Sūdzības priekšvēsture

1. Lieta attiecas uz to, ka Komisija ir noraidījusi pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001 [1].

2. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/148/09 - RO. 2010. gada 4. maijā viņš nosūtīja Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) pieteikumu par piekļuvi dokumentiem attiecībā uz: i) noteikta statistiskā informācija par kandidātu skaitu; un ii) bibliogrāfija, ko atlases komisijas locekļi izmanto, lai atzīmētu pārbaudījumus.

3. EPSO 2010. gada 7. maija e-pasta vēstulē šo lūgumu noraidīja. Jo īpaši EPSO atbildēja, ka statistiku var sagatavot dienesta interesēs, bet ne pēc kandidātu pieprasījuma. Attiecībā uz bibliogrāfiju EPSO savu atteikumu pamatoja ar atlases komisijas darba slepenības principu.

4. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs nosūtīja EPSO vēl vienu e-pasta vēstuli, paskaidrojot, ka viņš lūdz piekļuvi esošajiem dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka viņš nelūdza sagatavot jaunu statistiku. Turklāt viņš apgalvoja, ka EPSO nevar atsaukties uz atlases komisijas darba slepenības principu, lai pamatotu atteikumu piešķirt piekļuvi bibliogrāfijai.

5. Ņemot to vērā, EPSO aicināja sūdzības iesniedzēju atjaunot savu pieprasījumu un nosūtīt to uz konkrētu adresi, ko viņš izdarīja 2010. gada 12. maijā.

6. EPSO 2010. gada 28. maijā noraidīja atjaunoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem. Attiecībā uz pieprasījuma pirmo aspektu EPSO norādīja, ka nevienā esošā dokumentā pieprasītā informācija nav iekļauta veidā, ko varētu izpaust [2].

7. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījuma otro aspektu EPSO secināja, ka pieprasītajai bibliogrāfijai ir piemērojams atlases komisijas darba slepenības princips. Turklāt EPSO apgalvoja, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants, kas būtu jāuzskata par lex specialis, izslēdz Regulas 1049/2001 piemērošanu, kas, kā apstiprināts judikatūrā [3], ir lex generalis. EPSO uzskata, ka tādā lietā kā šī lex specialis būtu jāatkāpjas no lex generalis piemērošanas. Tomēr EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš var iesniegt Komisijai atkārtotu pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

8. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 10. jūnijā iesniedza atkārtotu pieteikumu Komisijai, kura 2010. gada 15. jūnijā nosūtīja saņemšanas apstiprinājumu.

9. Komisija 2010. gada 30. jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā nav spējusi savākt visu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par viņa pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Tādējādi Komisija saskaņā ar Regulas 1049/2001 8. panta 2. punktu pagarināja atkārtotā pieteikuma izskatīšanas sākotnējo termiņu par 15 darbdienām. Komisija norādīja, ka tā pieņems lēmumu par atkārtoto pieteikumu līdz 2010. gada 23. jūlijam.

10. Komisija 2010. gada 22. jūlijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā diemžēl nevarēs pieņemt lēmumu pirms termiņa beigām. Komisija piebilda, ka tas nebūtu jāinterpretē kā atkārtotā pieteikuma netieša noraidīšana. Tā atvainojās par šo papildu kavēšanos un norādīja, ka centīsies pieņemt lēmumu pēc iespējas ātrāk.

11. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs nosūtīja Komisijai e-pastu, kurā pauda neapmierinātību ar to, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu par viņa atkārtoto pieteikumu. Turklāt viņš norādīja, ka Komisijas 2010. gada 30. jūnija un 2010. gada 22. jūlija vēstulēs trūkst pietiekama pamatojuma. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka jebkurā gadījumā termiņa papildu pagarinājums ar 2010. gada 22. jūlija vēstuli bija pretrunā Regulai 1049/2001.

12. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 28. jūlijā iesniedza šo sūdzību ombudam.

13. Komisija 2010. gada 6. augustā pieņēma lēmumu par atkārtoto pieteikumu. Lai gan tā piešķīra piekļuvi noteiktiem dokumentiem, kas attiecas uz statistikas informāciju, tā atteica piekļuvi visiem dokumentiem, kas attiecas uz bibliogrāfiju.

