Godātais kungs!

Jūs 2000. gada 9. oktobrī iesniedzāt Eiropas ombudam sūdzību pret Eiropas Komisiju, kas reģistrēta ar lietas numuru 1280/2000/JMA. Jūsu sūdzība attiecās uz lēmumu, ko 1998. gada 5. novembrī Eiropas Komisijas vārdā pieņēma Donavas programmas koordinācijas vienības grupas vadītājs Teun Botterweg kungs, lai noraidītu Jūsu iesniegto piedāvājumu par vairāku Danube Watch žurnālu ražošanu un izplatīšanu.

2000. gada 21. oktobrī es saņēmu P. sūdzību, kas tika reģistrēta ar lietas numuru 1431/2000/JMA. Tā kā tā attiecās uz vienu un to pašu priekšmetu, es nolēmu izskatīt abas sūdzības kopā.

2000. gada 16. novembrī es pārsūtīju sūdzības Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Es saņēmu Komisijas atzinumu 2001. gada 6. februārī, kuru es pārsūtīju gan jums, gan P. kungam ar aicinājumu izteikt apsvērumus. 2000. gada 29. novembrī jūs man rakstījāt, sīki izklāstot dažus no jūsu sūdzībā minētajiem apgalvojumiem. 2001. gada 30. martā es saņēmu Jūsu un P. kunga apsvērumus par Komisijas atzinumu. 2001. gada 26. oktobrī es lūdzu Komisijai papildu informāciju. 2001. gada 4. un 12. decembrī es saņēmu Komisijas otro atzinumu, ko es pārsūtīju jums un P. kungam 2002. gada 8. janvārī. Jūsu apsvērumus es saņēmu 2002. gada 28. janvārī. P. kunga apsvērumi tika saņemti manā sekretariātā 2002. gada 1. martā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzības

Tā kā abu – W. un P. – iesniegtās sūdzības attiecās uz identiskiem apgalvojumiem un to priekšmets bija viens un tas pats, to saturs turpmāk tika aprakstīts kopā. Tikai attiecībā uz tiem jautājumiem, kurus bija izcēlis viens no sūdzības iesniedzējiem, ir izdarīta atsauce uz attiecīgo sūdzību.

1994. gadā W. tika uzaicināts izveidot un strādāt par Donavas programmas ceturkšņa publikācijas redaktoru. Žurnāla mērķis bija nodrošināt zināmu programmas publicitāti plašākai sabiedrībai. Šis uzdevums bija jāveic sadarbībā ar P., kurš darbojās kā izdevējs.

Deviņdesmito gadu sākumā tika izveidota Donavas upes baseina vides programma (turpmāk “Donavas programma”), lai koordinētu vides aizsardzību 12 Donavas baseina valstīs. Tā darbojās lielas darba grupas vadībā, kurā bija pārstāvji no katras valsts, ASV, Nīderlandes, Pasaules Bankas, Pasaules Vides fonda (GEF), Eiropas Komisijas un vairākām citām ieinteresētajām personām, tostarp tādām ievērojamām NVO kā Pasaules Dabas fonds (WWF). Programmas koordinācijas struktūrvienība (PCU) atradās Vīnē, un tai bija ievērojama izpildvara. Tās finansējumu nodrošināja Eiropas Komisijas Phare programma un GEF (Pasaules Bankas atzars), kas savus līdzekļus novirzīja ar ANO Attīstības programmas (UNDP) starpniecību. Tā kā GEF atsauca savu finansiālo atbalstu programmai, slogs pilnībā gulstas uz Eiropas Komisiju.

