# Eiropas Ombuda lēmums izbeigt izmeklēšanu par sūdzību 1017/2010/(VL)MMN pret Eiropas Parlamentu
- Autors: Eiropas ombuds
- Datums: 2012-08-30T00:01+02:00[Europe/Paris]
- [URL](https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/lv/11779)
---
Sūdzības priekšvēsture
----------------------

**1.** Šī lieta attiecas uz darbā pieņemšanas procedūru, ko Eiropas Parlaments (turpmāk tekstā -- "Parlaments") veic, lai Briselē izveidotu Eiropas vēstures namu.

**2.** Eiropas Parlaments 2010. gada 15. un 18. martā nosūtīja ES dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām un Eiropas Muzeju organizāciju tīklam (NEMO) uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā Eiropas vēstures namā. Šajā projektā Parlaments centās pieņemt darbā pagaidu darbinieku, lai aizpildītu Eiropas vēstures nama direktora amatu (AD 12 amata vieta), un 13 līgumdarbiniekus palīguzdevumu veikšanai. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2010. gada 23. aprīlis.

**3.** Sūdzības iesniedzējs, kurš bija Grieķijas muzeja darbinieks, 2010. gada 25. aprīlī uzzināja par uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Tajā pašā dienā viņa iesniedza savu kandidatūru uz vienu no līgumdarbinieka amatiem. Tomēr Parlaments atteicās izskatīt viņas pieteikumu, jo tas tika iesniegts pēc termiņa beigām.

**4.** Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 29. aprīlī iesniedza šo sūdzību ombudam. Viņa sniedza papildu informāciju 2010. gada 30. aprīlī, 3. maijā un 6. maijā.

**5.** Parlaments 2010. gada 14. jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas ir nolēmis pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz AD 12 amata vietu līdz 2010. gada 9. jūlijam. Tomēr šis pagarinājums neattiecās uz 13 līgumdarbinieku amata vietām.

Izmeklēšanas priekšmets
-----------------------

**6.** Ombuds 2010. gada 4. jūnija un 7. jūlija vēstulēs sāka izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasībām:

##### Apgalvojumi:

(1) Parlaments nav nodrošinājis Eiropas vēstures nama vakanču pienācīgu publicitāti.

(2) Laikposms no vakanču publicēšanas līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam bija pārāk īss.

(3) Parlaments nav precizējis AD 12 amata vietai nepieciešamo profesionālo pieredzi.

(4) Parlamentam nebija izdevies i) precizēt, vai par pieteikumu izskatīšanu pēc būtības ir atbildīga tikai atlases komisija, vai arī atlases komisija izvērtēs tikai Parlamenta atlasītos kandidātus, un ii) izskaidrot metodes, kas tiks izmantotas kandidātu novērtēšanai, piemēram, intervijas vai rakstiskos pārbaudījumus.

(5) Parlamenta atlases procedūra neatbilda procedūrām, kuras tas bija publiski apņēmies īstenot, jo i) to neveica Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) un ii) vakance AD 12 amata vietai netika publicēta Oficiālajā Vēstnesī.

(6) Eiropas vēstures nama Pilnvaroto padomes darba kārtībā Parlaments neiekļāva uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un/vai attiecīgos amata aprakstus, kā arī prasības attiecībā uz kvalifikāciju un pieredzi.

##### Prasījums:

Parlamentam būtu jāatceļ darbā pieņemšanas procedūra un tā jāreklamē no jauna saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un Labas administratīvās prakses kodeksu.

**7.** Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka darbā pieņemšanas procedūra ir pretrunā Juridiskās komitejas priekšlikumam par Parlamenta rezolūciju. Tomēr, tā kā Parlamenta plenārsēde šajā posmā vēl nebija izskatījusi šo priekšlikumu, ombuds nolēma neiekļaut šo apgalvojumu savā izmeklēšanā, jo Parlamentam nevarēja būt saistošs minētās komitejas priekšlikums.

Izmeklēšana
-----------

**8.** Parlaments sniedza atzinumu 2010. gada 21. septembrī. Ombuds 2010. gada 4. novembrī lūdza Parlamentu sniegt papildu informāciju, kas tika sniegta 2011. gada 3. februārī. Sūdzības iesniedzējai tika nosūtīts Parlamenta atzinums un atbilde uz papildu informācijas pieprasījumu, lai tā varētu sniegt savus apsvērumus, kas tika iesniegti 2011. gada 16. februārī.

**9.** Ombuda dienesti 2011. gada 6. septembrī pārbaudīja Parlamenta lietu. Pārbaudes ziņojuma kopija tika nosūtīta sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai. Tomēr sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus par pārbaudes ziņojumu.

Ombuda analīze un secinājumi
----------------------------

### Ievada piezīmes

**10.** Vispirms Parlaments pauda šaubas par sūdzības iesniedzēja locus*standi* iesniegt šo sūdzību ombudam, jo lielākā daļa viņas apgalvojumu attiecās uz AD 12 pagaidu amata vietu. Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzējs būtu varējis pieteikties uz šo nostāju, bet nolēma to nedarīt. Turpretī sūdzības iesniedzējs pieteicās uz līgumdarbinieka amata vietām un bija ieinteresēts tajās. Šā iemesla dēļ Parlaments, šķiet, apšaubīja viņas sūdzības pieņemamību attiecībā uz AD 12 amata vietu.

**11.** Ombuds norāda, ka ne Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), ne Ombuda statūtos kā nosacījums sūdzību pieņemamībai nav noteikts, ka sūdzības iesniedzējam būtu tieši jāskar iespējama administratīva kļūme. Šī iemesla dēļ saskaņā ar ombuda iedibināto praksi sūdzības iesniedzējiem nav jāpierāda, ka viņiem ir tieša interese, lai varētu iesniegt sūdzību ombudam.[\[1\]](#_ftn1 ""){#_ftnref1} Tāpēc neatkarīgi no tā, vai sūdzības iesniedzējai bija tieša interese par AD 12 amata vietu un viņu tieši skāra iespējamā administratīvā kļūme, viņai bija tiesības iesniegt sūdzību par šo jautājumu ombudam.

### A. Apgalvojums par Eiropas vēstures nama vakanču nepietiekamu publicitāti

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**12.** Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka Eiropas vēstures nama vakancēm piešķirtā nepietiekamā publicitāte neļāva viņai par tām uzzināt pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka NETO un ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību izmantošana publicitātes nodrošināšanai nav pietiekama. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši norādīja, ka NEMO nav muzeju tīkls, bet gan valstu muzeju apvienību tīkls. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskata, ka NEMO locekļiem (t. i., valstu muzeju apvienībām) bija jāpublisko vakances, informējot savus locekļus (t. i., valstu muzejus). Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tas izraisīja nepietiekamu publicitāti Grieķijā, jo Grieķijā nav valsts muzeju asociācijas. Turpretī citām valstīm tika radītas priekšrocības (piemēram, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Vācijas Muzeju asociācija ir NEMO adresētās vēstules tieša saņēmēja).

