# Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 3196/2007/(BEH)VL pret Eiropas Komisiju
- Autors: Eiropas ombuds
- Datums: 2012-02-22T00:01+01:00[Europe/Paris]
- [URL](https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/lv/11138)
---
Sūdzības priekšvēsture
----------------------

**1.** Sūdzības iesniedzējs ir Apvienotās Karalistes pilsonis, kas specializējas datu aizsardzības jautājumos. Viņš 2007. gada 27. aprīlī nosūtīja Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam e-pasta vēstuli, kurā izvirzīja dažus jautājumus par notiekošajām pienākumu neizpildes procedūrām saistībā ar Direktīvu 95/46/EK par personas datu aizsardzību.[\[1\]](#_ftn1){#_ftnref1} Pārkāpuma procedūras tika minētas Komisijas publicētajā paziņojumā[\[2\].](#_ftn2){#_ftnref2}

**2.** E-pasta temata nosaukums bija "*Informācijas pieprasījums saskaņā ar Regulu 1049/2001 "*. Sūdzības iesniedzēja uzdotie jautājumi bija šādi:

"Vai man varētu būt pamatinformācija dokumentos, kuros par katru procedūru ir aprakstīts:

a) valsts, uz kuru attiecas tiesvedība vai iecerētā tiesvedība;


b) ... pārkāpumu veids;


c) kad tika sākta tiesvedība;


d) par kuru(-iem) pantu(-iem) tiek apgalvots, ka tas(-ie) ir pārkāpts(-i).

Es arī vēlētos zināt, kas ir "skaits".

**3.** 2007. gada 11. maijā Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts (JLS ĢD), kā tas tolaik tika aicināts, informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas nevar izpildīt viņa lūgumu, jo uz viņa pieprasītajiem dokumentiem attiecas Regulā Nr. 1049/2001 paredzētais izņēmums \[3\]. *"Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt ... tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzībai".* Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš var lūgt pārskatīt šo lēmumu, iesniedzot atkārtotu pieteikumu Komisijas ģenerālsekretāram.{#_ftnref3}

**4.** Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 30. maijā iesniedza atkārtotu pieteikumu.

**5.** Komisijas Ģenerālsekretariāts 2007. gada 7. jūnijā apstiprināja pieteikuma saņemšanu. Tā norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 15 darba dienu laikā saņems atbildi pēc būtības.

**6.** Ģenerālsekretariāts atbildēja uz atkārtoto pieteikumu 2007. gada 19. jūlija vēstulē. Tā paskaidroja, ka, kā savā atkārtotajā pieteikumā pareizi norādījis sūdzības iesniedzējs, piemērotais izņēmums ir nepareizi citēts Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta atbildē. Pareizajam izņēmumam Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā vajadzēja būt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzībai. Ģenerālsekretariāts paskaidroja, ka, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja pieteikuma formulējumu, Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD vispirms uzskatīja, ka tas ir lūgums piekļūt pilnam pārkāpuma procedūras dokumentu kopumam, kas iesniegts saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tomēr pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma atkārtotas izskatīšanas Ģenerālsekretariāts nonāca pie secinājuma, ka tas, ko sūdzības iesniedzējs faktiski bija pieprasījis, bija "*precīza un labi raksturota informācija* " , nevis piekļuve dokumentiem. Tādējādi tā viņam iesniedza Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta sagatavotu kopsavilkuma tabulu par notiekošajām pārkāpuma lietām un atvainojās par iespējamu viņa sākotnējā pieprasījuma nepareizu interpretāciju. Pievienotajā tabulā bija informācija par pārkāpumu lietām pret Vāciju (divas procedūras), Austriju un Apvienoto Karalisti, kā arī Komisijas veikto attiecīgo procesuālo pasākumu datumi. Attiecībā uz pārkāpuma procedūru pret Austriju un Vāciju kopsavilkuma tabulā bija iekļauta arī informācija par Direktīvas 95/46/EK pantiem, kas, iespējams, ir pārkāpti, kā arī īss paskaidrojums. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti tabulā ir tikai minēts, ka "Apvienotās*Karalistes 1998. gada Datu aizsardzības likums, iespējams, neīsteno dažādus Direktīvas 95/46/EK noteikumus \[...\], tostarp interpretējot tās tiesas un datu aizsardzības iestādi*" . Izņemot vienu no procedūrām pret Vāciju, kurā attiecīgajai dalībvalstij tika nosūtīts argumentēts atzinums, visas pārējās procedūras bija brīdinājuma vēstules stadijā.

**7.** Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 20. augustā e-pasta vēstulē, kas nosūtīta Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam un Ģenerālsekretariātam, norādīja, ka iesniegtajā tabulā nav uzskaitīti panti, kurus, iespējams, ir pārkāpusi Apvienotā Karaliste, lai gan tas attiecās uz Austriju un Vāciju. Sūdzības iesniedzējs arī vaicāja, vai tas, ka Apvienotajai Karalistei tika nosūtītas divas oficiāla paziņojuma vēstules, nozīmē, ka pirmā vēstule tika atsaukta. Viņš arī lūdza paskaidrojumu par akronīmu "*CDO*" , kas minēts saistībā ar minēto dalībvalsti.

**8.** Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts 2007. gada 13. septembra e-pasta vēstulē paziņoja sūdzības iesniedzējam, ka Apvienotā Karaliste, iespējams, ir pārkāpusi Direktīvas 95/46/EK pantus (2., 3., 8., 10., 11., 12., 13., 22., 23., 25. un 28. pants). Tā arī informēja viņu, ka akronīms "*CDO*" tika izmantots lietās, kas sāktas pēc Komisijas iniciatīvas, un ka, lai gan Apvienotajai Karalistei tika nosūtīta otra oficiāla paziņojuma vēstule, tas nenozīmē, ka pirmā vēstule ir atsaukta.

**9.** Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 17. septembrī nosūtīja vēl vienu e-pasta vēstuli Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam, kurā viņš norādīja, ka tabulā nav ietverti paskaidrojumi par iespējamiem Apvienotās Karalistes pārkāpumiem, savukārt par Austriju un Vāciju ir sniegti īsi paskaidrojumi. Tāpēc viņš lūdza ar vienu teikumu sniegt aprakstu par jautājumiem, kas saistīti ar katru no iespējami pārkāptajiem pantiem.

**10.** 2007. gada 17. oktobrī Komisija atbildēja, ka, ņemot vērā tās politiku neizpaust informāciju par procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, lai netraucētu sarunas ar dalībvalstīm, tā nevar viņam sniegt pieprasīto informāciju.

**11.** Nākamajā dienā sūdzības iesniedzējs nosūtīja e-pastu Ģenerālsekretariātam un uzsvēra, ka vienīgais, ko viņš lūdz, ir tas, lai Komisija viņam sniegtu tāda paša līmeņa informāciju, kādu tā viņam jau bija sniegusi saistībā ar Austrijas un Vācijas lietām.

**12.** Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts 2008. gada 10. janvāra e-pasta vēstulē apstiprināja savu lēmumu, atsaucoties uz savu politiku neizpaust sīkāku informāciju saistībā ar pārkāpuma procedūrām. Tā norādīja, ka procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi, uz kuru attiecās lūgums, joprojām bija stadijā, kad pieprasītā informācija nevarēja tikt izpausta.

