prettiesiskumu atlases komisijas darbībā saistībā ar attiecīgo lietu. Turklāt Padome uzskatīja, ka pienākums nodrošināt atlases komisijas darba neatkarību un konfidencialitāti liedz tai piešķirt kandidātam piekļuvi viņa atzīmētajam eksāmena dokumentam.

3 Lietās, kas attiecas uz Eiropas Komisiju (2) un Eiropas Parlamentu (3), Eiropas Ombudam jau ir nācies risināt jautājumu par piekļuvi kandidātu marķētajiem eksāmena dokumentiem.

4 Pamatojoties uz izmeklēšanu par Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām, ombuds 1999. gada 18. oktobrī iesniedza Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu (4), kurā ietverti šādi apsvērumi:

„Ombuds nav informēts ne par vienu Kopienas tiesību aktu noteikumu vai Kopienas tiesu praksi, kas liegtu Komisijai ļaut kandidātam rakstiskā eksāmenā redzēt savu marķēto scenāriju. Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā ir noteikts, ka “atlases komisijas procedūra” ir slepena. Tāpēc atlases komisijas apspriedēm ir jāpaliek slepenām, bet no tā ne vienmēr izriet, ka kandidātam ir jāliedz iespēja iepazīties ar savu marķēto eksāmena grafiku.

Galvenais arguments, ko Komisija izvirza, lai pamatotu savu atteikumu, attiecas uz darbā pieņemšanas procedūras raksturu. Komisija uzskata, ka atlases komisija novērtē katru kandidātu, salīdzinot viņa sniegumu ar visu pārējo tā paša konkursa kandidātu sniegumu. Komisija no tā secina, ka iezīmētā eksāmena darba izpaušanai nebūtu jēgas, jo tā atspoguļo tikai tās personas vērtējumu, kura nav novērtējusi visus pārējos kandidātus.

Tomēr iespēja pārbaudīt savu marķēto eksāmena skriptu nozīmē vairākas priekšrocības kandidātam. Pirmkārt, kandidāts iegūst iespēju atklāt savas kļūdas un tādējādi uzlabot savu turpmāko sniegumu. Otrkārt, tiek stiprināta kandidāta uzticība administrācijai. Tas ir svarīgi, jo šķiet, ka ir plaši izplatīts uzskats, ka Komisija ne vienmēr pienācīgi novērtē testus un ka dažkārt tie vispār netiek novērtēti. Treškārt, ja kandidāts uzskata, ka viņš ir nepareizi novērtēts, viņš varēs daudz precīzāk argumentēt, ja viņš ir redzējis savu marķēto eksāmena skriptu. Jebkurā gadījumā par to, vai informācija ir noderīga, būtu jālemj pilsonim, kurš pieprasa informāciju, nevis administrācijai.

Komisija atsaucas arī uz administratīvo un finansiālo slogu, ko varētu radīt pārbaudes darbu publiskošana. Ombuds ir pārliecināts, ka Komisijas dienesti varētu organizēt informācijas izpaušanas procesu tā, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas, jo ir maz ticams, ka katrs kandidāts vēlētos redzēt savu marķēto pārbaudes darbu.

(…)

Komisija arī pamatoti norāda, ka atlases komisiju darbība ir pakļauta tiesas kontrolei Kopienu tiesās. Tomēr tas nozīmē, ka jautājumi, kurus viegli būtu bijis iespējams atrisināt, ja kandidātam būtu bijusi iespēja redzēt iezīmēto eksāmena darbu, var būt jāizskata tiesām. Ombuds uzskata, ka kandidātiem tas ir ļoti neapmierinoši. No otras puses, piekļuves piešķiršana iezīmētajam eksaminācijas skriptam, visticamāk, apmierinās daudzus jautājumus ar minimālu piepūli un laiku.

(…)

Kā apstiprināts Amsterdamas līgumā, pienākums pieņemt iespējami atklātus lēmumus ir viens no Eiropas Kopienu administratīvo tiesību pamatprincipiem. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai pilsoņi gūtu pozitīvu iespaidu, pirmo reizi saskaroties ar Kopienas iestādēm. Pilsoņi, kuri vēlas strādāt Kopienās, saņem ļoti sliktu iespaidu, ja viņiem rodas šaubas par to, vai viņi ir novērtēti godīgi un pareizi. Lai kliedētu šādas šaubas, ir būtiski, lai katram kandidātam būtu iespēja pārbaudīt sava eksāmena raksta marķēto kopiju. Šī iespēja nekādā ziņā nav pretrunā prasībai, ka atlases komisiju darbam jābūt slepenam, jo tā neattiecas uz atlases komisiju apspriedēm, kurās tiek vērtēti kandidātu relatīvie nopelni. Šo iemeslu dēļ tas, ka Komisija nav grozījusi savas administratīvās procedūras, lai katram kandidātam dotu iespēju piekļūt savam iezīmētajam eksāmena rakstam, šķiet, ir administratīva kļūme.”

5 Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, ombuds sniedza Komisijai ieteikumu, saskaņā ar kuru Komisijai turpmākajos darbā pieņemšanas konkursos, vēlākais, no 2000. gada 1. jūlija pēc pieprasījuma būtu jānodrošina kandidātiem piekļuve saviem augsti novērtētajiem eksāmeniem. Ar 1999. gada 7. decembra vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājs informēja ombudu, ka Komisija ir pieņēmusi šo ieteikumu.

6 2000. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (5), kurā tas apstiprināja ombuda īpašo ziņojumu un apsveica Komisiju ar tās pozitīvo atbildi uz ombuda ieteikumu. Parlaments arī pauda cerību, ka “visas pārējās Eiropas struktūras un iestādes sekos Komisijas piemēram”.

7 2000. gada 17. jūlijā ombuds adresēja Eiropas Parlamentam ieteikumu projektu, kurā viņš ierosināja, lai Parlaments attiecīgajiem sūdzības iesniedzējiem piešķir piekļuvi viņu iezīmētajiem pārbaudes dokumentiem. 2000. gada 27. novembrī Parlaments informēja ombudu, ka tas ir piekritis principam, saskaņā ar kuru kandidātiem ir jāļauj saņemt savu marķēto pārbaudes dokumentu kopijas, un aprakstīja, kā tas īstenos ombuda ieteikumu projektu (6).

8 Padomes šajā lietā izvirzītie argumenti neatsaucas ne uz vienu īpašu Padomes rīkoto konkursu iezīmi, kas tos atšķirtu no Eiropas Parlamenta un Komisijas rīkotajiem konkursiem. Tādēļ ombuds uzskata, ka apsvērumi, kas izklāstīti viņa īpašajā ziņojumā par Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām, (mutatis mutandis) attiecas arī uz Padomes organizētajiem konkursiem.

9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Padomes atteikums piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi viņa iezīmētajiem pārbaudes dokumentiem ir administratīva kļūme.

Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju paziņošanu

1 Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai viņš tiktu informēts par kritērijiem, ko atlases komisija ievēro, novērtējot pārbaudījumus.

2 Savā atzinumā Padome norādīja, ka saskaņā ar Kopienu tiesu pastāvīgo judikatūru (7) atlases komisijas apspriežu konfidencialitāte, proti, veicot kandidātu nopelnu salīdzinošu pārbaudi tāpat kā atklātā konkursā, liedz tai atklāt pārbaudījumu vērtēšanas kritērijus, jo tie ir daļa no kandidātu salīdzinošās vērtēšanas. Sūdzības iesniedzējs tika informēts par atzīmi, ko viņš bija ieguvis dažādos pārbaudījumos un kas saskaņā ar judikatūru ir pietiekams pamatojums atlases komisijas lēmumam.

3 Iepriekš ombudam jau bija jārisina jautājums par vērtēšanas kritēriju paziņošanu kandidātiem. Viņš apzinās, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība. Šādas pilnvaras nozīmē, ka tiesas kontroles tvērums ir ierobežots; tomēr nešķiet, ka šādu pilnvaru piešķiršana liegtu valsts iestādēm ievērot labas pārvaldības principus. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka, neskarot atlases komisiju rīcības brīvību un Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu, iestādes pašas varētu nolemt izstrādāt procesuālās garantijas pieteikumu iesniedzējiem labas administratīvās prakses nolūkā (8). Turklāt viņš uzskatīja, ka novērtēšanas kritēriju paziņošana attiecīgajam prasītājam varētu palielināt lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un pilsoņu uzticību à Kopienas iestādēm, ņemot vērā to, ka daudzi pilsoņi pirmo reizi sazinās ar Kopienas iestādēm saistībā ar darbā pieņemšanas procedūrām.

4 Turklāt Pirmās instances tiesa nesen ir nospriedusi, ka, lai gan paziņojums par atzīmi, ko kandidāti ieguvuši dažādos pārbaudījumos, ir pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums, šis secinājums nenozīmē, ka kandidātu, kurš to lūdz, nevar informēt par atlases komisijas vispārējiem korekcijas kritērijiem (9).

5 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav iemeslu, kas liegtu Padomei informēt sūdzības iesniedzēju par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem.

Padomes sīki izstrādātais atzinums

Sīki izstrādātajā atzinumā Padome uzsvēra, ka pēc ombuda ieteikuma projekta iepriekšējā līdzīgā lietā (sūdzība 2097/2002/GG) Padomes Ģenerālsekretariāts 2003. gada 17. septembrī ir izstrādājis jaunus noteikumus par marķētu kopiju nosūtīšanu kandidātiem. Šie noteikumi attiektos uz visiem ārējiem un iekšējiem konkursiem, ko organizēs Padomes Ģenerālsekretariāts.

