Izmeklēšanas priekšvēsture

1. Tabakas izstrādājumu patēriņš ir plaši atzīts par nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pašlaik pasaulē ir 1,3 miljardi tabakas lietotāju. Atkarības no tabakas dēļ katru gadu tiek nogalināti vairāk nekā 8 miljoni cilvēku, tostarp 1,3 miljoni nesmēķētāju, kuri ir pakļauti sekundāro dūmu iedarbībai. Gandrīz puse no visiem bērniem elpo gaisu, ko piesārņo tabakas dūmi, un katru gadu 65 000 bērnu mirst no slimībām, kas saistītas ar pasīvajiem dūmiem [1].

2. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju tabakas patēriņš ir vienīgais lielākais novēršamais veselības apdraudējums un visnozīmīgākais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES, kas katru gadu izraisa gandrīz 700 000 nāves gadījumu. Aptuveni 50 % smēķētāju mirst priekšlaicīgi (vidēji pirms 14 gadiem)[2].

3. PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli (PKTK) stājās spēkā 2005. gadā, un gan ES, gan tās dalībvalstis ir tās līgumslēdzējas puses. Tādējādi PKTK tām ir juridiski saistoša.[3] PKTK pilnīga īstenošana ir daļa no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

4. Starp PKTK noteiktajiem pienākumiem 5. panta 3. punktā ir noteikts, ka ES ir jāaizsargā sava sabiedrības veselības politika no “tabakas nozares komerciālajām un citām savtīgajām interesēm”. Tabakas nozare ietver tabakas izstrādājumu ražotājus, importētājus un izplatītājus un tabakas lapu pārstrādātājus, kā arī interešu pārstāvjus, kas lobē viņu vārdā. Visu šo privāto interešu mērķis ir tieši vai netieši gūt peļņu no tabakas izstrādājumiem.

5. Lai gan 5. panta 3. punktā galvenā uzmanība ir pievērsta sabiedrības veselībai, PVO 2008. gada vadlīnijās par 5. panta 3. punkta īstenošanu [4] pēc tam precizēja, ka “iejaukšanās tabakas industrijā (...) skar vairākas tabakas kontroles politikas jomas”. Tāpēc pamatnostādnēs ir ieteikts, ka “visas valdības nozares” būtu jāinformē par nozares centieniem iejaukties politikā un ka mijiedarbībai ar tabakas nozari būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir absolūti nepieciešams efektīvam regulējumam. Pamatnostādnēs ir arī uzsvērts, ka šādas mijiedarbības gadījumā ir ļoti svarīgi, lai tā notiktu pārredzami. Tas ietver, piemēram, atklātas uzklausīšanas, publisku paziņojumu par mijiedarbību, kā arī sanāksmju protokolu publiskošanu.

6. Tomēr pastāv bažas, ka daudzi PKTK parakstītāji, tostarp ES ^[5], ir saskārušies ar grūtībām aizsargāt savus lēmumu pieņemšanas procesus no tabakas nozares iejaukšanās. Tādējādi 5. panta 3. punktā noteikto pienākumu izpilde ir novērtēta kā nepilnīga. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir konstatējušas, ka tas ir viens no PKTK pantiem ar viszemāko īstenošanas līmeni [6]. Eiropas Parlaments 2022. gadā aicināja ātri un pilnībā īstenot PKTK [7].

7. Eiropas Ombuds iepriekš (2016. gadā) novērtēja, kā Eiropas Komisija īsteno PKTK.[8] Tolaik Ombuds uzteica Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātu (SANTE ĢD) par proaktīvo pārredzamības politiku. Šī politika paredz automātisku informācijas publicēšanu par visām sanāksmēm ar tabakas nozari visos līmeņos. Tomēr ombude pauda nožēlu, ka Komisija šo pārredzamības prasību nepiemēroja plašāk. Citos departamentos tika uzskaitītas tikai augsta ranga amatpersonu (komisāru, viņu biroju locekļu un ģenerāldirektoru) rīkotās sanāksmes, un visi saistītie protokoli tiks publiskoti tikai pēc pieprasījuma. Tā rezultātā ombude slēdza izmeklēšanu, konstatējot administratīvu kļūmi, jo viņa uzskatīja, ka Komisija visos savos dienestos nav piemērojusi stingrākus pārredzamības noteikumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās.

