- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību 845/2002/IJH pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 845/2002/(IJH)MF - Uzsākta Ceturtdiena | 16 maijs 2002 - Atzinuma projekts par Otrdiena | 10 decembris 2002 - Lēmums par Otrdiena | 08 jūlijs 2003
Strasbūrā, 2003. gada 8. jūlijā
Cienītā L. F. kundze!
Vispirms vēlos Jūs informēt, ka Jacob Söderman kungs, ar kuru Jūs iepriekš sazinājāties saistībā ar Jūsu sūdzību, aizgāja pensijā 2003. gada 31. martā. Es esmu viņa pēctecis kā Eiropas ombuds.
2002. gada 7. maijā Jūs pa e-pastu nosūtījāt sūdzību Eiropas ombudam. Sūdzībai ir savs un aptuveni 50 citu bērnu vecāku vārds Eiropas skolās Briselē. Jūsu sūdzība attiecas uz vietu piešķiršanu skolās 2002.-2003. akadēmiskajam gadam, turpmākajām iesniegtajām apelācijām un koordinācijas mehānismiem starp skolām.
2002. gada 16. maijā Sēdermans nosūtīja sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2002. gada 20. septembrī nosūtīja savu atzinumu, kas Jums tika nosūtīts ar aicinājumu sniegt apsvērumus. 2002. gada 30. oktobrī Jūs nosūtījāt savus apsvērumus.
Ombuds 2002. gada 10. decembrī iesniedza Komisijai ieteikuma projektu un tajā pašā dienā pa e-pastu informēja Jūs par šo rīcību.
2003. gada 25. februārī Komisija nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu par ieteikuma projektu. Sīki izstrādātais atzinums Jums tika nosūtīts 2003. gada 10. martā ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 6. jūnijā.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Sūdzību
Sūdzības iesniedzēja 2002. gada maijā iesniedza sūdzību ombudam savas un aptuveni 50 bērnu vecāku grupas vārdā Eiropas skolās Briselē. Sūdzība attiecas uz vietu piešķiršanu skolās 2002.–3. akadēmiskajam gadam, turpmākajām iesniegtajām pārsūdzībām un koordinācijas mehānismiem starp skolām.
Kopumā sūdzības iesniedzējs norādīja uz šādiem aspektiem:
Ikseles jaunajā pamatskolā pieejamās vietas tika piešķirtas skolēniem, kuri pašlaik apmeklē divas esošās pamatskolas, pamatojoties uz diviem dažādiem kritēriju kopumiem, kurus izcelsmes skola noteica un piemēroja vienpusēji un nepārredzami. Tika iesniegtas vairāk nekā 200 apelācijas sūdzības, no kurām dažas sūdzības iesniegšanas dienā vēl nebija izskatītas.
Koordinācijas mehānismi starp Briseles skolām nav piemēroti pat tādiem pamatuzdevumiem kā brīvdienu un brīvdienu saskaņošana starp trim skolām.
Skolu rīcība šajā jautājumā ir pretrunā labas administratīvās prakses pamatprincipiem un tādējādi pārkāpj Pamattiesību hartas 41. pantu. Ir pārkāpts arī Hartas 24. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka "visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses". Pirmais kritērijs bērnu sadalei starp skolām bija trīs skolu kapacitāte, kas bija noteikta iepriekš, neņemot vērā bērnu vajadzības vai viņu vecāku vēlmes.
Sūdzības iesniedzēji sazinājās ar Komisiju, kas ir valdes locekle un kuras pienākums ir aizsargāt savu darbinieku tiesības un intereses. Sūdzības iesniedzēji nekad nav saņēmuši pilnīgu atbildi vai paskaidrojumu no Eiropas skolu, valdes vai Komisijas.
Sūdzības iesniedzēji baidās no turpmāka haosa, kad nākotnē tiks izveidota ceturtā Eiropas skola Briselē.
Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Eiropas skolu rīcība ir pretrunā Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam un 41. pantam un ka koordinācijas mehānismi starp skolām ir nepietiekami.
Sūdzības iesniedzēji lūdz ombudu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka:
- steidzami tiek rasts risinājums, ievērojot iesaistīto bērnu intereses;
- lieta tiek pilnībā izmeklēta augstākajā līmenī;
- tiek visaptveroši pārskatīta Eiropas skolu administrācija, lai nodrošinātu, ka nākotnē tās darbojas saskaņā ar tiem pašiem labas pārvaldības un labas administratīvās prakses standartiem, kas attiecas uz citām ES iestādēm, un ka saskaņā ar Hartas 24. panta 2. punktu visās darbībās, kas skar bērnus, galvenais apsvērums ir bērnu intereses;
- visas apelācijas sūdzības tiek pieņemtas, pat ja šis risinājums prasītu dažas klases sadalīt divās klasēs;
- tiek pārskatīts resursu sadalījums starp skolām;
- ir izveidota skaidra un pārredzama sistēma bērnu sadalei starp skolām, lai izvairītos no bērnu turpmākas nodošanas līdzīgos apstākļos.
Pieprasījums
Izskatot iepriekšējās sūdzības par Eiropas skolām, ombuds ir uzskatījis, ka skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra, bet ka Komisijai ir zināma atbildība par to darbību, jo tā ir pārstāvēta valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība neattiecas uz jautājumiem par skolu iekšējo pārvaldību.
Tādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par šo sūdzību.
Komisijas atzinumsRezumējot, Komisijas atzinumā ir šādi punkti:
Noteikta skaita skolēnu pārdale starp Eiropas skolām Briselē bija divu faktoru neizbēgamas sekas. Pirmkārt, valdes lēmums atvērt trešo skolu Ikselē, lai atbrīvotu Ukles un Voloves skolas, kuru skaits tolaik bija īpaši liels, un, otrkārt, nepieciešamība uz laiku pārcelt vairākus skolēnus no Ukles skolas uz Voloves skolu lielu remonta un rekonstrukcijas darbu rezultātā.
Lemjot par valodu nodaļu pārdali starp trim skolām, valde centās nodrošināt, ka tiek ievērots divkāršais ģeogrāfiskā līdzsvara un resursu racionālas izmantošanas princips. Vadītāju lēmums nevienā brīdī nepieprasīja skolēnu pārdali pilnvaru termiņa laikā.
Lai labāk pārvaldītu šīs kustības, Valdes pārstāvis izveidoja koordinētu vadības grupu trim Briseles skolām, kurā bija pārstāvēti vadītāji, mācībspēki un vecāku apvienības.
Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju vecāku izvēlei tika piešķirta prioritāte, bet ierobežojumi, ko noteica skolu organizācijas struktūra un nepieciešamība optimāli izmantot pieejamos resursus, neļāva apmierināt visu ģimeņu cerības un prasības. Skola uzskata, ka būtu bijis grūti pamatot nodaļu vai nodarbību sadalīšanu vienā skolā, ja attiecīgās nodaļas un nodarbības citā skolā būtu faktiski tukšas.
Skolas apgalvo, ka, izvērtējot individuālos gadījumus, tās piemēroja kritērijus par brāļu un māsu klātbūtni, ģeogrāfisko tuvumu ģimenes mājai un līdzsvarotu klašu izveidi trijās skolās. Vadītāju lēmumi par to, kur izvietot skolēnus, bija balstīti uz informāciju, ko vecāki sniedza skolai par brāļu un māsu izglītošanu un ģimenes mājokļa atrašanās vietu.
Komisija apzinās, ka ir iesniegts ievērojams skaits sūdzību. Šīs sūdzības ir izskatītas katras skolas komitejās, kurās ir Administratīvās padomes locekļi un vecāku pārstāvji. Liels skaits sūdzību tika apmierinātas.
Atbildot uz sūdzības iesniedzēju pieprasījumiem, Komisija norādīja uz šādiem aspektiem:
1. Skolās ievērotā procedūra un izmantotie kritēriji skolēnu pārcelšanai, kā arī pārsūdzības iespēja liecina, ka galvenais apsvērums bija skolēnu intereses, kas, cik vien iespējams, tika ņemtas vērā.
2. Padome 2002. gada 21.–23. maija sanāksmē izskatīja tās pārstāvja sagatavoto ziņojumu "Pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu skolēnu sadale starp Briseles I, II un III skolām". Komisijai šajā sakarā nav darīti zināmi nekādi pārkāpumi.
3. Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 24. panta 2. punktā un 41. pantā noteiktie principi pilnībā attiecas uz Eiropas skolām un ir tām saistoši. Šie principi attiecas arī uz skolu turpmāko reformu.
4. Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju skolas ir darījušas visu iespējamo, lai primāri ņemtu vērā vecāku izvēli. Faktiski tika pieliktas pūles, lai pielāgotu klašu sadalījumu, sākot ar 2002. gada septembri, un pēc tam pārceltu amata vietas, kā arī lai atkāptos no noteikumiem, kas reglamentē pamatklasu grupēšanu 2002./2003. gadā attiecībā uz dažām iedaļām. Neraugoties uz šiem centieniem, nevar ignorēt atsevišķus ierobežojumus, ko nosaka skolu organizācijas struktūra un nepieciešamība optimāli izmantot pieejamos resursus. Sesiju vai nodarbību sadalīšana vienā skolā, ja attiecīgās sekcijas un nodarbības citā skolā bija faktiski tukšas, nebūtu laba administratīvā prakse.
5. Tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp dažādām Eiropas skolām. Tās pamatā jābūt ģeogrāfiskā līdzsvara un pieejamo resursu optimālas izmantošanas principiem.
6. Vecāku apvienību dalība, pirmkārt, trīs Briseles skolu koordinētajā vadības grupā, kas tika izveidota, lai labāk pārvaldītu skolēnu pārcelšanu, un, otrkārt, komitejās, kas ir atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, liecina par sistēmas pārredzamību. Šī pārredzamība ir jāsaglabā visās turpmākajās skolēnu pārcelšanās reizēs.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumiSūdzības iesniedzēja apsvērumos kopsavilkumā ir norādīti šādi punkti:
Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis informāciju Komisijai un lūdzis, lai tā iejaucas valdē bērnu un viņu ģimeņu vārdā. Tādēļ Komisijas pārstāvim bija jābūt informētam par situāciju, kad 2002. gada 21.–23. maijā notika valdes sanāksme. Resursu sadale starp skolām, rūpīgi neizvērtējot bērnu vajadzības, ir sliktākās administratīvās prakses piemērs.
Komisija apgalvo, ka tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp skolām. Tas liecina, ka Komisija nav guvusi nekādu pieredzi un atsakās pildīt savus pienākumus. Komisija nodrošina lielāko daļu naudas skolām, un tai pirmām kārtām būtu jāpievēršas bērnu vajadzībām un interesēm.
Ieteikuma projekts
Ar 2002. gada 10. decembra lēmumu ombuds nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu. Ieteikuma projekta pamatā bija:
1 Vietu piešķiršana Eiropas skolāsSūdzības iesniedzēja lieta
1.1 2002. gada maijā L. savā un aptuveni 50 citu bērnu vecāku vārdā sūdzējās Eiropas skolās Briselē par vietu piešķiršanu 2002.-2003. akadēmiskajam gadam, vēlāk iesniegtajām apelācijām un koordinācijas mehānismiem starp skolām.
Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Eiropas skolu rīcība ir pretrunā Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam un 41. pantam un ka koordinācijas mehānismi starp skolām ir nepietiekami. Viņi lūdz ombudu darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai nodrošinātu, ka:
- steidzami tiek rasts risinājums, ievērojot iesaistīto bērnu intereses;
- lieta tiek pilnībā izmeklēta augstākajā līmenī;
- tiek visaptveroši pārskatīta Eiropas skolu administrācija, lai nodrošinātu, ka nākotnē tās darbojas saskaņā ar tiem pašiem labas pārvaldības un labas administratīvās prakses standartiem, kas attiecas uz citām ES iestādēm, un ka saskaņā ar Hartas 24. panta 2. punktu visās darbībās, kas skar bērnus, galvenais apsvērums ir bērnu intereses;
- visas apelācijas sūdzības tiek pieņemtas, pat ja šis risinājums prasītu dažas klases sadalīt divās klasēs;
- tiek pārskatīts resursu sadalījums starp skolām;
- ir izveidota skaidra un pārredzama sistēma bērnu sadalei starp skolām, lai izvairītos no bērnu turpmākas nodošanas līdzīgos apstākļos.
1.2 Komisija norādīja, ka tā ir informēta par ievērojamu skaitu sūdzību. Tie tika izskatīti atsevišķi, un daudzi tika atbalstīti. Skolās izmantotā procedūra un kritēriji skolēnu pārcelšanai, kā arī pārsūdzības iespēja liecina, ka galvenais apsvērums bija skolēnu intereses, kas, cik vien iespējams, tika ņemtas vērā.
Tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp dažādām skolām. Tās pamatā jābūt ģeogrāfiskā līdzsvara un pieejamo resursu optimālas izmantošanas principiem. Valde izskatīja ziņojumu par šo jautājumu, un Komisijai nav zināmi nekādi pārkāpumi šajā sakarā.
Skolas darīja visu iespējamo, lai kā galveno apsvērumu ņemtu vērā vecāku izvēli. Tika pieliktas pūles, lai pielāgotu nodarbību sadalījumu, bet sekcijas vai nodarbības sadalīšana vienā skolā, kad attiecīgās sekcijas un nodarbības citā skolā bija faktiski tukšas, nebūtu bijusi laba administratīvā prakse.
Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 24. panta 2. punktā un 41. pantā noteiktie principi pilnībā attiecas uz Eiropas skolām un ir tām saistoši. Šie principi attiecas arī uz skolu turpmāko reformu.
Vecāku apvienību dalība, pirmkārt, trīs Briseles skolu koordinētajā vadības grupā, kas tika izveidota, lai labāk pārvaldītu skolēnu pārcelšanu, un, otrkārt, komitejās, kas ir atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, liecina par sistēmas pārredzamību. Šī pārredzamība ir jāsaglabā visās turpmākajās skolēnu pārcelšanās reizēs.
Ombuda konstatējumi1.3 Ombuds norāda, ka Eiropas skolas sākotnēji izveidoja dalībvalstis, kas 1957. gadā parakstīja Eiropas skolas statūtus. Dalībvalstis un Eiropas Kopienas 1994. gadā parakstīja Konvenciju [1], ar ko atceļ un aizstāj 1957. gada Statūtus. Minētā konvencija stājās spēkā 2002. gada 1. oktobrī.
1.4 Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra, bet ka Komisijai ir zināma atbildība par to darbību, jo tā ir pārstāvēta Valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība neattiecas uz jautājumiem par skolu iekšējo pārvaldību.
Apelācijas sūdzības1.5 Attiecībā uz apelācijām par bērnu sadali starp skolām ombuds uzskata, ka lēmumi par individuālām apelācijām nav Komisijas kompetencē un tādējādi neietilpst ombuda izmeklēšanas jomā. Ombuds norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka daudzas apelācijas sūdzības ir apmierinātas.
Pamattiesību harta1.6 Attiecībā uz iespējamiem Pamattiesību hartas pārkāpumiem ombuds atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka tiesības uz labu pārvaldību (41. pants) un bērna tiesības (jo īpaši 24. panta 2. punkta 2) apakšpunkts) ir saistošas Eiropas skolām un attiecas arī uz to turpmāko reformu. Parasti ombuds uzskata, ka šo tiesību ievērošana atbilst arī tam, ka tiek ņemta vērā efektivitāte resursu sadalē starp skolām. Šajā gadījumā ombuds neuzskata, ka viņa izmeklēšana ir sniegusi pierādījumus par Hartas 24. panta 2. punktā garantēto bērnu tiesību pārkāpumiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka sākotnējais bērnu sadalījums starp skolām, šķiet, ir mainīts, jo ir iesniegts liels skaits sekmīgu pārsūdzību.
Tiesības uz labu pārvaldību ir aplūkotas turpmāk.
Koordinācija un laba pārvaldība1.7 Attiecībā uz apgalvojumu, ka koordinācijas mehānismi starp skolām nav pietiekami, ombuds atgādina, ka tika iesniegts liels skaits pārsūdzību un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju daudzas no tām tika apmierinātas. Ombuds to uzskata par pierādījumu tam, ka pastāv efektīva un atsaucīga sistēma sūdzību izskatīšanai.
1.8 Vienlaikus ombuds norāda, ka gadījumā, ja kādā konkrētā pārvaldes jomā ir neparasti liels pārsūdzību vai sūdzību skaits, laba prakse ir pārbaudīt, vai pastāv kāda pamatproblēma, un, ja tā ir, veikt pasākumus, lai to risinātu nākotnē. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad izrādās, ka liela daļa apelācijas sūdzību vai sūdzību ir pamatotas.
1.9 Ombuds arī norāda, ka Komisija pārstāv Eiropas Kopienas, kuras lielā mērā finansē Eiropas skolas un kuras ir parakstījušas 1994. gada Konvenciju par skolu statūtiem. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība ietver labas pārvaldības veicināšanu Eiropas skolās. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbilde uz notikumiem, kas bija šīs sūdzības pamatā, nepierāda, ka Komisija pilnībā atzīst šo atbildību. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.
Secinājums2.1 Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka Komisijas atbilde uz notikumiem, kas bija šīs sūdzības pamatā, nepierāda, ka tā pilnībā atzīst savu pienākumu veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās.
2.2 Iepriekš minētais konstatējums rada vispārējas nozīmes jautājumu, ko nav iespējams atrisināt ar mierizlīgumu. Tādēļ ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:
Ieteikuma projektsKomisijai būtu jāatzīst sava atbildība veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās un jāizklāsta konkrēti pasākumi, ko tā veiks, lai šo atbildību izpildītu nākotnē.
Komisijas sīki izstrādātais atzinumsKomisijas sīki izstrādātais atzinums īsumā bija šāds:
Lēmumu par jaunas skolas atvēršanu Briselē (B-III) un valodu nodaļu (gan jaunizveidoto, gan jau esošo nodaļu) pārdali starp trim skolām (B-I, B-II un B-III) Padome pieņēma 1998. gada 28.-29. aprīļa sanāksmē, ņemot vērā ģeogrāfiskā līdzsvara un pieejamo resursu racionālas izmantošanas principus.
Valde piešķīra sešas iedaļas B-I (dāņu, vācu, grieķu, angļu, spāņu un franču valodā), astoņas iedaļas B-II (vācu, angļu, somu, franču, itāļu, nīderlandiešu, zviedru un portugāļu valodā) un sešas iedaļas B-III (vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un nīderlandiešu valodā).
Komisija kā valdes locekle apstiprināja šo lēmumu bez atrunām un pilnībā uzņemas ar to saistīto atbildību.
Skolēnu pārcelšana valodu nodaļu pārdales rezultātā un darbs, kas tiek veikts B-I, nav valdes kompetencē, bet gan to struktūru kompetencē, kuras parasti ir atbildīgas par sistēmas iekšējo pārvaldību.
Lai gan Komisijas pilnvaras neattiecas uz skolu iekšējās pārvaldības jautājumiem, tā ir cieši sekojusi šā jautājuma virzībai. Attiecīgo skolu administratīvajās valdēs tā ir vērsusi galveno skolotāju uzmanību uz problēmas apmēru un aicinājusi viņus darīt visu iespējamo, lai rastu risinājumu. Pēc Komisijas lūguma valde arī pārbaudīja skolu īstenoto procedūru un atzina to par pareizu.
Komisija vēlreiz vērsīs Eiropas skolu ģenerālsekretāra uzmanību uz to, ka nākotnē, jo īpaši, atverot ceturto Briseles skolu, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka skolēnu pārcelšana notiek optimālos apstākļos.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par sīki izstrādāto atzinumuSūdzības iesniedzēja apsvērumos kopsavilkumā bija iekļauti šādi punkti:
Vecāki ir ļoti nobažījušies par notiekošo ceturtās Eiropas skolas meklēšanas procesu Briselē. Iespējams, ka diskusijās ar atbildīgajām Beļģijas iestādēm atkal netiek ņemtas vērā bērnu intereses. Komisijai būtu jāiejaucas, lai aizstāvētu bērnu un tās darbinieku intereses.
Šīs sūdzības izskatīšanas procedūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka ikreiz, kad rodas problēma, kas attiecas uz skolas tiešo atbildību, vecākiem nav instrumenta lēmumu apstrīdēšanai. Ir satraucoši, ka struktūras, kas nodarbojas ar bērniem, nav atbildīgas nevienam. Vecāki vēlas saņemt padomu, kā risināt šo jautājumu.
Lēmums
1 Ombuda novērtējums par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu1.1 Ombuds veica izmeklēšanu saistībā ar sūdzību par vietu piešķiršanu Eiropas skolās Briselē. Ņemot vērā, ka Komisija pārstāv Eiropas Kopienas, kuras lielā mērā finansē Eiropas skolas un kuras ir parakstījušas 1994. gada Konvenciju par to statūtiem, ombuds uzskatīja, ka Komisijas atbildība ietver labas pārvaldības veicināšanu Eiropas skolās. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas atbilde uz notikumiem, kas bija šīs sūdzības pamatā, nepierādīja, ka Komisija pilnībā atzīst šo atbildību. Tādēļ ombude sagatavoja šādu ieteikuma projektu:
Komisijai būtu jāatzīst sava atbildība veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās un jāizklāsta konkrēti pasākumi, ko tā veiks, lai šo atbildību izpildītu nākotnē.
1.2 Sīki izstrādātajā atzinumā par ieteikuma projektu Komisija apņēmās vērst Eiropas skolu ģenerālsekretāra uzmanību uz to, ka nākotnē, jo īpaši, atverot ceturto Briseles skolu, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka skolēnu pārcelšana notiek optimālos apstākļos.
1.3 Ombuds uzskata, ka attiecībā uz šīs sūdzības priekšmetu Komisija ir pozitīvi atbildējusi uz ieteikuma projektu un tādējādi veikusi atbilstošus pasākumus, lai to izpildītu.
1.4 Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja vispārējās bažas par Eiropas skolu pārvaldību un pārskatatbildību. Ombuds apsvērs, vai sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Komisijas pienākumu veicināt labu pārvaldību saskaņā ar Pamattiesību hartu. Vēl viena piezīme šajā sakarā ir sniegta turpmāk tekstā.
SecinājumsOmbuds uzskata, ka Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ieteikuma projektu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.
NĀKAMAIS REMARK
Ombuds apsvērs, vai sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Komisijas vispārējo pienākumu veicināt Eiropas skolu labu pārvaldību saskaņā ar Pamattiesību hartu.
Ar cieņu
P. Nikiforos DIAMANDOUROS
(1) OV L 212/3.
(2) “Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.”