Strasbūrā, 2003. gada 3. decembrī

Cienītā G. kundze un P. kungs!

2002. gada 24. oktobrī Jūs iesniedzat sūdzību Eiropas ombudam Sociālo zinātņu salīdzinošās pētniecības starpdisciplinārā centra (ICCR) vārdā. Šī sūdzība pret Eiropas Komisiju un Revīzijas palātu tika saņemta 2002. gada 7. novembrī. Sūdzība attiecas uz nesamaksāto galīgo maksājumu EUR 80 671,61 apmērā par Tematiskā tīkla līgumu Nr. 1999-TN.10869 "TRANS-TALK" saskaņā ar Piekto pamatprogrammu un Revīzijas palātas veikto revīziju.

Vēlos Jūs informēt, ka Jacob Söderman kungs, ar kuru Jūs iepriekš sazinājāties saistībā ar Jūsu sūdzību, ir aizgājis pensijā un ka no 2003. gada 1. aprīļa es esmu viņa pēctecis kā Eiropas ombuds.

2002. gada 31. decembrī ombuds pārsūtīja sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un Revīzijas palātas priekšsēdētājam. Revīzijas palāta nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 7. aprīlī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 27. maijā. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 27. maijā, un Jums tika nosūtīts uzaicinājums izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 22. septembrī. Eiropas ombuda sekretariāts 2003. gada 14. oktobrī un 5. novembrī telefoniski sazinājās ar Jums saistībā ar Jūsu apsvērumiem.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Eiropas Komisija un Sociālo zinātņu salīdzinošās pētniecības starpdisciplinārais centrs (turpmāk ICCR) kā viens no galvenajiem līgumslēdzējiem 1999. gada 22. decembrī parakstīja līgumu. Līgumu sauca par Tematiskā tīkla līgumu Nr. 1999-TN.10869 "TRANS-TALK" saskaņā ar Piekto pamatprogrammu. Šis līgums attiecās uz 18 mēnešu laikposmu no 2000. gada janvāra līdz 2001. gada jūnija beigām. Kopējās aplēstās projekta izmaksas bija EUR 601 015, un sākotnējais avansa maksājums tika noteikts EUR 180 305 apmērā, kas jāsadala starp pieciem galvenajiem līgumslēdzējiem. ICCR iesniedza izmaksu deklarācijas regulāri ik pēc sešiem mēnešiem.

2001. gada 31. oktobrī ICCR tika paziņots, ka Revīzijas palāta veiks projekta revīziju. Revīzija notika 2002. gada 16.–18. janvārī. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju revidenti paziņoja, ka iesniegs savu ziņojumu Komisijai līdz 2002. gada janvāra beigām.

ICCR 2001. gada augustā iesniedza Komisijai galīgo izmaksu pārskatu. 2001. gada 11. decembrī Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts to apstiprināja. Tā kā ICCR nebija uzklausījusi Komisiju, projekta koordinators 2002. gada 26. februārī pa elektronisko pastu sazinājās ar Komisijas finanšu amatpersonu, lai noskaidrotu galīgā maksājuma statusu. Ar 2002. gada 28. februāra elektroniskā pasta vēstuli viņai tika paziņots, ka galīgo maksājumu nevar veikt pirms Revīzijas palātas ziņojuma saņemšanas.

2002. gada 13. jūnijā Komisijas finanšu amatpersona pa elektronisko pastu nosūtīja revidentu ziņojumu ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Revidenta ziņojums datēts ar 2002. gada 15. aprīli. 2002. gada 14. jūnijā ICCR pa e-pastu sniedza Komisijai pieprasīto informāciju. 2002. gada 8. jūlijā ICCR pēc savas iniciatīvas nosūtīja Komisijas finanšu direktoram pilnīgu atzinumu par Revīzijas palātas ziņojumu.

Vēstulē, kas adresēta Komisijai un datēta ar 2002. gada 12. jūliju, ICCR pieprasīja formālu skaidrojumu par līguma galīgā maksājuma statusu. Komisija 2002. gada augustā nosūtīja atbildi bez datuma, norādot, ka maksājums tiks apturēts, atsaucoties uz līguma II pielikuma 3.2. punktu. 2002. gada 29. augustā ICCR informēja Komisiju, ka tā nevar pieņemt 3.2. pantu kā iemeslu galīgā maksājuma apturēšanai. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija uz šo vēstuli neatbildēja.

Sūdzības iesniedzēji 2002. gada 24. oktobrī ICCR vārdā iesniedza ombudam sūdzību pret Eiropas Komisiju un Revīzijas palātu. Sūdzība attiecas uz nenomaksāto galīgo maksājumu EUR 80 671,61 apmērā par Tematiskā tīkla līgumu Nr. 1999-TN.10869 "TRANS-TALK" un Palātas veikto revīziju.

Attiecībā uz Eiropas Komisiju sūdzības iesniedzēji izteica šādus apgalvojumus:

1) informācijas trūkums par revīzijas un galīgā maksājuma statusu; un

2) Nav samaksāts atlikušais galīgais maksājums EUR 80 671,61 apmērā.

Sūdzības iesniedzēji pieprasa galīgā maksājuma nokārtošanu ar procentiem un oficiālu Eiropas Komisijas nostāju par Revīzijas palātas veikto revīziju un abu iestāžu ievērotajām procedūrām.

Attiecībā uz Revīzijas palātu sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka ziņojumā ir izdarīti nepatiesi secinājumi un ignorēts Centra sniegtais ieguldījums un ka ziņojuma iesniegšana Komisijai ir nepamatoti aizkavējusies.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija norādīja uz šādiem aspektiem:

Saistībā ar netiešo PTA darbību pārvaldību saskaņā ar Piekto pamatprogrammu Revīzijas palāta veica Tematiskā tīkla līguma Nr. 1999- TN.10869 "TRANS-TALK" revīziju ICCR Vīnē. Revidenta ziņojumā bija minēti daži sarežģīti un nopietni jautājumi, kas Komisijas finanšu dienestiem bija rūpīgi jāapsver.

Revīzijas palāta secināja, ka dažas deklarētās izmaksas nav attiecināmas un tām nav apstiprinošu pierādījumu. Tas jo īpaši ietvēra: saņēmēja pārmērīgi liela maksa par izmaksu deklarācijām; saņēmējs neievēro līgumu attiecībā uz budžeta likmju izmantošanu; apakšuzņēmuma līguma konsultants, kas deklarēts kā pastāvīgs darbinieks.

Pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumu, Komisija nolēma apturēt maksājumus saņēmējam līdz saņēmēja iesniegto papildu dokumentu galīgajai pārbaudei.

Komisija 2002. gada 28. februārī informēja ICCR par stāvokli attiecībā uz galīgo maksājumu un tā pārbaudi saistībā ar šo revīziju. Notiekošās diskusijas ar ICCR sākās 2002. gada vasarā. Tikmēr diskusijas starp Komisiju un Revīzijas palātu tika pabeigtas 2002. gada rudenī. Veicot šīs papildu izmeklēšanas, Komisija 2002. gada augustā apstiprināja ICCR, ka visi maksājumi ir apturēti. Komisija 2002. gada 5. decembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Tika saņemta ICCR atbilde, kas datēta ar 2003. gada 24. janvāri, un Komisija informēja ICCR, ka šī atbilde tiek izskatīta, lai ātri atrisinātu galīgā maksājuma jautājumu.

Komisija 2003. gada 13. maijā informēja ICCR, ka galīgais maksājums EUR 50 821 apmērā. 03 bija izgatavots. Komisija uzskata, ka summu EUR 29 799,63 apmērā nevarēja ņemt vērā, jo tas ietvertu pārvietojumu starp izmaksu kategorijām, kurām nepieciešama iepriekšēja atļauja.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi par Komisijas atzinumu

Sūdzības iesniedzēji kopsavilkumā minēja šādus punktus:

Šī lieta rada vispārīgus jautājumus par Kopienas iestāžu kavēšanos atbildēt uz atkārtotiem informācijas pieprasījumiem un par procesa ilgumu. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pārredzamības princips prasa, lai šie vispārīgie jautājumi tiktu risināti.

Pēc sūdzības iesniedzēju atbildes Komisijai, kas datēta ar 2003. gada 27. maiju, Komisija samaksāja atlikušo summu EUR 20 447,79 apmērā.

Revīzijas palātas atzinums

Rezumējot Revīzijas palāta norādīja uz šādiem aspektiem:

Šīs sūdzības pamatā esošais dokuments ir nevis Revīzijas palātas pieņemtais ziņojums, bet nozares vēstule. Nozares vēstules mērķis ir iepazīstināt revidējamo, kas iekšējās politikas jomā ir Komisija, ar revīzijas gaitā iegūtajiem sākotnējiem konstatējumiem. Pēc turpmākas analīzes par Komisijas reakciju uz faktisko informāciju un ar to saistītajām piezīmēm, kas norādītas nozares vēstulē, šie konstatējumi var būt par pamatu apsvērumiem, kas izklāstīti Revīzijas palātas ziņojumos. Dažos gadījumos Komisijai var būt jāveic arī korektīvi pasākumi. Tā kā konstatējumi un apsvērumi ir sagatavojoši nozares vēstules stadijā un principā ir pakļauti turpmākam pārbaudes darbam, tie paliek konfidenciāli starp Pirmās instances tiesu un Komisiju.

Šajā gadījumā nozares vēstule Nr. 740/02, kurā paziņoti līguma “TRANS-TALK” revīzijas konstatējumi, tika adresēta komisāram, kas atbild par Enerģētikas un transporta ĢD (TREN). Saskaņā ar ierasto praksi šīs nozares vēstules elektroniskā versija pēc tam tika nosūtīta DG TREN sadarbības koordinatoram. Tomēr šķiet, ka Komisijas amatpersona pēc tam nosūtīja ICCR nozares konfidenciālās vēstules elektronisku kopiju.

Attiecībā uz apgalvojumiem par nepatiesiem secinājumiem Palātas revidenti ievēro Palātas revīzijas politiku un standartus (CAPS) un starptautiski atzītus revīzijas standartus, piemēram, Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) standartus. Palātas procedūras paredz arī plašu iekšējo kvalitātes kontroli pirms revīzijas konstatējumu un apsvērumu iesniegšanas revidējamajai vienībai. Šie standarti un procedūras šajā lietā tika ievēroti.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ICCR sniegtie dati netika ņemti vērā, revīzijas grupa ņēma vērā visu sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju, ciktāl to uzskatīja par būtisku revīzijai. Visi konstatējumi Komisijai adresētajā nozares vēstulē ir pamatoti ar pietiekamiem un atbilstīgiem revīzijas pierādījumiem, kuru pamatā ir informācija, kas savākta un saņemta revīzijas laikā ICCR telpās un pēc tās, kā arī no Komisijas.

Attiecībā uz apgalvojumu par nepamatotu kavēšanos Palātas revīzijas rokasgrāmatā ir noteikts, ka nozares vēstule jānosūta divu mēnešu laikā pēc misijas pabeigšanas. Tomēr šis iekšējais noteikums nav saistošs Tiesai attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem. Turklāt tas, ka nozares vēstule šajā lietā tika nosūtīta ar nelielu kavēšanos, ko nekādā gadījumā nevar uzskatīt par nepamatotu, nekādi neietekmē sūdzības iesniedzēju intereses.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi par Revīzijas palātas atzinumu

Sūdzības iesniedzēji kopumā izteica šādas piezīmes:

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju Revīzijas palātas revidents informēja ICCR, ka Komisijas ziņā ir izlemt, vai ziņojums (1) tiek nosūtīts ICCR.

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka revidenti nav ņēmuši vērā ICCR viedokļus.

Sūdzības iesniedzēji uzsver, ka ICCR nekad nav apgalvojusi, ka kavēšanās viņu lietas izskatīšanā bija tikai Revīzijas palātas vaina, bet gan Komisijas un Revīzijas palātas nepārredzamo procedūru un to saskarņu kopējā ietekme. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka kavēšanās ietekmēja ICCR intereses, jo šī lieta netika atrisināta vairāk nekā gadu pēc revīzijas veikšanas.

Papildu informācija

Eiropas ombuda sekretariāts 2003. gada 14. oktobrī un 5. novembrī telefoniski sazinājās ar vienu no sūdzības iesniedzējiem, kas abu sūdzības iesniedzēju vārdā runāja par 2003. gada 29. septembrī saņemtajiem apsvērumiem. Sūdzības iesniedzēji apstiprināja, ka Komisija ir veikusi atlikušo galīgo maksājumu. Sūdzības iesniedzēji bija piekrituši Komisijas interpretācijai par pārvietojumiem starp izmaksu kategorijām, kam nepieciešama iepriekšēja atļauja saskaņā ar Vispārīgo nosacījumu 17. panta 4. punktu (2). Tāpēc summu aptuveni EUR 9000 apmērā nevarēja iekļaut galīgajā maksājumā. Sūdzības iesniedzēji informēja ombuda sekretariātu, ka ICCR nav nosūtījusi nekādus komentārus par Komisijas 2003. gada 14. jūlija vēstuli, kurā Komisija piedāvāja izlīgumu, un informēja, ka, ja vien tā nesaņems sūdzības iesniedzēju komentārus viena mēneša laikā, projekts tiks oficiāli slēgts un nekādas papildu izmaksas nevar pieprasīt. Sūdzības iesniedzēji apstiprināja, ka, nesniedzot piezīmes par Komisijas izlīguma piedāvājumu, ICCR de facto piekrita, ka par apturēto galīgo maksājumu netiks maksāti procenti. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar galīgā maksājuma nokārtošanu.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos apgalvo, ka šī lieta rada vispārīgus jautājumus par divu Kopienas iestāžu kavēšanos, atbildot uz atkārtotiem informācijas pieprasījumiem, un par procesa ilgumu.

1.2 Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzēji ir nobažījušies par vispārējo jautājumu saistībā ar procedūrām, kurās divas vai vairākas Kopienas iestādes veic vienlaicīgu izmeklēšanu vai procesus, kas ietekmē lietas izskatīšanu. Ombuds uzskata, ka šo vispārējo jautājumu nevar efektīvi risināt šajā izmeklēšanā. Sūdzības iesniedzējiem ir iespēja iesniegt jaunu sūdzību ombudam, ja viņi to vēlas.

2 Apgalvotais Komisijas informācijas trūkums par revīzijas un galīgā maksājuma statusu

2.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisija nav sniegusi informāciju par revīzijas statusu un galīgo maksājumu.

2.2 Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju tā 2002. gada 28. februārī informēja sūdzības iesniedzējus par stāvokli attiecībā uz galīgo maksājumu un tā pārbaudi šīs revīzijas ietvaros pēc tam, kad sūdzības iesniedzēji 2002. gada 26. februārī bija nosūtījuši e-pastu. Notiekošās sarunas ar ICCR tika uzsāktas 2002. gada vasarā. Sūdzības iesniedzēji 2002. gada 12. jūlijā pieprasīja informāciju par galīgā maksājuma statusu. Komisija 2002. gada augustā apstiprināja sūdzības iesniedzējiem, ka visi maksājumi tika apturēti Revīzijas palātas veiktās revīzijas dēļ. Sūdzības iesniedzēji 2002. gada 29. augustā lūdza Komisiju atkārtoti izskatīt viņu lietu. Komisija 2002. gada 5. decembrī pieprasīja sūdzības iesniedzējiem papildu informāciju. Pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija 2003. gada 11. februārī nosūtīja saņemšanas apstiprinājumu, kurā bija ietverta vēstule par nogaidīšanu. 2003. gada 13. maijā Komisija informēja sūdzības iesniedzējus, ka tā ir uzsākusi galīgā maksājuma procedūru.

2.3 Ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi sūdzības iesniedzējiem informāciju par revīzijas statusu, ciktāl revīzija ir ietekmējusi Komisijas procedūru nenomaksātā galīgā maksājuma veikšanai. Turklāt šķiet, ka Komisija ir pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzējus par galīgā maksājuma apturēšanu. Tāpēc šķiet, ka attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

3 Apgalvotā nesamaksātā galīgā maksājuma ar procentiem un norēķina prasības nesamaksāšana

3.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija nav veikusi galīgo maksājumu 80 671,61 euro apmērā par Tematiskā tīkla līgumu Nr. 1999-TN.10869 "TRANS-TALK" saskaņā ar Piekto pamatprogrammu.

3.2 Komisija norāda, ka galīgais maksājums ir 50 821 euro. 03 tika veikts 2003. gada 13. maijā. Komisija uzskata, ka summu EUR 29 799,63 apmērā nevarēja ņemt vērā, jo tas ietvertu pārvietojumu starp izmaksu kategorijām, kam nepieciešama iepriekšēja atļauja.

3.3 Apsvērumos sūdzības iesniedzēji informē ombudu, ka pēc viņu 2003. gada 27. maija atbildes Komisijai Komisija ir veikusi maksājumu EUR 20 447,79 apmērā.

3.4 Eiropas ombuda sekretariāts telefoniski sazinājās ar vienu no sūdzības iesniedzējiem, kas abu sūdzības iesniedzēju vārdā runāja par novērojumiem. Sūdzības iesniedzēji bija piekrituši Komisijas interpretācijai par pārvietojumiem starp izmaksu kategorijām, kam nepieciešama iepriekšēja atļauja saskaņā ar Vispārīgo nosacījumu 17. panta 4. punktu. Tāpēc summu aptuveni EUR 9000 apmērā nevarēja iekļaut galīgajā maksājumā. Sūdzības iesniedzēji informēja ombudu, ka, nesūtot Komisijai nekādus komentārus par izlīguma piedāvājumu, ICCR de facto piekrita, ka par apturēto galīgo maksājumu netiks maksāti procenti. Sūdzības iesniedzēji bija apmierināti ar izlīgumu.

3.5 Pamatojoties uz Eiropas Komisijas un sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju, ombuds uzskata, ka Komisija ir atrisinājusi šo jautājumu un tādējādi apmierinājusi sūdzību.

4 Prasība par Komisijas oficiālo nostāju attiecībā uz revīziju un ievērotajām procedūrām

4.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijai būtu jāieņem oficiāla nostāja par revīziju un ievērotajām procedūrām.

4.2 Eiropas ombuds uzskata, ka uz šo lietas aspektu attiecas lēmuma 3. daļā minētais izlīgums.

5 Par apgalvojumiem, kas vērsti pret Revīzijas palātas ziņojumu (3)

5.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir izdarīti nepatiesi secinājumi un nav ņemts vērā ICCR sniegtais ieguldījums.

5.2 Revīzijas palāta apgalvo, ka tā ir ņēmusi vērā visu sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju, ciktāl to uzskata par būtisku revīzijai, un ka visi konstatējumi nozares vēstulē ir pamatoti ar pietiekamiem un atbilstošiem revīzijas pierādījumiem. Revīzijas palāta arī apgalvo, ka tā nav izdarījusi kļūdainus secinājumus.

5.3 Ombuds uzskata, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Revīzijas palāta nav ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja viedokli. Turklāt nekas neliecina par to, ka Tiesas secinājumi būtu bijuši nepareizi vai nesaprātīgi. Tāpēc šķiet, ka attiecībā uz šiem lietas aspektiem nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Revīzijas palātas apgalvotā nepamatotā kavēšanās

6.1 Sūdzības iesniedzēji norāda uz nepamatotu kavēšanos Revīzijas palātas ziņojuma (4) iesniegšanā Komisijai. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju revīzijas apmeklējums tika pabeigts 2002. gada 18. janvārī, un revidenta ziņojums tika datēts ar 2002. gada 15. aprīli.

6.2 Revīzijas palāta savā atzinumā norāda, ka tās revīzijas rokasgrāmatā ir paredzēts, ka nozares vēstule jānosūta divu mēnešu laikā pēc komandējuma beigām. Vispārējā tiesa atzīst, ka nozares vēstule šajā lietā tika nosūtīta ar nelielu kavēšanos, bet ka kavēšanos nevarēja uzskatīt par pārmērīgu.

6.3 Ombuds norāda, ka Revīzijas palātas revīzijas rokasgrāmata ir nepublicēta iekšēja rokasgrāmata, kuras mērķis nav noteikt trešo personu tiesības. Šādos apstākļos ombuds neuzskata, ka Revīzijas palātas atzītā nelielā kavēšanās ir administratīva kļūme.

6.4 Tādēļ ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo lietas aspektu.

7 Secinājumi

Ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēju pirmo apgalvojumu pret Eiropas Komisiju. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju otro apgalvojumu un apgalvojumu no Eiropas Komisijas un sūdzības iesniedzēju sniegtās informācijas izriet, ka Komisija ir atrisinājusi šo jautājumu un tādējādi apmierinājusi sūdzību. Turklāt ombuds nekonstatē Revīzijas palātas pieļautu administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēti arī Eiropas Komisijas un Revīzijas palātas priekšsēdētāji.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēji lieto terminu "ziņojums", ko Revīzijas palāta dēvē par nozares vēstuli.

(2) Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 17. panta 4. punktu galvenie darbuzņēmēji var veikt pārskaitījumus savā starpā, kā arī starp izmaksu kategorijām līdz 20 % apmērā no to kopējās summas bez Eiropas Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.

(3) Savā atzinumā Revīzijas palāta norādīja, ka attiecīgais dokuments ir nozares vēstule.

(4) Savā atzinumā Revīzijas palāta norādīja, ka attiecīgais dokuments ir nozares vēstule.