8. 2021. gadā saistībā ar ES tabakas tiesību aktu pārskatīšanu ombude rakstīja Komisijai par šo jautājumu, aicinot Komisiju proaktīvi publiskot visu informāciju par mijiedarbību starp Komisiju un tabakas nozari. [9] Vēlāk 2021. gadā Ombuds atzinīgi novērtēja Komisijas Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāta (TAXUD ĢD) lēmumu sekot SANTE ĢD, īstenojot proaktīvu pārredzamības politiku attiecībā uz tā darbinieku mijiedarbību ar tabakas interešu pārstāvjiem visos līmeņos. TAXUD ĢD lēmums parādīja, ka pastiprināta pārredzamības politika attiecībā uz tabakas kontroli nebūtu jāattiecina tikai uz departamentu, kas galvenokārt nodarbojas ar sabiedrības veselības politiku [10].

9. Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka tā ir pastiprinājusi savu vispārējo ētikas un pārredzamības satvaru, un atgādināja saviem augsta ranga ierēdņiem par PKTK pienākumiem. Komisija apgalvoja, ka ar šo pastiprināto vispārējo regulējumu pietiktu, lai garantētu pilnīgu atbilstību 5. panta 3. punktam. Tāpēc nebija paredzēts izstrādāt īpašas pamatnostādnes par mijiedarbību ar tabakas nozari.

10. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nolēma sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Izmeklēšana

11. Ombuds sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai novērtētu, kā Komisija nodrošina, ka tās mijiedarbība ar tabakas interešu pārstāvjiem ir pārredzama.

12. Izmeklēšanas gaitā ombude pārbaudīja Komisijas rīcībā esošos dokumentus par mijiedarbību ar tabakas nozares pārstāvjiem laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam. Tas ietvēra pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šādu mijiedarbību, un norādījumus par tabakas nozares mijiedarbību, ar kuriem Komisija dalījās savos departamentos.

13. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās arī ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu jautājumus, kas izriet no dokumentu pārbaudes.[11] Turklāt ombuds lūdza Komisijai papildu dokumentus un skaidrojumus, kas izriet no sanāksmes un pārbaudītajiem dokumentiem, kurus Komisija iesniedza vairākās turpmākās informācijas apmaiņās.

14. Pamatojoties uz šo informācijas apmaiņu, ombude 2023. gada 14. aprīlī nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā izklāstīja savus sākotnējos konstatējumus, tostarp par administratīvām kļūmēm.[12] Komisija 2023. gada 7. decembrī beidzot sniedza ombudei atbildi, kas, neraugoties uz dažādiem atgādinājumiem, ievērojami aizkavējās [13].

15. Turpmākajās iedaļās ir izklāstīti Komisijas argumenti un Ombuda novērtējums, īpašu uzmanību pievēršot mijiedarbības ar tabakas interešu pārstāvjiem pārredzamībai un nepieciešamības novērtējumam, mijiedarbojoties ar tabakas nozari.

16. Izmeklēšanas laikā ombuds saņēma informāciju arī no vairākām “ieinteresēto personu” organizācijām, tostarp diviem tabakas nozares pārstāvjiem, proti, Tobacco Europe un British American Tobacco [14], kā arī no sabiedrības interešu grupas “Smokefree Partnership”[15].

Pārredzama mijiedarbība ar tabakas interešu pārstāvjiem

Komisijas iesniegtie argumenti

17. Komisija atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos ievērot no PKTK izrietošos principus un pienākumus, kurus tā pilnībā ievēroja. Šo apņemšanos ilustrē Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kurā Komisija noteica mērķi līdz 2040. gadam izveidot no tabakas brīvu paaudzi [16].

