# Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību 1376/2000/OV pret Reģionu komiteju - Autors: Eiropas ombuds - Datums: null - [URL](https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/lv/1481) --- Strasbūrā, 2001. gada 22. augustā Godātais I. kungs! 2000. gada 22. oktobrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Alianses grupas administratora iecelšanu Reģionu komitejā. 2000. gada 17. novembrī es pārsūtīju sūdzību Reģionu komitejas priekšsēdētājam. Komiteja nosūtīja savu atzinumu 2001. gada 28. februārī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 2001. gada 30. aprīlī es saņēmu Jūsu apsvērumus par Komitejas atzinumu. Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Sūdzību ------- Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti bija šādi: Reģionu komitejas tīmekļa vietnē 2000. gada 10. aprīlī tika minēta administratora (pagaidu darbinieka) iecelšana Eiropas Alianses grupā. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ieceltais administrators nebija iekļauts rezerves sarakstā, kas šim amatam tika izveidots 1997. gada 9. janvārī uz nenoteiktu laiku. Turklāt rezerves sarakstā iekļautie kandidāti netika informēti par vakanci. Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 14. maijā rakstīja Reģionu komitejas ģenerālsekretāram, bet nesaņēma atbildi. Ģenerālsekretārs 2000. gada 23. jūnijā nosūtīja vēstuli sūdzības iesniedzējam, neatsaucoties uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija vēstuli, bet norādot, ka rezerves saraksts attiecīgajam amatam ir beidzies 2000. gada 20. jūnijā. Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 9. jūlijā nosūtīja vēstuli Reģionu komitejai, apgalvojot, ka tās 2000. gada 23. jūnija vēstulē nav sniegta atbilde uz viņa apgalvojumiem par pārkāpumiem darbā pieņemšanas procedūrā. Reģionu komiteja neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstuli. Tādēļ sūdzības iesniedzējs 2000. gada 22. oktobrī rakstīja ombudam, apgalvojot, ka: 1. Reģionu komiteja 2000. gada aprīlī iecēla Eiropas Alianses grupas administratora amatā personu, kas nebija iekļauta 1997. gada janvārī izveidotajā šī amata rezerves sarakstā. 2. Reģionu komiteja neinformēja sūdzības iesniedzēju, kurš bija iekļauts rezerves sarakstā (spēkā līdz 2000. gada 20. jūnijam), par minēto vakanci. 3. Reģionu komiteja neatbildēja uz viņa 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. Pieprasījums ------------ **Reģionu komitejas atzinums** Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Reģionu komiteja norādīja, ka tai nav pienākuma informēt personas, kas iekļautas minētās vakances rezerves sarakstā, jo amata vieta netika aizpildīta galīgi, bet tikai provizoriski, gaidot galīgu pieņemšanu darbā. Turklāt, tā kā netika pieņemts galīgais lēmums par amata vietas aizpildīšanu, komiteja varēja brīvi izvēlēties personu, kas nav iekļauta rezerves sarakstā. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komiteja norādīja, ka ar 1997. gada 9. janvāra vēstuli sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņa vārds ir iekļauts rezerves sarakstā. Otrkārt, komiteja norādīja, ka tās izvēle slēgt rezerves sarakstu nav patvaļīgs pasākums, bet gan ietilpst iecēlējinstitūcijas rīcības brīvībā, kas ir atzīta gan Civildienesta noteikumos, gan judikatūrā. Komiteja arī norādīja, ka informāciju par rezerves saraksta termiņa izbeigšanos (2000. gada 23. jūnijs) varēja sniegt tikai pēc 2000. gada 20. jūnija lēmuma pieņemšanas. Sūdzības iesniedzējam adresētajā 2000. gada 23. jūnija vēstulē bija arī norādīts, ka 2000. gada 23. jūnijā ir publicēta jauna vakance, kurā pieņemšanai darbā jānotiek, sākot ar 2000. gada 16. oktobri. Attiecībā uz trešo apgalvojumu komiteja uzskatīja, ka jaunā darbā pieņemšanas procedūra dos sūdzības iesniedzējam iespējas gūt gandarījumu. Tāpēc tā nevēlējās atbildēt uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. **Sūdzības iesniedzēja apsvērumi** Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka komitejas pamatojums attiecībā uz to, ka tā bija tikai pagaidu pieņemšana darbā, nebija pārliecinošs, jo tas nebija atspoguļots paziņojumā tīmekļa vietnē. Tāpēc pamatojums drīzāk šķita post facto veidojums. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, tā kā iepriekšējā administratora aiziešana bija paredzama, vakance nebija negaidīts notikums. Tāpēc Komitejai bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar rezerves sarakstu un ievērotu rezerves sarakstā iekļauto personu tiesisko paļāvību. Attiecībā uz tiesisko paļāvību sūdzības iesniedzējs norādīja, ka savā 1997. gada 9. janvāra vēstulē komiteja paziņoja, ka tā sazināsies ar sūdzības iesniedzēju, "tiklīdz radīsies iespēja pieņemt darbā". Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz līdzīgu tiesisko paļāvību, pamatojoties uz komitejas 1997. gada 17. jūlija vēstuli, kurā norādīts, ka, tā kā viņš ir iekļauts rezerves sarakstā, viņa kandidatūra tiks pārskatīta, ja tiks izveidots jauns amats vai radīsies vakance. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tad, kad minētais amats 2000. gada martā kļuva brīvs, rezerves saraksts joprojām bija spēkā, un tāpēc ar viņu bija jāapspriežas. Sūdzības iesniedzējs secināja, ka visa notikumu secība liecina, ka komiteja nevēlas ievērot parasto procedūru, jo vēlas piešķirt šo amatu personai, kas nav piedalījusies sākotnējā atlases procedūrā. Lēmums ------ **Par iespējamo tāda kandidāta iecelšanu amatā, kurš nav iekļauts rezerves sarakstā** 1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Reģionu komiteja 2000. gada aprīlī iecēla Eiropas Alianses grupas administratora amatā personu, kas nebija iekļauta 1997. gada janvārī izveidotajā rezerves sarakstā šim amatam. Savā atzinumā Reģionu komiteja norādīja, ka amata vieta netika aizpildīta galīgi, bet tikai provizoriski, gaidot galīgu pieņemšanu darbā. Tā kā netika pieņemts galīgais lēmums par amata vietas aizpildīšanu, komiteja varēja brīvi izvēlēties personu, kas nav iekļauta rezerves sarakstā. 1.2 Ombuds uzskata, ka iecēlējinstitūcija ir tiesīga uz laiku aizpildīt amata vietu, ja tam ir pamatoti iemesli. Šajā lietā komiteja apgalvoja, ka amata vieta ir jāaizpilda steidzami un ka, tā kā tā neveica amata vietas galīgo aizpildīšanu, komiteja varēja brīvi izvēlēties personu, kas nav iekļauta rezerves sarakstā. Ombuds uzskata, ka tādējādi komiteja ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par attiecīgās amata vietas pagaidu aizpildīšanu. Tā kā šis lēmums ietilpst administrācijas rīcības brīvībā, ombudam nav tiesību aizstāt savu vērtējumu. 1.3 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka visa notikumu secība liecina par to, ka Komiteja nevēlas ievērot parasto procedūru, jo tā vēlas piešķirt šo amatu personai, kas nav piedalījusies sākotnējā atlases procedūrā. Tomēr ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka Reģionu komiteja nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. **Par iespējamo rezerves sarakstā iekļauto personu neinformēšanu** 2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Reģionu komiteja viņu neinformēja par vakanci, lai gan viņš bija iekļauts rezerves sarakstā (spēkā līdz 2000. gada 20. jūnijam). Savā atzinumā Komiteja norādīja, ka tai nav pienākuma informēt rezerves sarakstā iekļautās personas par minēto vakanci. Otrkārt, komiteja norādīja, ka tās izvēle slēgt rezerves sarakstu nav patvaļīgs pasākums, bet gan ietilpst iecēlējinstitūcijas rīcības brīvībā, kas ir atzīta gan Civildienesta noteikumos, gan judikatūrā. 2.2 Labas pārvaldības principi prasa, lai Kopienas iestādes un struktūras ievērotu solījumus, ko tās dod pilsoņiem. Šajā gadījumā komiteja savā 1997. gada 9. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā sazināsies ar viņu, tiklīdz radīsies iespēja tikt pieņemtam darbā. Komiteja 1997. gada 17. jūlija vēstulē vēlreiz norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums tiks pārskatīts, ja tiks izveidots jauns amats vai radīsies vakance. Tāpēc, neinformējot sūdzības iesniedzēju par vakanci, komiteja nav izpildījusi savu solījumu. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums, un ombuds izsaka aizrādījumu. **3 Par iespējamo atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstuli** 3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Reģionu komiteja neatbildēja uz viņa 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. Reģionu komiteja, uzskatot, ka jaunā darbā pieņemšanas procedūra dos sūdzības iesniedzējam iespēju gūt gandarījumu, nevēlējās atbildēt uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. 3.2 Labas pārvaldības principi prasa, lai Kopienas iestādes un struktūras atbildētu uz pilsoņu vēstulēm. Šajā gadījumā Reģionu komiteja neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. Komitejas izvirzītais arguments par iespējamu apmierinātību turpmākajā darbā pieņemšanas procedūrā nevar attaisnot atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm. Tāpēc šī atbildes nesniegšana ir administratīva kļūme, un ombuds izsaka turpmāk minēto aizrādījumu. **Secinājums** Pamatojoties uz Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu par šīs sūdzības 2. un 3. daļu, šķiet, ir jāizsaka šādas divas kritiskas piezīmes: > Labas pārvaldības principi prasa, lai Kopienas iestādes un struktūras ievērotu solījumus, ko tās dod pilsoņiem. Šajā gadījumā komiteja savā 1997. gada 9. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā sazināsies ar viņu, tiklīdz radīsies iespēja tikt pieņemtam darbā. Komiteja 1997. gada 17. jūlija vēstulē vēlreiz norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums tiks pārskatīts, ja tiks izveidots jauns amats vai radīsies vakance. Tāpēc, neinformējot sūdzības iesniedzēju par vakanci, komiteja nav izpildījusi savu solījumu. Tā ir administratīva kļūme. > > Labas pārvaldības principi prasa, lai Kopienas iestādes un struktūras atbildētu uz pilsoņu vēstulēm. Šajā gadījumā Reģionu komiteja neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2000. gada 14. maija un 9. jūlija vēstulēm. Komitejas izvirzītais arguments par iespējamo apmierinātību turpmākajā darbā pieņemšanas procedūrā nebija pamatots iemesls, lai neatbildētu uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm. Tāpēc šī atbildes nesniegšana ir administratīva kļūme. Ņemot vērā to, ka šie lietas aspekti attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt. Par šo lēmumu tiks informēts arī Reģionu komitejas priekšsēdētājs. Ar cieņu Jacob SÖDERMAN