Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi projekta EQAR 2007- 4214/001/-001 nobeiguma ziņojumam saskaņā ar Regulu 1049/2001 [1]. Šo ziņojumu Komisijai iesniedza Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija ("ENQA") un tas attiecās uz gatavošanos Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra ("EQAR projekts")[2] izveidei. ENQA bija atbildīga par EQAR izveidi un pieteicās finansējumam no Komisijas saskaņā ar Mūžizglītības programmu.

2. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja piekļuvi projekta EQAR 2007- 4214/001/-001 galīgā ziņojuma konfidenciālajai daļai, kurā ietverts Komisijai iesniegtais ziņojums par finanšu informāciju attiecībā uz EQAR izveidi.

3. Komisija apspriedās ar ENQA, lai noskaidrotu, vai tā piekrīt izpaust galīgā ziņojuma konfidenciālo daļu. ENQA iebilda pret informācijas izpaušanu. Pēc tam Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir atteikusi publisku piekļuvi dokumentam, pamatojoties uz to, ka izpaušana varētu apdraudēt a) personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, t. i., izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi, kas noteikts Regulas 1049/2001 [3] 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un b) fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālo īpašumu, t. i., izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi, kas noteikts Regulas 1049/2001 [4] 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā.

4. Sūdzības iesniedzējs atjaunoja piekļuves pieprasījumu, nosūtot atkārtotu pieteikumu.

5. Komisija vēlreiz apspriedās ar ENQA par šo jautājumu. ENQA galu galā piekrita galīgā ziņojuma rediģētās versijas izpaušanai, kā rezultātā Komisija 2010. gada 5. martā piešķīra daļēju piekļuvi galīgajam ziņojumam. Komisija atteica piekļuvi trim galīgā ziņojuma daļām, proti, EQAR uzņēmējdarbības plānam (pievienots galīgajam ziņojumam); Nobeiguma ziņojuma 6. daļa „Personāla iesaistīšana”; un galīgā ziņojuma I pielikumu „Finanšu pārskatu tabula”.

6. Savu lēmumu atteikt piekļuvi Komisija pamatoja šādi.

7. Komisija apgalvoja, ka EQAR uzņēmējdarbības plāns neietilpst tās novērtējumā par piekļuves pieprasījumu saskaņā ar Regulu 1049/2001, jo sūdzības iesniedzēja rīcībā jau bija attiecīgais dokuments.

8. Komisija atteica piekļuvi galīgā ziņojuma 6. daļai, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tās izņēmumu attiecībā uz piekļuvi, lai aizsargātu personas privāto dzīvi un neaizskaramību. Komisija apgalvoja, ka izņēmums tika piemērots, jo šajā dokumenta daļā ir iekļauts projektā iesaistīto personu saraksts pa kategorijām, partneriem un norīkojuma periodiem. Komisija norādīja, ka šī informācija ir personas dati, jo tā attiecas uz identificētām personām un privāta rakstura datiem, kas saistīti ar viņu darba uzdevumiem un atalgojumu šajā projektā.

9. Komisija atteica piekļuvi finanšu pārskatu tabulai, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un tās izņēmumu no piekļuves tiesībām, kas bija paredzēts komerciālo interešu aizsardzībai. Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam aprakstu par to, kāda veida neatklātie posteņi ir ietverti finanšu pārskatu tabulā [5]. Tomēr Komisija apgalvoja, ka jautājumi, kas aplūkoti galīgā ziņojuma 6. daļā un finanšu pārskatu tabulā, bija aktuāli vēl nepabeigtajā tiesvedībā starp sūdzības iesniedzēju un ENQA. Šo galīgā ziņojuma daļu izpaušana apdraudētu ENQA spēju efektīvi izklāstīt savu lietu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā otrai pusei/pusēm šajā tiesvedībā. Tas kaitētu ENQA komerciālajām interesēm attiecībā uz tiesvedības iznākumu. Komisija norādīja, ka, lai gan ENQA nav peļņu gūstoša vienība, tā darbojas kā jebkurš cits tirgus dalībnieks atvērtā tirgū, veicot vairākas savas darbības, piemēram, pieņemot darbā personālu un iegādājoties iekārtas un pakalpojumus, kas nepieciešami tās darbībai. Turklāt Komisija norādīja, ka piekļuvi finanšu pārskatu tabulas iedaļai par faktiskajiem ceļa un uzturēšanās izdevumiem nevar piešķirt, jo šajā daļā ir iekļauts to personu saraksts, kuras ir pieprasījušas ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībā ar projektu. Šī informācija ir uzskatāma par personas datiem, kas arī ir aizsargāti, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

10. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka izņēmumus no piekļuves tiesībām saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punktu nedrīkst līdzsvarot ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Tomēr Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums ir jāatceļ, ja iepazīšanās ar to ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Šādām interesēm, pirmkārt, ir jābūt sabiedrības interesēm un, otrkārt, jāatsver izpaušanas radītais kaitējums. Komisija uzsvēra, ka Regulas 1049/2001 mērķis ir piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kuru publiskošana nekaitētu sabiedrības interesēm vai īpašām privātām interesēm. Tā kā piekļuve saskaņā ar Regulu 1049/2001 nozīmē, ka visiem sabiedrības locekļiem var būt piekļuve dokumentam, izvērtējot, vai var piešķirt piekļuvi dokumentam, nevar ņemt vērā nekādas konkrētas personas intereses, piemēram, pieteikuma iesniedzēja īpašas intereses. Ņemot vērā to, ka liela daļa attiecīgo dokumentu jau bija publiskoti, Komisija secināja, ka tās rīcībā nav elementu, kas varētu norādīt uz sevišķām sabiedrības interesēm, kuras būtu svarīgākas par vajadzību aizsargāt ENQA komerciālās intereses.

Izmeklēšanas priekšmets

11. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pamatotu un atbilstīgu pamatojumu atteikumam piešķirt pilnīgu piekļuvi dokumentam ar nosaukumu „Projekta EQAR 2007- 4214/001/-001 galīgā ziņojuma konfidenciālā daļa” un tā pielikumiem.

12. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve dokumentam ar nosaukumu “Projekta EQAR 2007- 4214/001/-001 galīgā ziņojuma konfidenciālā daļa” un tā pielikumiem.

Izmeklēšana

13. Ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzību. Ombuda dienesti arī pārbaudīja Komisijas lietas materiālus par šo jautājumu. Komisija sniedza savu atzinumu par sūdzību, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu sniegt apsvērumus. Ombuds no sūdzības iesniedzēja nesaņēma nekādus apsvērumus. 2001. gada 25. augustā pēc telefoniskas sarakstes ar sūdzības iesniedzēju par šo jautājumu ombuds iesniedza Komisijai priekšlikumu par mierizlīgumu šajā lietā. Komisijas 2012. gada 9. marta atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus līdz 2012. gada 30. aprīlim. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums par to, ka nav sniegts derīgs un pietiekams pamatojums atteikumam piešķirt pilnīgu piekļuvi

Ombudam iesniegtie argumenti

14. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisijas atteikums pārbaudīt, vai EQAR uzņēmējdarbības plānu var publiskot, nozīmē, ka viņš nevarēja pārliecināties, vai viņa rīcībā ir tā pati uzņēmējdarbības plāna versija, kas bija Komisijas rīcībā.

15. Sūdzības iesniedzējs arī iebilda pret ziņojumā iekļauto darbinieku vārdu un uzvārdu aizklāšanu. Viņš atsaucās uz Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam saistībā ar sūdzību 713/98/IJH, apgalvojot, ka darbinieku vārdi ir norādīti ziņojumā, lai nodrošinātu pārskatatbildību par Komisijas piešķirtās dotācijas izmantošanu.

16. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka iespējamas negatīvas sekas pusei tiesvedībā nevar būt komerciālas intereses Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā noteiktā izņēmuma nozīmē. Turklāt ENQA nesagatavoja un neiesniedza ziņojumu Komisijai saistībā ar tiesvedību Somijā, bet iesniedza to saistībā ar administratīvajām procedūrām starp ENQA un Komisiju. Izņēmums attiecībā uz publisku piekļuvi saistībā ar tiesvedību (Regulas 1049/2001 [6] 4. panta 2. punkta otrais ievilkums) neļautu Komisijai izvairīties no pienākuma publiskot dokumentus, kas sagatavoti saistībā ar tīri administratīvu lietu.

17. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka bezpeļņas organizācijas komerciālā darbība nav tāda pati kā "regulā paredzētās objektīvās komerciālās intereses". Pēc viņa domām, Komisija nav pierādījusi, ka pastāvētu objektīvas komerciālas intereses, kas būtu jāaizsargā. Komisijas izpratne par aizsargājamām komerciālām interesēm nozīmēja, ka uz jebkuras struktūras darbībām, kas pērk pakalpojumus atvērtā tirgū, attiektos 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētais izņēmums. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro stingri.

18. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs iebilda pret Komisijas lēmumu neizpaust saiti, kas norādīta galīgā ziņojuma 13. lappusē ar nosaukumu "8 - Izplatīšana un ekspluatācija" šādā teikumā: "EQAR tīmekļa vietnē ir sadaļa, kas rezervēta EQAR locekļiem un oficiāliem Ģenerālās asamblejas novērotājiem, tostarp Komisijai. Tā ir pieejama, izmantojot pieteikšanās veidlapu [svītrots]”.

19. Attiecībā uz EQAR uzņēmējdarbības plānu Komisija atsaucās uz savas atbildes saturu uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja rīcībā bija uzņēmējdarbības plāns, Komisija pamatoja, ka resursu ekonomijas apsvērumu dēļ tai nav jāpārbauda, vai to var publiskot saskaņā ar Regulu 1049/2001.

20. Attiecībā uz iesaistīto darbinieku vārdu un uzvārdu aizklāšanu galīgā ziņojuma 6. daļā Komisija saglabāja argumentāciju, kas sniegta tās atbildē uz atkārtoto pieteikumu. Tā apgalvoja, ka pašu vārdu rediģēšana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu attiecīgo personu privāto dzīvi, jo tās būtu identificējamas, pamatojoties uz pārējo šajā daļā ietverto informāciju, proti, to personāla kategoriju un norīkojuma ilgumu.

21. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iebildumu pret argumentu, ka vienas puses iespējamās nelabvēlīgās sekas tiesvedībā ir komerciālas intereses, Komisija atkārtoti norādīja, ka, lai gan ENQA nav peļņu gūstoša struktūra, tā darbojas tāpat kā jebkurš cits uzņēmējs atvērtā tirgū, veicot vairākas savas darbības, piemēram, pieņemot darbā personālu un iegādājoties iekārtas un pakalpojumus, kas nepieciešami tās darbībai. Attiecīgo ziņojuma daļu nodošana atklātībā kaitētu attiecīgā dokumenta autora ENQA , komerciālajām interesēm. Viens no elementiem Komisijas novērtējumā par ENQA komerciālajām interesēm ir tas, ka ENQA iebilda pret dažu minētā ziņojuma daļu izpaušanu, norādot, ka šajās daļās ietvertā informācija ir būtiska notiekošā tiesvedībā. Komisija savā atkārtotajā atbildē atgādināja savu apgalvojumu, ka galīgā ziņojuma rediģēto daļu izpaušana, pamatojoties uz publiskās piekļuves režīmu, apdraudētu ENQA spēju efektīvi izklāstīt savu lietu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā otrai/citām šīs tiesvedības pusei/pusēm. Šāda iespējamība savukārt kaitētu ENQA komerciālajām interesēm attiecībā uz tiesvedības iznākumu.

22. Komisija uzskatīja, ka attiecīgās vienības statusam, proti, faktam, ka ENQA ir bezpeļņas organizācija, nav nozīmes attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību. Komisija apgalvoja, ka no Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma formulējuma šis noteikums attiecas uz jebkuras juridiskas personas komerciālajām interesēm neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta.

23. Attiecībā uz iespējamu sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu informācijas izpaušanā Komisija izvirzīja tos pašus argumentus, kas bija ietverti tās atbildē uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

24. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka galīgā ziņojuma 13. lappusē esošā saite būtu jāpublisko, ja Komisija nevar sniegt juridisku iemeslu tās rediģēšanai, Komisija norādīja, ka tā ir ārēja tīmekļa vietne, kurai tā var piekļūt, pamatojoties uz tās kā attiecīgās Ģenerālās asamblejas novērotājas statusu. Tas nav tās rīcībā esošs dokuments Regulas 1049/2001 3. panta nozīmē. Šā iemesla dēļ EQAR tīmekļa vietnes rezervētā apgabala pieteikšanās parole tika izdzēsta.

25. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija saglabāja savu nostāju, ka uz neizpaužamajām dokumentu daļām nepārprotami attiecas Regulā 1049/2001 noteiktie izņēmumi.

Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

EQAR biznesa plāns

26. Attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi EQAR uzņēmējdarbības plānam ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pieprasījumu par publisku piekļuvi uzņēmējdarbības plānam saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tas, ka sūdzības iesniedzējs, iespējams, ir ieguvis piekļuvi EQAR uzņēmējdarbības plānam citur, nenozīmē, ka EQAR uzņēmējdarbības plāns ir publiskots. Visi pieprasījumi par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir jāizskata saskaņā ar tajā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecīgā iestāde var atteikt publisku piekļuvi tikai tad, ja ir piemērojams kāds no 4. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem attiecībā uz publisku piekļuvi [7]. Šajā gadījumā ombuds nav pārliecināts, ka Komisijas norādītie iemesli, lai atteiktos izskatīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi EQAR uzņēmējdarbības plānam, ir saskaņā ar Regulas 1049/2001 noteikumiem. Šis atteikums tiks aplūkots ombuda priekšlikumā par mierizlīgumu.

