Godātais H. kungs!

2001. gada 21. jūlijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Jūsu atkārtotā pieteikuma noraidīšanu attiecībā uz piekļuvi dažiem dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas attiecībām ar Transatlantisko uzņēmējdarbības dialogu (TABD). Jūs sūdzaties Nīderlandes NVO Corporate Observatory Europe vārdā.

Ombuds saņēma sūdzību 2001. gada 2. augustā. 2001. gada 3. augustā Jūs pa faksu nosūtījāt papildu informāciju. 2001. gada 4. septembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. 2001. gada 21. novembrī Komisija nosūtīja savu atzinumu. 2001. gada 4. decembrī es pārsūtīju Jums atzinumu ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2001. gada 19. decembrī.

2002. gada 27. februārī es lūdzu Komisijai sniegt papildu informāciju, nosakot, ka atbildes sniegšanas termiņš ir 2002. gada 30. aprīlis. Šis termiņš bija ilgāks nekā parasti, lai Komisija varētu ņemt vērā jauno tiesisko regulējumu, kas reglamentē publisku piekļuvi Komisijas dokumentiem. Komisija uz šo lūgumu atbildēja 2002. gada 23. aprīlī. 2002. gada 3. maijā es pārsūtīju Jums atzinumu ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2002. gada 14. jūnijā.

2002. gada 27. jūnijā es adresēju Komisijai ieteikuma projektu un tajā pašā dienā ar vēstuli informēju Jūs par šo rīcību. 2002. gada 16. oktobrī Komisija nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu par ieteikuma projektu. Es pārsūtīju Jums sīki izstrādāto atzinumu ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2002. gada 28. novembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

2001. gada jūlijā un augustā H. iesniedza sūdzību Komisijai Nīderlandes nevalstiskās organizācijas Corporate Observatory Europe vārdā. Sūdzība ir vērsta pret Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dažiem dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas attiecībām ar Transatlantisko uzņēmējdarbības dialogu (TABD). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Komisijas Lēmumu 94/90.

Attiecīgie dokumenti ir Komisijas delegāciju informatīvās piezīmes TABD starpposma sanāksmei, kas notika Vašingtonā 1999. gada 10. maijā, un TABD konferencei, kas notika Berlīnē 1999. gada 28.–29. oktobrī.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka TABD un jo īpaši tās ikgadējā konference ir forums, kurā tiek ierosināta un apspriesta ES politika, kam vēlāk ir tālejoša ietekme uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijai nevajadzētu glabāt slepenībā būtiskus dokumentus, kas saistīti ar tās iesaistīšanos forumā. ASV valdības un privātā sektora priekšlikumi un Komisijas atbildes ir Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Šie priekšlikumi tiek plaši apspriesti ar uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem, un tāpēc nav likumīgi tos liegt pilsoniskās sabiedrības locekļiem.

Sūdzības iesniedzējs pieprasa piekļuvi dokumentiem un arī norāda, ka Kopienas tiesu prakse prasa iestādēm piešķirt daļēju piekļuvi, ja dokuments satur gan konfidenciālu, gan nekonfidenciālu informāciju.

Pieprasījums

Ombuds nosūtīja sūdzību Komisijai atzinuma sniegšanai. Ombuds pieprasīja, lai Komisijas atzinumā tiktu ņemts vērā laiks, kas pagājis kopš attiecīgajām TABD sanāksmēm.

Komisijas atzinums

Kopumā Komisijas viedoklis bija šāds.

Minētie informatīvie paziņojumi sastāv no diviem informatīviem paziņojumiem, kuros ietverti vairāki elementi, piemēram, orientējošas piezīmes, ierosinātie uzstāšanās punkti, ierosinātie paziņojumu projekti, informatīvi paziņojumi papildu sanāksmēm ar ASV valdības ministriem, kā arī TABD ieteikumi Komisijai un Komisijas dienestu komentāri un atbildes uz šiem ieteikumiem.

Komisija deva sūdzības iesniedzējam piekļuvi Komisijas piezīmēm un atbildēm uz TABD ieteikumiem. Tomēr uz orientējošām piezīmēm, brīfingiem par sanāksmēm ar ASV valdības pārstāvjiem, citiem Komisijas darbinieku komentāriem un ieteikumiem komisāram attiecas izņēmums par Komisijas procedūru konfidencialitātes aizsardzību.

Izsverot sūdzības iesniedzēja intereses iegūt šos dokumentus un Komisijas intereses saglabāt savas procedūras konfidencialitāti, tika uzskatīts, ka Komisijas intereses ir svarīgākas par Komisijas interesēm. Atkarībā no diskusiju vispārējā konteksta un atbilstošas politiskās rīcības brīvības komisāra ieņemtā nostāja ne vienmēr pilnībā atbilst ieteikumiem un ierosinātajiem uzstāšanās jautājumiem. Tāpēc piekļuves nodrošināšana šiem dokumentiem būtu nepiemērota un maldinoša sabiedrībai. Turklāt informācijas izpaušana apdraudētu vai sarežģītu attiecības ar ASV.

Sūdzības iesniedzēja arguments, ka būtiski dokumenti, kas saistīti ar Komisijas iesaistīšanos TABD, tiek turēti slepenībā, ir nepareizs. Faktiski sūdzības iesniedzējam tika dota piekļuve visiem TABD ieteikumiem Komisijai un visiem Komisijas atzinumiem un atbildēm uz šiem ieteikumiem.

ASV valdības priekšlikumi nav iesniegti rakstiski, un Komisijas rīcībā nav dokumentu par šiem priekšlikumiem.

Komisijas atbildes dokumenti par TABD ieteikumiem, kuriem sūdzības iesniedzējs ir saņēmis piekļuvi, attiecas uz jautājumiem, kas apspriesti starp Komisiju un uzņēmējdarbības nozari. Tā kā šie dokumenti bija daļa no brīfingiem, sūdzības iesniedzējam faktiski tika piešķirta daļēja piekļuve.

Tas, ka ir pagājuši divi gadi, neļauj Komisijai publiskot dokumentus, jo tajos ietvertie jautājumi un atzinumi joprojām ir spēkā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Kopumā sūdzības iesniedzēja apsvērumos ir šādi punkti.

Sūdzības iesniedzējs nelūdz piekļuvi ASV valdības priekšlikumiem, bet gan visiem dokumentiem, kas atspoguļo Komisijas reakciju uz TABD ieteikumiem.

Komisijas atzinums nozīmē, ka Berlīnes sanāksmei sagatavoto brīfingu saturs atšķiras no Komisijas oficiālajām rakstiskajām atbildēm uz TABD, kuru kopijas tika nosūtītas sūdzības iesniedzējam. Tas ir pretrunā argumentam, ka oficiālo atbilžu publiskošana faktiski nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi.

Brīfingi ir būtiski, lai izprastu Komisijas attiecības ar TABD un šīs struktūras lomu EK lēmumu pieņemšanā. Tās tika sagatavotas prezentācijai privātā sektora konferencē, un tām vajadzētu būt pieejamām arī citām pilsoniskās sabiedrības daļām.

Komisijas argumentam, ka dokumenti ne vienmēr ir Komisijas galīgā nostāja, nav nozīmes. Brīfingi ir pamatā Komisijas lēmumiem, kas ietekmē visus pilsoņus. Atsaukšanās uz šo dokumentu neatbilstošu vai maldinošu publiskošanu ir tikai patronizācija.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja apsvērumiem.

Komisijas otrais atzinums

Komisijas otrajā atzinumā kopumā ir iekļauti šādi punkti.

Komisija ir publiskojusi visus sūdzības iesniedzēja pieprasītos dokumentus, izņemot orientējošas piezīmes, ieteikumus, atzinumus un citus Komisijas darbinieku komentārus.

Dokumenti, kuriem tika liegta piekļuve, ietver tikai darbinieku viedokļus un ieteikumus, kuri nejustos brīvi sniegt personiskus vērtējumus par politikas jautājumiem, ja viņu viedoklis tiktu publiskots. Šāda situācija nopietni apdraudētu Komisijas lēmumu pieņemšanas spēju. Turklāt šie dokumenti nesniedza papildu skaidrojumu par Komisijas nostāju attiecībā uz TABD priekšlikumiem. Izpaušana nav saistīta ar reālām sabiedrības interesēm, un noteicošās ir intereses saglabāt šādus iekšējos dokumentus.

Laiks, kas pagājis kopš notikumiem, par kuriem tika sagatavoti informatīvie paziņojumi, neļauj Komisijai publiskot dokumentus, jo tajos ietvertie atzinumi un ieteikumi joprojām varētu būt derīgi turpmākajās sarunās.

Ja dokumenti kļūtu publiski pieejami, darbinieku personīgos uzskatus kļūdaini varētu uzskatīt par tādiem, kas atspoguļo Komisijas uzskatus. Tāpēc dokumentu publiskošana kaitētu attiecībām ar ASV. Publiska piekļuve ir jāatsaka, ja attiecīgā dokumenta izpaušana apdraudētu starptautisko attiecību aizsardzību.

Dokumenti, kuriem sūdzības iesniedzējam tika liegta piekļuve, netika izpausti uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem. Tie ir paredzēti tikai iekšējai lietošanai Komisijā, un tāpēc nav pamata pieprasīt, lai tie būtu pieejami citām pilsoniskās sabiedrības daļām.

Nav slepenības attiecībā uz uzņēmējdarbības ieteikumiem un Komisijas nostāju attiecībā uz šiem ieteikumiem. Sūdzības iesniedzējam ir pieejami TABD priekšlikumi valdībām, kas ir publiski pieejami internetā, un Komisijas atbildes ir darītas zināmas sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Kopumā sūdzības iesniedzēja apsvērumi bija šādi.

Informatīvās piezīmes ir vienīgais veids, kā efektīvi noskaidrot Komisijas un TABD attiecību būtību. Ja tie atklāj, ka TABD īsteno nepamatotas pilnvaras attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu, ir būtiski, lai tie būtu pieejami sabiedrībai.

Informatīvas piezīmes nav tikai Komisijas darbinieku personisks viedoklis. Sūdzības iesniedzējs iepriekš ir saņēmis Komisijas informatīvās piezīmes no daudzpusējā nolīguma par ieguldījumu sarunām ESAO. Tajos ir ietvertas Komisijas oficiālās nostājas, un tie sniedz daudz lielāku skaidrību par to, kā process tika veikts, nekā dokumenti, kas pieejami plašai sabiedrībai.

Pārsteidzoši, ka Komisija, šķiet, uzskata TABD konferences par sarunām, jo tās organizē privātā sektora lobiju grupa un tām nav nekādas lomas ES lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar Līgumiem. Tas padara nepieciešamību pēc pārredzamības steidzamāku un nostiprina tiesības piekļūt dokumentiem.

Informatīvas piezīmes ir būtiski dokumenti, lai izprastu politikas veidošanas procesu. Komisijas viedoklis, ka nav patiesas sabiedrības intereses tos publiskot, liecina par izpratnes trūkumu par demokrātijas plaisu, ko tik spēcīgi izjūt ES iedzīvotāji.

Ieteikuma projekts

Ar 2002. gada 27. jūnija lēmumu ombuds nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu. Ieteikuma projekta pamatā bija:

1 Atbilstošās tiesību normas

1.1 Sūdzībā ir apstrīdēts Komisijas atteikums piekļūt noteiktiem dokumentiem. Piekļuves pieprasījums tika iesniegts 1999. gada decembrī, un sūdzības iesniedzēja atkārtotais pieteikums tika noraidīts 2000. gada maijā. Tādēļ ombuda pārbaude par to, vai Komisijas piekļuves atteikums ir administratīva kļūme, balstīsies uz Lēmumu 94/90 (1), kas tajā laikā bija piemērojamais tiesiskais regulējums.

1.2 No 2001. gada 3. decembra piekļuvi Komisijas dokumentiem reglamentē Regula 1049/2001 (2) un sīki izstrādātie noteikumi, kas pievienoti Komisijas reglamentam ar tās 2001. gada 5. decembra lēmumu (3), ar kuru tika atcelts Komisijas Lēmums 94/90. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijai, pārskatot sūdzības iesniedzēja pieteikumu, jāpamatojas uz Regulu 1049/2001.

Sūdzības iesniedzēja un Komisijas iesniegtie argumenti

2.1 Sūdzības iesniedzējs apstrīd Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi visiem Komisijas delegāciju informatīvajiem paziņojumiem par Transatlantiskā uzņēmējdarbības dialoga (TABD) starpgadu sanāksmi, kas notika Vašingtonā 1999. gada 10. maijā, un TABD konferenci, kas notika Berlīnē 1999. gada 28.-29. oktobrī.

2.2 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas atteikums pietiekami neietekmē sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka TABD un jo īpaši tās ikgadējā konference ir forums, kurā tiek ierosināti un apspriesti ES politikas virzieni, kuriem vēlāk būs tālejoša ietekme uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Informatīvās piezīmes ir būtiskas, lai izprastu Komisijas attiecības ar TABD un šīs struktūras lomu ES lēmumu pieņemšanā. Piezīmes tika sagatavotas prezentācijai privātā sektora konferencē, un tās būtu jādara pieejamas arī citām pilsoniskās sabiedrības daļām.

Sūdzības iesniedzējs pieprasa piekļuvi dokumentiem un norāda, ka saskaņā ar judikatūru iestādēm ir jāpiešķir daļēja piekļuve, ja dokuments satur gan konfidenciālu, gan nekonfidenciālu informāciju.

2.4 Komisija uzskata, ka attiecīgie dokumenti sastāv no diviem atgādinājumiem, kas ietver orientējošas piezīmes, ierosinātos uzstāšanās punktus, ierosinātos paziņojumu projektus, informatīvas piezīmes papildu sanāksmēm ar ASV valdības ministriem, kā arī TABD ieteikumus Komisijai un Komisijas dienestu piezīmes un atbildes uz šiem ieteikumiem. Komisija ir publiskojusi visus pieprasītos dokumentus, izņemot vadības piezīmes, ieteikumus, atzinumus un citas piezīmes no Komisijas darbiniekiem.

Komisija apgalvo, ka dokumenti, kuriem tika liegta piekļuve, ietver tikai darbinieku viedokļus un ieteikumus, kuri nejustos brīvi sniegt personiskus vērtējumus par politikas jautājumiem, ja viņu viedoklis tiktu publiskots. Tas nopietni apdraudētu Komisijas lēmumu pieņemšanas spējas. Turklāt šie dokumenti nesniedza papildu skaidrojumu par Komisijas nostāju attiecībā uz TABD priekšlikumiem. Izpaušana nav saistīta ar reālām sabiedrības interesēm, un noteicošās ir intereses saglabāt šādus iekšējos dokumentus.

Turklāt, ja dokumenti kļūtu publiski pieejami, darbinieku personīgos uzskatus kļūdaini varētu uzskatīt par tādiem, kas atspoguļo Komisijas uzskatus. Tāpēc dokumentu publiskošana kaitētu attiecībām ar ASV. Publiska piekļuve ir jāatsaka, ja attiecīgā dokumenta izpaušana apdraudētu starptautisko attiecību aizsardzību.

Komisija arī apgalvo, ka TABD priekšlikumi valdībām ir publiski pieejami internetā un Komisijas atbildes ir darītas zināmas sūdzības iesniedzējam. Arī dokumenti, kuriem sūdzības iesniedzējam tika liegta piekļuve, netika izpausti uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem. Tie ir paredzēti tikai iekšējai lietošanai Komisijā, un tāpēc nav pamata pieprasīt, lai tie būtu pieejami citām pilsoniskās sabiedrības daļām.

Attiecībā uz daļēju piekļuvi Komisija apgalvo, ka Komisijas atbildes dokumenti par TABD ieteikumiem aptver jautājumus, kas apspriesti starp Komisiju un uzņēmējdarbības nozari un kuriem sūdzības iesniedzējs ir saņēmis piekļuvi. Tā kā šie dokumenti bija daļa no brīfingiem, sūdzības iesniedzējam faktiski tika piešķirta daļēja piekļuve.

Visbeidzot, Komisija apgalvo, ka laiks, kas pagājis kopš notikumiem, par kuriem tika sagatavoti informatīvie paziņojumi, neļauj Komisijai publiskot dokumentus, jo tajos ietvertie atzinumi un ieteikumi joprojām varētu būt spēkā turpmākajās sarunās.

2.5 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka informatīvās piezīmes nav tikai Komisijas darbinieku personisks viedoklis. Citos šādos brīfingos ir ietvertas Komisijas oficiālās nostājas un sniegts vairāk informācijas par to, kā notika attiecīgais process, nekā par dokumentiem, kas pieejami plašai sabiedrībai.

Sūdzības iesniedzējs pauda pārsteigumu, ka Komisija, šķiet, uzskata TABD konferences par sarunām, jo tās organizē privātā sektora lobiju grupa un tām nav nekādas lomas ES lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar Līgumiem. Tas padara nepieciešamību pēc pārredzamības steidzamāku un nostiprina tiesības piekļūt dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas viedoklis, ka nav patiesas sabiedrības intereses publiskot informatīvās piezīmes, liecina par izpratnes trūkumu par demokrātijas plaisu, ko tik spēcīgi izjūt ES pilsoņi.

3 Ombuda konstatējumi

3.1 Komisijas Lēmumā 94/90 ir noteiktas divas izņēmumu kategorijas attiecībā uz sabiedrības tiesībām piekļūt Komisijas dokumentiem. Pirmā kategorija ir obligāta un attiecas uz sabiedrības interešu aizsardzību. Komisija ir atsaukusies uz šo izņēmumu, apgalvojot, ka attiecīgo dokumentu publiskošana kaitētu sabiedrības interesēm saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Komisija uzskata, ka informācijas izpaušana kaitētu attiecībām ar ASV, jo Komisijas darbinieku personīgos viedokļus kļūdaini varētu uzskatīt par tādiem, kas atspoguļo Komisijas viedokļus.

3.2 Ombuds norāda, ka nav skaidrs, kāpēc ASV iestādes pieļautu šādu kļūdu, un Komisija nesniedz nekādus pierādījumus, kas liecinātu par šādu kļūdu iespējamību.

3.3 Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijas sniegtais pamatojums nepierāda, ka Komisija patiešām ir apsvērusi, vai, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, publiskošana patiešām var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

3.4 Komisija ir atsaukusies arī uz otro Lēmumā 94/90 paredzēto izņēmumu kategoriju, proti, aizsargāt savas intereses attiecībā uz tās procedūru konfidencialitāti. Saskaņā ar iedibināto judikatūru, piemērojot šo izņēmumu, iestādei ir jāpanāk patiess līdzsvars starp pilsoņu interesēm piekļūt dokumentiem un savām interesēm saglabāt apspriežu konfidencialitāti.

3.5 Ombuds uzskata par pamatotu Komisijas argumentu, ka dokumenti, kuriem liegta piekļuve, satur darbinieku viedokļus un ieteikumus, kuri nejustos brīvi sniegt personiskus vērtējumus par politikas jautājumiem, ja viņu viedoklis tiktu publiskots, un ka tas nopietni kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas spējai.

3.6 Tomēr ombuds neuzskata, ka var piekrist Komisijas argumentam, ka publiskošana nav saistīta ar patiesām sabiedrības interesēm. Šajā sakarā ombuds vispirms atgādina, ka atklātības principa mērķis ir nodrošināt pilsoņiem nozīmīgāku lomu lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošināt, ka demokrātiskā sistēmā administrācija rīkojas ar lielāku pieklājību, efektivitāti un atbildību pret pilsoņiem (4). Turklāt visplašākā iespējamā piekļuve dokumentiem, kuras nodrošināšana ir Komisijas Lēmuma 94/90 mērķis, ļauj pilsoņiem patiesi un efektīvi uzraudzīt Kopienas iestādēm piešķirto pilnvaru īstenošanu (5).

3.7 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Komisijas tīmekļa vietnē pieejamo informāciju TABD pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad toreizējais ASV tirdzniecības sekretārs un komisāri BRITTAN un BANGEMANN Seviļā organizēja konferenci uzņēmumu vadītājiem no abām Atlantijas okeāna pusēm. TABD tīmekļa vietnē TABD ir aprakstīts kā “neformāls process, kurā Eiropas un Amerikas uzņēmumi un uzņēmumu apvienības izstrādā kopīgus ES un ASV tirdzniecības politikas ieteikumus, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju”.

3.8 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukties uz sabiedrības interesēm, izpaužot dokumentus par Komisijas attiecībām ar TABD. Komisijai nav arī jānorāda, kuri dokumenti varētu būt vai varētu nebūt noderīgi pilsoņiem, uzraugot, kā Komisija īsteno savas pilnvaras.

3.9 Tādēļ ombuds uzskata, ka, piemērojot Lēmumā 94/90 paredzēto diskrecionāro izņēmumu, Komisija nav pierādījusi, ka tā ir panākusi patiesu līdzsvaru starp pilsoņu interesēm piekļūt dokumentiem un savām pamatotajām interesēm attiecībā uz konfidencialitāti. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

3.10 Attiecībā uz jautājumu par daļēju piekļuvi ombuds norāda, ka Komisijai būtu jāapsver daļēja piekļuve saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu, pārskatot sūdzības iesniedzēja pieteikumu.

Secinājums

4.1 Iepriekš minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka pamatojums Komisijas atteikumam attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieteikumu par piekļuvi Eiropas Komisijas delegāciju informatīvajām piezīmēm par TABD vidusposma sanāksmi, kas notika Vašingtonā 1999. gada 10. maijā, un TABD konferenci, kas notika Berlīnē 1999. gada 28.-29. oktobrī, ir nepietiekams. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

4.2 Tādēļ ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Ieteikuma projekts

Komisijai būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja pieteikums un jānodrošina piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, ja vien nav piemērojams viens vai vairāki Regulas 1049/2001 4. pantā minētie izņēmumi. Pārskatīšanā būtu jāiekļauj daļējas piekļuves iespēja saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu.

Komisijas sīki izstrādāts atzinums

Komisijas sīki izstrādātajā atzinumā tika aplūkots TABD raksturs un dokumenti, kuriem tika liegta piekļuve. Attiecībā uz piekļuves atteikuma iemesliem Komisijas sīki izstrādātajā atzinumā īsumā ir minēti šādi punkti:

Informatīvajās piezīmēs ietverti ASV nostājas un politikas novērtējumi. Tie atspoguļo Komisijas darbinieku iekšējās apspriedes, gatavojoties sanāksmēm ar uzņēmumu un/vai valdības pārstāvjiem. Izpaužot iekšējo pamatojumu un komisāra apsvērtās alternatīvas, Komisija tiktu iepazīstināta ar saviem partneriem un vājinātu tās pozīciju sarunās. Tas sniegtu sarunu partneriem ieskatu par iespējamiem kompromisiem, ko Komisija vēlētos panākt vēlākā sarunu posmā. Pastāv nopietns risks, ka ES un ASV attiecībās tiks iekļauti strīdīgi jautājumi un būs grūtāk panākt vienošanos.

