Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūras (GSA) darbinieks (pagaidu darbinieks). GSA viņu nepaaugstināja amatā 2019. gadā veiktajā pārklasificēšanā ^[1].

2.  Sūdzības iesniedzējs par šo lēmumu iesniedza administratīvu sūdzību ^[2].  GSA sūdzību komiteja 2020. gada 24. janvārī noraidīja šo sūdzību, apstiprinot sākotnējo lēmumu nepaaugstināt viņu amatā.

3. Nebūdams apmierināts ne ar GSA atbildi, ne ar to, kā tā izskatīja viņa administratīvo sūdzību, sūdzības iesniedzējs 2020. gada martā vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

4. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzību un jo īpaši par to, kā GSA procesuāli izskatīja sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību.

5. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma GSA atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz GSA atbildi.

Ombudam iesniegtie argumenti

6. Sūdzības iesniedzējs savā administratīvajā sūdzībā norādīja, ka kopš viņa pieņemšanas darbā 2014. gadā viņš nekad nav ticis paaugstināts amatā. Viņš uzskaitīja savus sasniegumus darbā, kas, viņaprāt, pierādīja, ka viņu būtu vajadzējis paaugstināt amatā. Viņš arī atsaucās uz “traucošām sakritībām, piemēram, ģimenes saitēm” attiecībā uz paaugstinātajiem darbiniekiem.

7.  GSA sūdzību komiteja izskatīja administratīvo sūdzību un pieņēma par to lēmumu. Savā lēmumā sūdzību komiteja norādīja, ka var paaugstināt amatā ierobežotu skaitu darbinieku, ka laiks, kas pavadīts noteiktā pakāpē, nav atbilstošs apsvērums paaugstināšanai amatā un ka paaugstināšanas amatā procedūra ir salīdzinošs pasākums. Pēc tam tā izklāstīja iemeslus, kuru dēļ sūdzības iesniedzēja sniegums nekvalificēja viņu paaugstināšanai amatā šajā gadā. Tā kā nepamatotu un nepamatotu noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka ģimenes saites ietekmēja lēmumu par paaugstināšanu amatā.

8. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvo, ka, izskatot viņa administratīvo sūdzību, ir pieļautas vairākas procesuālas kļūdas, piemēram: sūdzību komiteja bija nepareiza iestāde, kas izvērtēja viņa sūdzību, un komiteja tika izveidota pēc tam, kad viņš bija iesniedzis sūdzību; pirms uzklausīšanas komitejā viņš nebija saņēmis pietiekamu informāciju; GSA administrācijas pārstāvis uzklausīšanas sākumā sniedza paziņojumu, par kuru sūdzības iesniedzējs nebija iepriekš informēts, un šī persona piedalījās komitejas apspriedēs.

9. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka GSA viņu diskriminēja valstspiederības dēļ un tāpēc, ka viņam nebija “saiknes” ar GSA. Turklāt tiesas sēdē GSA administrācijas pārstāvis noliedza savu ieguldījumu darbā tādā veidā, kas ir pielīdzināms vardarbībai.

10. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sūdzību komitejas lēmumā bija kļūdas un neprecizitātes, bet komiteja atteicās izskatīt sūdzības iesniedzēja iesniegumu par šīm kļūdām un neprecizitātēm, apgalvojot, ka tai nav pilnvaru pārskatīt savus lēmumus.

11. Atbildē ombudam GSA norādīja, ka sūdzības iesniedzējs gan mutiski, gan rakstiski tika informēts par sūdzību komitejas lomu un sastāvu, kā arī par tajā notiekošo procedūru. Viņš tika informēts arī par to, ka uz tiesas sēdi viņu varētu pavadīt viņa izvēlēts kolēģis.

12. GSA arī norādīja, ka GSA administrācijas pārstāvis nepiedalījās sūdzību komitejas apspriedēs. Lai palīdzētu sūdzību komitejai veikt administratīvos un lietvedības uzdevumus, “klausīšanās režīmā” piedalījās tikai sūdzību komitejas sekretārs. Cilvēkresursu departamenta vadītājs tika iecelts par Sūdzību komitejas sekretāru.

13. Izmeklēšanas gaitā GSA informēja ombudu par savu iekšējo lēmumu attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu administratīvo sūdzību izskatīšanai ^[3]. GSA arī norādīja, ka tā pašlaik izstrādā sūdzību komitejas reglamentu.

Ombuda novērtējums

14. Ombuda veiktās pārbaudes apjoms lietās, kas attiecas uz ES iestāžu iekšējo organizāciju, ir ierobežots. ES Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka iestādēm ir plašas iekšējās organizācijas pilnvaras, tostarp plaša rīcības brīvība lemt par savu darbinieku novērtēšanu un paaugstināšanu amatā ^[4].

15. Parasti ombuda uzdevums nav pārskatīt iestādes iekšējos ikdienas organizatoriskos pasākumus vai lēmumus par paaugstināšanu amatā [5]. ^Ombuds apšaubītu lēmumu par paaugstināšanu amatā tikai tad, ja būtu norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šajā lietā Sūdzību komitejas lēmumā pamatoti tika izskatīti argumenti pēc būtības, kurus sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis savā administratīvajā sūdzībā, un nekas neliecina par acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz lēmumu nepaaugstināt sūdzības iesniedzēju amatā 2019. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

16. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka bija procesuāli trūkumi veidā, kādā GSA izskatīja viņa administratīvo sūdzību, ombuds norāda, ka saskaņā ar GSA iekšējiem noteikumiem sūdzību komiteja bija pareizā iestāde, lai novērtētu un lemtu par sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību.^[6] Fakts, ka sūdzību komitejas sastāvs tika noteikts pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis administratīvo sūdzību, nav problemātisks, ja vien neviens no komitejas locekļiem neatradās interešu konflikta situācijā attiecībā uz sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējs nav izteicis šādas bažas.

17. Sūdzības iesniedzējs nepamato nekādas bažas par to, ka GSA Cilvēkresursu departamenta vadītājs darbojas kā Sūdzību komitejas sekretārs. Nekas neliecina arī par to, ka viņa būtu iejaukusies sūdzību izskatīšanas komitejas apspriedēs.

18. Tomēr ombuds paļaujas uz to, ka nākotnē GSA pieņems skaidrus sūdzību komitejas reglamentus, iespējams, pamatojoties uz paraugpraksi, kas izstrādāta un izplatīta ES aģentūru tīklā. Šādā reglamentā varētu arī norādīt, kas var tikt iecelts par Sūdzību komitejas sekretāru, ņemot vērā to, vai Cilvēkresursu nodaļas vadītājs ir vispiemērotākā persona šo uzdevumu veikšanai, ņemot vērā šīs personas nozīmīgo amatu GSA.

19. Ombuds arī norāda, ka administratīvā procesa laikā sūdzības iesniedzējam bija iespēja paust savu viedokli un argumentus gan mutiski, gan rakstiski un ka viņa izvēlēts kolēģis viņu pavadīja uzklausīšanas laikā. Ombuds uzskata, ka ir pamatoti, ka arī GSA administrācijai uzklausīšanas laikā tika dota iespēja paust savu viedokli. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā GSA norādīja, ka administrācijas pārstāvis nav piedalījies komitejas apspriedēs. Sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis nevienu argumentu, lai apšaubītu GSA paziņojumu.

20. Sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādu informāciju, kas liecinātu, ka GSA būtu viņu diskriminējusi vai ka lēmumi par paaugstināšanu amatā būtu balstīti uz “saiknēm”.^[7] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņa darba ieguldījums tika noliegts, pieejamā informācija liecina, ka GSA administrācijas nolūks bija paskaidrot sūdzību komitejai, kāpēc sūdzības iesniedzējs netika paaugstināts amatā. Pat ja sūdzības iesniedzējs var nepiekrist izvirzītajam, ombuds uzskata, ka informācija sūdzību komitejas lēmumā nepārsniedz to, ko var uzskatīt par pamatotu konkrētajā kontekstā.

21. Ombuds arī uzskata, ka ir pamatoti, ka sūdzību komiteja nepārskata savus lēmumus.

22. Izvērtējis sūdzības iesniedzēja izvirzītos plašos argumentus, ombuds nekonstatē procesuālus trūkumus, kas varētu būt ietekmējuši administratīvās sūdzības novērtējumu un šā novērtējuma iznākumu. Nākotnē skaidru procedūras noteikumu pieņemšana attiecībā uz sūdzību komiteju uzlabotu pārredzamību un uzticēšanos administratīvo sūdzību izskatīšanai.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu ^[8]:

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un GSA tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson Lietu izskatīšanas nodaļas
vadītāja

Strasbūrā, 2020. gada 18. decembrī

[1] Tehnisko terminu “pārklasificēšana” aizstāj ar terminu “veicināšana”.

[2] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501

[3] Administratīvās padomes 2015. gada 24. septembra lēmums, ar kuru Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram deleģē pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, 1. panta 3. punkts attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu GSA, lai izskatītu sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.

[4] Piemēram, Pirmās instances tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedums Plugradt / Eiropas Centrālā banka, apvienotās lietas T-178/00 un T-341/00, http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=47813&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=9033770 un arī Vispārējās tiesas 2020. gada 1. novembra spriedums, T-260/09 P, OHMI / Dos Santos, http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=T-260/09%20P.

[5] Līdzīgi lēmumā 1401/2017/PB un 1558/2017/PB: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/114157

[6] Sk. iepriekš 3. zemsvītras piezīmi.

[7] Nebija konkrētas informācijas, ka lēmums par paaugstināšanu amatā arī būtu balstīts uz tādiem apsvērumiem kā “ģimenes saites” administratīvajā sūdzībā.

[8] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.