Nobeiguma ziņojuma 6. daļa

27. Attiecībā uz galīgā ziņojuma 6. daļu un tajā uzskaitītajiem nosaukumiem ombuds norāda, ka Tiesa ir lēmusi par mijiedarbību starp ES noteikumiem par publisku piekļuvi un ES noteikumiem par datu aizsardzību Bavarian Lager lietā [8]. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) ir sīkāk izanalizējis Bavarian Lager lietu 2011. gada 24. marta informatīvajā dokumentā "Publiska piekļuve dokumentiem, kas satur personas datus, pēc Bavarian Lager nolēmuma"[9]. Saskaņā ar Saprašanās memorandu [10] starp Ombudu un EDAU, kurā abas iestādes apņemas pieņemt konsekventu pieeju datu aizsardzības juridiskajiem un administratīvajiem aspektiem, Ombuds uzskata, ka ir lietderīgi analizēt šo lietu, ņemot vērā pamatnostādnes un secinājumus, ko EDAU iekļāvis savā 2011. gada 24. marta informatīvajā dokumentā ("pamatinformācijas dokuments").

28. Informatīvajā dokumentā EDAU secina, ka Bavarian Lager nolēmumā ir noteikts, ka uzvārdus un vārdus var uzskatīt par "personas datiem" un ka šādu datu paziņošana atbilst "apstrādes" definīcijai Regulas 45/2001 [11] (Datu aizsardzības regula)[12] nozīmē. Ja pieprasījums par publisku piekļuvi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir vērsts uz to, lai iegūtu piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati, pilnībā piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus [13]. Šāds lūgums par publisku piekļuvi ir jāizskata iesaistītajām iestādēm saskaņā ar Regulas 45/2001 [14] 8. panta b) punktu. Lai piešķirtu piekļuvi personas datiem saskaņā ar Regulas 45/2001 8. panta b) punktu, saņēmējam ir jāpierāda, ka dati ir jānosūta, un iestādei ir jāapsver, vai nav iemesla uzskatīt, ka varētu tikt aizskartas datu subjekta likumīgās intereses. Tas nozīmē, ka attiecīgajai iestādei ir jāveic iesaistīto interešu līdzsvarošana un ka informācijas atklāšana ir atļauta tikai tad, ja ir izpildīti abi nosacījumi.

29. EDAU secina, ka Regulas 45/2001 8. panta b) punktā ir noteikts, ka personai, kas lūdz piekļuvi, ir jāsniedz skaidrs un likumīgs pamatojums vai pārliecinoši argumenti, lai pierādītu vajadzību pārsūtīt personas datus [15]. Attiecībā uz datu subjekta likumīgajām interesēm EDAU norāda, ka šaubu gadījumā par to, vai pārsūtīšana tām kaitētu, šķiet pamatoti, ka datu subjektu aicina paust savu viedokli par iespējamu pārsūtīšanu. Tomēr šis aicinājums paust savu viedokli nebūtu jāuzskata par lūgumu dot piekrišanu pārsūtīšanai, bet gan par pasākumu, kas ļauj iestādei pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

30. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka galīgā ziņojuma 6. daļā uzskaitīto personu vārdi ir personas dati. Tomēr šim faktam būtu vajadzējis mudināt Komisiju veikt pilnīgu analīzi attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi šiem vārdiem saskaņā ar Regulas 45/2001 [16] 8. panta b) punktu. Šķiet, ka Komisija to nav izdarījusi. Tas, ka nav veikta pilnīga piekļuves pieprasījuma analīze, tiks risināts ombuda priekšlikumā par mierizlīgumu.

31. Ombuds arī ņem vērā Komisijas argumentu, ka vārdu rediģēšana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu attiecīgo personu privātumu, jo šādas personas būtu identificējamas, pamatojoties uz pārējo galīgā ziņojuma 6. daļā ietverto informāciju, proti, viņu personāla kategoriju un norīkojuma periodu. Komisija uzskata, ka tāpēc arī šo informāciju nevarēja izpaust.

32. Šajā sakarā ombuds norāda, ka Regulas 45/2001 2. pantā ir noteikts, ka "[f] vai šīs regulas mērķi: a) “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, turpmāk “datu subjekts”; identificējama persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem; …"

33. Tomēr ombuds neuzskata, ka Komisija ir paskaidrojusi, kādā veidā informācija par darbinieku kategorijām un norīkojuma periodiem ļautu identificēt personas, kas uzskaitītas galīgā ziņojuma 6. daļā.

