Godātais A. kungs!

Jūs 2001. gada 2. augustā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Investīciju banku (turpmāk tekstā "EIB"). Jūs apgalvojāt, ka pret jums ir vērsta augsta ranga amatpersonas profesionāla aizskaršana un ka jūs esat cietis no tā, ka EIB liedz jums taisnīgumu.

2001. gada 10. oktobrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam. Eiropas Investīciju banka nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 15. janvārī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2002. gada 1. martā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir Eiropas Investīciju bankas amatpersona kopš 1985. gada. Viņš sāka strādāt par tulkotāju spāņu valodas tulkošanas nodaļā un tagad ieņem spāņu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja amatu.

1999. gada 15. janvārī sūdzības iesniedzējas sekretāre devās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Sūdzības iesniedzēja aizbraukšanas brīdī paziņoja savam priekšniekam, ka viņam vairs nav vajadzīgs parastais pagaidu aizstājējsekretārs. 1999. gada martā viņš apstiprināja savu vēlmi turpināt strādāt bez nodaļas vadītāja sekretāra. Viņa lūgums tika apmierināts, un pēc atgriešanās darbā 1999. gada septembrī sekretāre tika pārcelta uz citu EIB dienestu.

2000. gada 19. decembrī sūdzības iesniedzējs rakstīja EIB Cilvēkresursu departamentam, apgalvojot, ka EIB augsta ranga amatpersona viņu ir informējusi, ka pret viņu ir uzsākta procedūra par to, ka viņš ir teicis, ka viņam nav vajadzīgs sekretārs. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka augsta ranga ierēdnis viņam ir teicis, ka viņš varētu arī pamest EIB, jo kādā nākotnē atlikušie tulkotāji tik un tā tiktu atlaisti jaunas valodu politikas dēļ. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka galīgais mērķis bija panākt, lai viņš priekšlaicīgi pensionētos.

Pēc tam, kad EIB gada pārskata tulkojumā spāņu valodā tika konstatētas kļūdas, Vadības komiteja nolēma organizēt ārēju ekspertu veiktu sūdzības iesniedzēja tulkošanas darba novērtējumu.

Sūdzības iesniedzējs kritizēja šā eksperta novērtējuma organizēšanu un apgalvoja, ka tajā ir iesaistīts viņa bijušais sekretārs. Lai to pierādītu, viņš aicināja sertificētu grafologu veikt kaligrāfisku pētījumu. Pēc tam Banka iesniedza eksperta ar roku rakstītu paziņojumu, lai apstiprinātu tulkojumu bona fide analīzi. Sūdzības iesniedzējs arī pieprasīja eksperta apstiprinājumu, ka šis apgalvojums ir tipisks viņa rokraksta piemērs, bet nesaņēma nekādu atbildi. Tāpēc viņš otro reizi vērsās pie grafologa, lai veiktu vēl vienu kaligrāfisku pētījumu.

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 19. martā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam (411/2001/BB). Sūdzība tika atzīta par nepieņemamu saskaņā ar Ombuda statūtu 2.3. pantu, jo sūdzības priekšmets netika identificēts. Vēlāk, 2001. gada 2., 3. maijā un 5. jūnijā, sūdzības iesniedzējs rakstīja Eiropas ombudam, pieprasot pārskatīšanu. Savā atbildē Eiropas Ombuds paskaidroja, ka sūdzības iesniedzējam iepriekš bija jāīsteno administratīva pieeja saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2.8. pantu, jo īpaši samierināšanas procedūru saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Civildienesta noteikumu 41. pantu.

Lai panāktu mierizlīgumu šajā jautājumā, 2001. gada 16. jūlijā tika sasaukta pienācīgi izveidota samierināšanas komiteja. Ekspertu grupa vienojās ieteikt abām pusēm šādu samierināšanas nostāju:

- EIB būtu jāapstiprina, ka sūdzības iesniedzējs ir tulkotājs un ka nav skaidra nodoma viņu pārcelt no šā amata.

Atsauce uz ārējā eksperta novērtējumu jau ir izslēgta no sūdzības iesniedzēja 1999. gada novērtējuma, un visas tā pēdas būtu jāizņem no sūdzības iesniedzēja personas lietas.

Lai apliecinātu nemateriālo vērtību, EIB jāveic ex gratia maksājums sūdzības iesniedzējam EUR 15 000 apmērā.

- Sūdzības iesniedzējam jāpiekrīt, ka visi viņa 2000. gada 19. decembra vēstulē izvirzītie jautājumi tagad ir slēgti un tos vēlāk vairs neatkārtos.

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 1. augustā rakstīja EIB priekšsēdētājam, informējot viņu, ka samierināšanas mēģinājums saskaņā ar EIB Personāla reglamenta 41. pantu ir bijis neveiksmīgs.

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 2. augustā atjaunoja savu sūdzību ombudam un apgalvoja, ka:

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja Eiropas Investīciju bankai aizsardzību pret patvaļīgu izlikšanu no mājokļa un profesionālu rehabilitāciju. Viņš arī prasa atlīdzināt materiālo un nemateriālo kaitējumu un sodīt likumpārkāpējus.

Pieprasījums

Kopumā Eiropas Investīciju bankas atzinums bija šāds:

1. Attiecībā uz apgalvojumu par profesionālo aizskaršanu Banka uzskatīja, ka tā ir nopietna apsūdzība, kas tiks nekavējoties izskatīta. Tomēr sūdzības iesniedzējs neiesniedza attiecīgā ierēdņa identifikācijas datus un pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumu. Turklāt 1999. gada 30. novembra vēstulē departamenta direktors sniedza sūdzības iesniedzējam oficiālus apliecinājumus, ka viņa profesionālās uzmākšanās sajūta nav pamatota.