18. Komisijas pieejai tās politikas aizsardzībai pret tabakas nozares iejaukšanos ir divi galvenie komponenti:

• Pirmkārt, Komisija piemēro savu vispārējo pārredzamības un lobēšanas režīmu mijiedarbībai ar tabakas nozari. Šis režīms tika izstrādāts 2014. gadā un attiecas uz visiem Komisijas departamentiem un politikas jomām. Tajā noteikts, ka Komisijas tīmekļa vietnēs jāpublicē noteikta informācija par visām komisāru, viņu biroju (privāto biroju) locekļu un ģenerāldirektoru sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem. Atsevišķos gadījumos un pēc pieprasījuma Komisija var arī publiskot šo sanāksmju protokolus (kā arī citus attiecīgus dokumentus) saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem [17]. Turklāt Komisija pieprasa, lai minētie pārstāvji tiktos tikai ar tiem interešu pārstāvjiem, kas ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā [18].
• Otrkārt, divi Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD), proti, SANTE ĢD, kam ir galvenā atbildība par sabiedrības veselības politikas noteikšanu un īstenošanu attiecībā uz tabakas kontroli, un TAXUD ĢD, sadarbojoties ar tabakas nozares pārstāvjiem, piemēro papildu pasākumus. Pārredzamības ziņā šie ģenerāldirektorāti proaktīvi publicē īpašā tīmekļa vietnē to sanāksmju sarakstu un protokolus, kuras rīkojuši darbinieki visos līmeņos, tostarp zem ģenerāldirektoru līmeņa.

19. Komisija uzskata, ka šī divējādā pieeja pārredzamībai pienācīgi aizsargā tās lēmumu pieņemšanas procesu no tabakas nozares iejaukšanās. Tā arī uzskata, ka šis režīms ir samērīgs ar PKTK mērķu sasniegšanu. Komisija norādīja, ka tikai SANTE ĢD un TAXUD ĢD īsteno proaktīvu pieeju pārredzamībai, jo citi departamenti tikai laiku pa laikam tiekas ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem, un tāpēc tos pietiekami aizsargā vispārējais pārredzamības režīms. Šaubu gadījumā tās var apspriesties ar SANTE ĢD, kas pēc pieprasījuma sniedz konsultācijas.

20. Attiecībā uz saistīto jautājumu par to, vai sanāksmes ar interešu pārstāvjiem tiek sistemātiski protokolētas, Komisija norādīja, ka, lai gan protokoli nav obligāti visām sanāksmēm, ir ieteicams rakstiski protokolēt sanāksmes, ja tās ir saistītas ar svarīgu informāciju. Šie reģistri jāreģistrē Komisijas dokumentu pārvaldības sistēmā. Attiecībā uz protokolu saturu Komisija norādīja, ka nav standarta prakses, kā ņemt protokolus, bet darbiniekiem parasti tika ieteikts izmantot savu veselo saprātu, pamatojoties uz mērķi, ka protokoliem jābūt gan faktiskiem, gan noderīgiem, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības apsvērumus.

21. Atbildē uz ombuda sākotnējiem konstatējumiem Komisija norādīja, ka tagad tā uzdos saviem ģenerāldirektoriem, dienestu vadītājiem un biroju vadītājiem veikt novērtējumu par tabakas pārstāvju lobēšanas ietekmi uz viņu pakalpojumiem saistībā ar veselības politiku un politiku, kas saistīta ar tabakas kontroli. Iespējamas iedarbības gadījumā minētajiem Komisijas augstākā līmeņa darbiniekiem būtu jānodrošina, ka viņu pašu darbinieki publisko sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem protokolus noteiktā vietā viņu tīmekļa vietnē.

Ombuda novērtējums

22. Ombuds atzīmē, ka Komisija ir atzinusi, cik svarīgi ir nodrošināt pārredzamību tās mijiedarbībā ar tabakas nozari. Tas ir būtiski, jo pārredzamība ir būtisks aspekts PVO PKTK 5. panta 3. punkta īstenošanā. Nesenā prejudiciālā nolēmumā [19] ES Tiesa ir atgādinājusi ES, ka pamatnostādnes 5. panta 3. punkta interpretācijai “ir pieņemtas vienprātīgi, tostarp Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs”, un ka tās “patiesi iesaka, ka mijiedarbībai ar tabakas nozari vajadzētu būt ierobežotai un pārredzamai”. Tomēr, lai gan būtu jāuzsver šis kopīgais mērķis palielināt pārredzamību, vienlīdz svarīgi ir novērtēt, vai un kā tas tiek konkrēti īstenots.

23. PKTK tabakas kontrole ir definēta kā virkne visaptverošu pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēkus no tabakas patēriņa un sekundāro tabakas dūmu ietekmes. Pasākumi ir paredzēti, lai i) aizsargātu cilvēkus no tabakas dūmu iedarbības, ii) aizliegtu tabakas reklāmu, popularizēšanu un sponsorēšanu, iii) aizliegtu tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem, iv) pieprasītu brīdinājumus par ietekmi uz veselību uz tabakas iepakojuma, v) veicinātu tabakas izstrādājumu lietošanas pārtraukšanu un vi) palielinātu, piemēram, tabakas nodokļus.[20] Tāpēc ir svarīgi nodrošināt konsekventu proaktīvu pārredzamību visās Komisijas daļās, kuru darbības var ietvert jebkuru no šīm jomām.

24. Ombuda izmeklēšana parādīja, ka daudzi Komisijas ģenerāldirektorāti (papildus SANTE ĢD un TAXUD ĢD) tikās ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem, tostarp Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD (AGRI ĢD), Klimata politikas ĢD (CLIMA ĢD), Vides ĢD (ENV ĢD), Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ĢD (FISMA ĢD), Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD (GROW ĢD), Mobilitātes un transporta ĢD (MOVE ĢD), Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās ĢD (NEAR ĢD), Tirdzniecības ĢD (TRADE ĢD), kā arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Daži no šiem departamentiem arī lūdza padomu SANTE ĢD par to, kā vislabāk apstrādāt tabakas nozares pieprasījumus, tādējādi apliecinot, ka atbilstība PKTK ir problēma, kas ir kopīga dažādām Komisijas nodaļām.

25. Ombuda izmeklēšana arī parādīja, ka šīs sanāksmes notika ne tikai ar Komisijas augstākā līmeņa darbiniekiem (komisāriem, biroju vadītājiem un ģenerāldirektoriem), bet arī ar zemāka līmeņa darbiniekiem.[21] Tas liecina par nepilnībām Komisijas pašreizējā pārredzamības satvarā, kurā nav prasības proaktīvi publiskot šādas mijiedarbības esamību un/vai protokolus, ja vien tajos nav iesaistīts SANTE ĢD vai TAXUD ĢD. Lai gan joprojām ir iespējams iesniegt pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šīm sanāksmēm, tas ir sarežģītāk, ja nav zināms, vai sanāksme ir notikusi [22].

26. Visbeidzot, ombuda veiktā izmeklēšana parādīja, ka vairākās Komisijas darbinieku sanāksmēs ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem, šķiet, nav protokolu. Šīs sanāksmes ir uzskaitītas šā lēmuma pielikumā. Pārbaudē arī atklājās, ka dažos esošajos protokolos nav sniegts jēgpilns pārskats par sanāksmes saturu. Tā vietā vairākos protokolos bija iekļauts tikai īss kopsavilkums par diskusijas vispārējo tematu un Komisijas dienestu paziņojumiem. Ombuds uzskata, ka viņi nav reģistrējuši galvenos apspriežamos jautājumus un attiecīgo sanāksmju rezultātus.

27. Lai novērstu to, ka tabakas nozare cenšas lobēt dažādas Komisijas jomas, kad Komisijas struktūrvienība kļūst mazāk pakļauta tās prasībām, ir ļoti svarīgi, lai proaktīvas pārredzamības prasības tiktu piemērotas visos departamentos un attiecībā uz visiem personāla līmeņiem. Tas atbilst PVO PKTK Sekretariāta ieteikumam, ka “labāk ir, ja [5. panta 3. punkts] aizsardzības pasākumus piemēro visā valdībā (..) [apturēt] nozari izmantot ar veselības aprūpi nesaistītus departamentus, lai pārstāvētu savas intereses un uzsvērtu vai vājinātu tabakas kontroli”[23]. Tikai ar šādu visaptverošu pieeju Komisija varēs pilnībā garantēt, ka tās lēmumu pieņemšana ir aizsargāta.

28. Jēgpilna lietvedība ir pārredzamības priekšnoteikums. Lai ES iestādes būtu atbildīgas par savām darbībām, tām vispirms ir jāveic šo darbību uzskaite. Tikai šādi rīkojoties, šādu informāciju vēlāk var pārskatīt personas vai organizācijas, kas var prasīt no iestādēm atbildību. Ja sanāksmes attiecas uz mijiedarbību ar tabakas nozares pārstāvjiem, pārredzamības pienākumi ir vēl svarīgāki, kā skaidri norādīts PKTK pamatnostādnēs [24]. Tādēļ ombuds uzskata, ka būtu jāsagatavo protokols par visām sanāksmēm ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem.

29.  Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija pilnībā nepilda savas saistības attiecībā uz tabakas lobēšanas pārredzamību. Tādēļ ombude apstiprina savu konstatējumu, ka Komisijas nespēja nodrošināt visaptverošu pieeju sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem pārredzamībai visos tās departamentos ir administratīva kļūme.

30. Ombude atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, atbildot uz viņas sākotnējiem konstatējumiem, sīkāk izvērtēt, cik lielā mērā tās pakalpojumi ir pakļauti tabakas nozares pārstāvju lobēšanai, kas liecina, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties. 2024. gada sākumā ombude rakstiski vērsīsies pie Komisijas ar jautājumiem, kurus viņa mudina darīt zināmus tās ģenerāldirektoriem, dienestu vadītājiem un biroju vadītājiem, kad tie veic šo novērtējumu. Ombuds arī lūgs Komisiju līdz 2024. gada 30. jūnijam ziņot par novērtējuma rezultātiem un uz tā pamata panākto progresu.

“Nepieciešamības” novērtējums, sadarbojoties ar tabakas interešu pārstāvjiem

31. Ombuds lūdza Komisiju paskaidrot, kā tā ievēro citu 5. panta 3. punkta īstenošanas pamatnostādņu aspektu, proti, ka “pusēm būtu jāsadarbojas ar tabakas nozari tikai tad, ja un ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai tās varētu efektīvi regulēt tabakas nozari un tabakas izstrādājumus”. Šis jautājums radās ombuda izmeklēšanas grupas sarakstē ar Komisijas pārstāvjiem, kad izrādījās, ka darbinieki pirms sanāksmēm ar tabakas nozares pārstāvjiem dažkārt veica nepieciešamības pārbaudes. Tomēr nebija skaidrs, vai tā ir sistemātiska prakse.

Komisijas iesniegtie argumenti

32. Atbildot ombudam, Komisija norādīja, ka tai nav īpašas procedūras vai noteikumu par to, kā novērtēt, vai ir vajadzīgas sanāksmes ar tabakas nozares pārstāvjiem.

33. Komisija norādīja uz spēkā esošajiem transversālajiem ētikas un rīcības noteikumiem, kas attiecas uz ES darbiniekiem un aptver attiecības ar ieinteresētajām personām, un nosaka saistošus pienākumus. Tie nodrošina, ka ES pārvaldē tiek piemēroti neatkarības, taisnīguma, objektivitātes un lojalitātes principi. Komisija arī norādīja, ka tā ir apstiprinājusi ombuda “Praktiskos ieteikumus valsts amatpersonu sadarbībai ar interešu pārstāvjiem”[25] un ir pieprasījusi saviem darbiniekiem tos rūpīgi piemērot. Turklāt darbiniekiem pēc pieņemšanas darbā un pastāvīgi tiek nodrošināta attiecīga apmācība par ētiku un personāla rīcību. Pamatojoties uz to, Komisija norādīja, ka tās darbinieki var pieņemt pamatotus spriedumus, tostarp par to, vai ir nepieciešamas sanāksmes ar tabakas nozares pārstāvjiem, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta riska, kā arī no jebkāda riska apdraudēt Komisijas tēlu un reputāciju. Šaubu gadījumā darbiniekiem būtu jākonsultējas ar saviem tiešās vadības un ētikas dienestiem.

34. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka SANTE ĢD savukārt ir samazinājis mijiedarbību ar tabakas nozari līdz tādai, kas ir absolūti nepieciešama regulatīviem mērķiem, un ir ieteicis citiem Komisijas dienestiem pieņemt tādu pašu pieeju.

Ombuda novērtējums

35. PVO Vadlīnijās par PKTK 5. panta 3. punktu 2.1. ieteikumā ir noteikts, ka mijiedarbībai ar tabakas nozari būtu jānotiek “tikai un tiktāl, ciktāl tas noteikti nepieciešams”, lai nodrošinātu efektīvu tabakas nozares un tabakas izstrādājumu regulējumu. Kopš 2011. gada SANTE ĢD ir pieprasījis saviem darbiniekiem veikt oficiālu novērtējumu par vajadzību tikties ar tabakas nozares pārstāvjiem.[26] Ombuds arī konstatēja gadījumu, kad AGRI ĢD apsvēra vajadzību lemt par to, vai komisāram būtu jātiekas ar tabakas nozares pārstāvjiem. Minētajā lietā AGRI ĢD paļāvās uz PKTK pienākumiem, tostarp 2.1. ieteikumu, lai noraidītu sanāksmes pieprasījumu [27].

36. ES Tiesa nesen atkārtoti uzsvēra nepieciešamību ierobežot mijiedarbību ar tabakas nozari saistībā ar cigarešu emisiju līmeņa noteikšanu. [28] Tiesa norādīja, ka 5. panta 3. punkts neaizliedz jebkādu mijiedarbību ar tabakas nozari, bet tā mērķis ir “novērst to, ka konvencijas pušu tabakas kontroles politiku ietekmē šīs nozares intereses”, un atkārtoti uzsvēra, ka Pamatnostādnēs “ir ieteikts, ka mijiedarbībai ar tabakas nozari vajadzētu būt ierobežotai un pārredzamai”. Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai gan pašām pamatnostādnēm nav saistoša spēka, to mērķis ir palīdzēt līgumslēdzējām pusēm īstenot VKTU saistošos noteikumus. Tiesa arī norādīja, ka šīs pamatnostādnes tika pieņemtas vienprātīgi, tostarp ar ES atbalstu [29].

37. Ombuds uzskata, ka tikai izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, vai iespējamā sanāksme ir absolūti nepieciešama regulatīviem mērķiem, Komisija var nodrošināt, ka tā pieņem uz informāciju balstītu lēmumu, kas atbilst PKTK garam. Tādējādi ombude uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka tā ievieš sistēmisku pieeju iepriekšējam novērtējumam par sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem nepieciešamību. Ideālā gadījumā šādā sistēmiskā pieejā būtu jānosaka izpildāmie nosacījumi vai iesniedzamā dokumentācija, lai novērtētu, vai būtu jānotiek sanāksmei ar tabakas nozares pārstāvjiem. Ombude nāks klajā ar ierosinājumu risināt šo jautājumu.

38. Visbeidzot, ombuds norāda, ka mijiedarbības ar tabakas nozari ierobežošana nav vienīgā PKTK 5. panta 3. punkta prasība. PKTK arī prasa, lai valdības un valsts iestādes nodrošinātu, ka jebkāda mijiedarbība ar tabakas nozari tiek veikta tā, lai izvairītos no jebkādas izpratnes par partnerību vai sadarbību. Praksē tas nozīmē, ka ES ierēdņiem būtu jāatturas no dalības pasākumos vai platformās, kas saistītas ar politikas mērķiem vai debatēm, ja tabakas nozare atklāti vai slepeni ir sponsors vai dalībnieks.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Tas, ka Komisija nenodrošina visaptverošu pieeju visos tās departamentos attiecībā uz sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem pārredzamību, ir administratīva kļūme. Tas ietver Komisijas nespēju nodrošināt sistemātisku novērtējumu visos ģenerāldirektorātos par to, vai ir vajadzīgas iespējamas sanāksmes ar tabakas nozares pārstāvjiem.

Eiropas Komisija tiks informēta par šo lēmumu.

Ierosinājumi uzlabojumiem

Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos turpināt izvērtēt, cik lielā mērā tās pakalpojumi ir pakļauti tabakas nozares pārstāvju lobēšanai. Tas ir svarīgs pirmais solis. 2024. gada sākumā ombude rakstiski vērsīsies pie Komisijas ar jautājumiem, kurus viņa mudina darīt zināmus tās ģenerāldirektoriem, dienestu vadītājiem un biroju vadītājiem, kad tie veic šo novērtējumu. Pēc tam ombude lūgs Komisiju līdz 2024. gada 30. jūnijam ziņot par novērtējuma rezultātiem un uz tā pamata panākto progresu.

Komisijai būtu jāievieš oficiāla procedūra, lai novērtētu vajadzību pirms šādām sanāksmēm tikties ar tabakas nozares pārstāvjiem, un jānodrošina, ka tas tiek konsekventi piemērots visos tās dienestos.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2023. gada 19. decembrī

 

Pielikums. Informācija par sanāksmēm, par kurām trūkst protokola

Pakalpojums	Sanāksme	Datums	Komisijas atbilde, kurā tika paziņots par sanāksmi	Piezīmes
ENV	Darbuzņēmēja rīkoti ieinteresēto personu darbsemināri par SUP direktīvas īstenošanu (ievērojami dalībnieki: ESTA/Poeschl Tobacco; Tobacco Europe/BAT/PMI)	25/02/2020	atbilde (08/2022)
ERCEA	Neplānota tikšanās starp bijušo EPP prezidentu un Philip Morris izpilddirektoru Pasaules Ekonomikas foruma laikā	01/2020	atbilde (08/2022)	Nav skaidrs, vai neplānotā sanāksme attiecas uz paneļdiskusiju vai citu (Komisijas atbildē nav papildu informācijas)
FISMA	Tobacco Europe AISBL ar bijušā par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām tirdzniecības attiecībām atbildīgā komisāra kabineta locekli	22/07/2020	atbilde (02/2022)
GROW, TRADE un TAXUD	Tikšanās ar ECMA	12/02/2021	atbilde (08/2022)
Iestāžu attiecības un prognozēšana	PMI tikšanās ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka iestāžu attiecību jautājumos biroja locekli par jaunās Eiropas Komisijas darba prioritātēm	23/01/2020	atbilde (02/2022)	Lai gan Komisija neiesniedza protokolu, atbildot uz pārbaudes pieprasījumu, ombude par to ir informēta, iesniedzot pieprasījumu par publisku piekļuvi (GESTDEM 2020/2580).
Pārvietot	ETRC ar bijušo MOVE ĢD ģenerāldirektoru par virtuālu ierašanos bez muitas nodokļa	06/11/2020	atbilde (02/2022)
NEAR	PMI tikšanās ar Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra kabineta locekli saistībā ar Comin &amp rīkotajām brokastīm ar institucionālajām un ekonomikas ieinteresētajām personām; partneri	11/09/2020	atbilde (02/2022)
OLAF	Tikšanās ar ETRC par FCTC protokola īstenošanu	14/04/2021	atbilde (08/2022)
	Tikšanās ar A1 Fakher par ūdenspīpju tabakas nelikumīgu tirdzniecību	12/10/2021
TAXUD	ETCR kopā ar TAXUD ĢD ģenerāldirektoru Beļģijas videokonferencē par akcīzes un PVN noteikumiem	27/11/2020	atbilde (02/2022)
TAXUD	TAXUD komitejas un ekonomikas komisāra biroja tikšanās ar JUUL Labs galveno regulatīvo amatpersonu	29/04/2020	Atbilde 01/2023	Nav minūtes, bet papildu e-pasta vēstule no JUUL (elektronisko cigarešu ražotāja) ar nostājas dokumentu par Tabakas izstrādājumu direktīvu

 

 

[1] Vairāk faktu par bīstamību, kas saistīta ar tabakas lietošanu, sk. šeit: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/tabaka.

[2] https://health.ec.europa.eu/tobacco/overview_en

[3] ES noslēdza konvenciju ar Padomes 2004. gada 2. jūnija Lēmumu 2004/513/EK, kas pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ%3AJOL_2004_213_R_NS005.

[4] Pamatnostādnes par PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli 5. panta 3. punkta īstenošanu (2008), pieejamas tīmekļa vietnē: https://fctc.who.int/publications/m/item/guidelines-for- implementation-of-article-5.3 .

[5] Hawkins and Holden (2018), “European Union implementation of Article 5.3 of the Framework Convention on Tobacco Control” [Pamatkonvencijas par tabakas kontroli 5. panta 3. punkta īstenošana Eiropas Savienībā], Globalizācija un veselība, 14:79.

[6] Glahn et al (2018), “Tabakas kontroles sasniegumi un prioritārās jomas PVO Eiropas reģionā: a review”, Tabakas novēršana un smēķēšanas pārtraukšana, 15.

[7] Sk. 13. punktu “Ziņojumā par Eiropas stiprināšanu cīņā pret vēzi — ceļā uz visaptverošu un koordinētu stratēģiju”, kas pieejams šeit: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0001_EN.html.

[8] 852/2014/LP, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/73774.

[9] SI/1/2021/KR, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/144267.

[10] Sk. Ombuda runu par PKTK 5. panta 3. punkta nozīmi ES kontekstā, kas pieejama šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/speech/en/139671.

[11] Ziņojums par Eiropas Ombuda izmeklēšanas grupas sanāksmi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/162733

[12] Sākotnējie konstatējumi dokumentā OI/6/2021/KR, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/preliminary-finding/en/168640

[13] Komisija lūdza divus pagarinājumus par vienu mēnesi un galu galā atbildēja 2023. gada 7. decembrī, proti, divus mēnešus pēc pagarinātā termiņa. Komisijas atbildi uz ombuda sākotnējiem konstatējumiem skatīt šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/179325.

[14] Ieinteresēto personu iesniegums no Tobacco-Europe – https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/179328. Ieinteresēto personu iesniegums no British American Tobacco EU Office: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/179326.

Ieinteresēto personu iesniegums no Smokefree Partnership: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/179327.

[15] Tobacco Europe vēstule Eiropas ombudam saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Komisijas mijiedarbības ar tabakas nozares pārstāvjiem pārredzamību, pieejama tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/171505

[16] Komisijas paziņojums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns” (COM(2021) 44 final), 3.2. punkts, 4. punkts, 26. zemsvītras piezīme, 9. lpp., pieejams vietnē https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-02/eu_cancer-plan_en_0.pdf

[17] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pieejama tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049

[18] Pārredzamības reģistrs ir datubāze, kurā uzskaitītas organizācijas, kas cenšas ietekmēt ES iestāžu likumdošanas un politikas īstenošanas procesu. Tā tika izveidota ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu, kas pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2021.207.01.0001.01.ENG.

[19] Lieta C-160/20, pieejama vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=184A5AC2A84062071234501852AE1054?text=&docid=254381&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=290831.

[20] Skatīt: https://www.who.int/news-room/questions-and-atbildes/item/tobacco-and-the-who-framework-convention-on-tobacco-control#.

[21] Tā tas bija Tirdzniecības ĢD sanāksmē ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem 2020. gada 5. oktobrī un citā FISMA ĢD sanāksmē ar tabakas uzņēmumu 2021. gada 17. jūnijā. Abos gadījumos visi Komisijas dalībnieki bija zemāki par ģenerāldirektora līmeni (augstākie eksperti, politikas speciālisti, politikas koordinatori, grupu vadītāji un nodaļu vadītāji). Tas atbilst viņu pašreizējiem amata aprakstiem, kā norādīts Who's Who direktorijā, kas sanāksmes laikā varētu atšķirties no viņu nostājas 2020. un 2021. gadā. Kopumā Komisija bija iekļāvusi sarakstā vairākas sanāksmes, kas nebija publiskotas Pārredzamības reģistrā. Ombuds var tikai secināt, ka šīs sanāksmes notika zemākā līmenī nekā ģenerāldirektors, lai gan dalībnieku identitāte nav zināma. 

[22] Izmeklēšana parādīja, ka 2020. un 2021. gadā Komisija saņēma tikai 19 pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar sanāksmēm ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem.

[23] Skatīt: https://www.who.int/news-room/questions-and-atbildes/item/tobacco-and-the-who-framework-convention-on-tobacco-control#.

[24] Sk. 2.2. ieteikumu, kurā ieteikts “publiskot ierakstus par [tabakas nozares] mijiedarbību”.

[25] Pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/79435.

[26] Šo prasību SANTE ĢD ģenerāldirektors izklāstīja “Piezīmē vadības grupai”. Skatīt: https://www.asktheeu.org/en/request/7922/response/26900/attach/2/DG%20SANTE%20note%20to%20management%20team%20final.pdf?cookie_passthrough=1.

[27] Lauksaimniecības komisāra 2020. gada 15. maija atbilde starptautiskam tabakas uzņēmumam.

[28] Lieta C-160/20, pieejama vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=184A5AC2A84062071234501852AE1054?text=&docid=254381&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=290831.

[29] Kā norādīts Direktīvas 2014/40 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu 7. apsvērumā, skat.: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ%3AJOL_2014_127_R_0001.