34. No tā izriet, ka Komisija nav pietiekami izanalizējusi šo piekļuves pieprasījuma aspektu attiecībā uz galīgā ziņojuma 6. daļu, jo īpaši saskaņā ar Regulas 45/2001 2. pantu un attiecīgā gadījumā 8. panta b) punktu. Tas, ka šis piekļuves pieprasījuma aspekts nav analizēts, tiks risināts ombuda priekšlikumā par mierizlīgumu.

Finanšu pārskatu tabula

35. Attiecībā uz Komisijas argumentiem, lai pamatotu atteikumu piekļūt finanšu pārskatu tabulai, ombuds nav pārliecināts, ka tiesvedības iespējamais iznākums var būt komerciālas intereses Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma nozīmē.

36. Tomēr savā atzinumā par sūdzību Komisija arī apgalvo, ka finanšu pārskatu tabulas publiskošana pati par sevi kaitētu ENQA komerciālajām interesēm. Komisija uzskata, ka, lai gan ENQA ir peļņu gūstoša struktūra, tā, veicot daudzas savas darbības, rīkojas tāpat kā jebkurš cits tirgus dalībnieks atvērtā tirgū. Tie ietver personāla nolīgšanu un tā darbībai nepieciešamā aprīkojuma un pakalpojumu iegādi. Pēc attiecīgā dokumenta pārbaudes ombuds uzskata, ka šis arguments ir pamatots. Ombuds arī uzskata, ka Komisijas arguments par to, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ir pamatots.

37. Pamatojoties uz iepriekš 36. punktā izklāstītajiem secinājumiem, ombuds secina, ka atteikums piešķirt publisku piekļuvi finanšu pārskatu tabulai bija pamatots.

Saite uz tīmekļa vietni galīgā ziņojuma 13. lpp.

38. Pēc attiecīgā dokumenta pārbaudes ombuds norāda, ka Komisija no izpaustā dokumenta ir izdzēsusi ne tikai EQAR locekļu pieteikšanās paroli, lai piekļūtu rezervētajai jomai, bet arī saiti uz tīmekļa lapu, kurā ir pieteikšanās veidlapa. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs iebilst tikai pret saiknes neizpaušanu. Viņš neapstrīd pieteikšanās paroles dzēšanu.

39. Komisija atteica piekļuvi saitei uz tīmekļa lapu, apgalvojot, ka tīmekļa lapa nav "tās rīcībā esošs dokuments". Ombuds šajā ziņā norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir pieprasījis piekļuvi dokumentam, kurā ir minēta saite, nevis faktiskajai tīmekļa lapai, uz kuru šī saite ved. Dokuments, kurā ir minēta saite, nepārprotami ir Komisijas rīcībā esošs dokuments, un saite ir šā dokumenta sastāvdaļa.

40. Ombuds norāda, ka, ja Komisijas pamatojums tiktu uzskatīts par pamatotu, tas radītu absurdu situāciju, kad pirms dokumenta publiskošanas būtu jādzēš visas saites uz ārējām tīmekļa lapām, kas citētas Komisijas rīcībā esošā dokumentā, tostarp saites uz publiskām tīmekļa lapām.

41. Lai gan attiecīgā saikne acīmredzami ir daļa no Komisijas rīcībā esoša dokumenta, vēl ir jāpārbauda, vai šī dokumenta daļa ir jāsvītro saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. pantā paredzētajiem piekļuves izņēmumiem. Ņemot vērā, ka Komisija vienkārši apgalvoja, ka pieprasījums attiecās uz dokumentu, kas nebija tās rīcībā, ombuds uzskata, ka Komisija nav pienācīgi pamatojusi savu atteikumu sniegt piekļuvi saitei. Tas, ka ombuds nav pienācīgi pamatojis atteikumu nodrošināt piekļuvi saitei, tiks risināts ombuda priekšlikumā par mierizlīgumu.

Draudzīgā risinājuma priekšlikums

42. Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi un 26., 30., 34. un 41. punktā minētajiem konstatējumiem, ombuds ierosināja šādu mierizlīguma risinājumu:

Komisija varētu pārskatīt piekļuves piešķiršanu EQAR uzņēmējdarbības plānam, nobeiguma ziņojuma 6. daļai un saitei nobeiguma ziņojuma 13. lappusē.

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

43. Atbildē ombudam Komisija norādīja, ka tā uzskata, ka ir pieņēmusi mierizlīguma priekšlikumu. Komisija atkārtoti izskatīja iespēju piešķirt publisku piekļuvi EQAR uzņēmējdarbības plānam, apspriežoties ar dokumenta autoru, kurš neiebilda pret tā izpaušanu. Tāpēc Komisija nolēma publiskot EQAR uzņēmējdarbības plānu, kas tagad ir publiski pieejams.

44. Komisija neuzskatīja par nepieciešamu atkārtoti izskatīt iespēju piešķirt publisku piekļuvi galīgā ziņojuma 6. daļai, ņemot vērā neseno Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-82/09 [17] un to, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis konkrētus iemeslus, kas pamatotu personas datu nosūtīšanas pieprasījumu.

45. Komisija atzina, ka nav iemesla aizsargāt saiti galīgā ziņojuma 13. lappusē. Lai liegtu piekļuvi EQAR iekšējai vietnei, nobeiguma ziņojuma 13. lappusē tika dzēsts “pieteikumvārds” un “parole”. Tomēr pašā pieteikšanās veidlapā, uz kuru ved saite, nav materiāla satura.

Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

46. Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu padarīt EQAR uzņēmējdarbības plānu publiski pieejamu. Ombuds arī atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi pieņemt viņa argumentāciju attiecībā uz saiti galīgā ziņojuma 13. lappusē, atzīstot, ka nebija iemesla to aizsargāt. Tāpēc ombuds secina, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šos sūdzības aspektus.

47. Ombuds arī norāda, ka, neraugoties uz konstatējumu, ka galīgā ziņojuma 13. lappusē bija jāatklāj saite, šķiet, ka Komisija nav iesniegusi sūdzības iesniedzējam galīgā ziņojuma 13. lappuses atjauninātu versiju, kurā būtu ietverta saite. Tomēr, pārbaudījis attiecīgo dokumentu un apmeklējis pieteikšanās veidlapu, uz kuru ved saite, ombuds piekrīt Komisijai, ka pieteikšanās veidlapa nesatur būtisku saturu. Tādēļ ombuds šo jautājumu neturpinās izskatīt.

48. Attiecībā uz galīgā ziņojuma 6. daļu ombuds ņem vērā Komisijas paziņojumu atbildē uz priekšlikumu par mierizlīgumu, apgalvojot, ka šajā sakarā tai nebija atkārtoti jāizskata piekļuves pieprasījums. Tomēr ombude norāda, ka Komisija tomēr ir norādījusi papildu iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka publiskas piekļuves nodrošināšana šim dokumentam neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem. Kopumā Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis konkrētus iemeslus, kas pamatotu personas datu nosūtīšanas pieprasījumu.

49. Kā norādīts priekšlikumā par mierizlīgumu, ES tiesu judikatūrā ir noteikts, ka lūgums par publisku piekļuvi dokumentam, kas satur personas datus, ir jāizskata saskaņā ar Regulas 45/2001 [18] 8. panta b) punktu, kas nozīmē, ka vispirms pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda datu nosūtīšanas nepieciešamība [19]. Šajā gadījumā šķiet, ka sūdzības iesniedzējs to nav izdarījis, un tādējādi Komisijai principā ir tiesības atteikt piekļuvi, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

50. Tomēr ombude norāda, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu par piekļuvi galīgā ziņojuma 6. daļai, pirms ES tiesas bija sīkāk definējušas Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto izņēmumu attiecībā uz sabiedrības tiesībām piekļūt personas datiem. Tādējādi sūdzības iesniedzējs tajā laikā, iespējams, nezināja par savu pienākumu pierādīt datu pārsūtīšanas nepieciešamību. Tomēr sūdzības iesniedzējs varētu apsvērt iespēju iesniegt jaunu piekļuves pieprasījumu, pierādot šādu nepieciešamību, sniedzot skaidru un likumīgu pamatojumu.

51. Ja iestāde konstatē, ka uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentam attiecas Regula 45/2001, un piekļuve attiecīgajam dokumentam tiek atteikta, jo pieteikuma iesniedzējs nav centies pierādīt personas datu nosūtīšanas nepieciešamību, ombuds uzskata, ka iestādei, informējot pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar Regulas 1049/2001 7. pantu, ir lietderīgi arī informēt pieteikuma iesniedzēju par pienākumu pierādīt šādu nepieciešamību. Tas atbilstu labas pārvaldības un pakalpojumu kultūras principiem un, konkrētāk, Eiropas labas pārvaldības kodeksa 10. panta 3. punktam par pilsoņu konsultēšanu. Ombude šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.

52. Attiecībā uz jautājumu par to, vai būtu iespējams piešķirt daļēju piekļuvi galīgā ziņojuma 6. daļai [20], ombuds saglabā iepriekš 31.–33. punktā izklāstītās bažas, proti, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādā veidā informācija par darbinieku kategorijām un norīkojuma periodiem padarītu personas identificējamas Regulas 45/2001 2. panta nozīmē. Šajā ziņā ombuds norāda, ka, ja informācija netiek uzskatīta par personas datiem Regulas 45/2001 izpratnē, prasība, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda datu nosūtīšanas nepieciešamība, kā aprakstīts iepriekš 48. punktā, nav piemērojama. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas atteikums publiskot šo dokumentu pēc vārdu svītrošanas ir administratīva kļūme, un ombuds izteiks kritisku piezīmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

53. Pirms lēmuma pieņemšanas šajā lietā ombuds rūpīgi izlasīja neseno Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-190/10 [21]. Ombuds norāda, ka šis spriedums tika pasludināts pēc tam, kad ombuds bija formulējis savu mierizlīguma priekšlikumu šajā lietā, un pēc tam, kad Komisija bija sniegusi atbildi uz šo priekšlikumu. Lietā T-190/10 Vispārējā tiesa nosprieda, ka iestāde var atteikt publisku piekļuvi dokumentam, kas satur personas datus, tikai tad, ja tā vispirms paskaidro, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt attiecīgo personu privātajai dzīvei Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.[22] Ombuds uzskata, ka 51. un 52. punktā izklāstītie secinājumi atbilst ne tikai iepriekšējai judikatūrai, kas minēta mierizlīguma priekšlikumā, bet arī turpmākajai judikatūrai.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds slēdz to ar šādu secinājumu un kritisku piezīmi:

Attiecībā uz pieprasījumu piekļūt EQAR uzņēmējdarbības plānam un saiti galīgā ziņojuma 13. lappusē Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

Kritiska piezīme:

Attiecībā uz nobeiguma ziņojuma 6. daļu Komisija nav paskaidrojusi, kādā veidā informācija par darbinieku kategorijām un norīkojuma periodiem padarītu personas identificējamas Regulas 45/2001 2. panta nozīmē. Līdz ar to Komisijas atteikums publiskot šo dokumentu pēc vārdu aizklāšanas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Ja iestāde konstatē, ka uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentam attiecas Regula 45/2001, un piekļuve attiecīgajam dokumentam tiek atteikta, jo pieteikuma iesniedzējs nav pierādījis personas datu nosūtīšanas nepieciešamību, ombuds uzsver, cik svarīgi ir piemērot labas pārvaldības principus un ievērot pakalpojumu sniegšanas kultūru attiecībā uz iedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka saskaņā ar šiem principiem un šādu pakalpojumu kultūru iestādei, informējot pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar Regulas 1049/2001 7. pantu, būtu arī jāinformē pieteikuma iesniedzējs par pienākumu pierādīt šādu nepieciešamību.

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 9. jūlijā

---

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] EQAR ir starptautiska bezpeļņas organizācija, ko izveidojusi E4 grupa, kurā ietilpst Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija (ENQA), Eiropas Studentu savienība (ESU), Eiropas Universitāšu asociācija (EUA) un Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociācija (EURASHE). EQAR mērķis ir uzlabot Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un veicināt studentu mobilitāti, sniedzot skaidru un objektīvu informāciju par uzticamām kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām, kas strādā Eiropā. Jaunā reģistra mērķis ir arī atvieglot kvalitātes nodrošināšanas lēmumu savstarpēju atzīšanu.

[3] "Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: …privacy un personas neaizskaramība, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību."

[4] "Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt

- fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālais īpašums;

…, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm."

[5] Komisija arī sniedza šādus detalizētus skaidrojumus:

"Pārskatu i) daļas iedaļā ir ziņojums par izmaksu deklarācijām EQAR sagatavošanai; tajā ir norādīts kopējais budžets, summas, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu no Komisijas, un citi finansējuma avoti (partnerības pašu kapitāls). Iedaļā par izdevumiem pa izmaksu veidiem un pa partneriem (ii daļa) ir sniegts izmaksu sadalījums pa partneriem (iepriekš aprakstītā E4 grupa) un tādējādi sniegts pārskats par to, kā Komisijas dotācija tika sadalīta starp partneriem attiecībā uz personāla izmaksām, ceļa un uzturēšanās izdevumiem, aprīkojumu, apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un citām izmaksām. Sadaļā par realizētajām personāla izmaksām sadalījumā pa partneriem (iii) daļa) sniegts detalizēts pārskats par personāla izmaksām sadalījumā pa projektā nodarbināto personu kategorijām (vadītājs, pētnieks, skolotājs un/vai instruktors, tehniskais personāls un administratīvais personāls). Katrā personāla kategorijā šajā daļā ir sniegts pārskats par projektā nostrādāto dienu skaitu, izmaksām dienā un kopējām personāla izmaksām katrā kategorijā. Sadaļā par faktiskajām ceļa un uzturēšanās izmaksām (iv) ir norādītas šīs izmaksas (sadalījumā pa personām) un ziņojumi par faktiskajām aprīkojuma izmaksām (arī iv) daļā) par projektam iegādāto aprīkojumu, piemēram, datoriem. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas un citas izmaksas (v) daļa) attiecas uz juristu konsultācijām par EQAR statūtu izstrādi un organizācijas izveidi. Visbeidzot, citas izmaksas ir saistītas ar korporatīvo dizainu (piemēram, logotips), tālruņa izmaksām, tīmekļa vietnes dizainu, EQAR informācijas lapas dizainu un tās drukāšanu utt. Kā minēts manā iepriekšējā vēstulē, Komisija ir apspriedusies ar ENQA, attiecīgo dokumentu autoru, lai novērtētu, vai Regulas 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punktā paredzētais izņēmums ir piemērojams dokumentiem, uz kuriem attiecas jūsu pieprasījums. Pēc šīs apspriešanās ENQA izteica iebildumus attiecībā uz projekta EQAR galīgā ziņojuma konfidenciālās daļas izpaušanu, kā iemeslu iebildumu izteikšanai atsaucoties uz valsts tiesā notiekošu tiesvedību."

[6] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktā noteikts, ka „iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: … — tiesvedība un juridiskās konsultācijas, …

[7] Izskatot šādu lūgumu saskaņā ar Regulu 1049/2001, iestādei savā pamatojumā ir jāņem vērā sekas, kādas rastos, ja sabiedrība iegūtu piekļuvi attiecīgajam dokumentam. Lai gan persona vai konkrētas personas, iespējams, jau ir ieguvušas piekļuvi attiecīgajam dokumentam, viens no izņēmumiem attiecībā uz publisku piekļuvi saskaņā ar 4. pantu joprojām var attiekties uz pieprasījumu par publisku piekļuvi.

[8] 2010. gada 29. jūnija spriedums lietā C-28/08 P Komisija/ Bavarian Lager (Krājumā vēl nav publicēts).

[9] Pieejams EDAU tīmekļa vietnē: www.edps.europa.eu

[10] OV 2007, C 27, 21. lpp.

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

[12] Lieta C-28/08 P Komisija pret Bavarian Lager, 68.–69. punkts.

[13] Lieta C-28/08 P Komisija pret Bavarian Lager, 63. punkts.

[14] Regulas 45/2001 8. panta b) punktā ir noteikts: "Neskarot 4., 5., 6. un 10. pantu, personas datus nosūta tikai [...] b) ja saņēmējs konstatē, ka dati ir jānosūta, un ja nav iemesla uzskatīt, ka varētu tikt skartas datu subjekta likumīgās intereses."

[15] Lieta C-28/08 P Komisija pret Bavarian Lager, 78. punkts.

[16] Spriedums Bavarian Lager lietā tika pasludināts 2010. gada 29. jūnijā, kas liek domāt, ka Komisija, iespējams, to nav ņēmusi vērā, izstrādājot savu 2010. gada 27. jūlija atzinumu šajā lietā.

[17] 2011. gada 23. novembra spriedums lietā T-82/09 G.J. Dennekamp / Eiropas Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts).

[18] Ja pieprasījums par publisku piekļuvi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir vērsts uz to, lai iegūtu piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati, pilnībā piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Skatīt 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā C-28/08 P Komisija/Bavarian Lager (Krājumā vēl nav publicēts, 63. punkts).

[19] 2010. gada 29. jūnija spriedums lietā C-28/08 P Komisija pret Bavarian Lager (Krājumā vēl nav publicēts, 59., 63. un 77. punkts), 2011. gada 23. novembra spriedums lietā T-82/09 G.J. Dennekamp pret Eiropas Parlamentu (Krājumā vēl nav publicēts, 26. un 30. punkts).

[20] Regulas 1049/2001 4. panta 6. punkts.

[21] 2012. gada 28. marta spriedums lietā T-190/10 Egan un Hackett / Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts).

[22] Turpat, 90.–91. punkts.