Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, slovēņu valodas tulkotājs Tulkošanas ģenerāldirektorātā, piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/187/10. Šis konkurss tika organizēts, lai izveidotu rezerves sarakstu, no kura pieņemt darbā tulkotājus, kuru galvenā valoda ir slovēņu valoda. Viņš sekmīgi kārtoja priekšatlases testus un tika uzaicināts piedalīties vērtēšanas centra pārbaudījumos.

2. Eiropas Personāla atlases birojs (turpmāk "EPSO") 2011. gada 27. aprīlī informēja sūdzības iesniedzēju, ka vērtēšanas centra pārbaudījumos viņš nav ieguvis nepieciešamo minimālo punktu skaitu. Tādējādi EPSO nevarēja iekļaut viņa vārdu minētā konkursa veiksmīgo kandidātu rezerves sarakstā.

3. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 25. jūlijā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par iepriekš minēto EPSO lēmumu. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kandidātiem vērtēšanas centra pārbaudījumos ir jāatbild uz līdzīgiem jautājumiem. Tāpēc kandidāti, kuri vērtēšanas centra pārbaudījumus kārto pēc pirmās konkursa dienas, varēja uzzināt pārbaudījumu laikā uzdotos jautājumus pirmajā dienā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas ir vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpums.

4. EPSO 2011. gada 7. decembrī noraidīja sūdzības iesniedzēja pārsūdzību. Tādējādi sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

5. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam iesniedza šādu apgalvojumu un prasību.

Apgalvojums

EPSO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu pret atklātā konkursa EPSO/AD/187/10 kandidātiem.

Prasījums

EPSO būtu jāļauj kandidātiem, kuri kārtoja vērtēšanas testus konkursa pirmajā dienā un kuri nenokārtoja vispārējo kompetenču testu, vēlreiz kārtot šo testu.

Izmeklēšana

6. Ombuds 2012. gada 20. janvārī sāka sūdzības izmeklēšanu, lūdzot sūdzības iesniedzēju precizēt dažus savas lietas aspektus.

7. Sūdzības iesniedzējs atbildēja uz iepriekš minēto pieprasījumu sniegt paskaidrojumus 2012. gada 31. janvārī un 6. februārī.

8. Ombuds 2012. gada 24. februārī lūdza EPSO sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

9. EPSO 2012. gada 29. maijā nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs to izdarīja 2012. gada 25. jūlijā. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos sīkāk precizēja savu prasību, norādot, ka EPSO būtu jāļauj trim kandidātiem no Komisijas Tulkošanas ĢD slovēņu valodas nodaļas vai vismaz diviem no viņiem, kuri konkursa pirmajā dienā kārtoja vērtēšanas centra pārbaudījumus un tos neizturēja, kārtot tos vēlreiz. Ombuds turpmāk izskatīs šo prasību saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Turklāt sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos iesniedza jaunu apgalvojumu, ka EPSO 2012. gada 26. aprīļa atbilde uz sūdzības iesniedzēja 2012. gada 1. aprīļa jauno pieprasījumu ir kļūdaina. Kā EPSO pareizi norādīja savā 26. aprīļa atbildē, šis jaunais pieprasījums nav pieņemams, jo sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā noteikto termiņu. No tā izriet, ka sūdzības iesniedzējs nav izpildījis ombuda statūtu [1] 2. panta 8. punktā noteikto prasību, un tāpēc šis jaunais apgalvojums nav pieņemams.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Par apgalvoto vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu un ar to saistīto prasību

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka slovēņu kandidāti no Komisijas Tulkošanas ĢD, kuri kārtoja vērtēšanas centra pārbaudījumus pēc konkursa pirmās dienas, iepriekš zināja jautājumus pārbaudījumos, kuru mērķis bija novērtēt vispārējās kompetences. Tas viņiem sniedza priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem kandidātiem.