**13.** Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vakances bija jāpublicē ES Oficiālajā Vēstnesī un/vai EPSO tīmekļa vietnē.

**14.** Parlaments apgalvoja, ka ne Civildienesta noteikumos, ne Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (PDNK), ne Parlamenta iekšējos noteikumos, kas reglamentē ierēdņu pieņemšanu darbā, nav īpašu noteikumu par pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku amata vietu izsludināšanu. Tādējādi Parlaments norādīja, ka tam nav pienākuma publicēt šādas vakances ES Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt tā uzskatīja, ka tai nav pienākuma lūgt EPSO palīdzību.

**15.** Parlaments norādīja, ka tam ir plaša rīcības brīvība izvēlēties līdzekļus, kurus tas uzskata par vispiemērotākajiem vakanču publiskošanai. Tā piebilda, ka, ņemot vērā ļoti specifiskos pieprasītos profilus, tā nolēma nelūgt EPSO palīdzību un tā vietā nolēma izmantot pastāvīgās pārstāvniecības un NETO, lai publiskotu vakances attiecīgajās valsts iestādēs un struktūrās. Parlaments uzskata, ka tas, ka uz vakancēm pieteicās ievērojams skaits cilvēku (tostarp jo īpaši Grieķijas pilsoņi), liecina, ka publicitāte nav nepietiekama.

**16.** Attiecībā uz to pašu publicitātes līdzekļu (t. i., NEMO un pastāvīgo pārstāvniecību) izmantošanu, kad Parlaments nolēma pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu AD 12 amata vietai, tas ierosināja, ka šādu kanālu izmantošana ir izrādījusies piemērota, lai atrastu piemērotus kandidātus 13 līgumdarbinieku amata vietām. Ņemot to vērā, Parlaments uzskatīja, ka tam nav iemesla izmantot citus publicitātes līdzekļus.

**17.** Tāpēc Parlaments secināja, ka tas nodrošina Eiropas vēstures nama vakanču pienācīgu publicitāti.

**18.** Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzstāja, ka vakancēm netika nodrošināta pienācīga publicitāte.

#### Ombuda novērtējums

**19.** Ombuds norāda, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru ES iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūru organizēšanu un norisi.[\[2\]](#_ftn2 ""){#_ftnref2} Tāpēc pārbaudei, ko veic ES tiesas un Ombuds, jāaprobežojas ar to, lai noteiktu, vai attiecīgā iestāde ir rīkojusies saprātīgās robežās un nav acīmredzami kļūdaini īstenojusi savu rīcības brīvību.[\[3\]](#_ftn3 ""){#_ftnref3}

**20.** Ombuds uzskata, ka Parlamenta plašā rīcības brīvība tam *cita starpā* dod tiesības noteikt līdzekļus, kurus tas uzskata par vispiemērotākajiem, lai publicētu informāciju par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku vakancēm. Šis secinājums izriet no tā, ka ne PDNK, ne Parlamenta iekšējie noteikumi neuzliek pienākumu izmantot īpašus publicitātes līdzekļus, piemēram, publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, Parlamenta tīmekļa vietnē vai ar EPSO starpniecību.

**21.** Šajā gadījumā Parlaments nolēma informēt potenciālos kandidātus, nosūtot attiecīgo informāciju NETO un dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Briselē.

**22.** Attiecībā uz NETO sūdzības iesniedzējs izvirzīja divus konkrētus iebildumus.

**23.** Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka NETO izmantošana, lai informētu potenciālos kandidātus, piešķīra potenciālajiem kandidātiem, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, netaisnīgas priekšrocības, jo Vācijas Muzeju asociācija bija NEMO adresētās vēstules tieša saņēmēja. Tomēr ombuds norāda, ka tas, ka Vācijas Muzeju asociācija un ar tās starpniecību Vācijā reģistrēti kandidāti, iespējams, būtu saņēmuši attiecīgo informāciju ātrāk nekā citi, iespējams, būtu saistīts ar to, ka NEMO galvenā mītne atrodas Vācijas Muzeju asociācijas telpās.[\[4\]](#_ftn4 ""){#_ftnref4} Tādēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iebildums pret NEMO izmantošanu nav pamatots.

**24.** Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Grieķijā nav muzeju apvienības un ka tāpēc ir grūti saprast, kā kandidāti, kas atrodas Grieķijā, varētu saņemt informāciju par vakancēm. Šajā saistībā būtu jānorāda, ka vēstulē NETO Parlaments lūdza NETO informēt tā tīklā ietilpstošos "muzejus" par attiecīgajām vakancēm. Tāpēc sūdzības iesniedzēja arguments nav pārliecinošs.

**25.** Ombude uzskata, ka tāpēc Parlaments nav pārsniedzis savu rīcības brīvību, vēršoties pie NETO, lai informētu potenciālos kandidātus, ar nosacījumu, ka NETO patiešām nodod šo informāciju. Tomēr jāņem vērā tas, ka NETO, šķiet, nav bijis juridiska pienākuma sadarboties ar Parlamentu. Turklāt jānorāda, ka Parlaments nav konstatējis, ka NETO būtu izpildījis tā pieprasījumu. Ja šādu pierādījumu nav, prasību NETO nodot attiecīgo informāciju diez vai varētu uzskatīt par pietiekamu attiecībā uz Parlamenta pienākumu informēt potenciālos kandidātus par brīvajām vakancēm.

**26.** Tomēr Parlaments šajā kontekstā nepaļāvās tikai uz NETO, bet arī aicināja dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības Briselē nodot informāciju. Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir lojāls pienākums sadarboties ar ES iestādēm. Konkrētāk, dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem, un papildus tam veicina Savienības uzdevumu izpildi.

**27.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude uzskata, ka Parlaments nav pārsniedzis savu rīcības brīvību, aicinot NETO un pastāvīgās pārstāvniecības informēt potenciālos kandidātus par brīvajām vakancēm. Tāpēc pirmais apgalvojums būtu jāuzskata par nepamatotu.

**28.** Lai gan Parlamentam nebija juridiska pienākuma publicēt vakances savā tīmekļa vietnē, Ombuds uzskatītu, ka ir ļoti vēlams, lai Parlaments nākotnē varētu apsvērt šādu vakanču reklamēšanu arī savā tīmekļa vietnē. Izdarot šo secinājumu, Ombuds ņem vērā arī turpmāk E iedaļā izklāstītos apsvērumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds šajā sakarā izteiks papildu piezīmi.