Izmeklēšanas priekšmets
-----------------------

**13.** Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam izvirzīja šādu apgalvojumu un prasību:

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, nesniedzot tāda paša līmeņa informāciju par pārkāpuma raksturu attiecībā uz pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti kā attiecībā uz citām dalībvalstīm, Komisija nav ievērojusi labas pārvaldības principus, piemēram, tos, kas izriet no Regulas 1049/2001/EK.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu viņam jāsniedz informācija par to problēmu būtību, kas ir minētās pārkāpuma procedūras priekšmets, tāpat kā tā to ir darījusi attiecībā uz pārkāpuma procedūru pret citām dalībvalstīm.

Izmeklēšana
-----------

**14.** Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 12. decembrī iesniedza sūdzību Eiropas ombudam. Ombuds 2008. gada 17. janvārī lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzību.

**15.** Komisija iesniedza atzinumu 2008. gada 9. jūlijā. Sūdzības iesniedzēja piezīmes par atzinumu tika saņemtas 2008. gada 31. augustā.

**16.** Ņemot vērā to, ka bija nepieciešami papildu precizējumi, ombuds 2008. gada 9. oktobrī veica sūdzības papildu izmeklēšanu. Komisija sniedza atbildi uz šīm izmeklēšanām 2009. gada 23. janvārī. Sūdzības iesniedzējs iesniedza savus apsvērumus 2009. gada 9. februārī. Papildu piezīmes no sūdzības iesniedzēja tika saņemtas 2009. gada 14. aprīlī.

**17.** Ombuds 2009. gada 13. jūlijā iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu.

**18.** Komisija 2009. gada 29. decembrī nosūtīja atbildi uz ombuda mierizlīguma priekšlikumu.

**19.** Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 7. februārī iesniedza savus apsvērumus par Komisijas atbildi. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 23. aprīlī un 25. jūnijā iesniedza papildu apsvērumus.

**20.** Ombuds 2010. gada 19. oktobrī nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu.

**21.** Komisija 2011. gada 14. februārī sniedza sīki izstrādātu atzinumu par ieteikuma projektu. Sūdzības iesniedzēja piezīmes par to tika saņemtas 2011. gada 24. februārī un 2011. gada 13. maijā.

**22.** Ombuds 2011. gada 26. jūlijā veica papildu izmeklēšanu un lūdza Komisiju sniegt papildu paskaidrojumus, atbildot uz sūdzības iesniedzēja 2011. gada 13. maija apsvērumiem.

**23.** Komisija 2011. gada 11. novembrī sniedza papildu skaidrojumus.

**24.** Ombuda dienesti 2011. gada 30. novembrī telefoniski sazinājās ar sūdzības iesniedzēju.

Ombuda analīze un secinājumi
----------------------------

### A. Apgalvojums, ka Komisija nav sniegusi sūdzības iesniedzējam tāda paša līmeņa informāciju par pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti kā par citām dalībvalstīm, un saistītais apgalvojums

#### Ombudam iesniegtie argumenti

**25.** Atzinumā par sūdzību **Komisija** paskaidroja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nosaukums bija "Informācijas pieprasījums saskaņā ar Regulu 1049/2001", tas sākotnēji tika izskatīts kā pieprasījums par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar minēto regulu. Kad Komisijas Ģenerālsekretariāts bija izanalizējis atkārtoto pieteikumu, tas secināja, ka sūdzības iesniedzēja faktiski pieprasītā informācija ir precīza un labi raksturota informācija attiecībā uz pārkāpuma procedūru. Tādējādi tā uzdeva Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam iesniegt viņam kopsavilkuma tabulu ar vispārīgu informāciju par notiekošajām pārkāpuma procedūrām.

**26.** Komisija uzskatīja, ka tā nav pārkāpusi Regulu 1049/2001, jo minētā regula attiecas uz piekļuvi dokumentiem, savukārt sūdzības iesniedzējs vēlējās iegūt faktisku informāciju. Komisija arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījums, uz kuru attiecas Komisijas Labas administratīvās prakses kodekss[\[4\],](#_ftn4){#_ftnref4} tika izskatīts saskaņā ar tajā ietvertajiem noteikumiem. Atzīstot, ka kopsavilkuma tabulā tā nav iekļāvusi paskaidrojumus par Apvienotās Karalistes, iespējams, izdarīto pārkāpumu raksturu, Komisija uzsvēra, ka nebūtu piemēroti izpaust šādu informāciju, ņemot vērā taustāmo progresu, kas panākts dažos jautājumos un kas izriet no notiekošajām diskusijām ar minētās dalībvalsts iestādēm. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka šo sarunu progresu apliecināja izmaiņas Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra norādījumos datu pārziņiem par personas datu definīciju.

**27.** Sūdzības **iesniedzējs** izvirzīja dažādus argumentus par to, kāpēc Komisijai būtu vajadzējis viņam sniegt pieprasīto informāciju. Tomēr šķita, ka viņš Komisijas pieeju savam lūgumam saprot tādējādi, ka, tā kā viņa pieprasītā informācija vai, precīzāk, faktiskie vārdi, kas burtiski apmierinātu viņa lūgumu, nebija atrodami dokumentā, Komisija uzskatīja, ka viņa lūgums neietilpst Regulas 1049/2001 darbības jomā un ka līdz ar to tai vispār nebija jāizpauž pieprasītā informācija. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka, tā kā attiecīgo informāciju var atrast Komisijas dokumentos, uz kopsavilkumu, kas izriet no šiem dokumentiem, būtu jāattiecina arī Regula 1049/2001. Viņš atsaucās uz Regulas 1049/2001 3. panta a) punkta formulējumu, kurā noteikts, ka termins "*dokuments nozīmē **jebkādu** saturu*" , un pauda viedokli, ka regulai būtu jāattiecas uz kopsavilkumu, kura pamatā ir dokumenta vai vairāku dokumentu saturs. Viņš arī apgalvoja, ka saskaņā ar 1. panta c) punktu, kas attiecas uz labas administratīvās prakses veicināšanu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, no Regulas 1049/2001 varētu izsecināt pienākumu izpaust kopsavilkuma informāciju.

**28.** Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas nostāja ir nekonsekventa, jo viņam tika sniegta salīdzināma informācija par pārkāpuma procedūrām pret Austriju un Vāciju. Salīdzinājumam viņš atsaucās uz House of Lords spriedumu lietā *CSA / SIC* \[5\],[kas](#_ftn5){#_ftnref5} attiecās uz statistikas datu publiskošanu. Viens no jautājumiem minētajā lietā bija par to, vai var izpaust statistikas datus, kas ir grozīti, lai aizsargātu personu personas datus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka House of Lords uzskatīja, ka, ja attiecīgos datus var pārveidot nododamā formā, tad tie būtu jādara pieejami pieteikuma iesniedzējam. Pēc analoģijas viņš uzskatīja, ka Komisijai būtu jāvar izpaust kopsavilkuma informāciju 6--10 vārdu apmērā par katru no apgalvotajiem pārkāpumiem.

**29.** Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu. Šajā sakarā viņš uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, kā īss 6--10 vārdu skaidrojums par iespējamo pārkāpumu būtību varētu vai nu kaitēt abu iesaistīto pušu juridiskajai nostājai, vai arī radīt apgrūtinošu slogu Komisijai. Ņemot vērā, ka procedūra tika uzsākta 2004. gada aprīlī, sūdzības iesniedzējs arī pauda šaubas par to, vai vispār tiks ierosināta lieta tiesā.