11. Savā atzinumā EPSO sniedza skaidrojumus par vērtēšanas centra pārbaudījumu raksturu, kā arī sīkāku informāciju par a) jautājumu veidiem, kas tiek izmantoti pārbaudījumos un kuru mērķis ir novērtēt vispārīgās kompetences, un b) kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu kandidātus.

12. EPSO paskaidroja, ka vērtēšanas centra metode ietver uzvedības novērtēšanu, izmantojot standartizētu pieeju, kuras pamatā ir lomu spēle, ko novēro atlases komisijas locekļi. Tajos ir ņemts vērā iepriekš noteikts kompetenču satvars un piemērotas vienotas marķēšanas un lēmumu pieņemšanas metodes. Testi ir paredzēti, lai atspoguļotu situācijas, kas ir līdzīgas tām, kādas varētu rasties, strādājot ES iestādēs.

13. Novērtējamās kompetences definē kā prasmju, zināšanu un personisko spēju kombināciju, ko var noteikt ar novērojamu uzvedību. Katra kompetence tiek novērtēta, pamatojoties uz uzvedības rādītājiem, ko sauc par "atsauces punktiem". Atskaites punkti norāda uz uzvedību, kas norāda uz prasmes esamību. Katrai kompetencei ir pieci atskaites punkti. Uzvedības pārbaude ietver kandidātu paziņojumu saturu, kā arī viņu verbālo un neverbālo uzvedību. To veic divi atlases komisijas locekļi katram pārbaudījumam. Katra kompetence ir norādīta desmit punktu skalā par katru atskaites punktu. Katra kompetence tiek vērtēta divos dažādos uzdevumos. Šajās mācībās iegūtos punktus par šo kompetenci pēc tam apvieno, lai iegūtu galīgo punktu skaitu.

14. EPSO arī norādīja, ka vērtēšanas centra pārbaudījumos kandidātu vispārīgās kompetences tiek novērtētas trīs pārbaudījumos, proti: a) strukturēta intervija; b) uzdevumu grupā; un c) mutiska prezentācija.

15. Strukturētā intervija ir katra kandidāta individuāla intervija ar atlases komisiju. Tās mērķis ir apkopot būtisku informāciju par pieteikuma iesniedzēja kompetenci, jo īpaši par viņa iepriekšējo pieredzi. Šā uzdevuma, kas ilgst aptuveni 50 minūtes, mērķis ir novērtēt šādas vispārīgās kompetences: mācīšanās un attīstība; nodrošināt kvalitāti un rezultātus; noturība; sadarbība ar citiem; vadības spējas; un saziņa. Jautājumi attiecas uz konkrētiem piemēriem par kandidāta iepriekšējo pieredzi, kuros viņš ir parādījis iepriekš minētās kompetences. Intervijas sākumā kandidāts iepazīstina ar savu izglītību un profesionālo pieredzi, lai atlases komisija varētu saprast piemērus.

16. Grupas uzdevums ir lomu spēle, kurā kandidāti pēc informācijas par fiktīvu problēmu izpētes pievienojas citiem kandidātiem, lai kopīgi izpētītu šo jautājumu un nonāktu pie secinājuma/kopīga lēmuma. Grupu diskusijās kandidātus novēro atlases komisijas locekļi, kuri debatēs nepiedalās. Šā uzdevuma, kas ilgst aptuveni 55 minūtes, mērķis ir novērtēt šādas vispārīgās kompetences: analīze un problēmu risināšana; mācīšanās un attīstība;  prioritāšu noteikšana un organizēšana; sadarbība ar citiem; un vadības spējas.

17. Mutiskā prezentācija ir individuāls analīzes un prezentācijas pasākums, kurā kandidātam ir jāsagatavo priekšlikums par fiktīvu ar darbu saistītu problēmu. Pēc iesniegto dokumentu analīzes katrs kandidāts izklāsta savas idejas par šo jautājumu. Pēc tam atlases komisija uzdod jautājumus par prezentāciju. Šā uzdevuma, kas ilgst aptuveni 50 minūtes, mērķis ir novērtēt šādas vispārīgās kompetences: analīze un problēmu risināšana; saziņa; nodrošināt kvalitāti un rezultātus; prioritāšu noteikšana; un noturība.

18. Atbildot uz ombuda īpašo jautājumu atklāšanas vēstulē par to, kāpēc EPSO uzskatīja, ka iepriekšējām zināšanām par jautājumiem, ja tās patiešām pastāvēja, nebija nozīmes konkursa iznākumā un ka tās nepārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu pret kandidātiem, EPSO vispirms norādīja, ka konkurss ir novērtējums, kurā atlases komisijai ir jāveic kandidātu salīdzinošs novērtējums. Tāpēc testu subjektiem jābūt līdzīgiem. Turklāt pārbaudījumos, kuros novērtē vispārīgās kompetences, netiek vērtētas kandidātu zināšanas, bet gan viņu kompetences, spējas un personiskās spējas. Tas nozīmē, ka nav pareiza iepriekš noteikta risinājuma un/vai atbildes uz jautājumiem, ko var sagatavot kandidāti, kuri iepriekš pārzina jautājumus.

19. Jo īpaši attiecībā uz strukturēto interviju mērķis ir novērtēt kandidātu kompetences, pamatojoties uz viņu pieredzi situācijās, ar kurām viņi saskārušies iepriekš. Tā kā katra kandidāta personīgā vēsture ir atšķirīga, tas, ka jautājumi var būt līdzīgi vai identiski, neietekmē viņu snieguma kvalitāti. Turklāt jautājumi ir personalizēti, lai atklātu neatbilstības kandidātu paziņojumos.

20. Attiecībā uz uzdevumu grupā un mutisko prezentāciju kandidātus lūdz risināt fiktīvas problēmas, izmantojot tikai to informāciju, kas iekļauta testa dienā iesniegtajos lietas materiālos. Turklāt lieta ir apjomīga. No tā izriet, ka iepriekšējām zināšanām par šo tematu var būt tikai nenozīmīga ietekme uz testu. Viens no iemesliem ir tas, ka testos novērtē uzvedību, nevis zināšanas. Vēl viens iemesls tam ir informācijas daudzums un sarežģītība. Turklāt katrā pārbaudījumā ir daži elementi, kurus nevar iepriekš paredzēt, it īpaši mijiedarbība ar citiem kandidātiem un personalizētie jautājumi.

21. Tomēr, lai "izslēgtu" iespēju, ka kandidāti var efektīvi apmainīties ar informāciju, grupas uzdevumā un mutiskajā prezentācijā tiek izmantoti astoņi dažādi priekšmeti. Šī prakse, ko izmanto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, ir ieteikta zinātniskos pētījumos [2]. EPSO ir veicis arī statistisku analīzi, kas liecina, ka eksāmena laikā nav mācību efekta, jo kandidāti ir apmainījušies ar informāciju. Kandidātu rezultāti visā eksāmena laikā ir stabili [3].

22. EPSO secināja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par nevienlīdzīgu attieksmi nevar pamatot.

23. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos vispirms norādīja, ka viņa sūdzībā ir vienīgi un skaidri minēti 11 kandidāti no Komisijas Tulkošanas ĢD slovēņu valodas nodaļas, kuri piedalījās konkursa EPSO/AD/187/10 vērtēšanas centra pārbaudījumos. Diemžēl šī grupa EPSO atzinumā netika minēta, jo tā vienmēr atsaucās uz “visiem kandidātiem”.

24. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs atkārtoti uzsvēra, ka kandidātiem ir nepārprotamas priekšrocības, ja viņi iepriekš zina, ar kādu situāciju viņi saskarsies. Ja kandidātus informē par pārbaudījumu saturu, atlases komisija nevar iegūt objektīvu informāciju. Kandidāti var sagatavoties uzvedībai, ko viņi pieņems. Jo īpaši, ja izskatāmā informācija ir apjomīga, kā EPSO norādīja savā atzinumā, ir lietderīgi iepriekš zināt tematus un jautājumus. Kandidātu kompetenci ietekmē viņu zināšanas, kas tiek uzlabotas pēc sagatavošanas.

25. Turklāt attiecībā uz uzdevumu grupā un mutisko prezentāciju kandidāti neizbēgami izmanto savas zināšanas un visas savas kompetences, neraugoties uz norādījumiem strādāt, pamatojoties tikai uz iesniegtajos dokumentos ietverto informāciju. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka var sagatavoties arī mutiskai un neverbālai rīcībai, ja kandidāti iepriekš zina jautājumus. Turklāt, ja kandidātam ir jārunā par savu personīgo pieredzi un ja viņš zina jautājumus, viņš var izvēlēties tās daļas, kuras atlases komisijai varētu šķist interesantākas. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka pretēji EPSO apgalvotajam atlases komisija nespēj atklāt neatbilstības kandidātu paziņojumos.

26. To, ka konkursa rezultātus ietekmēja dažu kandidātu iepriekšējas zināšanas par jautājumiem, pierāda tas, ka 66 % no 11 kandidātiem no iepriekš minētā valodu dienesta, kuri neizturēja vispārējo kompetenču novērtēšanas testus, šos testus kārtoja konkursa pirmajā dienā. Turklāt kandidāti, kuri iepriekš pārzina jautājumus, arī izjūt mazāku psiholoģisko stresu. Viņiem ir arī lielāka uzticība, jo viņi zina, ko atlases komisija vēlas un sagaida no viņiem. Kandidāti no iepriekš minētā valodu dienesta, kuri kārtoja vērtēšanas centra pārbaudījumus pēc konkursa pirmās dienas, no kolēģiem, kuri jau bija kārtojuši pārbaudījumus, saņēma "pilnu pārskatu par pārbaudījumiem, tostarp atlases komisijas uzdotajiem jautājumiem".

27. Šajos apstākļos EPSO nevar apgalvot, ka iepriekšējām zināšanām par jautājumiem nebija nozīmes konkursa iznākumā.

28. Turklāt EPSO zināja, ka kandidāti no Komisijas Tulkošanas ĢD slovēņu valodas nodaļas zināja viens otru, un šā iemesla dēļ tam bija jāveic daži pasākumi, piemēram, jānodrošina lielākas atšķirības pārbaudījumu priekšmetā. Lai gan EPSO norādīja, ka tiek izmantoti astoņi dažādi priekšmeti, tas nepaskaidroja, cik daudz no tiem tas izmantoja kandidātiem no iepriekš minētā valodu departamenta. Sūdzības iesniedzējs ir pārliecināts, ka 90 % šo kandidātu grupas uzdevumā bija viens un tas pats temats.

29. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka EPSO statistikas analīze, kas liecina, ka informācijas apmaiņa starp kandidātiem pārbaudes periodā nerada mācīšanās efektu, nav būtiska. Šajā sakarā viņš norādīja, ka statistikas analīze netika veikta par darbinieku grupu, kas strādāja vienā un tajā pašā vietā un apmainījās ar informāciju. Sūdzības iesniedzējs arī uzstāja, ka, pat ja jautājumi ir līdzīgi, vajadzētu būt līdzekļiem, kas liedz kandidātiem apmainīties ar informāciju.

Ombuda novērtējums

30. Galvenais strīdīgais jautājums ir par to, vai jautājumu iepriekšēja pārzināšana ir ietekmējusi attiecīgā konkursa iznākumu un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu. Šajā sakarā ombuds norāda, ka EPSO neapstrīdēja sūdzības iesniedzēja argumentu, ka daži kandidāti (piemēram, kandidāti no Komisijas Tulkošanas ĢD slovēņu valodas nodaļas, kuri piedalījās konkursā), iespējams, iepriekš bija informēti vismaz par dažiem vērtēšanas centra pārbaudījumu jautājumiem. EPSO apgalvoja, ka šīs zināšanas nevarēja ietekmēt individuālo sniegumu vērtēšanas testu īpašā rakstura dēļ.

31. Pamatojoties uz izsmeļošo skaidrojumu, ko atzinumā sniedzis EPSO, ombuds piekrīt EPSO šādu iemeslu dēļ.

32. Ombuds saprot, ka vērtēšanas centrā tiek veiktas trīs veidu mācības. Attiecībā uz strukturēto interviju, ņemot vērā šā uzdevuma būtību, kas ir balstīts un vērsts uz kandidātu CV un viņu pieredzi, ir pamatoti pieņemt, ka jautājumi tiks "personalizēti un pielāgoti" katra kandidāta personīgajai un profesionālajai pieredzei. Tādējādi jautājumu iepriekšējai izplatīšanai nav nozīmes, ņemot vērā, ka tie vienmēr tiek "pielāgoti", lai atbilstu katra kandidāta īpašajam profilam un/vai priekšvēsturei. Kā EPSO pamatoti norādīja, tā kā katra kandidāta personīgā vēsture ir atšķirīga, tas, ka uzdotie jautājumi ir līdzīgi vai identiski, ļoti ierobežoti (vai drīzāk nenozīmīgi) ietekmē viņu snieguma kvalitāti.

33. Attiecībā uz uzdevumu grupā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka daži kandidāti iepriekš zināja par šo tematu (skat. iepriekš 28. punktu). Šķiet, ka šajā uzdevumā katra kandidāta sniegums ir ļoti atkarīgs no citu kandidātu reakcijas, ko, saprātīgi pieņemot, ir grūti vai pat neiespējami paredzēt.

34. Attiecībā uz mutisko prezentāciju ombuds uzskata, ka ir grūti paredzēt, kāda veida jautājumus izraisīs kandidāta mutiskā prezentācija.

35. Turklāt gan grupas uzdevuma, gan mutiskās prezentācijas priekšmetu pamatā ir dokumenti, kas kandidātiem tiek izsniegti eksāmena dienā. Ombudam ir grūti uzskatīt, ka šos dokumentus varētu pilnībā izplatīt ārpus vērtēšanas centra. Viņš arī saprot, ka kandidātu novērtējums aprobežojas ar to, kā viņi rīkojas un vēršas pie temata, ņemot vērā iesniegtos dokumentus. Kopumā galvenā uzmanība tiek pievērsta kandidātu personīgo prasmju un uzvedības, nevis zināšanu novērtēšanai.

36. Visbeidzot, EPSO uzskata, ka šajos pārbaudījumos vienlaikus tiek izmantoti vairāki dažādi priekšmeti.

37. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka iepriekšējām zināšanām par jautājumiem kompetenču pārbaudījumos vai nu tāpēc, ka šī informācija tika izplatīta iepriekš, vai vienkārši tāpēc, ka kandidāts pārzināja šo jautājumu (piemēram, savas profesionālās pieredzes dēļ), nebija izšķirošas nozīmes kandidātu galīgajos rezultātos, un tām bija diezgan nenozīmīga ietekme uz pārbaudījumiem.

38. Tomēr ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja argumentu, ka daži viņa kolēģi ir saņēmuši pilnu pārskatu par vērtēšanas centra pārbaudījumiem no kolēģiem, kuri kārtoja pārbaudījumus konkursa pirmajā dienā. Šajā sakarā ombuds piekrīt, ka sīkāka informācija par testu organizēšanu un jautājumu veidiem, ko varētu uzdot, varētu palīdzēt kandidātiem labāk sagatavoties. Tomēr tādu pašu secinājumu varētu izdarīt attiecībā uz kandidātiem, kuri, piemēram, nolemj apmeklēt privātus mācību kursus, lai iepazītos ar vērtēšanas centra pārbaudījumiem.

39. Ombuds arī piekrīt sūdzības iesniedzējam, ka, iepriekš pārzinot jautājumus un/vai sīkāku informāciju par testu organizēšanu, "informētie" kandidāti varētu nonākt mazāk saspringtā situācijā. Tomēr tas ir subjektīvs faktors, un tā ietekmi uz katra kandidāta sniegumu joprojām ir grūti noteikt. Jebkurā gadījumā brīvprātīga informācijas apmaiņa starp kandidātiem izriet no kandidātu personīgās izvēles un to nevar vainot EPSO.

40. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka tad, ja viens kandidāts apmainās ar informāciju ar otru, pamatojoties uz to, ka viņš ir atcerējies jautājumus, tas nevar nepārprotami ietekmēt viņa rezultātus vērtēšanas centra pārbaudījumos. Tādējādi pret tiem, kas vērtēšanas centra pārbaudījumus kārto pirmajā dienā, un tiem, kas šos pārbaudījumus kārto nākamajā dienā, nevar izturēties nevienlīdzīgi, jo vērtēšanas centra pārbaudījumu laikā viņiem visiem ir vienādas izredzes uz sekmīgu rezultātu [4]. Tādējādi EPSO nav pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums šajā lietā būtu jānoraida, ombuds secina, ka arī viņa prasība būtu jānoraida.

41. Tomēr ombuds vēlas dalīties pārdomās ar EPSO. Papildus tam, ka tiek nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērots vienlīdzības princips starp kandidātiem, kuri piedalās vērtēšanas centra pārbaudījumos, EPSO varētu apsvērt iespēju veikt dažus praktiskus pasākumus, lai izvairītos no iespaida, ka dažiem kandidātiem ir priekšrocība, jo viņiem ir vairāk informācijas par vērtēšanas centra pārbaudījumu saturu nekā citiem kandidātiem. Situācijās, kad EPSO var paredzēt, ka noteikts skaits kandidātu, kuri ir kolēģi un/vai pazīst viens otru, un tādējādi varētu dalīties informācijā par testiem, EPSO, ja iespējams, varētu uzaicināt šos kandidātus kārtot testus tajā pašā dienā.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Nav bijis administratīvas kļūmes gadījumu.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

EPSO varētu apsvērt iespēju veikt dažus praktiskus pasākumus, lai neradītu iespaidu, ka dažiem kandidātiem ir priekšrocības, jo viņiem ir vairāk informācijas par vērtēšanas centra pārbaudījumu saturu nekā citiem kandidātiem. Situācijās, kad EPSO var paredzēt, ka noteikts skaits kandidātu, kuri ir kolēģi un/vai pazīst viens otru, un tādējādi varētu dalīties informācijā par pārbaudījumiem, EPSO, ja iespējams, varētu uzaicināt šos kandidātus kārtot pārbaudījumus tajā pašā dienā.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 17. decembrī

[1] Ombuda statūtu 2. panta 8. punkts ir šāds: „Ombudam nevar iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ja vien attiecīgā persona nav izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punktā minētās procedūras, un nav beidzies termiņš, kurā iestādei, kurai iesniegts šāds pieprasījums, jāsniedz atbildes.”

[2] EPSO sniedza šādu zinātnisku pētījumu piemērus.

[3] EPSO atsaucās uz šajā saistībā veiktās statistiskās analīzes rezultātiem attiecībā uz vispārējo AD konkursu 2011. gadā (kurā piedalījās 840 kandidāti).

[4] Šajā sakarā ombuds atgādina iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts, ja attieksme pret divām personu kategorijām, kuru juridiskie un faktiskie apstākļi neliecina par būtiskām atšķirībām, ir atšķirīga; Spriedums lietā T-211/95 Petit-Laurent/Komisija (Recueil FP, I-A-21. un II-57. lpp., 56. punkts).