No 1994. līdz 1998. gadam sūdzības iesniedzēji pārvaldīja programmas informatīvo izdevumu Danube Watch. Līdz 1996. gada beigām viņu kontaktpunkts PCU bija profesors Bo Wingard, ar kuru viņi, šķiet, izveidoja lieliskas darba attiecības. Profesora Vingarda aiziešana atstāja vakuumu PCU apmēram deviņus mēnešus, kad finansējums tika zaudēts. Lai uzturētu žurnāla darbību un tādējādi saglabātu tā profesionālo tēlu, sūdzības iesniedzējiem tas bija jāsubsidē par vairāk nekā 12 000 ASV dolāru no savām kabatām. Līguma darbības beigās tiem bija jāizsludina starptautisks konkurss.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņu aizspriedumi sākās ar Joachim Bendow iecelšanu par PCU pārstāvi. Drīz pēc viņa ierašanās sūdzības iesniedzēji paziņoja, ka viņi sāk saņemt "pasūtījumus", kas iztulkoti nepieklājīgā valodā attiecībā uz biļetena redakcionālo saturu. Lai gan sūdzības iesniedzēji centās nomierināt attiecības un aicināja Bendow kungu tikties ar tām, viņu iniciatīvas, šķiet, tika ignorētas. Sūdzības iesniedzēji paskaidroja, ka PCU pārstāvis pieprasīja radikālas izmaiņas informatīvā izdevuma prezentācijā un draudēja gāzt P., ja viņa pieprasījumi netiks apmierināti. Šīs pret viņiem vērstās naidīgās attieksmes dēļ sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņi nav uzaicināti uz preses konferenci, kas notika 1998. gada oktobrī, lai uzsāktu Donavas konvencijas īstenošanu.

Ņemot vērā šo attieksmi, W. kungs rakstīja Bendow kgam, kritizējot viņa rīcību un norādot, ka visi redakcionālie lēmumi neietilpst Bendow kga pienākumos. Pēc tam PCU pārstāvis pārsūtīja vēstuli UNDP, un tā rezultātā UNDP izteica rājienu sūdzības iesniedzējam un pieprasīja, lai viņš sadarbotos ar PCU pārstāvi.

Sūdzības iesniedzēji paskaidroja, ka kā Donavas programmas labas gribas žestu viņi žurnālā izsludināja gleznu konkursu bērniem. Sūdzības iesniedzēji apmaksāja iniciatīvu. Tas izrādījās liels panākums, un piesaistīja lielu skaitu ierakstu. Šie ieraksti tika veikti līguma pagarināšanas laikā 1998. gada rudenī.

1998. gada 21. septembrī Botterweg kungs, rīkojoties Eiropas Komisijas vārdā, uzaicināja sūdzības iesniedzējus iesniegt priekšlikumu nākamajam līguma posmam. Atbildot uz savu piedāvājumu, 1998. gada 5. novembrī sūdzības iesniedzēji tika informēti, ka viņu piedāvājums netika izvēlēts "inter alia" cenas dēļ. Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka viņu noraidījums izriet no Bendow kunga nepamatota spiediena. Tās arī norādīja, ka konkursa uz cenu balstītais konkurences raksturs no tām ir slēpts. Šā procesa rezultātā bija jāatceļ bērnu glezniecības konkurss, ko sūdzības iesniedzēji bija subsidējuši no savām kabatām.

Laikā, kad sūdzības iesniedzēji rakstīja ombudam, uzvarējušais uzņēmums jau bija izdevis vairākus jaunā biļetena izdevumus, kurus sūdzības iesniedzēji uzskatīja par ļoti nekvalitatīviem. Tās uzskata, ka šis darbs neatbilda konkursa nosacījumiem, jo, piemēram, žurnālā izmantotā angļu valoda nebija tāda, kurā angļu valoda būtu dzimtā valoda.

Sūdzības iesniedzēji aprakstīja savas iniciatīvas izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Viņi atsaucās uz saviem kontaktiem ar Lielbritānijas žurnālistu Peter Muccini, kā arī EP deputātu Michael Howitt. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka gan Muccini kunga, gan Howitt kunga veiktās izmeklēšanas nedeva nekādus rezultātus, jo Komisija nesadarbojās.

Kopumā sūdzības iesniedzēji izteica šādus apgalvojumus:

i) uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus nebija ievērotas attiecīgās ES direktīvas;

ii) viņu piedāvājuma noraidīšana bija netaisnīga, patvaļīga un motivēta ar personisku naidīgumu pret viņiem; un

iii) daži no konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem netika piemēroti visiem pretendentiem, jo īpaši attiecībā uz uzvarējušo piedāvājumu.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms sniedza vispārīgu informāciju par savu lomu Donavas programmā, pēc tam paskaidroja, kā konkurss tika īstenots, un noslēgumā pievērsās sūdzības iesniedzēju apgalvojumiem.

Attiecībā uz Donavas programmas attīstību Komisija uzsvēra, ka Donavas PCU nav Komisijas dienests. Tomēr tā ir atbildīga Komisijai par Phare un Tacis piešķiršanas procedūru ievērošanu attiecībā uz visiem līgumiem, ko finansē no šīm programmām.