Izmeklēšanas priekšmets

14. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam būtībā iesniedza šādus apgalvojumus un šādu apgalvojumu, kas tika iekļauti ombuda izmeklēšanā:

Apgalvojumi:

(1) Komisija neesot pamatojusi savu 2010. gada 22. jūlija atbildi.

(2) Nosūtot 2010. gada 22. jūlija vēstuli, Komisija kļūdaini pagarināja termiņu atbildes sniegšanai uz atkārtoto pieteikumu.

Apgalvojums:

Komisijai būtu jāpiešķir sūdzības iesniedzējam tūlītēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

Izmeklēšana

15. Ombuds 2010. gada 14. septembrī sāka izmeklēšanu par apgalvojumiem un prasību un lūdza Komisiju sniegt atzinumu.

16. Tajā pašā dienā ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka daži viņa sūdzības aspekti, kas izklāstīti turpmāk 17.–19. punktā, netiks izmeklēti.

17. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO ir kļūdījies, prasot, lai viņš iesniedz pieprasījumu par piekļuvi pareizajam dienestam, nevis pārsūta to tieši šim dienestam. Tomēr nešķiet, ka sūdzības iesniedzējs būtu iepriekš administratīvi vērsies pie EPSO saistībā ar šo apgalvojumu. Tādējādi ombuds secināja, ka šis apgalvojums nav pieņemams.

18. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO ir kļūdaini noraidījis viņa 2010. gada 12. maija piekļuves pieprasījumu. Tomēr sūdzības iesniedzējs bija izmantojis iespēju lūgt pārskatīt šo lēmumu, iesniedzot atkārtotu pieteikumu. Tāpēc nebija pietiekama pamata izmeklēt šo apgalvojumu.

19. Treškārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi savu 2010. gada 30. jūnija vēstuli un ar šo vēstuli ir kļūdaini pagarinājusi sākotnējo termiņu lēmuma pieņemšanai par viņa atkārtoto pieteikumu. Minētajā 2010. gada 30. jūnija vēstulē Komisija norādīja, ka tā nav spējusi apkopot visus lēmuma pieņemšanai vajadzīgos elementus. Turklāt Komisija pamatojās uz Regulas 1049/2001 8. panta 2. punktu, lai pagarinātu 15 darba dienu termiņu lēmuma pieņemšanai. Ņemot to vērā, ombuds secināja, ka nav pietiekama pamata izmeklēt šo apgalvojumu.

20. Komisija 2010. gada 17. decembrī informēja ombudu, ka tā nevarēs nosūtīt savu atzinumu līdz 2010. gada 31. decembrim, kā to sākotnēji pieprasīja ombuds. Ombuds attiecīgi informēja sūdzības iesniedzēju.

21. Komisija 2011. gada 1. februārī nosūtīja ombudam savu atzinumu, kas 2011. gada 8. februārī tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

22. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka Komisija neesot norādījusi pamatojumu un savā 2010. gada 22. jūlija atbildē esot kļūdaini pagarinājusi termiņu atbildes sniegšanai uz atkārtoto pieteikumu

Ombudam iesniegtie argumenti

23. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi savu 2010. gada 22. jūlija atbildi, kurā tā otro reizi pagarināja termiņu lēmuma pieņemšanai par viņa atkārtoto pieteikumu.

24. Atzinumā par ombuda veikto izmeklēšanu Komisija paskaidroja, ka šis papildu pagarinājums ir nepieciešams, lai veiktu izpēti saistībā ar EPSO rīcībā esošajiem dokumentiem un anonimizētu dokumentus, kuros ietverta statistikas informācija par kandidātiem, kas piedalās konkursā. Komisija piebilda, ka atkārtotais pieteikums sakrita ar EPSO pārcelšanos uz citām telpām, kā rezultātā EPSO rīcībā esošie dokumenti kādu laiku nebija pieejami. Turklāt atkārtotais pieteikums tika iesniegts vasaras periodā, kad gan EPSO, gan Komisijai bija mazāk darbinieku.

25. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas 2010. gada 22. jūlija atbildē nepareizi pagarināts termiņš lēmuma pieņemšanai par atkārtoto pieteikumu. Viņš apgalvoja, ka šis termiņa papildu pagarinājums ir pretrunā Regulai 1049/2001.

26. Komisija savā atzinumā atzina, ka saskaņā ar Regulas 1049/2001 8. panta 2. punktu tai nebija atļauts otro reizi pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai par atkārtoto pieteikumu. Tā norādīja, ka jau ir atvainojusies savā 2010. gada 22. jūlija atbildē, un atkārtoti atvainojās par šo kavēšanos atzinumā, ko tā sniedza saistībā ar šo izmeklēšanu.

Ombuda novērtējums

27. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu ombuds norāda, ka saskaņā ar LESD 296. pantu "[l]egal aktos norāda to pamatojumu". Turklāt saskaņā ar iedibināto judikatūru attiecībā uz LESD 296. pantu “šajā tiesību normā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un Tiesai veikt pārbaudi. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst [LESD 296. panta] prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas reglamentē attiecīgo jomu".[4] Šī judikatūra pēc analoģijas ir jāpiemēro šajā lietā.

28. Komisija 2010. gada 22. jūlija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā nav pabeigusi atkārtotā pieteikuma novērtēšanu un ka tāpēc tā nevarēs pieņemt lēmumu pirms termiņa beigām. Tādējādi Komisija tikai norādīja, ka tā nevarēs atbildēt uz atkārtoto pieteikumu pagarinātajā termiņā. Sūdzības iesniedzēja pārmetums Komisijai par pamatojuma nesniegšanu tādējādi ir pamatots.

29. Atzinumā par šo sūdzību Komisija paskaidroja, ka tā nevarēja ievērot 2010. gada 23. jūlija termiņu, jo i) tai bija jāveic izpēte saistībā ar EPSO rīcībā esošajiem dokumentiem un tie bija jāanonimizē, ii) EPSO pārcelšanās uz citām telpām padarīja dokumentus nepieejamus noteiktu laiku un iii) atkārtotais pieteikums tika iesniegts vasaras periodā, kad gan EPSO, gan Komisijai bija mazāk darbinieku.

30. Ombuds norāda, ka iepriekš minētie paskaidrojumi par termiņa otrā pagarinājuma iemesliem tika sniegti tikai pēc tam, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums par pieteikumu par piekļuvi dokumentiem.

31. Jebkurā gadījumā ombuds norāda, ka saskaņā ar Regulas 1049/2001 8. panta 1. un 2. punktu 15 darba dienu termiņu, lai izvērtētu atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, var pagarināt vēl par 15 darba dienām. Turklāt saskaņā ar judikatūru "15 darba dienu termiņš, kuru var pagarināt un kurā iestādei ir jāatbild uz atkārtoto pieteikumu, kā noteikts Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. un 2. punktā, ir obligāts. "[5] Tādējādi ir skaidrs, ka Regulā 1049/2001 ir atļauts tikai viens termiņa pagarinājums atbildei uz atkārtoto pieteikumu.

32. Ņemot vērā Regulas 1049/2001 nepārprotamo formulējumu, kā tas interpretēts judikatūrā, ombuds uzskata, ka Komisijai nebija atļauts pagarināt termiņu otrreiz pēc 2010. gada 23. jūlija, kā tā to darīja savā 2010. gada 22. jūlija vēstulē. Kā norādīts iepriekš, Komisija neapstrīd šo secinājumu.

33. Tomēr ombuds norāda, ka Komisija ir atvainojusies sūdzības iesniedzējam. Viņš arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis apsvērumus par Komisijas atzinumu. Šajos apstākļos ombuds secina, ka nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu izmeklēšanu.

B. Prasība Komisijai piešķirt sūdzības iesniedzējam tūlītēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem

Ombudam iesniegtie argumenti

34. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu viņam nekavējoties jāpiešķir piekļuve: i) dokumenti, kas satur konkrētu statistikas informāciju par konkursa EPSO/AD/148/09 - RO kandidātiem; un ii) dokumenti, kuros ir bibliogrāfija, ko atlases komisijas locekļi izmanto, lai atzīmētu rakstiskos pārbaudījumus.

35. Atbildē uz atkārtoto pieteikumu Komisija piešķīra piekļuvi dažiem dokumentiem, kas saistīti ar statistikas informāciju, par kuru sūdzības iesniedzējs bija ieinteresēts. Tomēr tā arī norādīja, ka pieprasītie dokumenti vai nu nepastāv, vai arī tos nevar izpaust.

36. Attiecībā uz i) atkārtotā pieteikuma pirmo aspektu Komisija iesniedza sūdzības iesniedzējam trīs anonimizētus dokumentus, kas, pēc tās domām, ļautu sūdzības iesniedzējam iegūt lielāko daļu pieprasītās statistikas informācijas. Tomēr Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka EPSO rīcībā nav dokumentu par to kandidātu skaitu, kuri uzaicināti uz priekšatlases testiem, kas iesniegti atbilstoši viņu izvēlētajai otrajai valodai.

37. Attiecībā uz ii) atkārtotā pieteikuma otro aspektu Komisija norādīja, ka EPSO netiecas saglabāt "bibliogrāfiju" kā tādu tādā nozīmē, ka atlases komisijas locekļiem būtu jāizmanto atsauces dokumentu saraksts, lai novērtētu rakstiskos pārbaudījumus. EPSO sagatavo a) iekšējās piezīmes, kas jāizmanto atlases komisijas locekļiem, un b) katra jautājuma novērtējuma tabulu. Tomēr Komisija uzskata, ka uz šiem diviem dokumentiem attiecas atlases komisijas darba slepenības princips. Šajā sakarā Komisija atsaucās uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu, kurā noteikts, ka "Atlases komisijas darbs ir aizklāts."

38. Atzinumā, kas sniegts saistībā ar ombuda izmeklēšanu, Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītajam apgalvojumam ir zudis priekšmets, jo pa to laiku Komisija bija apmierinājusi sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, ciktāl to varēja apmierināt.

39. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Ombuda novērtējums

40. Ombuds norāda, ka Komisija ir paskaidrojusi, ka dokumenti, kuriem sūdzības iesniedzējs vēlējās piekļūt, nepastāvēja. Šie paskaidrojumi šķiet ticami. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja Komisijas paziņojumus. Šajos apstākļos ombuds secina, ka attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību nav pieļauta administratīva kļūme.

41. Ombuds ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija neaprobežojās tikai ar iepriekš minētajiem apgalvojumiem, bet piešķīra piekļuvi dažiem dokumentiem, kas saistīti ar statistikas informāciju, kura interesēja sūdzības iesniedzēju. Viņš arī norāda, ka Komisija vērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību uz diviem dokumentiem, kas attiecas uz atlases komisijas darbu, paskaidrojot, ka šie dokumenti ir konfidenciāli. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis, ka viņš vēlētos saņemt piekļuvi šiem dokumentiem, ombuds uzskata, ka viņam šajā gadījumā nav jāizvērtē, vai Komisijas viedoklis ir pareizs.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādiem secinājumiem:

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību netika pieļauta administratīva kļūme. Attiecībā uz pārējo sūdzības daļu nav pamata veikt papildu izmeklēšanu.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2012. gada 18. janvārī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] Sūdzības iesniedzējs lūdza zināt a) to kandidātu skaitu, kuri uzaicināti uz priekšatlases pārbaudījumiem, kas iesniegti atbilstīgi viņu izvēlētajai otrajai valodai, b) to kandidātu skaitu, kuri uzaicināti uz rakstiskajiem pārbaudījumiem, kas iesniegti atbilstīgi viņu izvēlētajai otrajai valodai, un c) to kandidātu skaitu, kuri uzaicināti uz mutiskajiem pārbaudījumiem, kas iesniegti atbilstīgi viņu izvēlētajai otrajai valodai.

[3] Lieta T-371/03 Le Voci/Padome, Krājums-CDL, I-A-209. un II-957. lpp.

[4] Lieta C-501/00 Spānija pret Komisiju, 2004, ECR I-6721, 73. punkts.

[5] Apvienotās lietas T-355/04 un T-446/04 Co-Frutta / Komisija, 2010. gada 19. janvāra spriedums (vēl nav publicēts), 56. punkts.