Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, Somijas universitātes pētnieks, lūdza Komisiju nodrošināt viņam publisku piekļuvi Komisijas Juridiskā dienesta atzinumiem par Komisijas likumdošanas lietu saistībā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi. Sākotnēji Komisija viņam norādīja, ka nav rakstisku dokumentu, kas attiektos uz viņa lūgumu. Pēc tam, kad tika panākta labāka izpratne par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, tā identificēja desmit attiecīgos dokumentus.

2. Komisija piešķīra pilnīgu piekļuvi vienam no dokumentiem, ļoti plašu piekļuvi diviem citiem dokumentiem un daļēju piekļuvi citam dokumentam. Atsaucoties uz piemērojamajiem noteikumiem ^[1], tā neizpauda pārējos sešus dokumentus, apgalvojot, ka to publiskošana i) kaitētu juridisko konsultāciju aizsardzībai un ii) nopietni kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam. Tā atzīmēja, ka sarunas par šo jautājumu joprojām turpinās.

3. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja sākotnējo lēmumu, jo īpaši apgalvojot, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, jo EPPO jautājums ir tik svarīgs sabiedrībai.

4. Atbildot uz to, lai gan Komisija piešķīra papildu daļēju piekļuvi četriem dokumentiem un vienam papildu dokumentam, kas tika izveidots pēc sākotnējās atbildes, tā turpināja atteikt jebkādu piekļuvi pārējiem dokumentiem. Nebūdams apmierināts ar šo notikumu pavērsienu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas Ombuda. Viņš apstrīdēja Komisijas lēmumu aizturēt dokumentus un uzskatīja, ka tās dokumentu pārvaldības sistēma nav piemērota, lai izskatītu pieteikumus par piekļuvi dokumentiem.

5. Ombude sāka sūdzības izmeklēšanu, un viņas izmeklēšanas grupa pārbaudīja Komisijas lietas materiālus.

Jautājums par atteikumu piekļūt dokumentiem

Ombuda ieteikums

6. Izvērtējis pārbaudītos dokumentus un Komisijas iemeslus to neizpaušanai, ombuds veica stingru pārbaudi attiecībā uz leģislatīvo dokumentu publiskošanu, pamatojoties uz principu, ka likumdošanas procesam vajadzētu būt pēc iespējas tuvākam pilsoņiem, pieprasot augstu pārredzamības līmeni. 

7. Lai gan ombude uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt turpmāku daļēju piekļuvi dažiem dokumentiem ir pamatots, un apstiprinošā lēmuma pieņemšanas laikā nebija sevišķu sabiedrības interešu, kas pamatotu to izpaušanu, viņa nepiekrita Komisijas argumentiem par visu piecu dokumentu vai to daļu neizpaušanu.

8. Tādēļ viņa ieteica ^[2] Komisijai piešķirt turpmāku daļēju piekļuvi trim dokumentiem un pilnīgu piekļuvi diviem citiem dokumentiem. Viņa arī mudināja Komisiju ņemt vērā attiecīgās norises ^[3] kopš tās apstiprinošā lēmuma.

9. Komisija noraidīja Ombuda ieteikumu, apgalvojot, ka tā novērtējums, kas izklāstīts apstiprinošajā lēmumā,“laikā, kad tas tika pieņemts, bija juridiski un faktiski pareizs”. Tā arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs var iesniegt jaunu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem.

10. Sūdzības iesniedzējs komentāros ombudam pauda vilšanos par Komisijas atbildi. Viņš uzskatīja, ka Komisija “nepārtraukti nelokāmi iebilst pret tiesību aktu pareizu piemērošanu un atvērtības veicināšanu ES”.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

11. Ombude pauž nožēlu, ka Komisija nav ņēmusi vērā viņas ieteikumu piešķirt turpmāku publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

12. Ombude joprojām uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis piešķirt piekļuvi dokumentiem, kā viņa ieteica. Viņa pauž vilšanos par Komisijas vienkāršoto apgalvojumu, ka tās apstiprinošais lēmums tā pieņemšanas laikā bija faktiski un juridiski pareizs. Pat ja tas tā būtu, Komisija joprojām varētu piešķirt papildu piekļuvi, ja tā izrādītos piemērota vēlākā posmā.

13. Ombuds ar bažām norāda, ka Komisija nav piemērojusi atbilstošu augstāku pārredzamības standartu, kas nepieciešams leģislatīvajam dosjē par EPPO izveidi. Viņa ir vīlusies, ka Komisija nav bijusi pārredzamāka un atklātāka, jo īpaši tādā gadījumā kā šis, kas skar jaunus un sarežģītus juridiskus jautājumus. Viņa ir arī vīlusies, ka Komisija joprojām paļaujas uz juridisko pareizību laikā, kad tika pieņemts lēmums, kas tika pieņemts gandrīz pirms trim gadiem, lai gan dokumentos minētais sarunu process ir noslēdzies. Turklāt EPPO tagad ir izveidota, izmantojot ciešāku sadarbību ^[4], lai gan tā vēl pilnībā nedarbojas.

14. Ombude uzskata, ka sabiedrības intereses EPPO izveidē, ņemot vērā attiecīgās juridiskās un faktiskās norises, tiktu pienācīgi ievērotas, ja tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība un turpmāka informācijas izpaušana, ko viņa ir ieteikusi. Diemžēl Komisija turpina aizturēt attiecīgos dokumentus. Tāpēc ombude apstiprina savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.  

Jautājums par attiecīgo dokumentu identifikāciju

15. Savā ieteikumā ombude konstatēja, ka Komisijas darbinieki ir pielikuši slavējamas pūles, lai palīdzētu sūdzības iesniedzējam identificēt dokumentus, kuriem viņš lūdza publisku piekļuvi. Pēc sākotnējās atbildes viņi viņam iesniedza papildu dokumentu, kas atbilda viņa interesēm, kā arī pārskatāmības un labas pārvaldības interesēm kopumā. Ombuds arī secināja, ka šā uzdevuma izpildei nepieciešamais laiks, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, šajā gadījumā ir pamatots.

16. Sūdzības iesniedzējs pauda vilšanos par to, ka ombuds nav sīkāk izpētījis Komisijas dokumentu pārvaldības sistēmu, kas, viņaprāt, nav pietiekami, lai veicinātu publisku piekļuves pieprasījumu ātru izskatīšanu. Tādēļ viņš aicināja ombudi pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par plašāku dokumentu pārvaldības jautājumu. Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja bažas un nākotnē var atgriezties pie šā visaptverošā jautājuma.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Ombude nav apmierināta ar Komisijas atbildi uz viņas ieteikumu. Ņemot vērā Komisijas pastāvīgo atteikumu piešķirt turpmāku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, ombude apstiprina savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 4. septembrī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV (2001) L 145, 43. lpp., pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049. 

[2] Eiropas Ombuda ieteikums lietā 195/2017/JAP par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi juridiskajiem atzinumiem par priekšlikumu regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi, pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/109961

[3] Pagājušais laiks un likumdošanas norises saistībā ar jaunajiem ES datu aizsardzības noteikumiem un EPPO ciešākas sadarbības izvēli.

[4] Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.), pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2017/1939/oj