Tā kā šajos paziņojumos ir Komisijas darbinieku atzinumi un novērtējumi, kuriem komisārs var sekot vai nesekot, to publiskošana var radīt neskaidrības sabiedrības viedoklī par Komisijas oficiālajām nostājām. Šāda neskaidrība arī sarežģītu ES un ASV attiecības, pat ja ASV iestādes pašas, visticamāk, nošķirtu Komisijas nostājas no tās darbinieku sniegtajiem ieteikumiem un ierosinājumiem.

Iekšējā informatīvā ziņojuma un informatīvu piezīmju publiskošana nopietni kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam. Iemesls ir divējāds:

• tas vājinātu Komisijas pozīciju turpmākajās tirdzniecības sarunās. Tas savukārt nopietni ietekmētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu, jo tiktu samazināta tās rīcības brīvība;
• Komisijas darbiniekiem vajadzētu būt iespējai sniegt padomus un atzinumus savām iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās ir komisārs, kolēģija vai augsta ranga ierēdnis, kas pārstāv iestādi. Konsultējot savas iestādes, viņi būtu jāaizsargā no nepamatota ārēja spiediena. Viņu brīvība paust savu viedokli tiktu ierobežota, ja viņiem būtu jāņem vērā iespēja, ka viņu viedokļi un novērtējumi varētu tikt publiskoti. Šīs "telpas pārdomām" aizsardzība ir būtiska, lai aizsargātu Komisijas iniciatīvas tiesības. Tās lēmumu pieņemšanas process tiktu nopietni apdraudēts, ja tā vairs nevarētu paļauties uz savu darbinieku neatkarīgiem padomiem.

Pārskatot pieteikumu, pamatojoties uz Regulu 1049/2001, Komisija izvērtēja sabiedrības intereses informācijas izpaušanā un kaitējumu, ko radītu dokumentu publiskošana. Lai panāktu šādu interešu līdzsvaru, Komisijai ir jānovērtē dokumentu informatīvā vērtība pilsoņiem pret risku, ka varētu tikt apdraudētas tās lēmumu pieņemšanas spējas.

Regula 1049/2001 piešķir piekļuves tiesības jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, nepamatojot savu pieteikumu. Kad dokuments ir publiskots, tas ir publiski pieejams un pieejams ikvienam. Iestāde un – trešo personu dokumentu gadījumā – to autors zaudē kontroli pār publiskoto dokumentu vai to daļu iespējamo izmantošanu. Novērtējot kaitējumu, ko varētu radīt dokumenta publiskošana, ir jāņem vērā risks, ka atsevišķas publiskoto dokumentu daļas tiks izplatītas ārpus to konteksta.

No vienas puses, informatīvu paziņojumu publiskošana nopietni kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam. No otras puses, sabiedrība ir pilnībā informēta par TABD ieteikumiem tās tīmekļa vietnē, kā arī par Komisijas atbildēm. Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam informatīvās piezīmes nesniegtu papildu skaidrojumu par Komisijas iesaistīšanos TABD, bet atklātu iekšējas apspriedes un iespējamus kompromisus, gatavojoties TABD konferencēm un sanāksmēm ar ASV amatpersonām. Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka tās lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība nepārprotami ir svarīgāka par sabiedrības interesēm publiskot dažus dokumentus, kas netika publiskoti.

Daļēja piekļuve dokumentiem, kas netika publiskoti, nav iespējama, jo tie satur tikai vispārīgu informāciju, personiskus novērtējumus un ieteikumus komisāra vai ģenerāldirektora izskatīšanai. Nav nekonfidenciālu daļu, kuras varētu atdalīt no pašām piezīmēm.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par sīki izstrādāto atzinumu

Sūdzības iesniedzēja apsvērumos kopsavilkumā bija iekļauti šādi punkti:

Komisija nav pierādījusi, ka ir nodarīts kaitējums starptautiskajām attiecībām vai ka ir patiesi ņemtas vērā sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

Sūdzības iesniedzējs principā piekrīt tiesībām uz konfidencialitāti, bet nepiekrīt secinājumam, ka šajā gadījumā tās ir svarīgākas par sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā.

Sabiedrība ir ieinteresēta piekļūt dokumentiem, jo TABD nepamatoti ietekmē Komisiju. Šie dokumenti ir politikas veidošanas pamatā, un tāpēc tiem ir izšķiroša nozīme Komisijas pilnvaru īstenošanas uzraudzībā.

Lēmums

Ombuda novērtējums par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu

1.1 Ombuds sagatavoja ieteikuma projektu par to, ka Komisijai būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja pieteikums par piekļuvi konkrētiem dokumentiem un jānodrošina piekļuve attiecīgajiem dokumentiem, ja vien nav piemērojams viens vai vairāki Regulas 1049/2001 4. pantā minētie izņēmumi. Pārskatīšanā būtu jāiekļauj daļējas piekļuves iespēja saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu.

1.2 Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija apgalvo, ka attiecīgie dokumenti ietver ASV nostājas un politikas iekšējos novērtējumus, kas atspoguļo Komisijas darbinieku apspriedes, gatavojoties sanāksmēm ar uzņēmumu un/vai valdības pārstāvjiem. Izpaužot iekšējo pamatojumu un komisāra apsvērtās alternatīvas, Komisija tiktu iepazīstināta ar saviem partneriem un vājinātu tās pozīciju sarunās. Tas sniegtu sarunu partneriem ieskatu par iespējamiem kompromisiem, ko Komisija vēlētos panākt vēlākā sarunu posmā. Pastāv nopietns risks, ka ES un ASV attiecībās tiks iekļauti strīdīgi jautājumi un būs grūtāk panākt vienošanos.

1.3 Komisija apgalvo, ka daļēja piekļuve nepubliskotajiem dokumentiem nav iespējama, jo tajos ir tikai vispārīga informācija, personiski vērtējumi un ieteikumi. Nav nekonfidenciālu daļu, kuras varētu atdalīt no pašām piezīmēm.

1.4 Ombuds norāda, ka Regulas 1049/2001 4. panta 1. punktā ir daļēji noteikts, ka "iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: a) sabiedrības intereses attiecībā uz: . Šajā 4. panta daļā nav atsauces uz sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā.

1.5 Ombuds uzskata, ka Komisijas sīki izstrādātajā atzinumā pirmo reizi ir skaidri izskaidrots, kā attiecīgo dokumentu publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Ombuda izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, kas liktu apšaubīt šā Komisijas argumentācijas aspekta pamatotību vai Komisijas viedokli, ka daļēja piekļuve nav iespējama.

1.6 Ņemot vērā ombuda konstatējumu iepriekšējā punktā, nav nepieciešams apsvērt, vai piekļuvi dokumentiem varētu atteikt arī saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otro daļu (6).

Tomēr ombuds norāda, ka viņš nevar piekrist Komisijas viedoklim, ka, novērtējot iespējamo kaitējumu tās lēmumu pieņemšanas procesam, ko varētu radīt dokumenta publiskošana, ir jāņem vērā risks, ka atsevišķas dokumentu daļas tiks izplatītas ārpus to konteksta.

Ombuds uzskata, ka Komisijas argumentācija šajā jautājumā neatbilst vārda brīvībai saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās.

Secinājums

Ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ombuda ieteikuma projektu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) Komisijas 1994. gada 8. februāra Lēmums 94/90 par publisku piekļuvi Komisijas dokumentiem, OV L 46/58.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, 2001. gads, OV L 145/43.

(3) OV L 345/94, 2001.

(4) Lieta T-211/00, Aldo Kuijer pret Padomi, [2002] ECR II-485, 52. punkts.

(5) Lieta T-92/98, Interporc Im- und Export GmbH pret Komisiju, [1999] ECR II-3521, 39. punkts.

(6) "Piekļuvi dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē, atsaka pat pēc lēmuma pieņemšanas, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm."