Šī lieta attiecas uz veidu, kādā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību, ko tai 2006. gadā iesniedza 27 pilsoņu iniciatīvas ("sūdzības iesniedzēji"), cīnoties pret, viņuprāt, Vīnes lidostas paplašināšanas negatīvajām sekām. Komisija secināja, ka attiecīgie darbi ir veikti bez obligātā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), kas prasīts Direktīvā 85/337/EEK. Lai novērstu šo trūkumu, tā piekrita Austrijas iestādēm, ka tās veiks ex post IVN, pēc iespējas labāk simulējot ex ante IVN un padarot iespējamu attiecīgo projektu ietekmes uz vidi pilnīgu novērtējumu. Galīgais ziņojums par šo procedūru Komisijai tika iesniegts 2011. gada februārī.

Sūdzības iesniedzēji nebija apmierināti ar veidu, kādā tika veikts ex post IVN. Cita starpā viņi kritizēja to, ka i) par attiecīgo procedūru atbildīgā iestāde ir tā pati iestāde, kas piešķīrusi atļaujas attiecīgajiem darbiem un tādējādi nonākusi acīmredzamā interešu konfliktā, un ii) viņiem nav piekļuves pārskatīšanas procedūrai, kā paredzēts attiecīgajā ES direktīvā.

Sūdzības iesniedzēji 2008. gadā vērsās pie Eiropas ombuda (sūdzība Nr. 1532/2008). Izskatījis šo jautājumu, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēju argumenti attiecībā uz iepriekš minētajiem diviem jautājumiem sākotnēji šķiet labi pamatoti un ka tādēļ tajā brīdī viņš nevarēja secināt, ka Komisija ir nodrošinājusi ex post IVN pienācīgu veikšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka procedūra turpinājās un ka Komisija bija paziņojusi, ka tā slēgs pārkāpuma lietu tikai tad, kad tā būs pārliecinājusies, ka Austrijas iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, ombuds uzskatīja, ka šajā posmā no viņa puses nav nepieciešama turpmāka rīcība. Tāpēc viņš 2009. gada decembrī slēdza izmeklēšanu, skaidri norādot, ka paļaujas uz to, ka Komisija ņems vērā viņa konstatējumus.

2010. gada novembrī sūdzības iesniedzēji atkal vērsās pie ombuda (sūdzība Nr. 2591/2010). Ombuds uzsāka otru izmeklēšanu, kuras laikā viņš pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Pārbaude parādīja, ka laikā, kad tika veikts ex post IVN, lietas materiālos nebija citas būtiskas sarakstes starp Komisiju un Austrijas iestādēm. It īpaši nekas neliecināja par to, ka sūdzības iesniedzēju šajā laikposmā izteiktie apgalvojumi būtu tikuši rakstiski apspriesti ar Austrijas iestādēm. Nešķiet arī, ka ombuda lēmums par sūdzību Nr. 1532/2008 būtu bijis pamats šādai sarakstei. Šī situācija lika ombudam secināt, ka Komisija nav ņēmusi vērā viņa pirmās izmeklēšanas konstatējumus. Tādēļ viņš sagatavoja ieteikuma projektu, mudinot Komisiju pārskatīt savu nostāju. Šis ieteikuma projekts nebija sekmīgs.

Ombuds uzskatīja, ka šī lieta ir nožēlojams piemērs situācijai, kad Komisija i) nav veikusi atbilstošus koriģējošus pasākumus saistībā ar nepārprotamu ES tiesību aktu pārkāpumu svarīgā lietā un ii) ir izvēlējusies ignorēt ombuda ieteikumu. Tādēļ viņš uzskata, ka ir lietderīgi vērst Eiropas Parlamenta uzmanību uz šo jautājumu. Tādēļ ombuds slēdza savu izmeklēšanu ar īpašu ziņojumu Parlamentam.