Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz atbilstības kritēriju piemērošanu atklātajā konkursā EPSO/AD/182/10, kas attiecās uz rūpniecības ekonomikas jomu. Sūdzības iesniedzējs netika pielaists attiecīgajam konkursam, jo atlases komisija neuzskatīja, ka viņam ir vismaz astoņu gadu darba pieredze, kas saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā, kā noteikts paziņojumā par konkursu.

2. Sūdzības iesniedzējs lūdza pārskatīt lēmumu nepielaist viņu dalībai konkursā. Savā atbildē atlases komisija apstiprināja savu sākotnējo lēmumu, apgalvojot, ka viņa divu gadu darba pieredzi uzņēmumā x nevar uzskatīt par atbilstošu. Sūdzības iesniedzējs vēlreiz rakstīja EPSO, izvirzot vairākus argumentus un attiecīgus dokumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka viņam ir pietiekama atbilstoša darba pieredze. Savā 2010. gada 3. novembra atbildē atlases komisija precizēja savu nostāju, vienlaikus atkārtojot savu lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju konkursam.

Izmeklēšanas priekšmets

3. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam apgalvoja, ka EPSO novērtējumā par viņa profesionālo pieredzi ir pieļauti vairāki pārkāpumi.

4. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

a) atlases komisija bija iesaistīta interešu konfliktos;

b) slikta procedūru pārvaldība nelabvēlīgi ietekmēja viņa darba dzīvi;

c) nebija skaidri definētu kritēriju profesionālās pieredzes novērtēšanai;

d) nav ievērotas viņa tiesības uz viņa pieteikuma neatkarīgu izskatīšanu;

atlases komisija nepareizi un oportūnistiski interpretēja savus noteikumus;

f) viņam tika sniegta virkne pretrunīgu paziņojumu par atlases procedūru; un

pieteikuma iesniedzēji tika diskriminēti bez jebkāda objektīva pamata.

5. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO būtu vai nu jāļauj viņam piedalīties konkursā, vai arī jāatceļ visa atlases procedūra.

Izmeklēšana

6. Ombuds lūdza EPSO līdz 2011. gada 31. augustam iesniegt atzinumu par sūdzību. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš 2011. gada 28. septembrī iesniedza savus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīme

7. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka atlases komisija ir atbildīga par to, lai noteiktu, vai kandidāti atbilst paziņojumā par konkursu paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem, un lai novērtētu kandidātu sniegumu, ņemot vērā paziņojumā publicētos nosacījumus. Par atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem šajā sakarā atbild vienīgi atlases komisija. EPSO ir atbildīgs tikai par konkursa organizēšanu, t. i., par posmiem no paziņojuma par konkursu sagatavošanas līdz konkursa slēgšanai. Tā kā atlases komisijām nav sava sekretariāta, EPSO nodrošina tām administratīvo, loģistikas un IT atbalstu. EPSO apgalvoja, ka šis nošķīrums ir ļoti svarīgs, jo tas nozīmē, ka EPSO nav tādas pašas lēmumu pieņemšanas pilnvaras un līdz ar to tāda pati atbildība kā atlases komisijai.

8. Saistībā ar iepriekš minētajām piezīmēm ombuds atsaucas uz savu analīzi, kas ietverta lēmumā lietā 2497/2010/FOR [1]. Minētajā lēmumā viņš norādīja, ka Eiropas Ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par visu ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm (izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Tiesa). Termini “iestādes”,“struktūras”,“biroji” un “aģentūras” ir visaptveroši. Tādējādi jebkura vienība, kas ietilpst Savienības institucionālajā sistēmā, proti, vienība, kas izveidota ar Līgumiem vai ar aktu, kurš pieņemts, īstenojot Līgumus, nevar izvairīties no Ombuda kontroles lietās, kas attiecas uz iespējamiem administratīvas kļūmes gadījumiem.

9. Ja esoša iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra izveido funkcionālas vienības savā organizatoriskajā struktūrā, visi iespējamie šo funkcionālo vienību pieļautie administratīvas kļūmes gadījumi tiks attiecināti uz iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kuras daļa tā ir. Šādas funkcionālas vienības nevar uzskatīt par atsevišķām "iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām" LESD 228. panta nozīmē. Alternatīvi, ja ar aktu, kas pieņemts, īstenojot Līgumus, ES iestāžu sistēmā tiek izveidota “atsevišķa” struktūra, ombuds šo struktūru pārskatīs attiecībā uz visiem iespējamiem administratīvas kļūmes gadījumiem.

10. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka gadījumā, ja EPSO uzskatītu, ka tas nav kompetents atbildēt uz konkrētiem apgalvojumiem, par kuriem ombuds veic izmeklēšanu, jo šādi apgalvojumi attiecas uz atlases komisijas darbībām, tam būtu jālūdz attiecīgajai atlases komisijai atbildēt tieši ombudam. Ja atlases komisija atsakās atbildēt ombudam ar EPSO starpniecību, EPSO par to būtu jāinformē ombuds. Saskaņā ar pilnvarām, kas ombudam piešķirtas ar LESD 228. pantu, ombuds savu izmeklēšanu nosūtīs tieši atlases komisijai.

A. Iespējamie pārkāpumi profesionālās pieredzes novērtēšanā

Ombudam iesniegtie argumenti

Interešu konflikti

11. Laikā, kad sūdzības iesniedzējs pieteicās attiecīgajam konkursam, viņš strādāja Komisijā kā pagaidu darbinieks. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņš un septiņi citi kandidāti strādāja tajā pašā komandā, kurā strādāja atlases komisijas priekšsēdētājs un cits loceklis. Divi citi atlases komisijas locekļi bija bijušie sūdzības iesniedzēja kolēģi. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šiem atlases komisijas locekļiem bija saikne ar dažiem kandidātiem, kas pārsniedza darba robežas. Tāpēc viņš apgalvoja, ka atlases komisija ir iesaistīta interešu konfliktos. Viņš arī apgalvoja, ka ir ļoti iespējams, ka kandidāti ar objektīvi mazāku pieredzi nekā viņš tika uzaicināti piedalīties konkursā, un ka tas varētu liecināt par objektivitātes trūkumu.

12. EPSO apgalvoja, ka atlases komisija tika iecelta un izveidota saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajiem noteikumiem. Atklātos konkursos, kas ir kopīgi divām vai vairākām iestādēm, atlases komisijā ir priekšsēdētājs, vairāki locekļi, kurus ieceļ iecēlējinstitūcija, un vairāki locekļi, kurus ieceļ pēc vienošanās starp iestāžu personāla komitejām. Tas nodrošina vienlīdzīgu pārstāvību un objektīvu novērtējumu. Prasības attiecībā uz tās locekļu kompetences jomām atšķiras atkarībā no katra konkursa konkrētajiem apstākļiem.

13. EPSO uzskata, ka atklātā konkursa EPSO/AD/182/10 mērķis bija izveidot rezerves sarakstu vakanto amata vietu aizpildīšanai Savienības iestādēs, it īpaši Padomē un Komisijā. Atklātā konkursa mērķjoma bija rūpniecības ekonomika, ko piemēroja ES konkurences politikas īstenošanā. Attiecībā uz tādiem konkursiem kā šis, kuru pamatā ir kvalifikācija un pārbaudījumi, atlases komisijas ir atbildīgas par to, lai novērtētu, vai katra kandidāta kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze atbilst līmenim, kas prasīts Civildienesta noteikumos un paziņojumā par konkursu. Šajā ziņā, lai gan atlases komisijai ir saistošs publicētā paziņojuma par konkursu formulējums, tai ir plašas rīcības brīvības pilnvaras.

14. EPSO apgalvoja, ka, ņemot vērā atklātā konkursa EPSO/AD/182/10 īpašo jomu, daži atlases komisijas locekļi ieņēma amatus arī departamentos, kuru darbs bija saistīts ar konkursa jomu, un, iespējams, viņiem bija profesionālas attiecības ar dažiem kandidātiem. EPSO uzskata, ka Savienības judikatūrā ir noteikts, ka profesionālo attiecību pastāvēšana starp ierēdni un trešo personu principā nenozīmē, ka ierēdņa neatkarība tiek vai šķiet apdraudēta, ja šim ierēdnim ir jālemj par jautājumu, kurā ir iesaistīta šī trešā persona. EPSO atsaucās uz lietu T-100/04 Giannini / Komisija [2], kurā (toreizējā) Pirmās instances tiesa nosprieda, ka interešu konflikts rodas tikai tad, ja ierēdnim, pildot savus pienākumus, ir jālemj par tāda jautājuma izskatīšanu vai iznākumu, kurā viņam ir personiskas intereses, kas var apdraudēt viņa neatkarību Civildienesta noteikumu 11.a panta nozīmē. Konkrētajā gadījumā Tiesa konstatēja, ka atlases komisijas locekļa iesaistīšana tāda kandidāta novērtēšanā, kurš strādā vai ir strādājis tajā pašā nodaļā vai direktorātā, kurā strādā minētais komisijas loceklis, pati par sevi nenozīmē, ka atlases komisijas loceklis lems par jautājumu, kura izskatīšanā vai iznākumā viņš ir personīgi ieinteresēts, lai mazinātu savu neatkarību. Turpinājumā Vispārējā tiesa norādīja, ka atlases komisijas objektivitātes princips prasa, lai atlases komisijas loceklis atturētos no dalības kandidāta novērtēšanā, ja starp atlases komisijas locekli un šo kandidātu pastāv tieša saikne.

15. EPSO norādīja, ka Civildienesta tiesa ir interpretējusi šīs tiešās saiknes būtību un objektivitātes jēdzienu lietā F-16/07 Dragoman /Komisija [3], kurā tā norādīja, ka tas, ka atlases komisijas loceklis personīgi pārzina vienu no kandidātiem, ne vienmēr nozīmē, ka šis loceklis būs neobjektīvs par labu šim kandidātam. Vispārējā tiesa uzskata, ka šāda veida attiecības pašas par sevi nav pietiekamas, lai pierādītu, ka atlases komisijas loceklim ir personīga ieinteresētība, kas var likt apšaubīt viņa objektivitāti. Tiesa arī norādīja, ka prasība, lai atlases komisijas loceklim nebūtu nekādu saikņu ar kandidātiem, ļoti apgrūtinātu vai pat padarītu praktiski neiespējamu tādu personu atrašanu, kuras spēj darboties atlases komisijā noteiktās specializētās jomās.

16. EPSO norādīja, ka atlases komisijas locekļiem ir jādeklarē iespējamais interešu konflikts. EPSO piebilda, ka, lai nodrošinātu pieteikumu objektīvu izskatīšanu, atlases komisijai nosūtītajos pieteikumos bija norādīti tikai kandidātu atsauces numuri. Turklāt atlases komisijas locekļiem, kuri bija paziņojuši par iespējamu interešu konfliktu ar kandidātu, šie pieteikumi nebija jāizskata. EPSO apgalvoja, ka ES Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka jēdziens “interešu konflikts” attiecas uz visām situācijām, piemēram, ģimenes saitēm ar kandidātu šā jēdziena plašā nozīmē, finansiālām saitēm, tiesvedību vai pakļautības attiecībām ar kandidātu, kas varētu mazināt atlases komisijas locekļu neatkarību pienākumu izpildē. Atlases komisijas locekļiem pirms stāšanās amatā jāparaksta paziņojums par konfidencialitāti, kurā cita starpā vērsta viņu uzmanība uz to, ka padomes darbs ir neatkarīgs un objektīvs. Attiecīgajā konkursā šo paziņojumu par konfidencialitāti pienācīgi parakstīja katrs atlases komisijas loceklis.

17. Savos apsvērumos par EPSO viedokli sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka minētā judikatūra, uz kuru atsaucas EPSO, nav būtiska. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju vismaz pieciem atlases komisijas locekļiem bija personiskas un profesionālas attiecības ar vismaz 10 no mazāk nekā 40 kandidātiem, kas atlasīti priekšatlases procedūrā, un ar vismaz 4 no 13 kandidātiem, kuri galu galā tika atlasīti. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas ir sistēmisks neatkarības trūkums. Turklāt šis neatkarības trūkums attiecas ne tikai uz vienu atlases komisijas locekli saistībā ar vienu no kandidātiem, kā tas bija EPSO minētajās lietās.

18. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka tam, ka atlases komisijas locekļi parakstīja konfidencialitātes nolīgumus, nav nozīmes, jo šķiet, ka šie nolīgumi netika ievēroti. Attiecībā uz interešu konflikta deklarācijām sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā ievērojamās personiskās saites starp kandidātiem un atlases komisijas locekļiem, EPSO tās vai nu nav ņēmis vērā, vai arī tās nav patiesas.

19. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju atlases komisijas locekļi, ar kuriem viņš runāja, norādīja, ka attiecīgajā konkursā EPSO bija „paranoīds” par interešu konflikta jautājumu. Tāpēc tā uzdeva diviem neatkarīgiem, ārējiem atlases komisijas locekļiem pārraudzīt atlases procedūru. Tomēr, kā paskaidrots turpmāk 29. punktā, tas negatīvi ietekmēja atlases komisijas locekļu brīvību paust viedokli par sūdzības iesniedzēja pieredzes atbilstību. Tādējādi sistēmiskais neatkarības trūkums radīja negatīvu neobjektivitāti un pārkāpumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēju.

20. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka atsauces numuru izmantošana, lai pārstāvētu kandidātus, radīja tikai maldīgu priekšstatu par brīvību no iespējamiem aizspriedumiem. Šāda prakse var būt laba pārvaldība attiecībā uz objektivitātes nodrošināšanu kandidātu rakstiskā darba pārbaudē. Tomēr konkursa posmā, kas ietvēra "atlasi, pamatojoties uz kvalifikāciju", atlases komisijas locekļiem bija jāpārbauda to kandidātu profesionālā vēsture, kurus viņi bieži vien ļoti labi zināja personīgi. Informācija par kandidātu kvalifikācijām faktiski atklāja tieši to, kas viņi bija.

Darba dzīve, ko nelabvēlīgi ietekmē slikta procedūru pārvaldība

21. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas, ka viņš sūdzējās EPSO par lēmumu nepielaist viņu konkursam, radīja ļoti nopietnas aizvainojuma sajūtas atlases komisijas locekļiem un padarīja viņa ikdienas dzīvi darbā ļoti nepatīkamu. Sūdzības iesniedzējs vēlāk informēja ombudu, ka viņš bija spiests atkāpties no amata Komisijā neprofesionālas un nepieņemamas attieksmes dēļ, pret kuru Komisija izturējās attiecīgajā atlases procedūrā. Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka slikta procedūru pārvaldība negatīvi ietekmēja viņa darba dzīvi.

22. EPSO apgalvoja, ka attiecīgais konkurss tika rīkots, pilnībā ievērojot paziņojuma par konkursu noteikumus, un ka reglaments tika ievērots un vienādi piemērots visiem kandidātiem. Tāpēc EPSO uzskatīja, ka procedūra ir pienācīgi īstenota.

23. Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, viņaprāt, EPSO nav ņēmis vērā to, ka konkursa un pārsūdzības procedūras organizēšana viņam radīja lielu personisku kaitējumu, jo tas viņam radīja situāciju, kurā viņam bija jāapgalvo, ka viņa kolēģi ir kļūdaini novērtējuši viņa profesionālo pieredzi. Sūdzības iesniedzējs cita starpā rakstīja komisāram Sefkovic par to, kā tika organizēts konkurss. Komisārs savā atbildē pauda skaidru viedokli, ka Sefkovic kgs uzskata, ka sūdzības iesniedzējam ir negatīvs viedoklis par saviem bijušajiem kolēģiem, kuri strādāja atlases komisijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas tā nav. Patiesībā viņam ir ļoti labs viedoklis par savu kolēģu darbu Komisijā. Tomēr, viņaprāt, komisāra paziņojums liecina par problēmas nopietnību saistībā ar veidu, kādā tika organizēts konkurss.

Vērtēšanas kritēriji

24. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka bija jābūt skaidri definētiem kritērijiem attiecīgās profesionālās pieredzes noteikšanai. Tā vietā atlases komisijai bija jāveic “pamatojuma noteikuma” veida vingrinājums.

25. EPSO norādīja, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu kandidātiem ir jābūt:

"Vismaz 8 gadu darba pieredze saistībā ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. Ekspertīzes jomās būtu jāiekļauj mūsdienīgas teorijas piemērošana un kvantitatīva empīriska analīze.

Šī darba pieredze ir būtiska tikai tad, ja tā ir iegūta pēc diploma iegūšanas, kas ļauj piedalīties konkursā.

Pilna laika studijās iegūtu doktora grādu saistītā ekonomikas jomā var ņemt vērā ne ilgāk kā 3 gadus. Ja kandidāts ir ieguvis doktora grādu mazāk nekā 3 gadu laikā, tiks skaitīts tikai faktiskais studiju ilgums.

Turpmākās apmācības periodus, kas saistīti ar vajadzīgo specializāciju un kas veikti pēc vajadzīgā grāda iegūšanas, var ņemt vērā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu."

26. EPSO paskaidroja, ka atlases komisija vispirms pārbaudīja īpašos uzņemšanas nosacījumus saistībā ar katru saņemto pieteikumu. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieteikumu atlases komisija konstatēja, ka pēc diploma saņemšanas, kas dod tiesības piedalīties konkursā, viņam nav nepieciešamās astoņu gadu profesionālās pieredzes ekonomiskajā analīzē. Laikposmu, ko sūdzības iesniedzējs pavadīja, strādājot uzņēmumā x, nevarēja ņemt vērā kā profesionālo pieredzi. Sūdzības iesniedzēja elektroniskajā pieteikuma veidlapā aprakstīto uzdevumu raksturs – pārdošanas darbību koordinēšana, sarunas, piedāvājumu atbilžu sagatavošana, klientu konsultēšana par IT jautājumiem – neatbilst paziņojuma par konkursu īpašajām prasībām, proti, ekonomiskajai analīzei konkurences politikā un/vai rūpnieciskajā ekonomikā. Tāpēc atlases komisija nevarēja ņemt vērā šo periodu.

27. Savos apsvērumos par EPSO atzinumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav paskaidrojis kritērijus, kurus atlases komisija izmantoja, lai secinātu, ka viņa pieredze nav būtiska. EPSO atbildē uz viņa sūdzību, kas bija balstīta uz argumentiem pēc būtības, bija tikai viens vienīgs arguments, būtībā norādot, ka viņa pieredze netika uzskatīta par būtisku, jo tā nebija būtiska. EPSO saglabāja šo argumentāciju atzinumā, ko tas iesniedza ombudam. Tomēr šāds apgalvojums nav paskaidrojums par to, kāpēc viņa pieredzei nebija nozīmes.

28. Turklāt saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju dažādiem kandidātiem tika piemēroti atšķirīgi kritēriji. Ņemot vērā dažu kandidātu, no kuriem daudzi ļoti labi zina sūdzības iesniedzēju, profesionālo pieredzi, ir skaidrs, ka atlases komisija ne vienmēr stingri interpretēja frāzi „saistībā ar ekonomisko analīzi...”. Dažos gadījumos frāze tika interpretēta kā tāda, kas attiecas uz pieredzi, kura "zināmā mērā" bija saistīta ar ekonomisko analīzi un/vai rūpniecības organizāciju. Tomēr viņa gadījumā profesionālās pieredzes prasība tika interpretēta šauri. Šādu secinājumu apstiprina fakts, ka savā atzinumā EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pieredzi uzņēmumā x nevar uzskatīt par būtisku, jo tā "nav iegūta konkurences politikas ekonomiskajā analīzē ..." (sūdzības iesniedzēja izcēlums). Attiecīgi kritērijs sūdzības iesniedzēja profesionālās pieredzes novērtēšanai nebija tāds, ka tai jābūt "saistītai ar ekonomisko analīzi konkurences politikā..." (sūdzības iesniedzēja izcēlums pievienots), bet tai bija jābūt iegūtai tieši "konkurences politikas ekonomiskajā analīzē...". Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ļoti līdzīgi vai identiski kritēriji tika piemēroti atšķirīgi viņa pieredzei iepriekšējā darbā pieņemšanas procedūrā tam pašam amatam un pakāpei.

29. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju četri atlases komisijas locekļi neoficiāli sniedza viņam informāciju par to, kas viņa gadījumā ir noticis nepareizi. Saskaņā ar šo četru locekļu sniegto informāciju divi citi locekļi apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja pieredze nav būtiska. Vairāki atlases komisijas locekļi, kuri zināja, cik vērtīga ir bijusi viņa pieredze uzņēmumā x, lai veiktu konkurences politikas ekonomisko analīzi, iebilda pret šo novērtējumu, taču baidījās, ka, uzstājot, viņi riskētu tikt apsūdzēti par neobjektivitāti. Viņi teica, ka viņam vajadzēja pievienot vienu abstraktu teikumu savā pieteikumā par viņa uzdevumiem uzņēmumā x, piemēram, "veikt statistisko analīzi, analizēt konkurenci". Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šādi uzdevumi ir netieši ietverti jebkurā augsta līmeņa vadības darbā. Viņš arī paskaidroja savas pieredzes atbilstību vēstulē, kurā izskaidroti pieteikuma iesniegšanas iemesli un kura bija daļa no tiešsaistes pieteikuma.

Neatkarīga pārskatīšana

30. Sūdzības iesniedzējs neuzskatīja par lietderīgu, ka viņa pieprasījumu pārskatīt lēmumu nepielaist viņu dalībai konkursā izskata tās pašas personas, kas pieņēma sākotnējo lēmumu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav ievērotas viņa tiesības uz viņa pieteikuma neatkarīgu pārskatīšanu.

31. EPSO uzskata, ka sūdzības iesniedzēja tiesības uz pārskatīšanu ir ievērotas. EPSO norādīja, ka saskaņā ar noteikumiem, kas publicēti Atklāto konkursu rokasgrāmatā [4], kura ir paziņojuma par konkursu neatņemama sastāvdaļa, pārbaudi veica atlases komisija, t. i., struktūra, kas izveidota koleģiāli un kas ir arī vienīgā struktūra, kura ir pilnvarota noteikt, vai kandidāts atbilst konkursa īpašajiem nosacījumiem.

32. EPSO turpinājumā norādīja, ka saskaņā ar rokasgrāmatas noteikumiem kandidāti var iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu noteiktos gadījumos, proti, ja EPSO nav ievērojis noteikumus, kas reglamentē konkursa procedūru, vai ja atlases komisija nav ievērojusi noteikumus, kas reglamentē tā darbu. Saskaņā ar šiem noteikumiem atlases komisija rūpīgi izskatīja visus pārskatīšanas pieprasījumus, tostarp sūdzības iesniedzēja iesniegtos. Tikai pēc tam, kad EPSO bija iepazinies ar visiem saņemtajiem elementiem un argumentiem un tos izanalizējis, tas lūdza EPSO nosūtīt savus secinājumus attiecīgajiem kandidātiem. Tomēr EPSO norādīja, ka, lai gan ir iespējams pieprasīt lēmuma pārskatīšanu, tas nenozīmē, ka atlases komisijai ir pienākums grozīt jau pieņemtu lēmumu. Atlases komisijai ir jāņem vērā kandidāta izvirzītie argumenti un jāpārskata pieteikums, ņemot vērā pieprasījumu. Tomēr tikai atlases komisija, rīkojoties saskaņā ar tās plašo rīcības brīvību, kas atzīta judikatūrā, ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, par to, vai ir izpildīti īpašie pielaišanas nosacījumi.

Noteikumu interpretācija

33. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju atlases komisija uzskatīja, ka tā nevar ņemt vērā pierādījumus, ko viņš bija iesniedzis, iesniedzot pārskatīšanas pieprasījumu. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, lai varētu iesniegt apelāciju, ir jābūt iespējai iesniegt argumentus un pierādījumus. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa iesniegtajos dokumentos nebija ietverti jauni fakti, bet tikai paskaidrojumi, kas ilustrē, kāpēc viņa pieredze bija būtiska. Tādējādi viņš apgalvoja, ka, neņemot vērā pierādījumus, ko viņš bija iesniedzis, iesniedzot pārskatīšanas pieprasījumu, atlases komisija esot nepareizi un oportūnistiski interpretējusi savus noteikumus.

34. EPSO uzskata, ka šajā konkursa posmā tika izskatīti tikai tiešsaistes pieteikumi, nevis apliecinošie dokumenti. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja pieteikumā sniegto informāciju, atlases komisija uzskatīja, ka par atbilstošu pieredzi var uzskatīt tikai tādu pieredzi, kas ir pietiekami cieši saistīta ar konkrēto konkursa jomu. Šajā saistībā atlases komisija, pieņemot lēmumu, izmantoja noteikumus, kas izklāstīti paziņojumā par konkursu, kurš ir vienīgais konkursa tiesiskais regulējums. Pat ja šajā posmā būtu ņemtas vērā atsauksmes, tas nebūtu mainījis padomes lēmumu, jo galvenā darbība, ko kandidāts bija veicis uzņēmumā x, neatbilst paziņojumā par konkursu noteiktajiem kritērijiem.

35. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka neatkarīgie skaidrojumi un pierādījumi, ko viņš sniedzis, lai pamatotu uzņēmumā x gūtās pieredzes atbilstību, būtu jāuzskata par ticamākiem nekā skaidrojumi, ko snieguši citi kandidāti, paši raksturojot savu pieredzi. Tomēr atlases komisija faktiski uzskatīja, ka citu kandidātu iesniegtie pašnovērtējumi par viņu profesionālās pieredzes atbilstību ir atbilstošāki nekā neatkarīgie novērtējumi, ko veikušas personas, ar kurām sūdzības iesniedzējs vismaz trīs gadus ir veicis konkursa analīzi. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kandidāts pieteikuma veidlapā var rakstīt visu, ko vēlas.

36. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņa sniegto paskaidrojumu un pierādījumu mērķis bija informēt atlases komisiju par kļūdu vērtējumā. Tomēr šie pierādījumi tika pilnībā ignorēti. Viņš norādīja, ka EPSO arguments, ka pierādījumus nevar ņemt vērā, jo tie nav iekļauti sūdzības iesniedzēja sākotnējā pieteikumā, attiecas tikai uz sākotnējo novērtējumu. Tas neattiecas uz pārsūdzības vai pārskatīšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam vajadzētu būt iespējai izvirzīt šādus jaunus argumentus apelācijas vai pārskatīšanas procesā. Viņš arī apgalvoja, ka tas, ka atlases komisijas priekšsēdētājs 2010. gada 1. decembra e-pasta vēstulē viņam norādīja, ka viņš “būs dusmīgs un neapmierināts arī tad, ja [viņš] atradīsies [sūdzības iesniedzēja] situācijā”, ir spēcīga norāde uz to, ka, novērtējot viņa pieteikumu, kaut kas ir noticis nepareizi.

Pretrunīgi apgalvojumi

37. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa pieredze netika uzskatīta par būtisku attiecīgajam konkursam, kurā bija nepieciešama darba pieredze saistībā ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. Tomēr atlases komisija neapšaubīja viņa kā pagaidu darbinieka Komisijā pieredzes atbilstību viņa uzdevumu veikšanai, kas ietvēra ekonomisko analīzi konkurences politikas un rūpniecības ekonomikas jomā. Tāpēc viņš apgalvoja, ka apgalvojumi par atlases procedūru ir pretrunīgi.

38. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka savā atzinumā ombudam EPSO saglabāja neloģisku skaidrojumu, ka uzņēmumā x gūtā pieredze ir 1) būtiska viņa pagaidu darbinieka amatam Komisijā un 2) neattiecas uz attiecīgo konkursu.

Diskriminācija

39. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pieteikuma iesniedzēji tika diskriminēti bez jebkāda objektīva pamata. Šis arguments tika izklāstīts Ombudam iesniegtajā apliecinošajā dokumentā, kurā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka “kandidātam var būt 7 gadu, 11 mēnešu un 29 dienu attiecīga pieredze, bet viņš tiks izslēgts no dalības konkursā, savukārt citam kandidātam ar vienas dienas pieredzi vairāk tiks atļauts piedalīties konkursā. Šādu diskrimināciju neattaisno tas, ka vienam no kandidātiem ir lielāka pieredze, jo nav jēgpilna veida, kā to varētu argumentēt.

40. EPSO savā atzinumā norādīja, ka diskriminācija notiek tad, ja identiskas vai līdzvērtīgas situācijas vai priekšnesumi tiek vērtēti atšķirīgi vai nepamatoti. Attiecīgajā konkursā visiem kandidātiem tika piemēroti vieni un tie paši kandidatūru izskatīšanas kritēriji. Šie kritēriji tika publicēti paziņojumā par konkursu, kura galvenais uzdevums ir sniegt ieinteresētajām personām pēc iespējas precīzāku informāciju par prasību raksturu, lai tās varētu izlemt, vai pieteikties konkursam.

41. EPSO norādīja, ka, lai ievērotu Civildienesta noteikumu 27. un 29. pantu, kuru mērķis ir nodrošināt visaugstākajiem standartiem atbilstošu ierēdņu pakalpojumus, iecēlējinstitūcijai bija tiesības pieprasīt, lai kandidātiem līdz attiecīgā konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņam būtu minimālais profesionālās pieredzes gadu skaits. Tas nav nediskriminācijas principa pārkāpums.

42. Savos apsvērumos par EPSO atzinumu sūdzības iesniedzējs minēja “iespējamos kandidātu profesionālās pieredzes scenārijus” un secināja, ka atlases komisijai būtu bijis jāizvērtē katra darba pieredzes perioda atbilstība katram kandidātam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir skaidrs, ka atlases komisija viņa pieredzi uzņēmumā “x” vērtēja nulles apmērā, kas, viņaprāt, ir klajā pretrunā EPSO apgalvojumam, ka šī pieredze bija būtiska, lai veiktu pagaidu darbinieka pienākumus Komisijā.

43. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nevar pierādīt, ka kandidāts ar 7 gadu, 11 mēnešu un 30 dienu pieredzi būtiski atšķiras no kandidāta ar tieši 8 gadu pieredzi. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, izslēdzot personu, kurai ir tikai par vienu dienu mazāka pieredze, līdzvērtīgas situācijas tiek aplūkotas atšķirīgi.

Ombuda novērtējums

Interešu konflikti

44. Ombuds norāda, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11.a panta 1. punktu, kā arī Savienības judikatūru interešu konflikts rodas tikai tad, ja ierēdnim, pildot savus pienākumus, ir jālemj par tādas lietas izskatīšanu vai iznākumu, kurā viņam ir personiskas intereses. Tas, ka atlases komisijas loceklis strādā vai ir strādājis tajā pašā direktorātā vai nodaļā, kurā kandidāts, pats par sevi nenozīmē, ka atlases komisijas loceklim ir jālemj par tāda jautājuma izskatīšanu vai iznākumu, kurā viņam ir personiska ieinteresētība, kas varētu mazināt viņa neatkarību [5]. Civildienesta tiesa ir precizējusi, ka fakts, ka atlases komisijas loceklis personīgi pārzina kandidātu, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka loceklim ir šādas personiskas intereses, jo īpaši ģimenes vai finansiālas intereses, lai mazinātu viņa neatkarību [6].

45. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iepriekš minētā judikatūra neattiecas uz atklāto konkursu EPSO/AD/182/10, jo, viņaprāt, šajā konkursā ir pieļauts sistēmisks neatkarības trūkums, ņemot vērā “acīmredzamās personiskās saiknes” starp atlases komisijas locekļiem un kandidātiem. Šķiet, ka attiecīgās saites ir saistītas ar to, ka vairāki atlases komisijas locekļi strādā, ir strādājuši vai ir personīgi iepazinušies ar vairākiem kandidātiem. Ombuds uzskata, ka katra šāda "saikne" starp atlases komisijas locekli un kandidātu ir jāpārbauda atsevišķi un pēc saviem nopelniem. Tas vien, ka atlases komisijas locekļi strādā ar vairākiem kandidātiem, pats par sevi nenozīmē, ka viņi ir personīgi ieinteresēti sniegt priekšrocību konkrētam kandidātam.

46. Ombuds uzsver, ka, lai atlases komisijas locekļi, kuri darbā vai personīgi ir iepazinušies ar vienu vai vairākiem kandidātiem, nebūtu neobjektīvi, viņi var ņemt vērā tikai konkursa lietā iekļauto informāciju par šiem kandidātiem. Atlases komisijas locekļi nedrīkst ņemt vērā informāciju, kas iegūta ārpus konkursa. Attiecībā uz šo lietu tas nozīmē, ka pat tad, ja daži atlases komisijas locekļi, ņemot vērā viņu darba attiecības ar sūdzības iesniedzēju, zināja, ka viņa pieredze uzņēmumā x faktiski ir saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā, viņiem bija aizliegts ņemt vērā šīs zināšanas, novērtējot sūdzības iesniedzēja pieteikumu saskaņā ar atbilstības kritērijiem konkursam. Ombuds uzskata, ka tas, ka atlases komisija nav ņēmusi vērā šādu informāciju, kas iegūta personiskās attiecībās ar sūdzības iesniedzēju, nerada negatīvu neobjektivitāti attiecībā uz viņu, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs. Gluži pretēji, tā ir pareiza Civildienesta noteikumu un paziņojuma par konkursu piemērošana.

47. Ombuds atzīst, ka atsauces numuru izmantošana kandidātu pārstāvībai ne vienmēr garantē kandidātu anonimitāti atlases posmā, kura laikā atlases komisija pārbauda sniegto informāciju, piemēram, par profesionālo pieredzi. Tomēr ombuds neuzskata, ka tā ir problēma kā tāda, ja vien attiecībā uz kandidātiem nepastāv interešu konflikts vai neobjektivitāte.

48. Tādējādi ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis konkrētus pierādījumus, kas liecinātu, ka kāds no atlases komisijas locekļiem būtu personīgi ieinteresēts, piemēram, ģimenes vai finanšu interesēs, lai nodrošinātu, ka konkrēti kandidāti ir sekmīgi izturējuši atklāto konkursu EPSO/AD/182/10. Ombuds arī neuzskata, ka sūdzības iesniedzējs būtu iesniedzis pierādījumus, lai pamatotu savus argumentus i) par to, ka atlases komisija bija neobjektīva, jo kandidātiem ar mazāk nekā astoņu gadu atbilstošu pieredzi bija atļauts piedalīties konkursā, un ii) par to, ka šis atbilstības kritērijs attiecībā uz dažādiem kandidātiem tika interpretēts atšķirīgi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds tādējādi nekonstatē, ka atlases komisija būtu bijusi neobjektīva vai ka tai būtu bijuši interešu konflikti.

Vērtēšanas kritēriji

49. Ombuds norāda, ka attiecīgajā paziņojumā par konkursu ir norādīts, ka, lai kandidāti būtu tiesīgi piedalīties konkursā, viņiem bija jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, tostarp īpašiem nosacījumiem attiecībā uz profesionālo pieredzi. Proti, kandidātiem bija jābūt "vismaz 8 gadu darba pieredzei saistībā ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. Ekspertīzes jomās būtu jāiekļauj mūsdienīgas teorijas piemērošana un kvantitatīva empīriska analīze"[7]. Attiecībā uz pielaišanu konkursam paziņojumā ir noteikts, ka “tiešsaistes pieteikumā sniegtā informācija tiks pārbaudīta, salīdzinot to ar vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem, lai noteiktu tos kandidātus, kuri atbilst konkursa piemērotības prasībām”[8].

50. Tādējādi ombuds norāda, ka, lai kandidātus varētu uzskatīt par tiesīgiem piedalīties konkursā, viņiem savos tiešsaistes pieteikumos bija jāsniedz informācija, kas apliecina, ka viņiem ir vajadzīgā darba pieredze gan gadu, gan kompetences jomas ziņā. No paziņojuma izriet, ka konkursa pielaišanas posmā netiks ņemta vērā nekāda cita informācija. Ir taisnība, ka, kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, kandidāti pieteikuma veidlapā varēja rakstīt "neatkarīgi no tā, ko viņi vēlējās" . Tomēr informācija, ko kandidāti sniedza tiešsaistes pieteikumos, tika pārbaudīta vēlākā konkursa posmā. Ja galu galā izrādītos, ka sniegtā informācija nav pamatota ar attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem, kandidāts tiktu izslēgts no turpmākas dalības konkursā [9].

51. Lēmumā par sūdzības iesniedzēja pieteikuma noraidīšanu atlases komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējam nav nepieciešamās astoņu gadu darba pieredzes saistībā ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, atlases komisija sniedza sīkāku pamatojumu, norādot: “Ņemiet vērā, ka atlases komisija neapšauba Jūsu [uzņēmums x] pieredzes atbilstību Jūsu pašreizējo uzdevumu veikšanai [Komisijā]. Tomēr saskaņā ar visu saistībā ar šo konkrēto konkursu saņemto pieteikumu novērtējumu atlases komisija divu gadu pieredzi [uzņēmumā x] nevarēja uzskatīt par atbilstošu, jo tā nebija iegūta jomā, kas saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā [10].

52. Saskaņā ar EPSO sniegto informāciju sūdzības iesniedzējs savā tiešsaistes pieteikumā ir aprakstījis, ka viņa uzdevumi uzņēmumā x ietver pārdošanas darbību koordinēšanu, sarunas, piedāvājumu atbilžu sagatavošanu un klientu konsultēšanu par IT jautājumiem. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav apstrīdējis, ka tas bija viņa pieteikumā sniegtais apraksts.

53. Attiecībā uz atlases komisijas lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju konkursam atbilstošas darba pieredzes trūkuma dēļ ombuds vispirms uzsver, ka saskaņā ar ES Tiesas pastāvīgo judikatūru atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība, novērtējot kandidātu zināšanas un spējas atlases procedūrā. Šo novērtējumu ES tiesa var pārskatīt tikai tad, ja ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē atlases komisijas darbu, vai ja novērtējumā ir pieļauta acīmredzama kļūda [11].

54. Pamatojoties uz paziņojuma par konkursu formulējumu un sūdzības iesniedzēja aprakstu par viņa uzdevumiem uzņēmumā x, ombuds nekonstatē acīmredzamu kļūdu vērtējumā atlases komisijas secinājumā, ka sūdzības iesniedzēja tiešsaistes pieteikumā sniegtā informācija neliecināja, ka uzņēmumā x gūtā pieredze bija saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka kritēriji attiecīgās darba pieredzes noteikšanai bija pietiekami labi definēti paziņojumā par konkursu un ka atlases komisija piemēroja šos kritērijus, ievērojot savu rīcības brīvību.

Pretrunīgi apgalvojumi

55. Ombuds atzīst, ka attiecīgā pieredze faktiski varētu būt saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā. To atzina atlases komisija savā atbildē uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu pārskatīt savu lēmumu, kad tā rakstīja, ka neapšauba sūdzības iesniedzēja pieredzes atbilstību uzņēmumā x, lai veiktu savus pagaidu darbinieka uzdevumus Komisijā. Tomēr sūdzības iesniedzēja aprakstītā pieredze neliecina, ka tā būtu saistīta ar konkurences politikas un/vai rūpniecības ekonomikas ekonomisko analīzi. Tādējādi saskaņā ar Paziņojuma noteikumiem (sk. iepriekš 49. un 50. punktu) šo pieredzi nevarēja ņemt vērā. Tāpēc ombuds neuzskata, ka apgalvojumi par atlases procedūru bija pretrunīgi.

Noteikumu interpretācija

56. Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja argumentu, ka būtu jāņem vērā pierādījumi par viņa pieredzes atbilstību uzņēmumā x, jo apelācijā ir jābūt iespējai iesniegt argumentus un pierādījumus. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa iesniegtajos dokumentos nebija ietverti jauni fakti, bet tikai paskaidrojumi, kas ilustrē, kāpēc viņa pieredze bija būtiska. Šajā sakarā ombuds atkārto iepriekš minēto secinājumu, ka skaidrojums, kas pierāda, ka noteikta profesionālā pieredze ir būtiska, t. i., ka tā ir saistīta ar ekonomisko analīzi konkurences politikā un/vai rūpniecības ekonomikā, noteikti bija jāsniedz tiešsaistes pieteikumā. Pieprasot pārskatīt atlases komisijas novērtējumu par savas profesionālās pieredzes atbilstību, kandidāts var izvirzīt argumentus, kas pamato, kāpēc viņš uzskata, ka tiešsaistes pieteikumā sniegtā informācija ir pietiekama, lai pierādītu, ka pieredze bija atbilstoša. Tomēr atlases komisija nevar ņemt vērā nekādus papildu paskaidrojumus, kas ilustrētu, kāpēc šī pieredze bija būtiska. Tāpēc ombuds neuzskata, ka atlases komisija piemērojamos noteikumus ir interpretējusi “nepareizi un oportūnistiski”, ja, izskatot sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, tā nav ņēmusi vērā iepriekš minētos pierādījumus.