1994. gada decembrī PCU sāka izdot informatīvo biļetenu ar nosaukumu Danube Watch. Žurnālu sākotnēji rediģēja un publicēja sūdzības iesniedzēji saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu biroju (UNOPS). No 1997. gada decembra līdz 1998. gada oktobrim tas tika ražots saskaņā ar līgumu starp UNOPS un Arquns Verlag. Šīs attiecības beidzās ar juridisku strīdu starp UNDP un sūdzības iesniedzējiem.

Komisija 1998. gada februārī noslēdza Phare līgumu ar Nīderlandes Ekonomikas institūtu (NEI) par "Donavas Projektu koordinācijas vienību 98/99". Līgumā bija paredzēts, ka PCU darbību ietvaros līguma darbības laikā tiks izdoti trīs Danube Watch biļetena izdevumi. Ņemot vērā aplēstās izmaksas par katru izdevumu un šim nolūkam pieejamo budžetu, NEI nolēma rīkot neoficiālu apspriešanos, lai izvēlētos konsultantu informatīvo izdevumu rediģēšanai un publicēšanai. Komisija nodrošināja, ka NEI iniciatīvas atbilst Phare noteikumiem un procedūrām.

Austrijas Federālā kanceleja, kā arī UNDP pauda vēlmi finansēt attiecīgi vienu un divus žurnāla papildu izdevumus un izmantot NEI atlases procedūru, lai izraudzītos savus kolēģus. Atlases procesa vajadzībām projekts tika raksturots kā "ne vairāk kā sešu Danube Watch ceturkšņa žurnālu ražošana un izplatīšana", lai gan Komisija finansēja tikai trīs no tiem.

1998. gada 21. septembrī PCU potenciālajiem pretendentiem izsūtīja četrus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Tika saņemti divi piedāvājumi, no kuriem viens bija no sūdzības iesniedzējiem. Priekšlikumu novērtējumu veica novērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija Donavas PCU darbinieki, UNDP-GEF projekta vadītājs un vides eksperts. Viņu darbs tika veikts saskaņā ar Phare noteikumiem, bet bez tiešas Komisijas iejaukšanās. Vērtēšanas komiteja uzskatīja, ka abi piedāvājumi ir tehniski apmierinoši, un ieteica piešķirt līguma slēgšanas tiesības sūdzības iesniedzēja konkurentam, kurš bija ierosinājis ievērojami zemāku cenu par emisiju (€ 14 956) nekā sūdzības iesniedzēji (€ 25 900 par emisiju).

Savā atzinumā Komisija atsaucās uz trim sūdzībā minētajiem apgalvojumiem, proti,

a) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus netika ievērotas attiecīgās ES direktīvas: Komisija norādīja, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, izmantojot tiešu vienošanos pēc neoficiālas apspriešanās, atbilst procedūrām, kas piemērojamas Phare pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai. 1997. gada septembra rokasgrāmatā par Phare decentralizēto īstenošanas sistēmu paredzēts, ka pakalpojumus līdz € 50 000 var piešķirt saskaņā ar "tiešā nolīguma" procedūrām.

b) Sūdzības iesniedzēju piedāvājuma noraidīšana bija netaisnīga, patvaļīga un motivēta ar personisku naidīgumu pret viņiem: Komisija uzskata, ka šo apgalvojumu neapstiprināja dokumentārie pierādījumi. Atklātā vēstulē, kas 1998. gada 13. novembrī adresēta visiem Donavas darba grupas locekļiem, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņi "vienmēr ir bijuši labā situācijā ar visiem tās locekļiem, izņemot Bendow kungu". Bendow kgs bija tikai viens no pieciem vērtēšanas komitejas locekļiem.

c) Daži no darba uzdevumā noteiktajiem kritērijiem netika piemēroti visiem pretendentiem: Abu iesniegto piedāvājumu tehniskā kvalitāte tika uzskatīta par apmierinošu. Komisija uzsvēra, ka vērtēšanas komiteja savu ieteikumu balstīja tikai uz attiecīgajiem finanšu piedāvājumiem.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi

2000. gada 29. novembrī W. nosūtīja ombudam vēstuli par vienu no viņa izteiktajiem apgalvojumiem. Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar konkursa nolikumu informatīvais biļetens ir jāsagatavo elektroniskā formātā un jāizvieto internetā. Viņš uzskata, ka uzvarējušais piedāvājums nekad nav izpildījis šo līguma daļu.

W. savus apsvērumus nosūtīja 2001. gada 27. martā, bet P. – 2001. gada 26. martā. Sūdzības iesniedzēji paskaidroja, ka nav dokumentāru pierādījumu par Bendow kunga personīgo naidīgumu. Tomēr tās apšaubīja Komisijas apgalvojumu, ka piecu locekļu vērtēšanas komiteja ir pienācīgi pieņēmusi lēmumu par piedāvājumu. Pamatojoties uz dažiem personīgiem PCU locekļu komentāriem, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka lēmumu ir pieņēmis Bendow kgs ar palīga palīdzību un Botterweg kgs. Tomēr sūdzības iesniedzēji nevarēja pierādīt savu apgalvojumu.

Attiecībā uz konkursa izspriešanas procedūru sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Phare sistēma "paredz, ka pakalpojumus līdz € 50 000 var piešķirt saskaņā ar tiešā nolīguma procedūrām". Tā kā līgums attiecās uz sešiem Danube Watch jautājumiem, līguma vērtība nevarēja būt noteiktajās robežās. Tā kā uzvarējušajā piedāvājumā bija piedāvāts € 14 956 par emisiju, līguma kopējā summa būtu € 89 736. Turklāt tās norādīja, ka Komisija nav atsaukusies uz faktu, ka Botervega 1998. gada 5. novembra vēstulē bija norādīts, ka viņu piedāvājums bija mazāk veiksmīgs nekā uzvarējušais piedāvājums, pamatojoties uz "inter alia" tā finanšu piedāvājumu.

Sūdzības iesniedzēji uzstāja, ka uzvarējušajā piedāvājumā nav ievēroti daži no konkursa nosacījumiem, proti, redaktora angļu valodas prasmes un žurnāla tīmekļa vietnes izveide. Viņi jutās vīlušies par to, ka nav nekādas atsauces uz viņu izcilo labo gribu un apzinīgo attieksmi pret Donavas programmu.

Papildu prasības

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēju iesniegtos apsvērumus, ombuds 2001. gada 26. oktobrī nosūtīja Komisijai vēstuli. Savā vēstulē ombuds lūdza Komisiju sniegt papildu komentārus par sūdzības iesniedzēju apsvērumiem, jo īpaši attiecībā uz dalībnieku skaitu vērtēšanas komitejā, iespējamo Phare noteikumu neievērošanu konkursa procedūrā un iespējamo uzvarējušā piedāvājuma neatbilstību dažiem piedāvājumā izklāstītajiem kritērijiem.

2001. gada 1. novembrī W. kungs rakstīja ombudam, paužot bažas par ombuda Komisijai iesniegtā lūguma ierobežoto apjomu. Viņš uzskata, ka vēstulē Komisija netika aicināta atbildēt uz visām viņa bažām. Ombuda 2002. gada 8. janvāra atbildē bija iekļauts Komisijas atzinums un norādīts, ka sūdzības aspekti, par kuriem tika pieprasīta papildu informācija, atbilst lietas elementiem, kas šķita visbūtiskākie, lai noteiktu, vai iestāde ir rīkojusies pareizi. Ombuds piebilda, ka šai pirmajai lietas analīzei nevajadzētu liegt veikt plašāku novērtējumu pēc tam, kad ir savākta visa vajadzīgā informācija par sūdzību.

Komisijas otrais atzinums

Otrajā atzinumā Komisija pievērsās katram sūdzības iesniedzēju apgalvojumam, ko izklāstījis ombuds. Tā atsaucās arī uz dažiem citiem sūdzībā minētās problēmas aspektiem.

Attiecībā uz novērtēšanas komitejas novērtējumu Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēji nav snieguši nekādus pierādījumus, kas varētu apšaubīt novērtējuma ziņojumā reģistrētos faktus, bet ir vienkārši iesnieguši neoficiālus komentārus no bijušajiem PCU locekļiem. Iestāde paskaidroja, ka abi piedāvājumā iekļautie piedāvājumi tika uzskatīti par apmierinošiem no tehniskā viedokļa. Līdz ar to vērtēšanas komiteja ieteica piešķirt līguma slēgšanas tiesības uzņēmumam, kas bija iesniedzis lētāko piedāvājumu. Komisija uzsvēra, ka galīgā atlase tika veikta, pamatojoties uz cenu, un tādējādi pauda nožēlu par to, ka Botterweg kunga 1998. gada 5. novembra vēstulē lietoti vārdi "inter alia".