### B. Apgalvojums par nepietiekamu laiku starp vakanču publicēšanu un pieteikumu iesniegšanas termiņu

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**29.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka termiņš, ko Parlaments atvēlējis pieteikumu iesniegšanai (t. i., ne vairāk kā piecas ar pusi nedēļas), nav pietiekams, ņemot vērā brīvo darbvietu publiskošanai izmantotos līdzekļus. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas bija saistīts ar to, ka NETO un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzaicinājumi izteikt ieinteresētību būtu jānosūta attiecīgajām valsts iestādēm un struktūrām. Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecīgais periods ietvēra Lieldienu brīvdienas.

**30.** Parlaments norādīja, ka PDNK nav noteikts konkrēts laikposms, kurā pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz savi pieteikumi. Turklāt Parlaments uzskatīja, ka piecu ar pusi nedēļu termiņš ir pietiekams, lai potenciālie pieteikuma iesniedzēji varētu iepazīties ar uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību. Parlaments uzskata, ka tas atspoguļoja taisnīgu līdzsvaru starp Parlamenta interesi ātri aizpildīt amata vietas un potenciālo kandidātu interesēm. Turklāt Parlaments norādīja, ka šis laikposms nav nekas neparasts. Visbeidzot, kā norādīts iepriekš, Parlaments apgalvoja, ka tas, ka 266 cilvēki (tostarp 54 Grieķijas pilsoņi) pieteicās uz amatu, kurā bija ieinteresēts sūdzības iesniedzējs, pierāda, ka atvēlētais laiks nav nepietiekams.

**31.** Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos apgalvoja, ka tas, ka 54 Grieķijas pilsoņi pieteicās uz attiecīgo amatu, nenozīmē, ka atvēlētais laiks ir pietiekams. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka ir informēta par to, ka Eiropas Parlamenta deputāta palīgs ir pārsūtījis uzaicinājumus izteikt ieinteresētību vairākām attiecīgajām Grieķijas iestādēm (piemēram, muzejiem). Viņa ierosināja, ka tas varētu izskaidrot Grieķijas pilsoņu iesniegto pieteikumu ievērojamo skaitu.

#### Ombuda novērtējums

**32.** Kā norādīts iepriekš, saskaņā ar iedibināto judikatūru ES iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūru organizēšanu un norisi.[\[5\]](#_ftn5 ""){#_ftnref5} Ombuda pārbaude attiecas uz jautājumu par to, vai ir pieļautas administratīvas kļūmes, Parlamentam īstenojot savu rīcības brīvību.

**33.** Vispirms Parlaments pareizi norādīja, ka piemērojamajos noteikumos nav noteikts konkrēts termiņš pieteikumu iesniedzēju pieteikumu iesniegšanai.

**34.** Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka termiņš, kurā kandidāti var iesniegt pieteikumu, ir piecas ar pusi nedēļas. Tomēr Parlaments arī norādīja, ka tā vēstules pastāvīgajām pārstāvniecībām un NETO tika nosūtītas pa e-pastu un ka šīs e-pasta vēstules tika nosūtītas attiecīgi 2010. gada 18. un 19. martā. Ņemot vērā, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2010. gada 23. aprīlis plkst. 12.00, kandidātu rīcībā faktiski bija ne vairāk kā piecas nedēļas, lai izteiktos.

**35.** Tādējādi piecu nedēļu laikposms nešķiet neparasti īss salīdzinājumā ar citām darbā pieņemšanas procedūrām, ko veic ES iestādes. Gluži pretēji, šis laikposms, šķiet, atbilst tam, kas parasti ir atļauts citās darbā pieņemšanas procedūrās. Šajā sakarā jo īpaši jāatzīmē, ka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi paredz, ka paziņojums par atklātiem konkursiem jāpublicē vismaz vienu mēnesi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa[\[6\].](#_ftn6 ""){#_ftnref6}

**36.** Tomēr jāatgādina, ka pieteikumu iesniegšanai pieejamais laiks bija atkarīgs no tā, cik ātri NETO un pastāvīgās pārstāvniecības nosūtīja no Parlamenta saņemto informāciju potenciāli ieinteresētajiem kandidātiem. Tā rezultātā, visticamāk, tika saīsināts laikposms, kas kandidātiem faktiski bija atvēlēts pieteikumu iesniegšanai, jo īpaši tāpēc, ka nešķiet, ka Parlaments būtu lūdzis pastāvīgajām pārstāvniecībām un NETO steidzami risināt šo jautājumu. Savā atzinumā Parlaments nesniedza nekādu informāciju par to, kad tieši attiecīgā informācija sasniedza potenciālos kandidātus. Tas, ka Parlaments galu galā uzskatīja par nepieciešamu pagarināt AD 12 amata vietu termiņu, ņemot vērā to, ka neviens piemērots kandidāts nebija parādījies līdz sākotnējā termiņa beigām, zināmā mērā pamato sūdzības iesniedzēja argumentu, ka kandidātiem atvēlētais laiks nebija pietiekams.

**37.** Būtu arī jāņem vērā, ka laikposms starp datumiem, kad Parlaments vērsās pie NETO un pastāvīgajām pārstāvniecībām, un pieteikumu iesniegšanas termiņu aptvēra Lieldienu periodu.

**38.** Ombuds atzīst, ka var būt gadījumi, kad ir jārīkojas ātri, lai pēc iespējas ātrāk aizpildītu attiecīgās amata vietas. Tomēr Parlaments tikai paziņoja, ka ir lietderīgi pēc iespējas ātrāk aizpildīt attiecīgās amata vietas. Šis apgalvojums nav pietiekams, lai konstatētu, ka patiešām bija nepieciešams rīkoties ātri. Šajā sakarā var būt lietderīgi arī atzīmēt, ka vēstules NETO un pastāvīgajām pārstāvniecībām, šķiet, ir nosūtītas pa e-pastu tikai dažas dienas pēc to parakstīšanas un ka šīs vēstules nevērš to adresātu uzmanību uz iespējamu steidzamību.

**39.** Iepriekš minētie apsvērumi rada šaubas par to, vai kandidātiem pieejamais laikposms patiešām bija pietiekams. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka Parlaments noteiktajā termiņā saņēma ievērojamu skaitu pieteikumu, tostarp ievērojamu skaitu pieteikumu no Grieķijas. Lai gan sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Grieķijas pieteikumu skaits var būt saistīts arī ar informāciju, ko potenciālajiem kandidātiem sniedza Eiropas Parlamenta deputāta palīgs, Ombuds uzskata, ka pieteikumu skaits liecina, ka daudziem kandidātiem, arī no citām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar vakancēm un iesniegtu pieteikumu.

**40.** Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka kopumā nebūtu pamatoti konstatēt administratīvu kļūmi saistībā ar to, ka Parlaments ir īstenojis savu rīcības brīvību. Tādējādi attiecībā uz otro apgalvojumu nav konstatētas administratīvas kļūmes.

**41.** Tomēr, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā Parlaments izmantoja "netiešus" publicitātes līdzekļus un ka atvēlētais laiks ietvēra brīvdienu periodu, ombuds šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.

### C. Apgalvojums par to, ka nav norādīta nepieciešamā darba pieredze AD 12 amatam

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**42.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments nav precizējis minimālo profesionālās pieredzes gadu skaitu, kas bija nepieciešams, lai pieteiktos uz AD 12 amata vietu.

**43.** Parlaments atbildēja, ka tas ir nolēmis to nenorādīt uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, lai pārmērīgi neierobežotu to kandidatūru skaitu, kas varētu atbilst amata vajadzībām. Tādējādi saskaņā ar Parlamenta viedokli uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija tikai prasīts, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu "pieredze*muzeju vai izstāžu projektu izstrādē un īstenošanā"* un "izcila*ekonomiskā un administratīvā pieredze kultūras institūta pārvaldībā vai līdzvērtīga vadības pieredze".* Parlaments uzskata, ka, to darot, tas nepārsniedza savas rīcības brīvības robežas.

**44.** Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņa uzskata, ka Parlaments ir pārsniedzis savas rīcības brīvības robežas, nenorādot minimālo pieredzes gadu skaitu. Tomēr viņa atzina, ka nevar atsaukties ne uz vienu konkrētu noteikumu, lai pamatotu savu apgalvojumu.

#### Ombuda novērtējums

**45.** Vispirms ombuds norāda, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija tikai norādīts: "*Kvalifikācija: \[...\] pieredze muzeju vai izstāžu projektu izstrādē un īstenošanā".* Turklāt sadaļā "*Zināšanas un pieredze* " uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija norādīta "*izcila ekonomiskā un administratīvā pieredze kultūras institūta vadībā vai salīdzināma vadības pieredze* " . Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka kandidātiem "*ir jābūt*" iepriekš minētajai pieredzei. Tomēr ombuds pieņem, ka, tādējādi izmantojot nedaudz atšķirīgu formulējumu, Parlaments neplānoja piešķirt atšķirīgu nozīmi uzaicinājuma izteikt ieinteresētību attiecīgajai daļai. Šķiet, ka šim pieņēmumam piekrīt sūdzības iesniedzējs, kurš nesniedza piezīmes par šo jautājumu.

**46.** Attiecībā uz viņa izmeklēšanā iekļauto apgalvojumu Ombuds atkārtoti uzsver, ka ES iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūru organizēšanu un veikšanu, kā norādīts iepriekš[\[7\].](#_ftn7 ""){#_ftnref7}

**47.** Šajā kontekstā ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis pārliecinošus iemeslus, lai pamatotu viedokli, ka Parlamentam bija jānosaka minimālais profesionālās pieredzes gadu skaits, kas bija nepieciešams, lai pieteiktos uz AD 12 amata vietu. Turpretī Parlaments ir norādījis pamatotu iemeslu neprecizēt minimālo gadu skaitu, proti, izvairīties no tā, ka pārmērīgi tiek ierobežots to pieteikumu skaits, kas var atbilst amata vajadzībām.

**48.** Ņemot to vērā, ombude uzskata, ka Parlaments, nolemjot nenoteikt minimālo profesionālās pieredzes gadu skaitu, lai pieteiktos uz AD 12 amata vietu, nav pārsniedzis savas plašās rīcības brīvības robežas.

**49.** Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais apgalvojums ir jāuzskata par nepamatotu.

### D. Apgalvojums par to, ka nav precizēts, vai atbildība par pieteikumu izskatīšanu gulstas tikai uz atlases komisiju, un par novērtēšanas metožu nepaskaidrošanu

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**50.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzaicinājumos izteikt ieinteresētību noteiktā atlases procedūra ir nelikumīga, jo Parlamenta administrācija ir atbildīga par to kandidātu priekšatlasi, kurus tā uzskata par vispiemērotākajiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka atlases komisija tad izvērtēs tikai to kandidātu pieteikumus, kurus iepriekš atlasījusi Parlamenta administrācija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas ir pretrunā Civildienesta tiesas judikatūrai lietā F-35/08 *Pachtitis* /Komisija[\[8\],](#_ftn8 ""){#_ftnref8} kas pēc analoģijas būtu jāpiemēro šajā lietā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijai vajadzētu būt ekskluzīvai atbildībai par pieteikumu atlasi.

**51.** Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments uzaicinājumos izteikt ieinteresētību nav norādījis pieteikumu novērtēšanas metodes un to, vai notiks rakstiski pārbaudījumi un/vai intervijas.

**52.** Parlaments norādīja, ka saskaņā ar judikatūru tam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz atlases procedūru organizatorisko kārtību un to norisi[\[9\].](#_ftn9 ""){#_ftnref9} Turklāt tas precizēja, ka Parlamenta administrācija nav kompetenta sagatavot kandidātu sarakstu un ka tikai atlases komiteja ir pilnvarota to darīt. Turklāt kopā ar atbildi uz ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju Parlaments iesniedza atlases komitejas sanāksmes protokola kopiju, kurā norādīts, ka tas ir izskatījis visus AD 12 amatam iesniegtos pieteikumus (tostarp gan pieņemamos, gan nepieņemamos pieteikumus).

**53.** Parlaments piebilda, ka, kā norādīts iepriekš minētās sanāksmes protokolā, atlases komiteja izvērtēja pieteikumus AD 12 amatam, atsaucoties uz prasībām attiecībā uz zināšanām un pieredzi, kas noteiktas uzaicinājumā izteikt ieinteresētību.

**54.** Parlaments arī norādīja, ka iemesls, kāpēc uzaicinājumos izteikt ieinteresētību nebija minēti rakstiski vai citi pārbaudījumi, bija tas, ka tas neparedzēja šādus pārbaudījumus. Tomēr tā piebilda, ka atlases procedūras laikā atlases komiteja nolēma veikt intervijas ar atlasītajiem kandidātiem, kas ietilpst tās rīcības brīvībā.