**30.** Atbildē uz ombuda papildu informācijas pieprasījumu **Komisija** saglabāja savu nostāju, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums būtu bijis jāizskata kā informācijas pieprasījums. Tā norādīja, ka tās lēmums izskatīt to kā tādu, nevis kā pieteikumu par piekļuvi dokumentiem nekādā veidā neskar sūdzības iesniedzēja tiesības, jo tā mērķis bija sniegt viņam pieprasīto informāciju, neraugoties uz to, ka uz pašiem dokumentiem attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums.

**31.** Attiecībā uz pamatojumu atteikumam izpaust daļu no sūdzības iesniedzēja pieprasītās informācijas Komisija paskaidroja, ka, ņemot vērā to, ka sadarbība ar Apvienotās Karalistes iestādēm bija balstīta uz būtiski atšķirīgu sadarbības līmeni nekā ar citām dalībvalstīm un bija īpaši konstruktīva, tā uzskatīja, ka augstāka konfidencialitātes pakāpe ir pamatota.

**32.** Komisija atsaucās arī uz House of Lords spriedumu lietā *CSA / SIC*. Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes iestādes to bija informējušas par savu nodomu iejaukties šajā lietā, kā rezultātā vēlāk tika noskaidrota iepriekšējā judikatūra, kas acīmredzami neatbilda ES tiesību aktiem. Komisija norādīja, ka šā nolēmuma dēļ tika atrisināti vēl divi jautājumi.

**33.** Sūdzības **iesniedzējs** savos apsvērumos par Komisijas piezīmēm atkārtoja savu nostāju attiecībā uz statistikas datu publiskošanu un kopsavilkuma sniegšanu. Attiecībā uz Komisijas argumentu par House of Lords sprieduma lietā *CSA pret SIC* iznākumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija būtu varējusi darīt pieejamu informāciju par tiem aspektiem, kas tika atrisināti ar šo spriedumu. Sūdzības iesniedzējs savos papildu apsvērumos arī norādīja uz toreizējo Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta (INFSO ĢD) neseno paziņojumu presei IP/09/570 par atsevišķu pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, kas attiecās arī uz iespējamiem Direktīvas 95/46/EK pārkāpumiem. Šajā paziņojumā presei Komisija minēja attiecīgos direktīvas pantus (2. panta h) punkts, 24. un 28. pants) un daudz sīkāk izskaidroja pamatā esošos jautājumus[\[6\].](#_ftn6){#_ftnref6}

#### Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

**34.** Ombuds ņēma vērā, ka sūdzības iesniedzējs un Komisija nav vienisprātis par to, vai Komisija ir rīkojusies pareizi, pārklasificējot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem kā informācijas pieprasījumu. Uz informācijas pieprasījumiem attiecas Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksa 4. iedaļa, savukārt uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem attiecas Regulā 1049/2001 paredzētie noteikumi. Tādējādi, ņemot vērā atšķirīgos piemērojamos tiesiskos regulējumus, pirms lietas izskatīšanas pēc būtības šķita nepieciešams vispirms izvērtēt šo procesuālo aspektu.

##### a) Par procesuālajiem aspektiem

**35.** Ombuds atgādināja, ka Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ir paredzēta divu posmu procedūra, lai izskatītu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem. Pirmais solis ir sākotnējais pieteikums, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējs vispirms vēršas iestādē, lai iegūtu piekļuvi dokumentam. Ja iestāde atsakās piešķirt (pilnīgu vai daļēju) piekļuvi, tā informē sūdzības iesniedzēju par šo faktu un viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu, kas ir otrais solis.

**36.** Bija skaidrs, ka Komisija sākotnēji izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu kā pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001. Izrādījās, ka tikai tad, kad tika izskatīts sūdzības iesniedzēja atkārtotais pieteikums, Komisija mainīja savu viedokli par to, kā klasificēt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu.

**37.** Ombuds atzina, ka var būt pamatoti iemesli nolemt, ka pieprasījums, kas sākotnēji tika saprasts kā pieprasījums par piekļuvi dokumentiem, būtu jāuzskata par informācijas pieprasījumu. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs acīmredzami būtu skaidri jāinformē par šo nostājas maiņu un tās pamatā esošajiem iemesliem. Ombuds atzīmēja, ka Ģenerālsekretariāts sniedza šādu informāciju sūdzības iesniedzējam 2007. gada 19. jūlija vēstulē.

**38.** Attiecībā uz šo lietu ombuds atzīmēja, ka sūdzības iesniedzēja 2007. gada 27. aprīļa pieprasījumā bija skaidra atsauce uz Regulu 1049/2001. Tāpēc bija pilnīgi pamatoti, ka Komisija šo pieprasījumu interpretēja kā pieprasījumu piekļūt dažiem vai visiem dokumentiem, kas attiecas uz attiecīgo pārkāpuma procedūru. Komisija uzskatīja, ka šiem dokumentiem nevar piešķirt piekļuvi, ņemot vērā to, ka ir piemērojams viens no Regulā 1049/2001 noteiktajiem izņēmumiem. Lai gan bija taisnība, ka savā 2007. gada 11. maija atbildē Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts minēja izņēmumu, kas nebija būtisks, šī kļūda tika izlabota vēstulē, ko Ģenerālsekretariāts 2007. gada 19. jūlijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam.

**39.** Izrādījās, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja Komisijas viedokli, ka dokumentus, kas attiecas uz attiecīgo pārkāpuma procedūru, viņam nevarēja izpaust. Tā vietā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, bija jāsagatavo kopsavilkums, kurā izklāstīta viņa 2007. gada 27. aprīļa pieprasījumā un turpmākajā sarakstē minētā informācija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda kopsavilkuma sniegšana ietilpst jēdzienā par piekļuvi dokumentiem, uz kuriem attiecas Regula 1049/2001. Ombuds nevarēja piekrist šim pamatojumam, jo Regula 1049/2001 attiecas uz pieprasījumiem par piekļuvi esošajiem dokumentiem. Tas neattiecas uz jautājumu par to, vai noteikti dokumenti būtu jāsagatavo un jāiesniedz prasītājiem.

**40.** Tā vietā, lai turpinātu izskatīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu kā pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, kurus, pēc Ģenerālsekretariāta domām, nevarēja izpildīt, tas nolēma mēģināt sniegt sūdzības iesniedzējam informāciju, ko viņš faktiski meklēja. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka Ģenerālsekretariāta pieņemtā pieeja ir pamatota.

##### b) Par materiāltiesiskajiem aspektiem

**41.** Attiecībā uz informācijas pieprasījuma izskatīšanu ombuds uzskatīja, ka pieprasītās informācijas sniegšana ir laba administratīvā prakse, ja vien nav pamatota iemesla to nedarīt. Šis labas pārvaldības pamatnoteikums ir noteikts arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa ("Kodekss") 22. pantā.[\[7\]](#_ftn7){#_ftnref7} Ombuds norādīja, ka Komisija sūdzības iesniedzējam sniedza informāciju, ko tas uzskatīja par pietiekamu saistībā ar attiecīgo pārkāpuma procedūru pret Vāciju un Austriju. Tā arī sniedza informāciju par pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti. Tāpēc izmeklēšana attiecās tikai uz jautājumu, vai Komisijai papildus šai informācijai būtu bijis jāsniedz sūdzības iesniedzējam īss apraksts par jautājumiem saistībā ar Direktīvas 95/46/EK pantiem, kurus, iespējams, ir pārkāpusi Apvienotā Karaliste. Komisija apgalvoja, ka tā nevarēja izpaust pieprasīto informāciju notiekošo sarunu ar Apvienotās Karalistes iestādēm interesēs. Tā atbalstīja šo nostāju, norādot uz taustāmu progresu dažos jautājumos, kas, pēc tās domām, ir izrādījušies īpaši konstruktīvi. Tā paskaidroja, ka nevēlas apdraudēt šīs sarunas, atklājot attiecīgo informāciju.