Kandidātiem, kuri piedalīsies konkursos, kas publicēti, sākot ar 2003. gada 1. septembri, būs atļauts saņemt sava eksāmena eksāmena eksemplāra kopiju un — rakstisko pārbaudījumu gadījumā — atlases komisijas novērtējuma lapas kopiju. Attiecībā uz konkursiem, kas organizēti pirms 2003. gada 1. septembra, attiecīgajos noteikumos bija paredzēts, ka kandidātiem, kuri to pieprasīja, bija atļauts saņemt sava eksāmena dokumenta kopiju, kā arī novērtējuma lapu, ja atlases komisija bija sagatavojusi šādu lapu.

Attiecībā uz šo lietu Padome nolēma ļaut sūdzības iesniedzējam piekļūt savam pārbaudes dokumentam. Attiecībā uz paziņojumu par vērtēšanas kritērijiem Padome uzsvēra, ka tie ir norādīti paziņojuma par konkursu VI.A.d) punktā un ka atlases komisija nav sagatavojusi vērtēšanas lapu. Padome uzskata, ka sūdzības iesniedzēja pārbaudes dokumenta kopija kopā ar paziņojuma par konkursu kopiju tiks nosūtīta sūdzības iesniedzējam tajā pašā dienā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

2003. gada 5. novembrī ombuda dienesti telefoniski sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai viņu informētu par Padomes atbildi un noskaidrotu, vai viņš uzskata, ka atbilde ir apmierinoša. Sūdzības iesniedzējs apsveica ombudu ar izmeklēšanas iznākumu un sasniegtajiem rezultātiem.

Lēmums

1 Atteikums piešķirt piekļuvi marķētam pārbaudes darbam un paziņot vērtēšanas kritērijus

1.1 Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi viņa konkursa Council/A/394 marķētā eksāmena eksāmena eksemplāra kopijai un saņemt informāciju par kritērijiem, kurus atlases komisija ievēro, novērtējot pārbaudījumus. Padome atteicās izpildīt šos lūgumus. Tāpēc sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību ombudam.

1.2 Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds 2003. gada 8. jūlijā iesniedza Padomei ieteikuma projektu, saskaņā ar kuru Padomei būtu jāļauj sūdzības iesniedzējam iepazīties ar savu marķēto pārbaudes darbu un jāinformē viņš par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem.

1.3 Padome sīki izstrādātajā atzinumā informēja ombudu, ka tā ir nolēmusi pieņemt viņa ieteikuma projektu.

Padome norādīja, ka 2003. gada 17. septembrī tās Ģenerālsekretariāts ir izstrādājis jaunus noteikumus par marķētu kopiju nosūtīšanu kandidātiem. Šie noteikumi attiektos uz visiem ārējiem un iekšējiem konkursiem, ko organizēs Padomes Ģenerālsekretariāts.

Kandidātiem, kuri piedalīsies konkursos, kas publicēti, sākot ar 2003. gada 1. septembri, būs atļauts saņemt sava eksāmena eksāmena eksemplāra kopiju un — rakstisko pārbaudījumu gadījumā — atlases komisijas novērtējuma lapas kopiju. Attiecībā uz konkursiem, kas organizēti pirms 2003. gada 1. septembra, attiecīgajos noteikumos bija paredzēts, ka kandidātiem, kuri to pieprasīja, bija atļauts saņemt gan sava eksāmena dokumenta kopiju, gan atlases komisijas novērtējuma lapas kopiju, ja atlases komisija bija sagatavojusi šādu lapu.

1.4 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu Padome informēja ombudu, ka tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējam tiks nosūtīta sūdzības iesniedzēja pārbaudes dokumenta un paziņojuma par konkursu kopija. Padome paskaidroja, ka, tā kā atlases komisijas izmantotie vērtēšanas kritēriji bija izklāstīti paziņojuma par konkursu VI.A.d) punktā, atlases komisija nebija sagatavojusi vērtēšanas lapu.

Secinājums

2.1 Pamatojoties uz veiktajām izmeklēšanām, ombuds secina, ka Padome ir pieņēmusi ombuda ieteikuma projektu un ka Padomes veiktie pasākumi tā īstenošanai ir apmierinoši.

2.2 Tādēļ ombuds slēdz šo lietu. Par šo lēmumu tiks informēts arī Padomes ģenerālsekretārs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Lieta C-245/95 P, Eiropas Parlaments pret Innamorati [1996] ECR I - 3423.

(2) Pašiniciatīvas izmeklēšana 1004/97/(PD)/GG.

(3) Sūdzības 457/99/IP, 610/99/IP, 1000/99/IP un 25/2000/IP.

(4) OV 1999, C 371, 12. lpp.

(5) OV 2001, C 223, 352., 368. lpp.

(6) Sk. ombuda 2001. gada 11. maija lēmumus par sūdzībām 457/99/IP, 610/99/IP, 1000/99/IP un 25/2000/I, kas pieejami ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(7) Lieta C-245/95, Eiropas Parlaments pret Innamorati [1996] ECR I - 3423.

(8) Ombuds sniedza šo paziņojumu pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūras (sk. 3. piezīmi).

(9) 2003. gada 25. jūnija spriedums lietā T-72/01, Pyres pret Komisiju.