Attiecībā uz ārējo ekspertu novērtējumu par sūdzības iesniedzēja darbu Bankas politika ir tāda, ka, ja vien nav saņemts vaicājums no sadaļas, kas nav saistīta ar valodu, turpmāka kontrole netiek veikta pēc tam, kad tulkojums ir izturējis attiecīgās valodas sadaļas kvalitātes kontroles posmu. Spāņu valodas nodaļā ir tikai viens tulkotājs, kas atbild par savu kvalitātes kontroli. Banka attiecīgi nolēma organizēt ārēju ekspertu novērtējumu pēc pilnīgas apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju un atbildēja uz visiem sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par šo jautājumu. Banka pilnībā paziņoja sūdzības iesniedzējam ārējā eksperta novērtējuma rezultātus, tiklīdz tie bija pieejami. Sūdzības iesniedzējs kļūdaini apgalvoja, ka viņa bijušais sekretārs piedalījās viņa darba pārskatīšanā. To apstiprināja eksperta ar roku rakstīts paziņojums.

2. Attiecībā uz apgalvojumu par tiesiskuma liegšanu EIB uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja prasības un pieprasījumi vienmēr ir izskatīti taisnīgi, ievērojot labas pārvaldības principus un spēkā esošos noteikumus un procedūras, tostarp pārsūdzības procedūru izmantošanu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību par aizsardzību pret patvaļīgu izlikšanu no mājokļa Banka uzskatīja, ka tiesiskais regulējums, kurā tā darbojas, aizsargā visus darbiniekus pret patvaļīgu izlikšanu no mājokļa. Prasība par profesionālo rehabilitāciju nebija pamatota, jo sūdzības iesniedzējs pašlaik ieņem spāņu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja amatu. Banka uzskata, ka tā nav nodarījusi nekādus materiālus vai morālus zaudējumus, kā arī nav informēta par jebkādu profesionālās aizskaršanas gadījumu. Tāpēc tā uzskatīja, ka prasības atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu un sodīt likumpārkāpējus ir nepamatotas.

Eiropas Ombuds nosūtīja Eiropas Investīciju bankas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu apgalvojumu par augsta ranga ierēdņa veiktu profesionālu aizskaršanu un norādīja, ka hierarhija ir konsekventi pievienojusies augsta ranga ierēdnim pret sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savas prasības par aizsardzību pret patvaļīgu izlikšanu no mājokļa, pārkāpēju sodīšanu, kompensāciju par materiālo un nemateriālo kaitējumu un profesionālo rehabilitāciju.

Turklāt sūdzības iesniedzējs apšaubīja EIB Adjudication Panel 2001. gada 30. novembra lēmumu par sūdzību, ko viņš iesniedza par savu 2000. gada novērtējumu. Viņš apgalvo, ka visi viņa apgalvojumi ir noraidīti. Eiropas Ombuds norāda, ka šis jaunais apgalvojums neietilpst sākotnējās sūdzības darbības jomā. Ombuds neuzskata par vajadzīgu vai lietderīgu izskatīt jauno apgalvojumu saistībā ar viņa veikto šīs sūdzības izmeklēšanu. Vajadzības gadījumā var iesniegt jaunu sūdzību.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš ir kļuvis par EIB augsta ranga amatpersonas profesionālās aizskaršanas upuri. Viņš kritizēja neatkarīga eksperta novērtējuma organizēšanu par viņa darbu un apgalvoja, ka viņa bijušais sekretārs bija iesaistīts novērtējumā.

1.2 Eiropas Investīciju banka norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis ne attiecīgo ierēdni, ne pierādījumus, kas pamatotu viņa prasību. Tā arī paskaidroja, ka Spānijas nodaļas gadījumā ir tikai viens tulkotājs, kas atbild par savu kvalitātes kontroli. Pēc pilnīgas apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju tā nolēma organizēt ekspertu novērtējumu.

1.3 Eiropas ombuds norāda, ka pēc sūdzības iesniedzēja lūguma Banka centās panākt mierizlīgumu šajā jautājumā, izmantojot samierināšanas komiteju. Sūdzības iesniedzējs noraidīja komisijas secinājumus vēstulē Bankas prezidentam. Eiropas Ombuds uzskata, ka EIB ir veikusi saprātīgus samierināšanas pasākumus, ar kuriem sūdzības iesniedzējs nav apmierināts.

1.4 Eiropas Ombuds arī norāda, ka EIB savā atzinumā ir norādījusi, ka tā pati nekavējoties izskatīs apgalvojumu par profesionālo aizskaršanu, ja sūdzības iesniedzējs varētu sniegt vairāk informācijas par attiecīgā ierēdņa identifikāciju un iesniegt pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu.

1.5 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuda izmeklēšana par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nav atklājusi administratīvas kļūmes saistībā ar šo sūdzības aspektu.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Investīciju banka viņam liedza tiesiskumu.

2.2 Banka apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi vienmēr ir izskatīti taisnīgi, bez diskriminācijas un saskaņā ar labas pārvaldības principiem un spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, tostarp pārsūdzības procedūru izmantošanu.

2.3 Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un EIB sniegto informāciju, ombuds uzskata, ka Banka vienmēr ir centusies pareizi izskatīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumus. Viņš arī norāda uz Bankas vēlmi apspriest ar sūdzības iesniedzēju iespēju atjaunot darba attiecības, pamatojoties uz lojalitātes un savstarpējas uzticības principiem starp darbiniekiem un priekšniekiem.

2.5 Tādēļ ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Investīciju banka nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma 1. un 2. iedaļā nav konstatētas administratīvas kļūmes, ombuds neuzskata par vajadzīgu sīkāk izpētīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumus.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN