Cienītā M. kundze!

2001. gada 7. maijā Jūs Eiropas ombudam iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Parlamentu par Jūsu dalību atklātajā konkursā EUR/B/142/98.

2001. gada 18. maijā es pārsūtīju sūdzību Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 2001. gada 31. augustā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs piedalījās rakstiskajos pārbaudījumos konkursā EUR/B/142/98, ko organizēja Eiropas Parlaments. 2000. gada 2. oktobrī viņa tika informēta, ka 1. pārbaudījumā a) viņa nav ieguvusi nepieciešamo punktu skaitu, lai to nokārtotu. Sūdzības iesniedzējs ieguva 22,29 punktus, bet minimālais nepieciešamais punktu skaits bija 24 punkti.

2001. gada 29. janvārī sūdzības iesniedzēja rakstīja Parlamentam un lūdza saņemt viņas daudzizvēļu testa 1 a) kopiju, kurā bija norādītas nepareizās atbildes un norādīts minimālais pareizo atbilžu skaits, kas vajadzīgs, lai izturētu šo testu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja arī visu pārējo laboto pārbaudes daļu kopiju.

Ar 2001. gada 16. februāra vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs atbildēja sūdzības iesniedzējam. Viņš apstiprināja sūdzības iesniedzēja iegūtos punktus 1.a) pārbaudījumā un norādīja, ka, tā kā, kā norādīts Oficiālajā Vēstnesī, kurā ir paziņojums par konkursu, kandidāti, kuri neizturēja šo pārbaudījumu, tika izslēgti, neviens cits sūdzības iesniedzēja veiktais pārbaudījums netika labots. Turklāt atlases komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka Parlaments nesen ir pieņēmis Eiropas Ombuda ieteikuma projektu par to kandidātu tiesībām, kuri nav izturējuši atklātā konkursa pārbaudījumu, saņemt savu marķēto eksāmena dokumentu kopijas. Tomēr jaunās procedūras vēl nebija ieviestas, un tāpēc atlases komisija nevarēja apmierināt sūdzības iesniedzējas lūgumu saņemt viņas atzīmētā pārbaudījuma kopiju.

Sūdzības iesniedzēja 2001. gada 21. martā nosūtīja atlases komisijas priekšsēdētājam vēl vienu vēstuli, kurā pauda neapmierinātību ar viņai sniegto atbildi, bet ar 2001. gada 2. aprīļa vēstuli konkursa nodaļas vadītājs apstiprināja atlases komisijas nostāju.

2001. gada 14. maijā ombuds saņēma sūdzības iesniedzējas sūdzību, kurā viņa apgalvoja, ka Parlamentam būtu vajadzējis viņai izsniegt viņas marķēto pārbaudes dokumentu kopijas.

Pieprasījums

Pēc Eiropas Ombuda ieteikuma projekta Parlaments ir piekritis principam, saskaņā ar kuru noteiktos apstākļos kandidātiem, kuri nav izturējuši atklātā konkursa pārbaudījumu, ir atļauts saņemt savu marķēto eksāmena dokumentu kopijas. Tomēr šie jaunie noteikumi attiecas uz konkursiem, kuros atlases komisija ir izveidota, sākot ar 2001. gada 1. janvāri. Attiecīgā konkursa atlases komisija tika izveidota 1999. gada 16. septembrī. Tāpēc šie noteikumi nav piemērojami sūdzības iesniedzēja gadījumā.

Tomēr ar 2001. gada 17. aprīļa vēstuli Parlaments informēja ombudu, ka tā konkursa dienests ir gatavs iesniegt savu sākotnējo eksāmena dokumentu kopijas ar galīgo kopējo atzīmi, ko atlases komisija kopumā piešķir kandidātiem, kuri to pieprasa, pat ja viņi ir piedalījušies konkursā, uz kuru neattiecas jaunie noteikumi.

2001. gada 25. jūnijā atlases komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējai viņas 1.a pārbaudījuma kopiju. Kas attiecas uz viņas vērtējumu, 2000. gada 2. oktobrī sūdzības iesniedzēja jau tika informēta par punktiem, ko viņa ieguva 1.a pārbaudījumā. Tā kā attiecīgais tests bija daudzizvēļu tests, nebija marķēta papīra, bet tikai sūdzības iesniedzēja aizpildīta optiskā lasītāja veidlapa, kuru nolasa optiskais lasītājs, kas ieprogrammēts ar pareizām atbildēm. Tāpēc nebūtu bijis iespējams nosūtīt sūdzības iesniedzējam iezīmētu testu, jo tas nepastāvēja.

Parlamenta atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Šķiet, ka ombuds nav saņēmis nekādus apsvērumus.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzēja, kas piedalījās atklātajā konkursā EUR/B/142/98, tika izslēgta no atlases procedūras, jo viņa nenokārtoja 1.a pārbaudījumu. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Parlamentam būtu vajadzējis viņai izsniegt viņas atzīmēto pārbaudes dokumentu kopijas.

1.2 Iestāde savā atzinumā uzsvēra, ka tā izstrādā jaunus noteikumus, lai kandidātiem, ievērojot zināmus nosacījumus, būtu iespēja saņemt savu marķēto eksāmena dokumentu kopijas. Šos jaunos noteikumus piemēro tikai tiem konkursiem, kuros atlases komisija ir izveidota, sākot ar 1. janvāri. Tā kā attiecīgā konkursa atlases komisija tika izveidota 1999. gada 16. septembrī, šie noteikumi sūdzības iesniedzēja gadījumā nebija piemērojami.

Tomēr Parlaments nosūtīja sūdzības iesniedzējai viņas eksāmenu dokumentu kopijas par 1.a pārbaudījumu. Tā kā attiecīgais tests ir daudzizvēļu tests, nav marķēta papīra, bet tikai sūdzības iesniedzēja aizpildīta optiskā lasītāja veidlapa, kuru nolasa optiskais lasītājs, kas ieprogrammēts ar pareizām atbildēm. Tāpēc nebūtu bijis iespējams nosūtīt sūdzības iesniedzējam iezīmētu testu, jo tas nepastāvēja.

1.3 Tiesībsargs dažos pēdējos gados ir vairākkārt izmeklējis, vai kandidāti, kas piedalījušies konkursā, var piekļūt saviem marķētajiem eksāmena dokumentiem. Pēc četrām pret Parlamentu uzsāktām izmeklēšanām par šo jautājumu ombuds 2000. gada jūlijā iesniedza iestādei ieteikuma projektu. Ombuds norādīja, ka atteikums ļaut kandidātiem piekļūt saviem iezīmētajiem pārbaudes dokumentiem ir administratīva kļūme. Savā sīki izstrādātajā atzinumā Parlaments paskaidroja, ka iestāde ir piekritusi principam, kas paredz, ka kandidātiem ir jābūt pašiem sava marķētā eksāmena eksāmena eksemplāra kopijai, ievērojot konfidencialitātes pienākumu, kas konsekventi noteikts Kopienu tiesu judikatūrā.

Tomēr, ņemot vērā pasākumus, kas vajadzīgi, lai praksē īstenotu jauno politiku, tā attiektos uz konkursiem, kuros atlases komisija ir izveidota, sākot ar 1. janvāri.

1.4 Izskatās, ka Parlaments, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, ir rīkojies saskaņā ar savām saistībām un ka šajā gadījumā iestāde nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN