Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzēja strādāja par konferenču tulku Eiropas Parlamentā, ar kuru viņai bija noslēgts ārējs līgums.[1] Viņa vēlējās, lai viņas deviņus mēnešus vecais bērns tiktu nogādāts Parlamenta ēkā ar mērķi barot bērnu ar krūti viņas darba dienas laikā, bet viņas mazulim tika liegta piekļuve, jo bija spēkā noteikumi attiecībā uz ārštata darbiniekiem. Lai gan Parlamenta deputāti un darbinieki bez ārējiem līgumiem var pieteikties caurlaidēm saviem bērniem vai citiem apmeklētājiem, lai iekļūtu Parlamenta telpās, darbinieki, kas strādā Parlamenta ēkās saskaņā ar ārējiem līgumiem, to nevar. Parlaments šo noteikumu pamatoja ar drošības, drošuma un atbildības apsvērumiem nelaimes gadījumā.

2. Kad sūdzības iesniedzēja norādīja uz to, ka viņa varēja nogādāt bērnu Parlamenta telpās Strasbūrā, kur viņas bērns tika uzņemts ģimenes istabā (bērnudārzā), Parlaments paskaidroja, ka tas bija saistīts ar īpašu procedūru, kas tika ieviesta Strasbūrā un nepastāvēja Parlamenta telpās Briselē.

3. Parlaments ierosināja, ka sūdzības iesniedzēja varētu izmantot Parlamenta informācijas centru, blakus esošu Parlamenta ēku, kas bez ierobežojumiem ir atvērta visiem apmeklētājiem, lai barotu bērnu ar krūti. Tomēr sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar šo risinājumu un uzskatīja, ka Parlaments piemēroja savus piekļuves noteikumus tā, ka netika ņemtas vērā tādas ārēji nodarbinātas darbinieces īpašās vajadzības un apstākļi, kurai bija nepieciešams barot bērnu ar krūti.

4. Tādēļ sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

5. Ombuds sāka izmeklēšanu un centās rast ātru risinājumu sūdzības iesniedzējam.

6. Kamēr izmeklēšana turpinājās, sūdzības iesniedzējs un Parlaments turpināja iesaistīties šajā jautājumā.

Ombuda priekšlikums risinājumam

7. Ombuds uzskatīja, ka Parlaments nav pienācīgi paskaidrojis, kā ir pamatota atšķirīgā attieksme pret darba ņēmējiem, kas noslēguši ārēju līgumu un vēlas barot bērnu ar krūti. Lai gan spēkā esošie noteikumi par piekļuves tiesībām ārēji nolīgtiem darba ņēmējiem var būt pamatoti drošības un drošuma apsvērumu dēļ kopumā, Parlamentam, ņemot vērā proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes principus, šīs intereses būtu bijis jālīdzsvaro ar šādu darba ņēmēju īpašajām interesēm un vajadzībām ārkārtas apstākļos, kad viņiem ir jābaro ar krūti savi bērni. Parlamenta apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību darbavietā apdraudēja arī tas, ka netika ņemtas vērā ārēji nolīgtu darbinieku vajadzības attiecībā uz barošanu ar krūti.

8. Šajā nolūkā ombuds norādīja, ka Parlaments savās telpās nodrošina barošanu ar krūti, kas nodrošina pietiekamu higiēnu un privātumu mātēm. Tomēr noteikums par ārštata darbinieku piekļuves tiesībām nozīmēja, ka šīs telpas Parlamenta telpās bija pieejamas tikai dažām darba ņēmēju kategorijām. Priekšlikumā par informācijas centra izmantošanu netika ņemtas vērā ar krūti barojošu māšu īpašās vajadzības higiēnas un privātuma ziņā.

9. Ombuds arī norādīja, ka attiecībā uz tā telpām Strasbūrā Parlaments jau ir ieviesis izņēmumu no noteikuma, kas liedz ārēji nolīgtiem darba ņēmējiem iegūt pagaidu piekļuves tiesības apmeklētājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, viņa uzskatīja, ka nav iemesla, kāpēc šajā lietā nav iespējams rast līdzīgu risinājumu.

10. Attiecīgi ombuds iesniedza šādu risinājuma priekšlikumu:

Eiropas Parlamentam pēc iespējas drīzāk būtu jāievieš ātrs un efektīvs risinājums, kas ļautu sūdzības iesniedzējai nogādāt savu bērnu Parlamenta telpās tik ilgi, kamēr sūdzības iesniedzēja baro bērnu ar krūti, un par to informēt sūdzības iesniedzēju.

11. Ombuds arī aicināja Parlamentu sniegt informāciju par visiem pasākumiem, ko tas plāno veikt, lai pielāgotu savus noteikumus nolūkā nodrošināt, ka jebkuram citam vecākam vai aizbildnim līdzīgā situācijā varētu būt saskarsmes tiesības attiecībā uz viņu bērnu neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa, un aicināja Parlamentu piemērot elastīgumu šādām personām, kamēr nav veikta nepieciešamā minēto noteikumu pielāgošana.

12. Kamēr ombude veica izmeklēšanu, Parlaments informēja ombudu, ka ir izsniedzis sūdzības iesniedzējai caurlaidi viņas mazulim, kura ir derīga trīs mēnešus un kuru pēc pieprasījuma var pagarināt vēl par trim mēnešiem.

13. Parlaments arī apliecināja ombudam, ka Akreditācijas un apmeklētāju nodaļai ir doti norādījumi pieņemt piekļuvi visiem zīdaiņiem, kurus baro ar krūti jebkurš darbinieks neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa. Šīs izmaiņas tiktu atspoguļotas arī jaunajos piekļuves noteikumos.

14. Ombude nosūtīja Parlamenta atbildi sūdzības iesniedzējai, norādot, ka viņa ir apmierināta ar iznākumu, un apstiprināja, ka pa šo laiku viņa ir saņēmusi bērna caurlaidi.

Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

15. Ombuds uzskata, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis risinājuma priekšlikumu.

16. Ombude arī atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas piekļuves noteikumos attiecībā uz strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un paļaujas, ka Parlaments gādās par to, lai šīs izmaiņas tiktu pienācīgi īstenotas attiecībā uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Parlaments ir pieņēmis ombuda risinājuma priekšlikumu.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson

Lietu izskatīšanas nodaļas vadītājs

Strasbūrā, 2023. gada 18. jūlijā

[1] Sūdzību konferenču tulku pārstāves vārdā iesniedza viņas partnere. Šajā lēmumā konferenču tulks tiek saukts par sūdzības iesniedzēju.