Komisija apstiprināja, ka vērtēšanas komiteja izmanto tiešas vienošanās procedūru. Tā piebilda, ka lēmumu nevarēja ietekmēt neviena vērtēšanas komisijas locekļa personīgās vēlmes, jo tika ņemta vērā tikai piedāvājuma cena. Komisija paskaidroja, ka tiešās vienošanās procedūra neļauj rīkot turpmākas sarunu kārtas par cenām ar pretendentiem, kuri ir izpildījuši atbilstības kritēriju.

1998. gada februārī ar Nīderlandes Ekonomikas institūtu (NEI) noslēgtā Phare līguma Nr. 98-0019 "Donavas Projektu koordinācijas vienība 98/99" darba uzdevumā papildus citiem jautājumiem, ko finansēs UNDP, bija iekļauti tikai 3 Danube Watch biļetena izdevumi. Komisija uzsvēra, ka tikai 3 Danube Watch jautājumi tika finansēti saskaņā ar Komisijas līgumu, un tāpēc atlases procedūra bija pareiza. Šo novērtējumu neietekmēja Austrijas valdības un UNDP lēmums saskaņot Donavas baseina jautājumu ražotāja atlasi, ko finansē no pašu resursiem, ar NEI izmantoto procedūru.

Attiecībā uz redaktora valodu Komisija norādīja, ka darba uzdevumā priekšroka tika dota redaktoram, kura dzimtā valoda ir angļu valoda, bet skaidri tika atļauts pretendentam piedāvāt citu piemērotu risinājumu. Komisija piebilda, ka redaktoram bija arī jānodrošina žurnāls elektroniskā formātā, kas nepieciešams ievietošanai internetā. Pēc tās domām, šis uzdevums atšķīrās no tīmekļa vietnes izstrādes.

Komisija pievērsās arī citiem sūdzības iesniedzēju izvirzītajiem jautājumiem. Tā paskaidroja, ka iestādes rīcībā nebija informācijas par to, kāpēc Danube Watch netika uzaicināta 1998. gada beigās uzsākt Donavas konvencijas darbību. Tomēr tā piebilda, ka nepastāv saikne starp cita līgumslēdzēja izvēli un to, ka sūdzības iesniedzēji netika uzaicināti uz preses konferenci. Attiecībā uz informācijas nesniegšanu par PCU un konkursa procedūru Komisija norādīja, ka no Muccini netika saņemts nekāds paziņojums. Attiecībā uz EP deputāta Howitt kunga uzdoto parlamentāro jautājumu E-1631/00 Komisija uzskatīja, ka jautājumi, kas izvirzīti šajā jautājumā, ir pienācīgi risināti tās atbildē.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi par Komisijas otro atzinumu

Atbildē uz Komisijas otro atzinumu sūdzības iesniedzēji atkārtoja dažus iepriekš izteiktos apgalvojumus. Viņi uzsvēra, ka Komisijas sniegtās atbildes ir nepietiekamas un nepieņemamas.

Lai gan sūdzības iesniedzēji atzina, ka nav pārliecinošu pierādījumu, kas apliecinātu viņu lietu, viņi uzskatīja, ka, ja bijušie PCU dalībnieki varētu ierasties tiesā, viņu liecības apdraudētu Komisijas nostāju. Viņi uzsvēra uzvarējušā piedāvājuma neatbilstību līguma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nepilnīgo angļu valodas lietojumu un to, ka netika izveidota žurnāla interneta versija. P. norādīja, ka PCU viņiem lūdza savā piedāvājumā iekļaut tīmekļa vietnes izveidi.

Lēmums

Procedūra, kas jāievēro pretendentu novērtēšanā

1.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus par vairākiem žurnāla Danube Watch izdevumiem nav ievērotas attiecīgās ES direktīvas. Tās norāda, ka Phare sistēma "paredz, ka pakalpojumus līdz € 50 000 var piešķirt saskaņā ar tiešā nolīguma procedūrām". Tā kā līgums attiecās uz sešām Danube Watch emisijām un uzvarējušajā piedāvājumā bija piedāvāts € 14 956 par katru emisiju, līguma vērtība nevarēja būt noteiktajās robežās. Turklāt tās norādīja, ka noraidošajā vēstulē, ko 1998. gada 5. novembrī tām nosūtīja Donavas programmas koordinācijas vienības (PCU) pārstāvis, bija norādīts, ka to piedāvājums bija mazāk veiksmīgs nekā uzvarējušais piedāvājums, pamatojoties uz tās finansiālā piedāvājuma "inter alia".