**55.** Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos atkārtoja, ka uzaicinājumos izteikt ieinteresētību noteiktā atlases procedūra bija nelikumīga, jo Parlamenta administrācija bija atbildīga par kandidātu priekšatlasi.

#### Ombuda novērtējums

**56.** Šim apgalvojumam ir divi aspekti. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases procedūra bija nelikumīga, jo Parlamenta administrācija bija atbildīga par to kandidātu priekšatlasi, kurus tā uzskatīja par vispiemērotākajiem, savukārt tikai atlases komisija bija tiesīga atlasīt kandidātus. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments uzaicinājumā paust ieinteresētību nav norādījis pieteikumu novērtēšanas metodes un to, vai notiks rakstiski pārbaudījumi un/vai intervijas.

**57.** Attiecībā uz šī apgalvojuma pirmo aspektu Civildienesta tiesa spriedumā *Pachtitis* lietā nosprieda, ka "pēc*tam pašai atlases komisijai \[...\], pirmkārt, ir jāizveido to kandidātu saraksts, kuri atbilst paziņojumā par konkursu izklāstītajām prasībām, otrkārt, ir jāveic pārbaudījumi un, treškārt, ir jāizveido piemēroto kandidātu saraksts un jānosūta tas iecēlējinstitūcijai.* "[\[10\]](#_ftn10 ""){#_ftnref10} Ombuds norāda, ka *Pachtitis* attiecās uz ierēdņu atlases procedūru. Tomēr Parlaments neapstrīdēja sūdzības iesniedzēja argumentu, ka spriedums *lietā Pachtitis* pēc analoģijas būtu jāpiemēro šajā lietā.

**58.** Attiecībā uz atlases procedūru uzaicinājuma izteikt ieinteresētību par AD 12 amata vietu 1. pielikumā ir noteikts: "Kandidāti*ar vispiemērotāko profilu tiks aicināti nosūtīt pilnu pieteikuma dokumentāciju ar apliecinošiem dokumentiem, kas pēc tam tiks iesniegti Apvienotajai komitejai. Tādējādi tiks izveidots piemēroto kandidātu saraksts.*" Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību 2. pielikumā attiecībā uz līgumdarbinieku amatiem ir līdzīgs paziņojums, kas attiecas uz atlases komiteju.

**59.** Ombude uzskata, ka uzaicinājuma izteikt ieinteresētību formulējums šajā jautājumā nav pilnīgi skaidrs. Šos uzaicinājumus izteikt ieinteresētību var interpretēt kā tādus, kas liek domāt, ka vispiemērotāko kandidātu priekšatlasi veiks neprecizēta struktūra (iespējams, Parlamenta administrācija) un ka priekšatlasē atlasītie kandidāti tiks aicināti nosūtīt pilnu pieteikumu atlases komitejai/apvienotajai komitejai, kas pēc tam sagatavos atlasīto kandidātu galīgo sarakstu.

**60.** Tomēr Parlaments savā atzinumā un atbildē uz papildu informācijas pieprasījumu uzsvēra, ka atlases komiteja veic kandidātu atlasi, nevis Parlamenta administrāciju. Turklāt Parlamenta pārstāvji, Ombuda dienestiem pārbaudot lietas materiālus, norādīja, ka administrācija ir tikai pārbaudījusi pieteikumus, lai noteiktu tos, kuri ir pieņemami. Saskaņā ar Parlamenta pārstāvju sniegto informāciju atlases komiteja saņēma visus pieteikumus, tostarp nepieņemamos pieteikumus pārbaudei.

**61.** Principā, ņemot vērā likumības prezumpciju, kas attiecas uz jebkuru iestādes paziņojumu[\[11\],](#_ftn11 ""){#_ftnref11} ombudam nav iemesla apšaubīt citas iestādes paziņojuma patiesumu, ja vien nav norāžu, ka tas varētu nebūt pareizs.

**62.** Šajā sakarā ir lietderīgi pārbaudīt lietas materiālos iekļautos dokumentus, kas attiecas uz atlases komitejas darbu un uzdevumiem.

**63.** Atlases komitejas sanāksmes protokolā pēc AD 12 amata vietas termiņa pagarināšanas (ko iesniedza kopā ar Parlamenta atbildi uz papildu informācijas pieprasījumu) ir norādīts: "*Visbeidzot, tika iesniegti 122 pieteikumi, kurus saņēma EP Personāla ģenerāldirektorāts. Daudzus no tiem DG PERS atzina par nepieņemamiem, galvenokārt pietiekamas pieredzes trūkuma dēļ \[...\]. Ir iecelta atlases komisija \[...\], lai izskatītu pieņemamos un nepieņemamos pieteikumus un izveidotu kandidātu sarakstu, kas nosūtāms DG PERS.*" Šķiet, ka šis fragments liek domāt, ka Parlamenta administrācija ir pārskatījusi saņemtos pieteikumus un konstatējusi tos, kuri principā šķiet nepieņemami nepietiekamas pieredzes dēļ. Tomēr šķiet arī, ka visi pieteikumi (tostarp gan pieņemamie, gan nepieņemamie) tika iesniegti atlases komitejai novērtēšanai. Tāpēc šķiet, ka šis dokuments apstiprina Parlamenta viedokli un Parlamenta pārstāvju paziņojumu pārbaudes laikā.

**64.** Izmeklēšanas gaitā ombuds neatrada nekādas norādes, ka atlases procedūra līgumdarbinieku amata vietām atšķirtos no atlases procedūras AD 12 amata vietai saistībā ar šo jautājumu. Tāpēc iepriekš izklāstītie apsvērumi būtu jāpiemēro arī līgumdarbinieku amata vietu atlases procedūrai.

**65.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šā apgalvojuma pirmais aspekts būtu jāuzskata par nepamatotu.

**66.** Šā apgalvojuma otrais aspekts attiecas uz sūdzības iesniedzēja kritiku par to, ka Parlaments uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nav norādījis pieteikumu novērtēšanas metodes un to, vai notiks rakstiski pārbaudījumi un/vai intervijas.

**67.** Parlaments veica attiecīgo atlases procedūru, izvērtējot kandidātu nosūtītos pieteikuma dokumentus un rīkojot intervijas ar atlasītajiem kandidātiem.

**68.** Tāpēc ombude uzskata, ka Parlamentam nevar pārmest, ka tas uzaicinājumā paust ieinteresētību nav sniedzis sīkāku informāciju par jebkādiem rakstiskiem pārbaudījumiem, jo šādi pārbaudījumi nav notikuši.

**69.** Turklāt, lai gan uzaicinājumā paust ieinteresētību nebija skaidri norādīts, ka atlasītie kandidāti tiks uzaicināti uz interviju, visiem potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem bija jārēķinās, ka intervijas notiks. Patiešām, šķiet nereāli, ka amata kandidāts var sagaidīt, ka viņam tiks piedāvāts attiecīgais amats, nepiedaloties intervijā.

**70.** Iepriekš minēto iemeslu dēļ ceturtā apgalvojuma otrais aspekts arī būtu jāuzskata par nepamatotu.

**71.** Tomēr ombuds norāda, ka uzaicinājumos izteikt ieinteresētību potenciālajiem kandidātiem būtu jāsniedz pēc iespējas pilnīgāka informācija. Tādējādi būtu lietderīgi, ja turpmākajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību varētu skaidri informēt potenciālos kandidātus par to, vai notiks intervijas. Tādēļ ombuds šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi. Parlamentam būtu jāinformē ombuds par pasākumiem, ko tas veiks saistībā ar viņa papildu piezīmi.

### E. Apgalvojums par to procedūru neievērošanu, kuras Parlaments ir publiski apņēmies ievērot

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**72.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments nav ievērojis atlases procedūras, kuras tas bija publiski apņēmies īstenot. Sūdzības iesniedzēja jo īpaši atsaucās uz Parlamenta tīmekļa vietni un brošūru, kurā, viņasprāt, Parlaments norādīja, ka visa informācija par uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību ir atrodama EPSO tīmekļa vietnē. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šie avoti arī norādīja, ka jo īpaši Parlamentam būtu vajadzējis Oficiālajā Vēstnesī publicēt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par AD 12 amata vietu.

**73.** Parlaments apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

**74.** Attiecībā uz Parlamenta tīmekļa vietni (kurā norādīts, ka paziņojumi par konkursiem tiek publicēti Oficiālajā Vēstnesī un valstu laikrakstos) Parlaments norādīja, ka šis paziņojums neattiecas uz pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā. Parlaments uzskata, ka šis paziņojums attiecās tikai uz ierēdņu pieņemšanu darbā.

**75.** Attiecībā uz brošūru Parlaments ierosināja, ka tajā nav informācijas par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darbā pieņemšanas procedūrām.

**76.** Turklāt Parlaments uzsvēra, ka ne tā tīmekļa vietne, ne attiecīgā brošūra tam nav juridiski saistoša.

**77.** Visbeidzot, Parlaments norādīja, ka PDNK 12. panta 3. punktā ir noteikts,*ka EPSO "pēc pieprasījuma sniedz palīdzību dažādām iestādēm pagaidu darbinieku atlasē, jo īpaši nosakot pārbaudījumu saturu un organizējot atlases procedūras".* PDNK 82. panta 5. punktā ir ietverts identisks noteikums par līgumdarbiniekiem. Tāpēc Parlaments secināja, ka šie noteikumi neuzliek Parlamentam pienākumu lūgt EPSO palīdzību, kad tas organizē atlases procedūru. Tie tikai dod Parlamentam iespēju lūgt šādu palīdzību, ja tas to uzskata par nepieciešamu, savas diskrecionārās kompetences ietvaros organizēt atlases procedūras.

**78.** Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos atzina, ka Parlamenta tīmekļa vietne un attiecīgā brošūra Parlamentam nav juridiski saistoša. Tomēr viņa apgalvoja, ka, pat ja tīmekļa vietne un brošūra nav juridiski saistošas, Parlamentam, izmantojot šos avotus, nevajadzētu sniegt maldinošu informāciju par to, kā Parlaments pieņem darbā savus darbiniekus.

#### Ombuda novērtējums

**79.** Vispirms Ombuds norāda, kā Parlaments pareizi norādīja, ka PDNK neuzliek Parlamentam nekādu pienākumu lūgt EPSO palīdzību, lai veiktu atlases procedūras pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem. Tomēr ombuda izmeklēšanā iekļautais apgalvojums neattiecās uz apgalvojumu, ka Parlaments ir pārkāpis PDNK. Tā vietā tas attiecās uz to, ka Parlaments, iespējams, nav ievērojis procedūras, kuras tas bija publiski apņēmies, proti, izmantojot savu tīmekļa vietni un brošūru.

**80.** Ombuds norāda, ka saskaņā ar viņa iedibināto lēmumu pieņemšanas praksi, lai gan juridisko pienākumu neievērošana ir administratīvas kļūmes veids, administratīvas kļūmes jēdziens ir plašāks nekā likumības jēdziens[\[12\].](#_ftn12 ""){#_ftnref12} Tādējādi, ja Parlaments nebūtu ievērojis procedūras, ko tas publiski pieļāvis, izmantojot savu tīmekļa vietni un/vai brošūru, tas būtu administratīvas kļūmes gadījums. Tāpēc ombude uzskata, ka pašreizējiem mērķiem būtisks ir Parlamenta sniegtās informācijas saturs, nevis tā tīmekļa vietnes un brošūras iespējamais nesaistošais raksturs.

**81.** Saskaņā ar šīs izmeklēšanas gaitā iegūtajiem dokumentiem Parlamenta tīmekļa vietnē bija norādīta šāda informācija:

"*Kā jūs kļūstat par Kopienas ierēdni?*

*Eiropas Parlaments, tāpat kā visas pārējās ES iestādes, pieņem darbā darbiniekus konkursa kārtībā. Ir dažādi konkursu veidi dažādos līmeņos, kas nozīmē, ka varat pieteikties dažādiem amatiem, piemēram, administratoram, juristam, valodniekam, tulkam, tulkotājam, asistentam, sekretāram, kvalificētam darbiniekam utt.*

*Paziņojumus par konkursu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ESOV) un valstu laikrakstos. Lai iegūtu informāciju par paziņojumiem par konkursiem un plānoto grafiku, varat noklikšķināt uz saites uz Eiropas Kopienu Personāla atlases biroju (EPSO).* "[\[13\]](#_ftn13 ""){#_ftnref13}

**82.** Ombuds uzskata, ka no iepriekšējās rindkopas izriet, kā Parlaments pareizi apgalvoja, ka šī Parlamenta tīmekļa vietnes lapa attiecas uz ierēdņu pieņemšanu darbā, izmantojot konkursus, nevis uz pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā. Tāpēc ombude uzskata, ka Parlaments šajā lietā ir ievērojis savā tīmekļa vietnē paziņoto procedūru.

**83.** Turklāt brošūras "*Pievienojies Eiropas Parlamentam - Iespējas jaunajiem absolventiem* " sadaļā "*Karjera kā administratoram ģenerālsekretariātā*" ir norādīts:

"*Visa informācija par pašreizējiem, jauniem un gaidāmiem konkursiem un par to, kā tiem reģistrēties, ir pieejama Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē šādā adresē: <http://europa.eu/epso/>*"

**84.** No iepriekš minētā izriet, ka šis izvilkums no brošūras attiecās arī uz konkursu organizēšanu ierēdņu pieņemšanai darbā. Līdz ar to Parlaments nav pārkāpis šajā lietā paziņoto procedūru.

**85.** Tomēr ombuds norāda, ka šajā brošūrā sadaļā "*Ģenerālsekretariāta administratoru darba līgumi uz noteiktu laiku " ir* norādīts arī:

"*Īpaši noteikumi attiecas uz darbiniekiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar terminētiem līgumiem. Visa informācija par pašreizējiem vai gaidāmajiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kā arī informācija par pieteikšanās procedūrām ir pieejama Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē šādā adresē: <http://europa.eu/epso/>*"

**86.** Ombude uzskata, ka šī brošūras daļa attiecās uz pagaidu darbinieku un/vai līgumdarbinieku pieņemšanu darbā Parlamentā, jo ierēdņi tiek pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku. Turklāt brošūrā bija skaidri norādīts, ka "*visu informāciju par pašreizējiem un gaidāmajiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību*" var atrast EPSO tīmekļa vietnē (izcēlums pievienots).

**87.** Tāpēc ombuds uzskata, ka Parlaments ir apņēmies EPSO tīmekļa vietnē publicēt informāciju par pagaidu darbinieku un/vai līgumdarbinieku atlases procedūrām vai vismaz radījis šādu iespaidu.

**88.** Ombuds norāda, ka savā atzinumā Parlaments paskaidroja, ka tas ir uzskatījis, ka būtu nepiemēroti lūgt EPSO palīdzību, ņemot vērā ļoti specifiskos pieprasītos profilus.[\[14\]](#_ftn14 ""){#_ftnref14} Lai gan Parlamentam patiešām varēja būt pamatoti iemesli nelūgt EPSO palīdzību šīs lietas konkrētajos apstākļos, tomēr tas ir publiski paziņojis, ka "*visa informācija par pašreizējiem un gaidāmajiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību*" ir atrodama EPSO tīmekļa vietnē. Ombuds uzskata, ka attiecīgā brošūra tādējādi varēja maldināt potenciālos pretendentus attiecībā uz Parlamenta izsludinātajām vakancēm.

**89.** Šo iemeslu dēļ ombuds secina, ka Parlaments šajā lietā ir pieļāvis administratīvu kļūmi.

**90.** Tādēļ ombuds šajā sakarā izteiks kritisku piezīmi.

### F. Apgalvojums par uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un/vai attiecīgo amata aprakstu, kvalifikācijas un pieredzes prasību neiekļaušanu Pilnvaroto padomes darba kārtībā

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**91.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pirms uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publiskošanas Parlaments Pilnvaroto padomes sanāksmju darba kārtībā nav iekļāvis uzaicinājumus izteikt ieinteresētību, attiecīgos darba aprakstus un prasības attiecībā uz kvalifikāciju un pieredzi.

**92.** Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka Pilnvaroto padome nav kompetenta izskatīt pieteikumus, ņemot vērā uzaicinājumus izteikt ieinteresētību, kas ir atlases komisijas ekskluzīvā kompetencē.

**93.** Atbildē uz Ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju Parlaments norādīja, ka Pilnvaroto padome tiek regulāri informēta par atlases procedūras norisi attiecībā uz 13 līgumdarbinieku amata vietām. Attiecībā uz AD 12 pagaidu darbinieka amata vietu Parlaments apgalvoja, ka Pilnvaroto padomes loma aprobežojas ar ieteikuma sniegšanu Parlamentam. Parlaments piebilda, ka Pilnvaroto padome saņēma nepieciešamo informāciju un dokumentus, lai sniegtu labi informētu ieteikumu.

#### Ombuda novērtējums

**94.** Ombuds uzskata, ka galvenais jautājums, kas jārisina, ir par to, vai Pilnvaroto padomei bija jāizskata uzaicinājumi izteikt ieinteresētību pirms to publicēšanas.

**95.** Šajā sakarā ir jāanalizē Pilnvaroto padomes noteikumi ("Noteikumi"). It īpaši Noteikumu 1. panta 1. punktā ("Komandējums") ir noteikts šādi (franču valodā):

"*Le conseil de direction* \[pilnvaroto padome\]*uzrauga les travaux de création de la Maison de l'histoire européenne. Tas nozīmē, ka jums nav jāuztraucas par misijām, kas saistītas ar jūsu ķermeni. En particulier*

*-il détermine les grandes lignes de sa programmation;*

*-il monitorē les activités de l'équipe chargée de la réalisation de ce projet;*

*-il proposed la nomination du directeur.*"

**96.** Ombude uzskata, ka uzaicinājumi izteikt ieinteresētību, šķiet, nav starp Eiropas vēstures nama "*pamatlēmumiem attiecībā uz misijām*" . Jo īpaši šķiet, ka uzaicinājumi izteikt ieinteresētību neattiecas uz Eiropas vēstures nama programmas galvenajiem virzieniem vai par šo projektu atbildīgās komandas darba uzraudzību. Turklāt, lai gan Pilnvaroto padome bija kompetenta ierosināt direktora iecelšanu, tas ne vienmēr nozīmē, ka tai bija jāizskata uzaicinājumi izteikt ieinteresētību.

**97.** Tāpēc nešķiet, ka Pilnvaroto padomei būtu vajadzējis izskatīt uzaicinājumus izteikt ieinteresētību. Tādējādi Ombuds secina, ka Parlaments ir iekļāvis uzaicinājumus izteikt ieinteresētību Pilnvaroto padomes sanāksmju darba kārtībā, pirms uzaicinājumi izteikt ieinteresētību tika publiskoti. Turklāt Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā ir savākti plaši pierādījumi, lai pamatotu Parlamenta apgalvojumu, ka Pilnvaroto padome tika labi informēta par atlases procedūras gaitu, tostarp jo īpaši par Eiropas vēstures nama direktora atlasi (t. i., AD 12 amata vietu).

**98.** Tāpēc sestais apgalvojums būtu jāuzskata par nepamatotu.

### G. Par prasību

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**99.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlamentam būtu jāatceļ darbā pieņemšanas procedūra un tā atkārtoti jāreklamē saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un Labas administratīvās prakses kodeksu.

**100.** Parlaments apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, jo, pēc tā domām, tas nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

#### Ombuda novērtējums

**101.** Ombude uzskata, ka viens no sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem ir daļēji pamatots, kā paskaidrots iepriekš. Tomēr paliek jautājums, vai darbā pieņemšanas procedūras atcelšana un tās atkārtota reklamēšana būtu piemērots veids, kā novērst administratīvo kļūmi, kas izriet no tā, ka Parlaments nav izpildījis (vismaz acīmredzamo) apņemšanos publicēt informāciju par šo darbā pieņemšanas procedūru EPSO tīmekļa vietnē.

**102.** Šajā sakarā Ombuds norāda, ka darbā pieņemšanas procedūra jau ir pabeigta un iecelšana amatā ir notikusi. Tādēļ ir jālīdzsvaro, no vienas puses, sūdzības iesniedzēja intereses un, no otras puses, iecelto personu intereses, kā arī dienesta intereses. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš proporcionalitātes principam un tiesiskās paļāvības principam[\[15\].](#_ftn15 ""){#_ftnref15}

**103.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav lietderīgi aicināt Parlamentu apsvērt darbā pieņemšanas procedūras atcelšanu un tās atkārtotu reklamēšanu. Tāpēc sūdzības iesniedzēja izvirzītais apgalvojums šīs lietas apstākļos nevar tikt atbalstīts. Turklāt ombuds nevar paredzēt nekādu citu rīcību, kas varētu novērst administratīvu kļūmi. Šādos apstākļos ombuds lietu slēgs ar kritisku piezīmi.

### H. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu kritisku piezīmi un turpmākām piezīmēm:

{#CR23/2012}

Brošūrā **par darbā pieņemšanas jautājumiem Parlaments norādīja, ka visa informācija par pašreizējiem vai gaidāmajiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību par pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku pieņemšanu darbā tiks darīta pieejama Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē. Tomēr šajā lietā Parlaments, izmantojot EPSO tīmekļa vietni, šādu informāciju nav darījis pieejamu pretēji savām saistībām vai vismaz pretēji iespaidam, ko tas bija radījis. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.**

**Attiecībā uz citiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem administratīva kļūme netika konstatēta.**

Sūdzības iesniedzējs un Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīmes
----------------

{#FR28/2012}

**(1) Parlaments varētu apsvērt iespēju savā tīmekļa vietnē reklamēt vakances, kas nav publicētas Oficiālajā Vēstnesī vai ar EPSO starpniecību.**

{#FR29/2012}

**(2) Ja un kad Parlaments vakancēm izmanto „netiešus" publicitātes līdzekļus, tas varētu būt īpaši uzmanīgs attiecībā uz to, ka kandidātiem ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai pieteiktos.**

{#FR30/2012}

**(3) Turpmākajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību Parlaments varētu informēt potenciālos kandidātus par to, vai notiks intervijas.**

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 23. jūlijā

*** ** * ** ***

[\[1\]](#_ftnref1 ""){#_ftn1} Sk., piemēram, ombuda lēmumu par sūdzību 1386/2002/IP pret Eiropas Komisiju, 1.1.--1.2. punkts, un ombuda lēmumu par sūdzību 353/99/ME pret Eiropas Komisiju, 4.3. punkts.

[\[2\]](#_ftnref2 ""){#_ftn2} Pēc analoģijas skatīt spriedumu lietā T-494/04 *Neirinck/Komisija* (Krājums 2006, SC-I-A-2-259 un SC-II-A-2-1345, 101. punkts), spriedumu lietā T-56/89 *Bataille/Parlaments* *(Recueil 1990,* II-597. lpp., 42. punkts) un spriedumu lietā T-357/04 *Chetcuti/Komisija* *(Krājums* 2006, SC-I-A-2-255 un SC-II-A-2-1323, 49. punkts). Skat. arī ģenerāladvokāta Ī. Bota \[Y. Bot\] secinājumus lietā C-16/07 P *Chetcuti/Komisija* *(Krājums,* I-7469. lpp., 23. un 57. punkts).

[\[3\]](#_ftnref3 ""){#_ftn3} Lieta T-357/04, *Chetcuti* pret *Komisiju,* 2006, SC-I-A-2-255 un SC-II-A-2-1323, 51. punkts.

[\[4\]](#_ftnref4 ""){#_ftn4} Saskaņā ar tās tīmekļa vietnē pieejamo informāciju: <http://www.ne-mo.org>

[\[5\]](#_ftnref5 ""){#_ftn5} Sk. iepriekš 2. zemsvītras piezīmi.

[\[6\] Piemērs:](#_ftnref6 ""){#_ftn6} Skatīt Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punktu.

[\[7\]](#_ftnref7 ""){#_ftn7} Skat. iepriekš 2. zemsvītras piezīmē minēto judikatūru.

[\[8\]](#_ftnref8 ""){#_ftn8} 2010. gada 15. jūnija spriedums lietā F-35/08 *Pachtitis* /Komisija, Krājumā vēl nav publicēts.

[\[9\]](#_ftnref9 ""){#_ftn9} Iepriekš minētā lieta T-494/04 *Neirinck* / *Komisija.*

[\[10\]](#_ftnref10 ""){#_ftn10} Iepriekš minētais spriedums lietā F-35/08 *Pachtitis* /Komisija, 52. punkts; Komisijas apelācijas sūdzība par šo spriedumu tika noraidīta: 2011. gada 14. decembra spriedums lietā T-361/10 P *Pachtitis* / *Komisija,* Krājumā vēl nav publicēts.

[\[11\]](#_ftnref11 ""){#_ftn11} Sk., piemēram, 2005. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-110/03, T-150/03 un T-405/03 *Sison* /Padome (Krājumā vēl nav publicēts, 98. punkts): "*ņemot vērā likumības prezumpciju, kas piemīt jebkuram iestādes paziņojumam, būtu jāatzīmē, ka prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka Padomes paziņojums -- ka tā ir saņēmusi negatīvu atzinumu no attiecīgajām valstīm -- ir kļūdains.*"

[\[12\]](#_ftnref12 ""){#_ftn12} Sk., piemēram, ombuda lēmuma par sūdzību 1935/2008/FOR 95. punktu.

[\[13\]](#_ftnref13 ""){#_ftn13} Šī informācija joprojām ir atrodama Parlamenta tīmekļa vietnē [http://www.europarl.europa.eu/aboutparliament/en/0079d60a3f/Recruitment.html.](http://www.europarl.europa.eu/aboutparliament/en/0079d60a3f/Recruitment.html)

[\[14\]](#_ftnref14 ""){#_ftn14} Sk. šā lēmuma 15. punktu.

[\[15\]](#_ftnref15 ""){#_ftn15} Sk. spriedumu lietā T-10/02 *Girardot/Komisija,* *Krājums-CDL,* A-109. un II-483. lpp. ("starpspriedums"), 85.--87. punkts.