**42.** Ombuds norādīja, ka informācija, kuru Komisija atteicās izpaust, pati par sevi nešķiet konfidenciāla. Faktiski sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija bija pieejama saistībā ar pārkāpuma procedūru pret Vāciju un Austriju. Tādējādi šķiet, ka Komisijas lēmums ir pamatots tikai ar to, ka, pēc Komisijas domām, Apvienotā Karaliste sarunās ar to ir izrādījusies īpaši konstruktīva. Komisija apgalvoja, ka attiecīgās informācijas izpaušana apdraudētu šīs sarunas.

**43.** Tomēr ombuds uzskatīja, ka Komisijas izvirzītais iemesls jebkurā gadījumā nevarēja izskaidrot, kāpēc nebija iespējams sniegt informāciju par jautājumiem, kas pa to laiku bija atrisināti. Bija grūti saprast, kādas varētu būt turpmākās sarunas par šiem jautājumiem.

**44.** Attiecībā uz Komisijas norādīto iemeslu ombude norādīja, ka sūdzības iesniedzējs būtībā lūdza īsu aprakstu (6--10 vārdus) par iespējamiem individuāliem pārkāpumiem. Ombudam bija grūti saprast, kā šīs kopsavilkuma informācijas izpaušana varētu radīt negatīvas sekas, no kurām baidījās Komisija. Kā minēts iepriekš, šāda informācija tika darīta pieejama par divām citām dalībvalstīm. Faktiski ombuds uzskatīja, ka, ja, kā norādījusi pati Komisija, Apvienotās Karalistes attieksme tās sarunās ar Komisiju būtu izrādījusies īpaši konstruktīva, būtu sagaidāms, ka šādas informācijas publiskošana varētu radīt mazāk problēmu nekā mazāk sadarbīgas dalībvalsts gadījumā.

**45.** Turklāt ombuds uzskatīja, ka ir grūti saskaņot Komisijas nostāju šajā lietā ar pieeju, ko tā, šķiet, ir pieņēmusi lietā, kurā tika pieņemts tās paziņojums presei IP/09/570. Minētajā lietā Komisija, šķiet, varēja sniegt ievērojami plašāku informāciju par pārkāpuma procedūru, lai gan šī procedūra attiecās uz vienu un to pašu dalībvalsti un tās pašas direktīvas iespējamiem pārkāpumiem.

**46.** Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds sākotnēji konstatēja, ka, tā kā nebija pārliecinoša paskaidrojuma par to, kāpēc pieprasītās informācijas izpaušana nebija iespējama, Komisijas atteikums sniegt sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju par pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti bija uzskatāms par administratīvu kļūmi. Tādēļ viņš saskaņā ar savu statūtu 3. panta 5. punktu iesniedza atbilstošu priekšlikumu par mierizlīgumu.

#### Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

**47.** **Komisija** norādīja, ka tā ir nolēmusi aprobežoties tikai ar to, ko tā uzskata par kritiskiem konstatējumiem. Tas apgalvoja, ka, nonākot pie saviem konstatējumiem, ombuds, šķiet, vismaz daļēji ir paļāvies uz sūdzības iesniedzēja apsvērumiem par tā iepriekšējiem komentāriem un uz jaunajiem jautājumiem, kas tajos izvirzīti. Komisija norādīja, ka šie apsvērumi tai tika nosūtīti vienlaikus ar priekšlikumu par mierizlīgumu. Tomēr tā atzinīgi novērtēja iespēju sniegt komentārus, lai gan ombuds jau bija nonācis pie saviem sākotnējiem konstatējumiem. Turklāt tā atzinīgi novērtēja to, ka ombuds konstatēja, ka Komisija, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, ir rīkojusies saprātīgi kā informācijas pieprasījums, nevis kā dokumentu pieprasījums.

**48.** Komisija norādīja, ka tā interpretē ombuda paziņojumu, ka prasītās informācijas sniegšana ir laba administratīvā prakse, ja vien nav pamatota iemesla to nedarīt, kā lēmumu uzskatīt sūdzību par apgalvojumu, ka nav sniegta informācija, kas nav konfidenciāla, nevis par apgalvojumu, ka nav sniegta vienāda līmeņa informācija par vairākām dažādām dalībvalstīm. Tā norādīja, ka Kodeksa 22. panta 3. punktā ir noteikta procedūra, kas jāievēro, ja pieprasītā informācija ir konfidenciāla. Kodeksā nav precizēts, kurš lemj par to, vai attiecīgā informācija ir konfidenciāla. Komisija arī apgalvoja, ka Kodeksa 22. pants nav vienīgais šajā lietā piemērojamais noteikums. Kodeksa 10. pantā ierēdnim ir noteikts pienākums ievērot savas iestādes parasto administratīvo praksi, ja vien nav likumīga pamata no tās atkāpties. Tas attiecās arī uz praksi saistībā ar konfidencialitāti. Komisija arī atsaucās uz savu Labas administratīvās prakses kodeksu, kurā noteikts, ka Komisijai ir jābūt konsekventai savā administratīvajā rīcībā, jāievēro sava parastā prakse un jāpamato jebkura atkāpe no šā principa.

**49.** Attiecībā uz ombuda paziņojumu, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošu paskaidrojumu par to, kāpēc nav iespējams izpaust pieprasīto informāciju, Komisija norādīja, ka tā jau ir paskaidrojusi sūdzības iesniedzējam, ka viņa pieprasītā informācija ir konfidenciāla un ka saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem par pārkāpumu lietu izskatīšanu to nevar izpaust. Komisija uzskatīja, ka tas ir pamatots paskaidrojums, jo īpaši ņemot vērā Kodeksa 22. panta 3. punktu, un atbilst Komisijas parastajai administratīvajai praksei. Tā vēlreiz uzsvēra, ka tai ir rīcības brīvība, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, noteikt, kura tās rīcībā esošā informācija ir konfidenciāla un kura nav un līdz ar to nevar tikt darīta pieejama. Šīs rīcības brīvības noliegšana padarītu ES iestāžu pašreizējo praksi attiecībā uz konfidenciālu informāciju praktiski neizmantojamu. Tāpēc Komisija secināja, ka tā nevar pieņemt domu, ka parastās administratīvās prakses ievērošana varētu būt administratīva kļūme.

**50.** Tāpēc Komisija saglabāja savu viedokli, ka tā ir norādījusi pamatotu iemeslu atteikumam izpaust sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju. Tādējādi tā noraidīja ombuda mierizlīguma priekšlikumu.

**51.** Sūdzības **iesniedzējs** norādīja, ka nav pārliecināts, ka viņa pieprasītā ierobežotā informācija ir tāda, ka konfidencialitātes prasība būtu apmierināma. Piemēram, viņš norādīja, ka Komisija varētu apgalvot, ka ar attiecīgajiem kartotēkas noteikumiem valsts transponēšanas pasākumos ir pārkāpts direktīvas 2. pants, savukārt Apvienotā Karaliste varētu iebilst, ka apsvērums tai ļauj noteikt savu nostāju attiecībā uz personas datiem manuālajās datnēs. Šādos apstākļos viņš varētu iedomāties, ka konfidencialitāte būtu jautājums, ciktāl tas attiecas uz detalizētiem argumentiem, kas pamato pušu sarunu punktus. Tomēr viņš neuzskatīja, ka tas attiektos uz viņa pieprasīto informācijas kopsavilkumu.

**52.** Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas nostāja, šķiet, ir tāda, ka i) tā ir apņēmusies izpaust informāciju, ja vien tā nav konfidenciāla; ii) tai bija rīcības brīvība noteikt, kas ir konfidenciāls; un iii) šīs rīcības brīvības izmantošanu nevar apstrīdēt. Tomēr Komisijas nostāja attiecībā uz viņa lūgumu atstāja to "*hermētiski noslēgtā vidē*" , kurā Eiropas iedzīvotāji nevarēja iekļūt. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka netieši Komisija nav atvērta veselīgai un bieži vien konstruktīvai kritikai un debatēm, kas ir vajadzīgas, lai Eiropas iedzīvotāji to uztvertu kā pārredzamu un atbildīgu iestādi. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs vēlējās noskaidrot, vai ombuds varētu pieprasīt Komisijai pieprasītās informācijas kopiju, lai novērtētu, vai tā ir konfidenciāla.

**53.** Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz lēmumu slēgt ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/2/2009/MHZ, kurā ombuds norādīja, ka „skaidrības*trūkums \[iedzīvotāju* informēšanā par to, kā iegūt piekļuvi pārkāpuma procedūras dokumentiem, un uzzināšanā par to, kurai struktūrai, t. i., Komisijai vai dalībvalstij, varētu piedēvēt atteikumu\],*varētu likt iedzīvotājiem uzskatīt, ka Eiropas integrācija ir process, kas viņus izslēdz un atņem viņiem pilnvaras.* „[\[8\]](#_ftn8){#_ftnref8} Datu aizsardzības kontekstā sūdzības iesniedzējs nepiekrita visu*Eiropas datu subjektu izslēgšanai un atņemšanai, kuri ir nobažījušies* par iespējamo aizsardzības līmeni, ko piemēro Apvienotās Karalistes tiesību akti par datu aizsardzību, kas ir turēti slepenībā jau pusgadsimtu. Direktīva 95/46/EK neattiecās uz nozīmīgām ekonomiskām vai diplomātiskām iniciatīvām, kurās konfidencialitāte acīmredzami būtu problēma. Viņa lūgums attiecās uz direktīvu, kas prasa aizsargāt Eiropas pilsoņu privāto dzīvi.

**54.** Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka tad, kad Komisija izskatīja viņa pieprasījumu saskaņā ar Regulu 1049/2001, netika izdarīta atsauce uz minētās regulas 9. panta 1. punktu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs jautāja, vai ir pamatoti pieņemt, ka, ņemot vērā to, ka visos Komisijas iepriekšējos paziņojumos saistībā ar Regulu 1049/2001 nav minēts atbrīvojums no konfidencialitātes ievērošanas, tas nozīmē, ka viņa pieprasītā informācija varētu nebūt iekļauta dokumentos, kas klasificēti kā konfidenciāli. Ja tas tā būtu, tas, viņaprāt, atspēkotu Komisijas apgalvojumu, ka pieprasītā informācija ir konfidenciāla.

**55.** Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka Komisija ir publicējusi sīkāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru attiecībā uz Apvienoto Karalisti citās lietās, šķiet, ka Komisija ir nekonsekventa attiecībā uz veidu, kādā tā piemēroja noteikumus, kas norādīti tās piezīmēs par mierizlīguma priekšlikumu. Lai pamatotu šo paziņojumu, viņš atsaucās uz Komisijas paziņojumu presei IP/09/1626.[\[9\]](#_ftn9){#_ftnref9} Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šajā paziņojumā presei ir izskaidrots Direktīvas 2002/58/EK un Direktīvas 95/46/EK iespējamo pārkāpumu raksturs un ka tajā ir sniegta sīkāka informācija, nekā viņš pats lūdza.

**56.** Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz Komisijas papildu paziņojumu presei IP/10/811 par Apvienoto Karalisti un pārkāpuma procedūru saistībā ar Direktīvu 95/46/EK.[\[10\]](#_ftn10){#_ftnref10} Minētajā paziņojumā presei Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Reding kundze publiski mudināja Apvienoto Karalisti stiprināt valsts datu aizsardzību. Ņemot to vērā, sūdzības iesniedzējs nevarēja saprast, kāpēc Komisija uzskatīja, ka nespēj sniegt viņam pieprasīto informāciju.

**57.** Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš ir iesniedzis Apvienotās Karalistes Tieslietu ministrijai pieprasījumu, kas ir līdzīgs Komisijai iesniegtajam pieprasījumam un ko minētā ministrija ir noraidījusi. Savos apsvērumos viņš pievienoja atbildes uz šo lūgumu kopiju. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka atšķirībā no Komisijas ministrija nav atsaukusies uz konfidencialitātes apsvērumiem, lai gan Apvienotās Karalistes Informācijas brīvības likumā bija paredzēts attiecīgs atbrīvojums. Viņš arī norādīja, ka ir iesniedzis sūdzību valsts informācijas komisāram par ministrijas atteikumu publiskot ar Komisiju nosūtīto oficiālo vēstuļu saturu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju informācijas komisārs bija konstatējis, ka šo vēstuļu publiskošana nebūtu uzskatāma par iespējamu uzticības pārkāpumu no attiecīgās dalībvalsts puses. Tāpēc viņš apgalvoja, ka kopsavilkuma informācijas sniegšana par iespējamiem pārkāpumiem, visticamāk, neizraisīs konfidencialitātes ierobežojumus saskaņā ar Apvienotās Karalistes Informācijas brīvības likumu.

#### Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

##### Ievada apsvērumi

**58.** Ombuds norādīja, ka Komisija ierosināja, ka daži no viņa konstatējumiem mierizlīguma priekšlikumā bija balstīti uz sūdzības iesniedzēja apsvērumiem par tā atbildi uz papildu informācijas pieprasījumu un par to, ko tā uzskata par jauniem jautājumiem, kas izvirzīti šajos apsvērumos. Lai gan Komisija to skaidri neteica, tā, šķiet, norādīja, ka ombuds nav pienācīgi ievērojis savas tiesības tikt uzklausītam.

**59.** Šajā sakarā ombuds uzskatīja, ka vispirms būtu jāatzīmē, ka priekšlikums par mierizlīgumu nav uzskatāms par ombuda galīgo novērtējumu konkrētajā lietā. Tā vietā šāds priekšlikums ir balstīts uz sākotnēju novērtējumu, kurā noteikti ņemti vērā visi apsvērumi, ko sūdzības iesniedzējs varētu būt iesniedzis par iestādes atzinumu. Tikai pēc tam, kad ir izanalizēta iestādes atbilde uz mierizlīguma priekšlikumu, ombuds izlemj, vai šis sākotnējais novērtējums ir jāsaglabā, un tikai tad viņš pieņem lēmumu par to, vai galīgi konstatēt administratīvu kļūmi.

**60.** Tomēr ombuds uzskatīja par acīmredzamu, ka neviens mierizlīguma priekšlikums nebūtu jābalsta uz argumentiem vai pierādījumiem, par kuriem iestādei vēl nav bijusi pienācīga iespēja paust savu viedokli. Izrādījās, ka Komisija netieši kritizēja ombuda pieeju attiecībā uz diviem punktiem, proti, i) ombuda viedokli, ka informāciju par jautājumiem, kas atrisināti Lordu palātas izskatītās tiesvedības gaitā, varēja izpaust, un ii) ombuda atsauci uz paziņojumu presei IP/09/570.

**61.** Attiecībā uz pirmo no šiem jautājumiem ombuds atgādināja, ka Komisija pati norādīja, ka *CSA / SIC*, ko izskatīja House of Lords , atrisināja dažus jautājumus saistībā ar Direktīvas 95/46/EK piemērošanu Apvienotajā Karalistē. Tāpēc Komisijai nevajadzēja būt pārsteigtai par sūdzības iesniedzēja piezīmi, ka Komisijai būtu jāspēj sniegt sīkāku informāciju par atrisinātajiem jautājumiem. Turklāt ombuds norādīja, ka Komisija savā atbildē uz viņa priekšlikumu par mierizlīgumu nav pievērsusies minētajam argumentam. Šādos apstākļos bija grūti saprast, kāpēc pirms mierizlīguma priekšlikuma iesniegšanas Komisijai būtu vajadzējis pievērst īpašu uzmanību šim argumentam.

**62.** Attiecībā uz otro jautājumu Komisijas sniegtā ombuda argumentācijas interpretācija, šķiet, ir balstīta uz pārpratumu. Priekšlikumā par mierizlīgumu ombuds norādīja, ka Komisijas atteikums sniegt pieprasīto informāciju par Apvienoto Karalisti nav pārliecinošs, ņemot vērā, ka tā ir sniegusi šādu informāciju par citām dalībvalstīm. Komisija neapgalvoja, ka tā nav tikusi uzklausīta attiecībā uz šo argumentu. Šajā kontekstā un tikai kā minētā argumenta piemēru ombuds atsaucās uz Komisijas paziņojumu presei IP/09/570. Šajā paziņojumā presei, kas attiecās arī uz pienākumu neizpildes procedūru pret Apvienoto Karalisti saistībā ar Direktīvu 95/46/EK, bija uzskaitīti direktīvas panti, kurus Komisija uzskatīja par pārkāptiem, un sīkāk izskaidroti pamatjautājumi. Taisnība, ka šī pārkāpuma procedūra tika uzsākta pēc Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta, nevis Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta priekšlikuma. Tomēr ombuds uzskatīja, ka Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts diez vai nevarēja nezināt par lietu, ko izskatīja Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts. Jebkurā gadījumā un kā minēts iepriekš, šī cita lieta tikai sniedza papildu ilustrāciju tam, ko ombuds uzskatīja par Komisijas nekonsekventās rīcības piemēriem šajā lietā. Šķiet lietderīgi piebilst, ka Komisija arī neizskatīja šo argumentu savā atbildē uz mierizlīguma priekšlikumu.

**63.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka viņa pieeja mierizlīguma priekšlikumā pilnībā atbilst taisnīgas procedūras vispārējiem principiem un īpašajiem noteikumiem, kas reglamentē viņa darbu.

**64.** Atbildē uz mierizlīguma priekšlikumu Komisija norādīja, ka tā saprot ombuda pieeju tādējādi, ka viņš uzskata, ka šī lieta attiecas uz iespējamu tādas informācijas nesniegšanu, kas nav konfidenciāla, nevis tāda paša līmeņa informācijas nesniegšanu par vairākām dažādām dalībvalstīm. Ombuds paskaidroja, ka šī interpretācija nav pareiza. Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, viņš atkārtoja, ka šī lieta attiecas uz faktu, ka Komisija sniedza atšķirīgu informācijas līmeni attiecībā uz attiecīgajām pārkāpuma procedūrām. Tomēr, tā kā Komisija atteicās izpaust informāciju par Apvienoto Karalisti, lai gan sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar informāciju, ko viņš saņēma par Austriju un Vāciju, bija tikai loģiski, ka ombuda pamatojumā galvenā uzmanība tika pievērsta Komisijas iemesliem, kas pamato tās atteikumu sniegt pieprasīto informāciju par Apvienoto Karalisti.

##### Par lietas būtību

**65.** Izlīguma priekšlikumā ombuds sākotnēji konstatēja, ka, tā kā nebija pārliecinoša paskaidrojuma par to, kāpēc pieprasīto informāciju nebija iespējams izpaust, Komisijas atteikums sniegt sūdzības iesniedzējam informāciju, ko viņš pieprasīja saistībā ar pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, bija uzskatāms par administratīvu kļūmi. Tāpēc ombudam bija jāpārbauda, vai Komisija savā atbildē ir sniegusi pārliecinošu paskaidrojumu par šo atteikumu.

**66.** Komisija būtībā apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija ir konfidenciāla un to nevar izpaust. Tā norādīja, ka tai ir rīcības brīvība, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, noteikt, kura tās rīcībā esošā informācija ir konfidenciāla un kura nav konfidenciāla. Komisija arī apgalvoja, ka parastās administratīvās prakses ievērošana nekad nevar būt administratīva kļūme.

**67.** Ombuds piekrita, ka lēmums par to, vai konkrēta informācija būtu jāuzskata par konfidenciālu, ir jāpieņem, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus. Tomēr viņš nebija pārliecināts, ka Komisijai šajā jomā ir rīcības brīvība tādā ziņā, ka tai ir pilnīga brīvība izlemt, vai uzskatīt vai neuzskatīt noteiktu informāciju par konfidenciālu. Šāda rīcības brīvība diez vai būtu saderīga ar Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu, saskaņā ar kuru "lēmumus pieņem iespējami atklāti" Eiropas Savienībā. Ja iestāde uzskatītu, ka noteikta informācija ir konfidenciāla, tai būtu jāsniedz apmierinošs paskaidrojums par šo viedokli, vajadzības gadījumā šajā sakarā izmantojot Regulu 1049/2001. Tomēr, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, šķiet lietderīgi uzsvērt, ka Komisijai bija rīcības brīvība novērtējuma brīvības ziņā attiecībā uz informācijas konfidencialitātes noteikšanu.

**68.** Tomēr ombuds uzskatīja, ka nav vajadzības turpināt apspriest šo principiālo jautājumu. Kā jau paskaidrots mierizlīguma priekšlikumā, Komisijas atteikumu izpaust attiecīgo informāciju šajā lietā bija grūti saskaņot ar tās lēmumu darīt šādu informāciju pieejamu saistībā ar pārkāpuma lietām, kas attiecas uz citām dalībvalstīm, un, kā parādīts paziņojumā presei IP/09/570, citās pārkāpuma procedūrās, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti. Šīs informācijas sniegšana citos gadījumos būtu bijusi nesaprotama, ja šāda informācija patiešām būtu konfidenciāla, kā to apgalvo Komisija. Ņemot vērā to, ka Komisija pieņēma acīmredzami atšķirīgu pieeju citās lietās, ombudam arī bija grūti saprast Komisijas atsauci uz "parasto administratīvo praksi".

**69.** Ombuds uzskatīja par lietderīgu norādīt, ka i) informācijas veids, ko Komisija atteicās izpaust šajā lietā, tika darīts pieejams attiecībā uz pārkāpuma lietām pret Austriju un Vāciju; ii) Komisijas minētie iemesli nekādā gadījumā nevarēja izskaidrot tās atteikumu sniegt informāciju par jautājumiem, kas pa šo laiku ir atrisināti un par kuriem vairs nav notikušas sarunas; iii) sūdzības iesniedzējs pieprasīja tikai kopsavilkuma informāciju[\[11\];](#_ftn11){#_ftnref11} un iv) informācijas veids, ko Komisija atteicās izpaust šajā lietā, tika darīts pieejams saistībā ar citu pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par iespējamiem tās pašas direktīvas pārkāpumiem. Atbildē uz ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu Komisija neizskatīja nevienu no šiem jautājumiem.

**70.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secināja, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošu paskaidrojumu par to, kāpēc sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija nebūtu jāatklāj.

**71.** Savos galīgajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka ombuds varētu pieprasīt Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, lai viņš varētu novērtēt, vai tā būtu vai nebūtu jāklasificē kā konfidenciāla. Ombuds atgādināja, ka viņam ir iespēja lūgt attiecīgajai iestādei visu informāciju, kas viņam vajadzīga sūdzības izvērtēšanai. Tomēr viņš uzskatīja, ka viņa rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija, lai izskatītu šo lietu.

**72.** Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds norādīja, ka, tā kā nebija pārliecinoša paskaidrojuma par to, kāpēc pieprasītās informācijas izpaušana nebija iespējama, Komisijas atteikums sniegt sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju par pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti bija administratīva kļūme. Tādējādi viņš sagatavoja atbilstošu ieteikuma projektu saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu.

#### Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa ieteikuma projekta

**73.** Savā sīki izstrādātajā atzinumā **Komisija** norādīja, ka tai ir konfidencialitātes pienākums attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūras un ar to saistītā darba pārvaldību. Tas ir saskaņā ar izmeklēšanas mērķiem un pienācīga procesa interesēs. Šajā sakarā tā arī norādīja uz judikatūru Petrie lietā[\[12\].](#_ftn12){#_ftnref12} Tomēr tā norādīja, ka minētais pienākums neliedz tai darīt pieejamu kopsavilkuma informāciju, ja vien šajā informācijā nav sīki izklāstīti individuālie prasījumi procedūrā.

**74.** Komisija pievienoja divu lappušu garu 2010. gada 16. decembra vēstuli, kas adresēta sūdzības iesniedzējam. Šajā vēstulē Komisija sniedza kopsavilkuma informāciju par katru no Direktīvas 95/46/EK pantiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra pret Apvienoto Karalisti, kas viņam bija darīta zināma iepriekš. Tomēr tā uzsvēra, ka tās rīcība neradīja precedentu.

**75.** Sūdzības **iesniedzējs** iesniedza divus apsvērumu kopumus. Pirmajā daļā viņš norādīja, ka lietu tagad varētu slēgt, un pateicās Eiropas Ombudam par tā centieniem viņa vārdā.

**76.** Otrajā apsvērumu kopumā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Apvienotās Karalistes iestādēm adresētu informācijas pieprasījumu. Viņš iesniedza Apvienotās Karalistes Tieslietu ministrijas vēstules kopiju, ar kuru tā pēc Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra lēmuma daļēji apmierināja viņa lūgumu sniegt informācijas kopsavilkumu[\[13\].](#_ftn13){#_ftnref13} Tieslietu ministrija uzsvēra, ka pirmstiesas sarakstei būtu jāpaliek konfidenciālai, bet, tā kā Komisija attiecīgo informāciju lielākoties jau bija izpaudusi, tai bija jāizpauž informācijas kopsavilkums par Komisijas apgalvotajiem Direktīvas 95/46/EK pārkāpumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Apvienotās Karalistes iestādēm adresētais pieprasījums bija identisks tam, ko viņš nosūtīja Komisijai, bet Apvienotās Karalistes iestāžu sniegtā informācija bija daudz detalizētāka. Apvienotās Karalistes iestāžu minētie Direktīvas 95/46/EK panti bija šādi: 2., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 22., 23., 25., 26. un 28. pants. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš negaida, ka ombuds atsāks lietas izskatīšanu, bet vēlas informēt ombudu, ka gadījumā, ja kāds cits lūgs Komisijai sniegt kopsavilkuma informāciju, dažas detaļas var tikt izlaistas.

**77.** Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja otros novērojumus, **ombuds** veica papildu izmeklēšanu. Viņš norādīja, ka Apvienotās Karalistes iestādes ir sniegušas sūdzības iesniedzējam informācijas kopsavilkumu par Direktīvas 95/46/EK 2., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 22., 23., 25., 26. un 28. pantu. Citiem vārdiem sakot, valsts iestādes arī sniedza sūdzības iesniedzējam informāciju par rakstiem, kurus Komisija nebija minējusi 2010. gada 16. decembra vēstulē. Tādējādi viņš aicināja Komisiju novērst iespējamo neatbilstību starp Komisijas sniegto informāciju un Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju.

**78.** Komisija **norādīja,** ka tai netika iesniegta sūdzības iesniedzēja Apvienotās Karalistes iestādēm iesniegtā pieprasījuma kopija un ka šī iemesla dēļ tā nevarēja pieņemt, ka pieprasījumi faktiski bija identiski. Komisijas 2010. gada 16. decembra vēstulē minētie panti bija Direktīvas 95/46/EK 2., 3., 8., 10., 11., 12., 13., 22., 23., 25. un 28. pants. Apvienotās Karalistes iestāžu minētie panti bija Direktīvas 95/46/EK 2., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 22., 23., 25., 26. un 28. pants.

**79.** Komisija norādīja, ka šķietamā neatbilstība attiecas uz Direktīvas 95/46/EK 6., 7., 16., 17. un 26. pantu. Komisija iesaistījās pastāvīgās diskusijās ar Apvienoto Karalisti; tā arī iesaistījās šādās diskusijās laikā, kad saņēma sūdzības iesniedzēja pieprasījumu sniegt pamatinformāciju, kurā cita starpā aprakstīts(-i) izstrādājums(-i), par kuru(-iem) tika apgalvots, ka tas(-i) ir pārkāpts(-i). Pieprasījuma iesniegšanas laikā Komisija neapgalvoja, ka būtu pārkāpts Direktīvas 95/46/EK 7., 16. un 17. pants.

**80.** Attiecībā uz Direktīvas 95/46/EK 6. un 26. pantu apgalvojumi pēc būtības bija saistīti ar Apvienotās Karalistes datu aizsardzības iestādes veikto datu pārziņu uzraudzību. Tādējādi būtiskie jautājumi bija saistīti ar datu aizsardzības iestādi, uz kuru attiecās Direktīvas 95/46/EK 28. pants.

**81.** Komisija norādīja, ka tā varēja paredzēt minēt 6. pantu, pamatojoties uz pamatojumu saistībā ar 25. pantu, bet tas nebija pamats apgalvojumam. Tomēr tā bija gatava sniegt sūdzības iesniedzējam tāda paša veida informāciju par 6. pantu, kāda tai bija attiecībā uz pantiem, kas minēti tās 2011. gada 16. decembra vēstulē.

**82.** Sūdzības **iesniedzējs** telefonsarunā ar ombuda dienestiem 2011. gada 30. novembrī paziņoja, ka neplāno iesniegt apsvērumus. Savos pēdējos apsvērumos viņš tikai vēlējās norādīt, ka valsts un Savienības līmenī iegūtās informācijas līmenis varētu būt atšķirīgs. Sūdzības iesniedzējs izteica pateicību ombudam un viņa darbiniekiem par visiem viņu centieniem izskatīt viņa sūdzību.

#### Ombuda novērtējums pēc viņa ieteikuma projekta

**83.** Ieteikuma projektā ombuds lūdza Komisiju sniegt sūdzības iesniedzējam informācijas kopsavilkumu, ko tas bija pieprasījis, vai sniegt pārliecinošu paskaidrojumu par to, kāpēc tas nevar to darīt.

**84.** Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija iesniedza 2010. gada 16. decembra vēstules kopiju, kurā tā bija sniegusi šādu informāciju sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs sākotnēji bija apmierināts ar informāciju, ko viņam izpauda Komisija. Tikai pēc tam, kad viņš no Apvienotās Karalistes saņēma atbildi uz to, ko viņš dēvēja par identisku informācijas pieprasījumu, sūdzības iesniedzējs vēlreiz nosūtīja ombudam vēstuli, lai norādītu uz iespējamu neatbilstību.

**85.** Salīdzinot abas atbildes, ombuds norādīja, ka Apvienotās Karalistes iestāžu atbildē ir sniegta informācija ne tikai par Komisijas minētajiem vienpadsmit Direktīvas 95/46 pantiem, bet arī par pieciem citiem pantiem (6., 7., 16., 17. un 26. pantu), uz kuriem Komisija nav atsaukusies. Apvienotās Karalistes iestāžu atbildē ir arī uzskaitīts vēl viens jautājums, kas aplūkots minētajā Direktīvas 95/46 8. pantā un kas nebija minēts Komisijas 2010. gada 16. decembra vēstulē.

**86.** Atbildē uz ombuda lūgumu sniegt paskaidrojumus Komisija cita starpā norādīja, ka: i) savā atbildē tā ir ņēmusi vērā tikai tos Direktīvas 95/46/EK pantus, kas attiecās uz pārkāpuma procedūru laikā, kad sūdzības iesniedzējs pieprasīja informāciju; un ii) Komisija uzskata, ka uz jautājumiem, kas saistīti ar 6. un 26. pantu, attiecas Direktīvas 95/46/EK 28. pants.

**87.** Ombuds uzskata, ka Komisijas sniegtie paskaidrojumi ir ticami un sūdzības iesniedzējs tos nav apstrīdējis. Tādēļ viņš uzskata, ka Komisija ir pieņēmusi viņa ieteikuma projektu un veikusi apmierinošus pasākumus tā īstenošanai.

**88.** Tomēr ombuds uzskata, ka, lai īstenotu pakalpojumu kultūras ideju, tādos gadījumos kā šis, kad starp informācijas pieprasījumu un šīs informācijas sniegšanu paiet ievērojams laiks, Komisijai būtu lietderīgi sniegt pieteikumu iesniedzējiem visjaunāko informāciju. Tādēļ ombuds šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.

### C. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

**Komisija ir pieņēmusi ombuda ieteikuma projektu un veikusi apmierinošus pasākumus tā īstenošanai.**

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme
---------------

{#FR43/2011}

**Lai īstenotu pakalpojumu kultūras ideju, tādos gadījumos kā šis, kad starp informācijas pieprasījumu un šīs informācijas sniegšanu paiet ievērojams laiks, Komisijai būtu lietderīgi sniegt pieteikuma iesniedzējiem visjaunāko informāciju.**

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 20. decembrī

*** ** * ** ***

[\[1\]](#_ftnref1){#_ftn1} Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

[\[2\]](#_ftnref2){#_ftn2} Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par turpmākiem pasākumiem saistībā ar darba programmu labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai, COM(2007) 87 galīgā redakcija, 2007. gada 7. marts.

[\[3\]](#_ftnref3){#_ftn3} Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 43. lpp.

[\[4\]](#_ftnref4){#_ftn4} Labas administratīvās prakses kodekss Eiropas Komisijas darbiniekiem attiecībās ar sabiedrību. Kodekss ir pievienots Komisijas Reglamentam (OV 2000, L 308, 26. lpp.).

[\[5\]](#_ftnref5){#_ftn5} *Common Services Agency pret Scottish Information Commissioner* \[2008\] HL 47.

[\[6\]](#_ftnref6){#_ftn6} "Telekomunikācijas:*Komisija sāk lietu pret Apvienoto Karalisti par pirātismu un personas datu aizsardzību",* paziņojums presei IP/09/570.

[\[7\]](#_ftnref7){#_ftn7} Eiropas labas administratīvās prakses kodekss tika apstiprināts ar Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam pēc izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas par labas administratīvās prakses kodeksa esamību un pieejamību sabiedrībai dažādās Kopienas iestādēs un struktūrās. Kodekss ir pieejams [tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/resources/code.faces.](/resources/code.faces)

[\[8\]](#_ftnref8){#_ftn8} Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz lēmuma par izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas 7. punktu, kas pieejams šeit: [http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/4390/html.bookmark](/cases/decision.faces/en/4390/html.bookmark)

[\[9\]](#_ftnref9){#_ftn9} Paziņojums presei ir pieejams šādā saitē: [http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1626\&format=HTML\&aged=0\&language=EN\&guiLanguage=en](http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1626&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en)

[\[10\]](#_ftnref10){#_ftn10} <http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/10/811>

[\[11\]](#_ftnref11){#_ftn11} Piemēram, sūdzības iesniedzējam sniegtajā informācijas kopsavilkumā pārkāpuma lietā 2003/4820 pret Vāciju bija norādīts: "*Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vācija nav pareizi transponējusi Datu aizsardzības direktīvu 95/46 EK, jo īpaši tās 28. pantu, kurā noteikts, ka datu aizsardzības iestādes rīkojas pilnīgi neatkarīgi.*"

[\[12\]](#_ftnref12){#_ftn12} Spriedums lietā T-191/99 *Petrie un citi/Komisija (Recueil 2001,* II-3677. lpp.).

[\[13\]](#_ftnref13){#_ftn13} Informācijas komisārs lūdza Tieslietu ministriju apmierināt sūdzības iesniedzēja lūgumu attiecībā uz punktiem:

"*i) Apvienotās Karalistes valdība nav pienācīgi īstenojusi sarakstu ar Direktīvas 95/46/EK (Datu aizsardzības direktīva) pantu(-iem), par kuru(-iem) Eiropas Komisija apgalvo, ka tas(-ie) nav pienācīgi īstenots(-i).*

ii) *Attiecībā uz katru pantu -- informācijas kopsavilkums par to, kāpēc Eiropas Komisija ir izteikusi šo apgalvojumu.*"

Tomēr informācijas komisārs apstiprināja Tieslietu ministrijas lēmumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar iii) un iv) punktu:

"*iii) attiecībā uz katru pantu -- kopsavilkuma informācija par to, kāpēc Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka:*

*Eiropas Komisija savā apgalvojumā ir kļūdījusies.*

*iv) Informācijas kopsavilkums par to, vai tagad ir novērstas jebkādas viedokļu atšķirības par īstenošanu.*"