1.2 Komisija paskaidroja, ka 1998. gada februārī tā noslēdza Phare līgumu par 3 Danube Watch biļetena izdevumu izdošanu. Austrijas valdība un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) pauda vēlmi finansēt attiecīgi vienu un divus žurnāla izdevumus.

Iestāde paskaidroja, ka Donavas PCU ir uzaicinājis uz konkursu četrus potenciālos pretendentus. Tika iesniegti tikai divi piedāvājumi. Apakšuzņēmēja atlase bija jāveic, izmantojot neoficiālas konsultācijas, kuru rezultātā tika panākta tieša vienošanās, kā paredzēts 1997. gada Phare noteikumos par pakalpojumiem līdz € 50 000. Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar Komisijas līgumu jāfinansē tikai trīs Danube Watch jautājumi. Ņemot vērā kopējās izmaksas, atlases procedūra, izmantojot tiešu vienošanos, tika uzskatīta par atbilstošu. Līdz ar to vērtēšanas komiteja ieteica piešķirt līguma slēgšanas tiesības vienam no uzņēmumiem, kas bija iesniedzis lētāko piedāvājumu. Komisija uzsvēra, ka galīgā atlase tika veikta, pamatojoties uz cenu, un tādējādi izteicienam "inter alia", kas bija iekļauts sūdzības iesniedzējiem nosūtītajā noraidījuma vēstulē, nevajadzētu būt.

1.3 Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 2. punktu ombuda pilnvaras attiecas tikai uz Kopienas iestāžu vai struktūru darbību. Par 1998. gada uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus saistībā ar vairākiem Danube Watch biļetena izdevumiem bija atbildīga Donavas programmas koordinācijas vienība (PCU). Donavas PCU ir starpvaldību organizācija, kas apvieno 12 Donavas reģiona valstis, lai ikdienā pārvaldītu "Donavas upes baseina vides programmu". Tā neietilpst Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā un līdz ar to nav Kopienas iestāde vai struktūra.

Tomēr Donavas PCU ir atbildīgs Eiropas Komisijai par Phare un Tacis piešķiršanas procedūru ievērošanu visos līgumos, ko finansē no Kopienas līdzekļiem (1). Tāpēc ombuda izmeklēšanas mērķis bija noteikt, vai Eiropas Komisija ir rīkojusies pareizi, uzraugot Donavas PKU iniciatīvas, kas saistītas ar Kopienas līdzekļiem.

1.4 Attiecībā uz procedūru, kas jāievēro, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības konkursa kārtībā, Kopienu tiesas ir atzinušas, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz faktoriem, kas jāņem vērā (2). Tādējādi ar konkursa procedūru saistīto darbību pārbaude aprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procedūras noteikumi un pamatojums, vai fakti ir pareizi un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana (3).

1.5 Procedūra, kas jāievēro, lai piešķirtu līgumu pēc uzaicinājuma uz konkursu gadījumos, kad Kopienas palīdzība nepārsniedz € 50 000, nav noteikta ne Phare noteikumos (4), ne programmas īstenošanas noteikumos (5).

Vienīgais procedūras apraksts, kas jāievēro šāda veida gadījumos, ir atrodams Komisijas vadlīnijās par Phare programmas īstenošanu (1997. gada septembra Rokasgrāmata par Phare decentralizēto īstenošanas sistēmu). Kā noteikts F2.4. punktā, ja pakalpojumu sniegšanas apjoms ir mazāks par € 50 000, atlasi var veikt, noslēdzot tiešu nolīgumu pēc neoficiālām konsultācijām. Attiecīgā procedūra ir aprakstīta rokasgrāmatas F2.4.1. punktā, kurā noteikts:

"Uzaicina piedāvājumus no vismaz trim atlasītiem atbilstīgiem piegādātājiem un izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tehniskajām un komerciālajām prasībām".

1.6 Kā norādīts konkursa nolikumā, kas pievienots uzaicinājumam sagatavot un izplatīt ne vairāk kā 6 ceturkšņa Danube Watch žurnālus, Kopienas atbalsts attiektos tikai uz 3 no šiem jautājumiem. Tā kā vislētākais priekšlikums bija € 14 956 par katru jautājumu, viss Kopienas ieguldījums šajā projektā būtu € 44 868, un tādējādi tas būtu mazāks par tiešam nolīgumam paredzēto maksimālo apjomu (EUR 50 000).

Šādos apstākļos šķiet, ka Komisija rīkojās pareizi, kad tā neiebilda pret tiešas vienošanās procedūras izmantošanu šajā konkursā.

Tādēļ ombuds ir secinājis, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.

1.7 Ombuds atzīmē, ka Komisija savos atzinumos ir atvainojusies par dažu terminu izmantošanu 1998. gada 5. novembra noraidījuma vēstulē, ko Botterweg kungs Donavas PCU vārdā nosūtīja sūdzības iesniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz izteicienu "inter-alia". Ņemot vērā to, ka iestāde par to ir atvainojusies, un tā kā vēstule tika nosūtīta Donavas PCU vārdā un tādēļ viņa autors nepārstāvēja Komisiju, ombuds neuzskata par nepieciešamu turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

2. Sūdzības iesniedzēja piedāvājuma noraidīšana

2.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka viņu piedāvājuma noraidīšana bija netaisnīga, patvaļīga un motivēta ar personisku naidīgumu pret viņiem. Viņi uzskata, ka viņu piedāvājuma atteikums izrietēja no nepamatota spiediena no Bendow kunga, kurš kopš 1997. gada bija darbojies kā viņu PCU kontaktpersona. Pamatojoties uz dažiem personīgiem komentāriem no PCU biedriem, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka lēmumu ir pieņēmis Bendow kgs un viņa palīgs. Lai ilustrētu šo naidīgumu pret viņiem, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka PCU viņus nav uzaicinājis uz preses konferenci Donavas konvencijas uzsākšanai 1998. gada oktobrī.

2.2 Komisija ir norādījusi, ka lēmumus par konkursu ir pieņēmusi novērtēšanas komiteja piecu locekļu sastāvā, kuras sastāvā ir Donavas PPV darbinieki, UNDP-GEF projekta vadītājs un vides eksperts. Bendow kungs bija tikai viens no komitejas locekļiem. Izskatījusi abus piedāvājumus, vērtēšanas komiteja ierosināja piešķirt līguma slēgšanas tiesības sūdzības iesniedzēja konkurentam, pamatojoties uz to, ka tā bija piedāvājusi cenu par emisiju (€ 14 956), kas ir ievērojami zemāka nekā sūdzības iesniedzēju iesniegtā cena (€ 25 900 par emisiju). Komisija ir norādījusi, ka nepastāv saikne starp cita līgumslēdzēja izvēli un to, ka sūdzības iesniedzēji netika uzaicināti uz preses konferenci Donavas konvencijas uzsākšanai.

2.3 Kā to ir konstatējušas Kopienu tiesas, Komisijas veikto darbību pārbaude saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām aprobežojas ar pārbaudi, vai ir ievēroti procedūras noteikumi un sniegts pamatojums, vai fakti ir pareizi un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

2.4 Sūdzības iesniedzēji, šķiet, ir pārliecināti, ka viņu piedāvājums tika noraidīts neīstu iemeslu dēļ, kas slēpa PCU neobjektivitāti pret viņiem. Tomēr ombuda izmeklēšanas gaitā nav darīti pieejami pietiekami pierādījumi, kas varētu likt secināt, ka vērtēšanas komitejas lēmums bija neobjektīvs pret sūdzības iesniedzējiem un tādējādi tajā bija acīmredzama kļūda vai nepareizi izmantotas pilnvaras.

Tā kā šādu pierādījumu nebija, ombuds secināja, ka Komisija, uzraugot Phare noteikumu pareizu piemērošanu konkursa procedūrai, rīkojās saskaņā ar savām juridiskajām pilnvarām. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.

3. Uzvarējušā piedāvājuma neatbilstība darba uzdevumam

3.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka uzvarējušais piedāvājums neatbilst dažiem konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Viņi ir uzsvēruši, ka viņu konkurents nav apguvis angļu valodas prasmi, kā arī nav izveidojis žurnāla tīmekļa vietni.

3.2 Komisija ir paskaidrojusi, ka vērtēšanas komisija uzskatīja, ka iesniegtie piedāvājumi atbilst konkursa nosacījumiem. Darba uzdevumā tika pausta priekšroka redaktoram, kura dzimtā valoda ir angļu valoda, bet skaidri tika atļauts pretendentam piedāvāt citu piemērotu risinājumu. Viņi arī pieprasīja, lai redaktors nodrošinātu žurnālu elektroniskā formātā, kas nepieciešams ievietošanai internetā. Komisija uzskata, ka šis uzdevums atšķīrās no tīmekļa vietnes izstrādes.

3.3 Tehniskās prasības, kas piemērojamas konkursam, tika iekļautas dokumentā ar nosaukumu "Darba uzdevums", kas tika pievienots uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus, ko Donavas PCU nosūtīja potenciālajiem pretendentiem.

Attiecībā uz publikācijas valodu DU 8. iedaļā ir noteikts, ka “Donavas sardzē lietotā angļu valoda ir tāda, kurai angļu valoda ir dzimtā valoda”.

Tomēr šis noteikums nenozīmē, ka žurnāla redaktoram bija jābūt angļu valodā runājošam dzimtajai valodai, jo DU 10. pantā attiecībā uz pretendenta kvalifikāciju un pieredzi ir norādīts, ka, “ņemot vērā to, ka valodas prasība (sk. šā DU 8. pantu) paredz redaktoru, kura dzimtā valoda ir angļu valoda; tomēr pretendents var brīvi piedāvāt citu piemērotu risinājumu.”

DU 3. iedaļā ir aprakstīts uzdevums, kas jāveic žurnāla redaktoram un izdevējam. Redaktora uzdevumu 7. punkts ir šāds:"[T]o nodrošina Danube Watch elektroniskā formātā, kas nepieciešams ievietošanai internetā (HTML vai citā piemērotā formātā pēc vienošanās)".

3.4 Ombuds norāda, ka, vērtējot abu pretendentu tehnisko kvalitāti, vērtēšanas komisija secināja, ka tie abi atbilst konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Neraugoties uz sūdzības iesniedzēju apgalvojumiem, nav iesniegti pietiekami pierādījumi, lai pierādītu, ka uzvarējušais piedāvājums ir sagatavojis žurnālu, kurā ir nepilnīgi lietota angļu valoda, vai ka tas nav izpildījis kādu no līgumā paredzētajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt publicēšanu elektroniskā formātā. Tā kā šādu pierādījumu nav, nevar secināt, ka vērtēšanas komiteja būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu attiecībā uz uzvarējušā piedāvājuma kvalifikāciju.

Tā kā šādu pierādījumu nebija, ombuds secināja, ka Komisija, uzraugot Phare noteikumu pareizu piemērošanu konkursa procedūrai, rīkojās saskaņā ar savām juridiskajām pilnvarām. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.

4. Secinājums

Pamatojoties uz Eiropas ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) Kā noteikts 44. pantā Eiropas Komisijas Vispārīgajos noteikumos pakalpojumu līgumiem, ko finansē no Phare/Tacis fondiem, "visus līguma tekstus [finansē no Phare/Tacis] interpretē saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktu noteikumiem un principiem".

(2) Lieta 56/77 Agence Européenne d'Interims pret Komisiju [1978] ECR 2215, 20. punkts; Spriedums lietā T-19/95 Adia Interim/Komisija (Recueil 1996, II-321. lpp., 49. punkts).

(3) Spriedums lietā T-145/98 ADT Projekt/Komisija (Recueil 2000, II-387. lpp., 147. punkts).

(4) Galvenais juridiskais instruments, kas reglamentē PHARE programmu (Padomes 1989. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm [OV L 375, 11. lpp.], redakcijā, kas it īpaši izriet no Padomes 1990. gada 17. septembra Regulas (EEK) Nr. 2698/90 [OV L 257, 1. lpp.], 7. panta 1. punktā ir tikai aprakstīta procedūra, kas piemērojama piedāvājumiem, kuros Kopienas finansējums pārsniedz € 50 000:

"Attiecībā uz palīdzību, kas pārsniedz ECU 50 000 un kam Kopiena ir vienīgais ārējā atbalsta avots, uzaicinājumos uz konkursu un līgumos ar vienādiem noteikumiem var piedalīties visas dalībvalstu un 1. pantā [Centrāleiropa un Austrumeiropa] minēto valstu fiziskās un juridiskās personas."

(5) Vispārīgie nosacījumi pakalpojumu līgumiem, ko finansē no Phare/Tacis fondiem.