Diskriminācija

57. Ombuds uzskata, ka ir lietderīgi un pamatoti, ka iestāde, kas izdod paziņojumu par konkursu, kā atbilstības kritēriju dalībai konkrētos atklātajos konkursos nosaka minimālo profesionālās pieredzes gadu skaitu, kas var atšķirties atkarībā no darbā pieņemšanas pakāpes. Lai nodrošinātu, ka paziņojums par konkursu atbilst tā mērķim pēc iespējas precīzāk informēt potenciālos kandidātus par prasībām dalībai konkursā, un lai nepieļautu patvaļīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pielaišanu, šāds atbilstības kritērijs ir skaidri jādefinē. Skaidri definējot šo kritēriju, paziņojumā par konkursu EPSO/AD/182/10 tika noteikta atšķirība starp kandidātu ar 7 gadu, 11 mēnešu un 30 dienu profesionālo pieredzi un kandidātu ar 8 gadu profesionālo pieredzi. Tāpēc ombuds uzskata, ka tas, ka attiecībā uz pielaišanu konkursam lēmums par atšķirīgu attieksmi pret šiem diviem fiktīvajiem kandidātiem (kuri atradās atšķirīgās situācijās) nav uzskatāms par diskrimināciju. Diskriminācija notiek tikai tad, ja attieksme pret kandidātiem, kas atrodas identiskā situācijā, ir atšķirīga vai ja attieksme pret kandidātiem, kas atrodas atšķirīgās situācijās, ir vienāda bez jebkāda objektīva pamatojuma.

Neatkarīga pārskatīšana

58. Ombuds norāda, ka vārds "pārskatīšana" nozīmē "atkārtotu izskatīšanu". Nav principa, kas prasītu, lai "pārskatīšana" būtu "neatkarīga" tādā veidā, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs, proti, lai to veiktu citas personas, nevis tās, kuras pieņēma sākotnējo lēmumu. Tomēr labas pārvaldības principi ietver tiesības pārsūdzēt lēmumus, kas nelabvēlīgi ietekmē privātpersonas tiesības vai intereses [12]. Iepriekš minētajā atklāto konkursu rokasgrāmatā, kas bija paziņojuma par konkursu EPSO/AD/182/10 neatņemama sastāvdaļa, bija paredzēta gan pārskatīšana, gan pārsūdzības. No noteikuma par pārbaudēm izriet, ka tās bija jāveic pašai atlases komisijai [13]. Tomēr apelācijas sūdzības bija jāizskata citām struktūrām, piemēram, EPSO direktoram un Civildienesta tiesai [14]. Tāpēc ombuds šajā ziņā nekonstatē labas pārvaldības principu pārkāpumu.

Darba dzīve, ko nelabvēlīgi ietekmē slikta procedūru pārvaldība

59. Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, ombuds uzskata, ka nekas neliecina par to, ka EPSO būtu slikti pārvaldījis attiecīgo konkursu, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs. Ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija pret viņu izturējusies neprofesionāli vai nepieņemami, viņam šis jautājums būtu jādara zināms Komisijai. Ja viņš nesaņems apmierinošu atbildi, viņš varētu apsvērt iespēju iesniegt ombudam sūdzību pret Komisiju.

Secinājums

60. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja profesionālās pieredzes novērtējumu atklātā konkursa EPSO/AD/182/10 kontekstā.

B. Par prasību

61. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO būtu vai nu jāļauj viņam piedalīties konkursā, vai arī jāatceļ visa atlases procedūra.

62. Ņemot vērā ombuda konstatējumu, ka saistībā ar šo apgalvojumu nav pieļauta administratīva kļūme, sūdzības iesniedzēja prasība ir jānoraida.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 16. februārī

---

[1] Pieejams šeit: www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/10526/html.bookmark

[2] 2008. gada 12. marta spriedums, Krājumā vēl nav publicēts.

[3] 2008. gada 30. aprīļa spriedums, Krājumā vēl nav publicēts.

[4] OV 2010, C 184A, 1. lpp.

[5] Spriedums lietā T-100/04 Giannini /Komisija, minēts iepriekš, 223. punkts.

[6] Iepriekš minētais spriedums lietā F-16/07 Dragoman / Komisija, 43.–44. punkts.

[7] Paziņojuma par konkursu EPSO/AD/180-181-182/10 3. pielikuma 3. punkts.

[8] Paziņojuma IV.1. punkts.

[9] Paziņojuma IV.3. punkts.

[10] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka šis piemērotības nosacījums viņa gadījumā tika interpretēts stingri, jo savā atzinumā ombudam EPSO rakstīja, ka atlases komisija konstatēja, ka viņa pieredze uzņēmumā x nav iegūta ekonomiskajā analīzē, ombuds norāda, ka lēmumu par atbilstību pieņēma atlases komisija, nevis EPSO, un ka sarakstē ar sūdzības iesniedzēju atlases komisija atsaucās uz pieredzi, kas saistīta ar ekonomisko analīzi, kā izklāstīts paziņojumā.

[11] Skatīt, piemēram, lietu T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa (Recueil FP, I-A-25. un II-107. lpp., 43. punkts), lietu T-277/02 Pascall/Padome (Recueil FP, I-A-137. un II-621. lpp., 57. punkts) un lietu T-74/91 Rocco Tancredi/Eiropas Parlaments (Recueil 1992, II-1645. lpp., 19. punkts).

[12] Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 19. pants, pieejams vietnē www.ombudsman.europa.eu/resources/code.faces

[13] Atklāto konkursu rokasgrāmatas 6.2. punkts.

[14] Atklāto konkursu rokasgrāmatas 6.3. punkts.