Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Prokuratūra (EPPO), kas izveidota ar EPPO regulu^[1], ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un saukšanu pie atbildības par finanšu noziegumiem saistībā ar Eiropas Savienības budžetu^[2].

2. EPPO Kolēģiju^[3] veido Eiropas galvenais prokurors un viens Eiropas prokurors no katras iesaistītās dalībvalsts^[4]. EPPO regulā ir noteikts, ka katra dalībvalsts izvirza trīs kandidātus Eiropas prokurora amatam. Šiem kandidātiem vajadzētu būt i) aktīviem prokuratūras vai tiesu iestāžu darbiniekiem, ii) neapšaubāmi neatkarīgiem un iii) ar kvalifikāciju, kas vajadzīga iecelšanai augstos prokuratūras vai tiesu iestāžu amatos to attiecīgajās dalībvalstīs, un ar attiecīgu praktisko pieredzi valstu tiesību sistēmās, finanšu izmeklēšanā un tiesu iestāžu starptautiskajā sadarbībā krimināllietās^[5].

3. ES Padome izraugās un ieceļ vienu no kandidātiem par attiecīgās dalībvalsts Eiropas prokuroru pēc tam, kad ir saņēmusi ad hoc “atlases komitejas” argumentētu atzinumu^[6]. Atlases komiteja intervē izvirzītos kandidātus un novērtē tos, pamatojoties uz EPPO regulas prasībām. Tā formulē atzinumu par kandidātu kvalifikāciju, lai pildītu Eiropas prokuroru pienākumus, un sarindo viņus prioritārā secībā, kas Padomei nav saistoša. Ja atlases komiteja konstatē, ka kandidāts neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi Eiropas prokurora pienākumu veikšanai, tās atzinums Padomei ir saistošs.

4. Sūdzības iesniedzējs bija viens no kandidātiem, ko valsts iestāde izvirzīja Eiropas prokurora amatam. 2019. gada decembrī viņu intervēja atlases komiteja, kas pēc tam sniedza negatīvu atzinumu par viņa kandidatūru, uzskatot, ka tā neatbilst noteiktām obligātajām prasībām attiecībā uz šo amatu.

5. Sūdzības iesniedzējs sazinājās ar atlases komiteju, apšaubot tās viedokli un paužot bažas par intervijas taisnīgumu. 2020. gada 24. februārī viņš arī iesniedza ombudei sūdzību par šo jautājumu.

6. 2020. gada 27. februārī sūdzības iesniedzējs saņēma atlases komitejas priekšsēdētāja atbildi, kurā viņš tika informēts, ka komiteja uzskata, ka viņam nav attiecīgas praktiskās pieredzes finanšu noziegumu izmeklēšanā un tiesu iestāžu iekšējā sadarbībā krimināllietās, kas ir obligātas prasības saskaņā ar EPPO regulu. Atbildē bija atsauce uz Padomes Īstenošanas lēmumu par atlases komitejas darbības noteikumiem^[7] un norādīts, ka atlases komitejai nav pamata pārskatīt savu atzinumu par Eiropas prokuroru iecelšanu amatā. Tā piebilda, ka pēc procedūras pabeigšanas sūdzības iesniedzējs saņems atlases komitejas “argumentētu atzinumu” par savu kandidatūru.

7. Sūdzības iesniedzējs sarakstē ar Ombuda biroju norādīja, ka viņš nav saņēmis komitejas pamatotu atzinumu un ka tas viņam liedza apstrīdēt komitejas atzinumu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka atbildē nav aplūkots neviens no jautājumiem, ko viņš bija izvirzījis par to, kā notika viņa intervija.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un lūdza Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi atbildēt uz šādiem sūdzības aspektiem:

1) Nav procedūras, lai pieprasītu pārskatīt atlases komitejas negatīvo atzinumu par kandidātu atbilstību Eiropas prokuroru amatiem.

2) Iemesli, kāpēc atlases komitejas “argumentēto atzinumu” nevarēja paziņot sūdzības iesniedzējam pirms atlases procedūras pabeigšanas.

3) Atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem par iespējamiem pārkāpumiem, kas ietekmēja viņa interviju.

9. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas un Padomes atbildes uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz šīm atbildēm.

10. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa arī iesniedza Padomei priekšlikumu risinājumam un ierosinājumus uzlabojumiem, lai risinātu dažus no sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem. Padome priekšlikumus noraidīja. Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza savas piezīmes.

Par pārskatīšanas procedūras neesamību

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Komisija norādīja, ka atlases komiteja savu funkciju izpildē ir pilnīgi neatkarīga un objektīva. Vienīgā Komisijas loma procedūrā ir padarīt pieejamus darbiniekus kā komisijas sekretariātam, lai sniegtu tai administratīvo atbalstu.

12. Tā norādīja, ka EPPO regulā ir noteikta atlases procedūra, kurā atbildība ir gan dalībvalstīm, gan Padomei. Eiropas prokurora amata vietu atlase ir Padomes kompetencē. Tā piebilda, ka Eiropas prokuroru atlases procedūras nav balstītas uz atklātu kandidātu konkursu, bet gan uz valstu valdību izvirzītajām kandidatūrām. Līdz ar to kandidāta izslēgšana no atlases procedūras neietekmē viņa individuālās tiesības, jo viņam nav individuālu tiesību kā kandidātam atlases procedūrā.

13. Komisija piebilda, ka, lai gan Padomes Īstenošanas lēmumā par atlases komitejas darbības noteikumiem ir paredzēta iespēja iesniegt administratīvu sūdzību^[8] Padomei Eiropas galvenā prokurora amata atlases procedūrā, tajā nav paredzēta līdzīga iespēja attiecībā uz Eiropas prokuroru amatu atlases procedūrām. Komisija secināja, ka principā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai celtu prasību pret dalībvalsti, kas izvirzījusi kandidātu, un nodrošinātu sūdzības iesniedzējam tiesisko aizsardzību.

14. Savukārt Padome arī atsaucās uz to, ka Padomes Īstenošanas lēmumā par atlases komitejas darbības noteikumiem ir paredzēta iespēja iesniegt administratīvu sūdzību Padomei tikai saistībā ar Eiropas galvenā prokurora amata atlases procedūru. Tā piebilda, ka tas neliedz kandidātiem uz Eiropas prokuroru amatiem meklēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem, lai pieprasītu pārskatīšanu tiesā.

15. Padome norādīja, ka saskaņā ar EPPO regulu tai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras tikai atlases procedūras pēdējā posmā. Tā uzskatīja, ka ombuda izmeklēšana attiecas uz atlases komitejas darbu, kas ir procedūras posms, kurā Padomei nav pilnvaru rīkoties. Tādējādi izmeklēšana neattiecās uz Padomes aktu.

16. Padome arī norādīja, ka tā un atlases komiteja ir atsevišķas autonomas juridiskas personas^[9]. Atlases komiteja, veicot savas funkcijas un jo īpaši sagatavojot argumentētu atzinumu par kandidātu atbilstību un nopelniem un iesniedzot to Padomei, ir neatkarīga no Padomes. Padomei nav pilnvaru pārskatīt vai novērtēt dalībvalstu izvirzīto kandidātu atbilstību vai nopelnus vai jebkādā citā veidā iejaukties atlases komitejas darbā.

17. Padome norādīja, ka darba grupas negatīvie atzinumi par kandidātu atbilstību tai ir saistoši un ka ne EPPO regulā, ne tās īstenošanas noteikumos Padomei nav paredzēta iespēja pārskatīt šos atzinumus.

18. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iestāžu atbildes viņu atstāj juridiski nenoteiktā situācijā. Viņš norādīja, ka tas neatbilst tiesiskās noteiktības un “tiesiskās paļāvības” principiem. Sūdzības iesniedzējs piekrita Komisijai, ka par Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrām ir atbildīga Padome. Viņš apgalvoja, ka Padome, koncentrējoties uz atšķirībām starp Eiropas galvenā prokurora un Eiropas prokuroru atlasi, apdraud Prokuroru kolēģijas mērķi un EPPO regulas garu.

19. Viņš uzskatīja, ka Padomei ir galīgā atbildība par Eiropas prokuroru vispārējo atlasi un tikai tās lēmums ir galīgs. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gadījumā, ja atlases komiteja būtu autonoma struktūra, ombuds varētu rūpīgi pārbaudīt savas apspriedes un lēmumus. Pretējā gadījumā ES iestādes varētu izvairīties no ombuda kontroles, vienkārši izveidojot jaunas atsevišķas struktūras.

Risinājuma priekšlikums un uzlabojumu ierosinājums

20. Ombuda izmeklēšanas grupa uzskatīja, ka, lai gan atlases komiteja ir neatkarīga no Padomes, ar to nepietiek, lai to uzskatītu par atsevišķu ES struktūru, uz kuru varētu attiecināt Ombuda izmeklēšanu. Šā iemesla dēļ bija lietderīgi vērsties pie Padomes, kas ir “iecēlējinstitūcija” Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrā.

21. Ombuda izmeklēšanas grupa kā risinājumu ierosināja Padomei rīkoties, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti tiek pienācīgi ņemti vērā.

22. Padome noraidīja risinājuma priekšlikumu, atkārtojot savu nostāju, ka atlases komiteja ir no Padomes nošķirta struktūra un ka Padome nav atbildīga par tās darbu un darbībām. Tā uzsvēra, ka komitejas negatīvie atzinumi par kandidātu atbilstību ir saistoši Padomei un ka līdz ar to tā nevar tos pārskatīt. Tās darbiniekiem nav piekļuves atlases komitejas apspriedēm vai citiem dokumentiem^[10]. Padome norādīja, ka tādēļ tā nevar izskatīt sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus, jo tai nav zināms viņa noraidījuma pamatojums vai sarakste starp sūdzības iesniedzēju un komisiju.

23. Ombuda izmeklēšanas grupa arī ierosināja uzlabojumus attiecībā uz skaidra pārskatīšanas mehānisma trūkumu, lai pieprasītu pārskatīt atlases komitejas atzinumus Eiropas prokuroru atlases procedūrā. Tā apgalvoja, ka šāda mehānisma ieviešana būtu laba pārvaldība un ka, ja atlases komiteja sniedz negatīvu atzinumu, tai būtu pienācīgi jāinformē kandidāti par viņu tiesībām pieprasīt minētā lēmuma pārskatīšanu un galu galā iesniegt sūdzību ombudam vai celt prasību Tiesā.

24. Padome arī noraidīja šo ierosinājumu. Tā norādīja, ka noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret atlases komitejas darbību un bezdarbību ir ietverti EPPO regulā, kas ir vispārēji piemērojams tiesību akts. Šo noteikumu grozīšana būtu ES likumdevēja kompetencē, un tādējādi tas neietilpst ombuda pilnvarās. Padome piebilda, ka gan EPPO regula, gan Padomes Īstenošanas lēmums par atlases komitejas darbības noteikumiem tika pieņemti, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, un ka Padome nevar tos vienpusēji grozīt.

25. Sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka viņam nebija dota iespēja apstrīdēt lēmumu izslēgt viņa kandidatūru kā neattiecināmu. Viņš piebilda, ka “notā izriet vingrinājums, kas Eiropas pilsonim rada trauksmi un ciešanas un kurā ES iestādes izturas, neņemot vērā Eiropas pamatvērtības un principus, kas tām būtu jāaizsargā”. 

Ombuda novērtējums

26. Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrā nav mehānisma, kas paredzētu atlases komitejas darbības vai bezdarbības pārskatīšanu.

27. Atlases komiteja informēja sūdzības iesniedzēju, ka piemērojamajos noteikumos nav noteikumu, saskaņā ar kuriem tā varētu pārskatīt savu atzinumu par Eiropas prokuroru iecelšanu. Šīs izmeklēšanas kontekstā Komisija norādīja, ka par atlases procedūru ir atbildīga Padome. Padome uzskatīja, ka tā nevar būt atbildīga par atlases komitejas darbībām, jo tā ir atsevišķa un neatkarīga juridiska persona. Ir acīmredzams pārskatatbildības vakuums.

28. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude pauž nožēlu par to, ka Padome noraidīja viņas izmeklēšanas grupas priekšlikumu risinājumam un uzlabojumu ierosinājumam. Viņa uzskata, ka Padome ir palaidusi garām iespēju palielināt sabiedrības uzticēšanos Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrai un tās leģitimitāti.

29.  Lai gan atlases komiteja ir neatkarīga no Padomes, ar to nepietiek, lai to kvalificētu kā atsevišķu struktūru saskaņā ar ES tiesību aktiem. Uz pašas atlases komitejas darbībām vai bezdarbību nevar tieši attiecināt pārbaudi tiesā vai izmeklēšanu, ko veic ombuds. Ombuds uzskata, ka pat tad, ja atlases komiteja ir funkcionāli neatkarīga, Padome kā iecēlējinstitūcija joprojām ir galvenā ES iestāde, kas ir galīgi atbildīga par komiteju. Ņemot to vērā, viņa uzskata, ka Padome būtu varējusi rīkoties, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi tiek izskatīti. Piemēram, Padome, neapšaubot komisijas neatkarību, būtu varējusi lūgt to kliedēt sūdzības iesniedzēja bažas un pārskatīt savu atzinumu par viņa kandidatūras atbilstību.

30. Attiecībā uz uzlabojumu ierosinājumu ombude uzskata, ka tā īstenošanai nebūtu nepieciešami nekādi grozījumi tiesību aktos. Tādējādi Padome būtu varējusi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šo ierosinājumu.

31. EPPO regula neizslēdz iespēju izveidot pārskatīšanas mehānismu Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrai. Arī Padomes Īstenošanas lēmums par atlases komitejas darbības noteikumiem, kas ir tiesību akts, bet nav leģislatīvs akts ES tiesību aktu nozīmē^[11], neizslēdz šo iespēju. Līdz ar to Padome būtu varējusi ieviest pārskatīšanas mehānismu, negrozot nevienu no spēkā esošajiem noteikumiem; piemēram, lūdzot atlases komitejai izskatīt no kandidātiem saņemtos pārskatīšanas pieprasījumus un informēt viņus par šo iespēju. Ja Padome saglabātu viedokli, ka attiecīgais tiesību akts būtu jāgroza, tā būtu varējusi informēt Komisiju, kura būtu varējusi apsvērt vajadzību iesniegt priekšlikumu.

32. Tomēr, ņemot vērā to, ka Padome nepārprotami noraidīja ierosinājumu un risinājuma priekšlikumu, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

Darba grupas argumentētais atzinums un atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem

Ombudam iesniegtie argumenti

33. Komisija norādīja, ka atlases komiteja ir pilnīgi neatkarīga un objektīva, sagatavojot “argumentētu atzinumu” par dalībvalstu izvirzīto kandidātu atbilstību un nopelniem. Komisija apgalvoja, ka komitejas lēmums nosūtīt kandidātiem argumentētu atzinumu pēc atlases procedūras pabeigšanas ir autonoms lēmums, par kuru Komisija nav atbildīga.

34. Komisija norādīja, ka par Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūru ir atbildīga Padome un līdz ar to tā nevar izskatīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumus.

35. Padome norādīja, ka tā tiek informēta par kandidātu sarakstu un identitāti tikai tad, kad tai tiek paziņoti atlases komitejas pamatotie atzinumi. Tā nezināja, ka viens no kandidātiem apstrīdēja komisijas procedūru, līdz ombuds ar to sazinājās. Tai nav zināmi iemesli atteikumam paziņot sūdzības iesniedzējam iemeslus, kuru dēļ komisija uzskatīja viņu par neatbilstīgu. Tā apgalvo, ka ombudam būtu tieši jājautā komisijai par šo jautājumu.

36. Padome piebilda, ka Padomes Īstenošanas lēmumā par atlases komitejas darbības noteikumiem ir noteikts, ka atlases komitejai būtu proaktīvi jāinformē Eiropas galvenā prokurora amata kandidāti par savas nostājas iemesliem, kurus tā uzskata par neatbilstošiem atbilstības prasībām. Tomēr līdzīga pienākuma nav Eiropas prokuroru amata vietu atlases procedūrā.

Ombuda novērtējums

37. Pēc Padomes lēmuma iecelt 22 Eiropas prokurorus^[12] sūdzības iesniedzējs norādīja ombudam, ka viņš vēl nav saņēmis atlases komitejas pamatoto atzinumu.

38. Ombuds norāda, ka informācija, ko sūdzības iesniedzējs saņēma no atlases komitejas priekšsēdētāja, ietvēra paskaidrojumu par iemeslu, kāpēc viņš netika uzskatīts par atbilstīgu amatam. Tāpēc šo vēstuli varētu uzskatīt par argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā priekšsēdētājs minētajā vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš saņems komitejas argumentēto atzinumu pēc procedūras pabeigšanas, ir nožēlojami, ka sūdzības iesniedzējs to nav saņēmis.

39. Kā norādīts iepriekš, ombuds uzskata, ka atlases komiteja nav ES struktūra, uz kuru var attiecināt ombuda izmeklēšanu. Līdz ar to, tā kā Padome atteicās uzņemties atbildību par darba grupas darbībām, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šiem jautājumiem nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Turpmāka izmeklēšana par šo sūdzību nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs, Padome un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2021. gada 28. aprīlī

[1] Padomes Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, EUR-Lex - 32017R1939 - LV - EUR-Lex (europa.eu).

[2] Papildu informācija par EPPO ir atrodama EPPO tīmekļa vietnē, Home ⁇ Eiropas Prokuratūra (europa.eu).

[3] Plašāka informācija par EPPO Kolēģiju: https://www.consilium.europa.eu/en/infographics/college-of-the-european-public-prosecutor-s-office-eppo/.

[4] Pašlaik EPPO piedalās 22 dalībvalstis, proti, Eiropas Prokuratūras (europa.eu) locekļi.

[5] EPPO regulas 16. panta 1. punkts.

[6] EPPO regulas 14. panta 3. punktā ir noteikts: “Atlaseskomitejas sastāvā ir divpadsmit personas, ko izraugās no bijušajiem Tiesas un Revīzijas palātas locekļiem, bijušajiem Eurojust valstu locekļiem, valstu augstāko tiesu locekļiem, augsta līmeņa prokuroriem un juristiem ar atzītu kompetenci. Vienu no izraudzītajām personām izvirza Eiropas Parlaments.” 

[7] Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1696 par darbības noteikumiem atlases komitejai, kas paredzēta 14. panta 3. punktā Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, EUR-Lex - 32018D1696 - LV - EUR-Lex (europa.eu).

[8] Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, 90. panta 2. punkts, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501

[9] Padome atsaucās uz Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2018/1696 4. apsvērumu, kurā noteikts, ka “atlaseskomitejas darbības noteikumiem būtu jānodrošina, ka atlases komitejai ir sava darba veikšanai nepieciešamā neatkarība un objektivitāte”.

[10] Komisija ir atbildīga par komisijas sekretariātu.

[11] https://eur-lex.europa.eu/summary/glossary/nonlegislative_acts.html.

[12] Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1117, ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, EUR-Lex - 32020D1117 - LV - EUR-Lex (europa.eu).