Cienījamais R. kungs, 1998. gada
7. septembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par to, kā Komisija izskata Jūsu 1997. gada 27. oktobra sūdzību.
1998. gada 2. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 1999. gada 29. martā nosūtīja savu atzinumu par šo jautājumu, ko es pārsūtīju Jums 1999. gada 13. aprīlī, aicinot izteikt savus apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 1999. gada 12. maijā es saņēmu Jūsu apsvērumus par Komisijas atzinumu. Ombuds 1999. gada 23. jūnijā veica turpmākus pasākumus, lai iegūtu papildu informāciju par šo lietu. 1999. gada 12. jūlijā es no jums saņēmu vēl vienu vēstuli.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro Eiropas ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Eiropas Ombuda statūtos ir īpaši noteikts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, ombuda izmeklēšana ir vērsta uz to, lai pārbaudītu, vai Eiropas Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzību

Sūdzība ir saistīta ar pamatiniciatīvu "Nodarbinātība un cilvēkresursu attīstība", ko Eiropas Komisija ieviesa, pamatojoties uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 2082/93 [1] 11. pantu.
Eiropas Komisija uzsāka programmu “Apvārsnis II” 1995.–1997. gadam projekta 95 H GAL Castro Navas Galisijā (Spānija) ietvaros, lai uzlabotu invalīdu un citu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu nodarbinātības izredzes. Projekta atbalsta saņēmējs, ar kuru sūdzības iesniedzējs noslēdza darba līgumu, bija Menela fonds. Fonds saņēma finansiālu ieguldījumu no Eiropas Sociālā fonda.
Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņš pārtrauca sadarbību ar Fondu 1996. gada 31. oktobrī, jo Fonds nebija apmaksājis viņa rēķinus un citus pārkāpumus, kas, viņaprāt, bija notikuši projekta īstenošanas laikā.
1997. gada jūlijā viņš nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai, kurā viņš apgalvoja, ka Fonds, īstenojot projektu, ir pārkāpis noteikumus un nepareizi izmantojis Kopienas līdzekļus.
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka iestāde atbildēja 1997. gada 30. jūlijā, informējot viņu, ka, ievērojot parasto procedūru līdzīgos gadījumos, viņa vēstule ir nosūtīta par Eiropas Sociālā fonda pārvaldību atbildīgajai nodaļai Spānijā, kas risinās šo jautājumu.
Sūdzības iesniedzējs 1997. gada 27. oktobrī nosūtīja vēl vienu vēstuli Komisijas V ģenerāldirektorātam, uz kuru Komisija neatbildēja. Tādēļ sūdzības iesniedzējs 1998. gada 7. septembrī rakstīja Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav pienācīgi uzraudzījusi līdzekļu izmaksu no Eiropas Sociālā fonda (ESF), ko veic Menela fonds, un to, kā Komisija izskata viņa 1997. gadā iesniegto sūdzību.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Atzinumā par sūdzību Komisija izteica šādas piezīmes:
Komisija apstiprināja sūdzības iesniedzēja 1997. gada jūlija vēstules saņemšanu. Tā uzsvēra, ka finansiālā ieguldījuma saņēmējs bija Menela fonds Spānijā, kas tādējādi bija vienīgais atbildīgais par prasītājas rēķinu apmaksu. Lai pamatotu šo nostāju, Komisija citēja Regulas Nr. 2082/93 (2) 21. panta 1. punkta noteikumus.
Iestāde arī informēja, ka saskaņā ar parasto procedūru tā 1997. gada 30. jūlijā pārsūtīja sūdzības iesniedzēja vēstuli nodaļai, kas atbild par Eiropas Sociālā fonda pārvaldību Spānijas Nodarbinātības un sociālo lietu ministrijā, un lūdza informēt Spānijas iestādes par izmeklēšanas rezultātiem.
Komisija uzsvēra, ka tā saņēma atbildi no Spānijas iestādēm tikai dažas dienas pirms sava atzinuma par sūdzību nosūtīšanas ombudam. Saskaņā ar šo atbildi sūdzības iesniedzēja rēķini par kopējo summu aptuveni 3 miljoni ESP bija daļa no nesamaksātā atlikuma 1996. gada beigās. Šīs summas maksājums tika nosūtīts Galisijas reģionālajai valdībai, kas ir atbildīga par programmu, lai vēlāk to izmaksātu projekta atbalsta saņēmējam, proti, Menela fondam. Attiecībā uz citiem sūdzības iesniedzēja rēķiniem attiecīgās iestādes paskaidroja, ka tie ir iekļauti 1997. gada atlikumā, kas tiek apstrādāts.
Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka Eiropas ombuds varētu būt uzskatījis par lietderīgu tieši sazināties ar valsts iestādēm, ja viņš to vēlētos.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos būtībā saglabāja savu sākotnējo sūdzību. Turklāt viņš pārmeta Komisijai, ka tā nav rīkojusies pret to, ka par Eiropas Sociālā fonda administrēšanu atbildīgā
nodaļa Spānijā nav sniegusi atbildi.

Papildu prasības

1999. gada 23.
jūnijā Eiropas ombuds telefoniski sazinājās ar Eiropas Sociālā fonda Administrācijas nodaļu Spānijā. 1999. gada 25. jūnijā viņš saņēma papildu informāciju par šo lietu.
Eiropas Sociālā fonda Administrācijas nodaļa informēja ombudu, ka 1998. gada 15. decembrī pēc Eiropas Komisijas atgādinājuma tā nosūtīja Galisijas reģionālajai valdībai vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par izmeklēšanas posmu. Tā arī norādīja, ka, tāpat kā attiecībā uz Galisijas iestāžu nosūtītajiem dokumentiem, izrādījās, ka Menela fonds, projekta atbalsta saņēmējs, bija saņēmis Kopienas līdzekļus un ka sūdzības iesniedzējs bija saņēmis maksājumus arī par 1996. gadu. Ņemot vērā šos faktus, tā nolēma lietu slēgt un ar 1999. gada 3. februāra vēstuli informēja Eiropas Komisiju par šo lēmumu.
Ombuds 1999. gada 12. jūlijā saņēma papildu paziņojumu no sūdzības iesniedzēja. Viņš pateicās ombudam par viņa interesi šajā lietā un informēja viņu, ka 1999. gada 16. jūnijā pēc sarunām ar Menela fondu viņš pieņēma viņam piedāvāto summu 1 700 000 Pts apmērā. Ņemot vērā šo vienošanos, kas panākta ar Menela Foundation, sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka turpmāka izmeklēšana nav jāveic.
Tomēr sūdzības iesniedzējs atkārtoti apstiprināja savu neapmierinātību ar to, kā Komisija izskata viņa sūdzību.

Lēmums

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju un Eiropas Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem, ombuds ir izdarījis šādus secinājumus.
1. Apgalvojums, ka Eiropas Komisija nav pienācīgi uzraudzījusi Kopienas līdzekļu izmaksu.
1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi uzraudzījusi Menela fonda veikto Kopienas līdzekļu izmaksu. Viņš jo īpaši minēja, ka Fonds nav samaksājis daļu no saviem rēķiniem, kas attiecas uz laikposmu, kurā viņš bija piedalījies projektā.
1.2. Komisija savā atzinumā paskaidroja, ka finansiālā ieguldījuma saņēmējs bija Menela Foundation Spānijā, kura vienīgā bija atbildīga par prasītājas rēķinu apmaksu. Ievērojot parasto procedūru, Eiropas Komisija pārsūtīja sūdzības iesniedzēja vēstuli par Eiropas Sociālā fonda pārvaldību atbildīgajai nodaļai Spānijā.
1.3. Viens no Kopienas ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas pamatprincipiem ir tā sauktā "partnerība" starp dažādiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Kā noteikts noteikumos, kas reglamentē EK struktūrfondu darbību, Kopienas darbības jāveic, Komisijai, attiecīgajai dalībvalstij un tās kompetentajām iestādēm un struktūrām cieši apspriežoties valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Šī partnerība jāīsteno, pilnībā ievērojot katra partnera attiecīgās institucionālās, juridiskās un finansiālās pilnvaras (3).
1.4 Attiecībā uz ESF līdzekļu izmaksāšanu attiecīgajās regulās ir noteikts skaidrs atbildības sadalījums starp dažādiem dalībniekiem, piemērojot partnerības principu. Komisija ir atbildīga par maksājumiem valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, kas minētas dalībvalsts iesniegtajā atbalsta pieteikumā (4). Tomēr atbildība par maksājumu galasaņēmējiem gulstas uz dalībvalstīm, kas "nodrošina, ka saņēmēji saņem avansus un maksājumus pēc iespējas ātrāk"(5).
1.5 Ņemot vērā iepriekšējos noteikumus, ombuds uzskata, ka Komisija ir rīkojusies attiecībā uz savas finansiālās palīdzības galasaņēmējiem, jo tā bija dalībvalstu kompetence. Pienācīgi ievērojot partnerības principu, iestādei nav pilnvaru aizstāt vai aizstāt atbildīgās valsts iestādes, novirzot savas iemaksas tieši galasaņēmējiem. Tādēļ ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.
2. Iespējamā Komisijas bezdarbība
2.1 Sūdzības iesniedzējs 1997. gada jūlijā nosūtīja Komisijai oficiālu sūdzību, kurā apgalvoja, ka Spānijas fonds "Menela Foundation", kas ir Savienības finansētā projekta 95 H GAL Castro Navas Galisijā saņēmējs, ir veicis pārkāpumus un nepareizi izmantojis Kopienas līdzekļus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam ar šo fondu ir nenomaksāts atlikums, un lūdza Komisiju izmeklēt šo jautājumu.
2.2 Komisija norādīja, ka, ievērojot parasto procedūru līdzīgos gadījumos, tā nosūtīja lietas materiālus Spānijas kompetentajām valsts iestādēm, pieprasot, lai tās tiktu informētas par izmeklēšanas rezultātiem.
2.3 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav veikusi nekādas darbības pret Spānijas iestādēm, neraugoties uz to, ka tās gandrīz pusotru gadu nav atbildējušas uz iestādes pieprasījumu. Komisijas dienesti bija veikuši turpmākas darbības pret Spānijas iestādēm tikai pēc Eiropas ombuda veiktās izmeklēšanas.
2.4 Tomēr ombuds atzīmē, ka 1999. gada 12. jūlijā saņemtajā vēstulē sūdzības iesniedzējs viņu informēja, ka 1999. gada 16. jūnijā viņš ir noslēdzis vienošanos ar "Menela Foundation". Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka, ņemot vērā šo vienošanos, turpmāka izmeklēšana nebūtu jāveic. Viņš arī pateicās ombudam par interesi šajā lietā. Tādēļ ombuds uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minētos faktu konstatējumus, jo īpaši sūdzības iesniedzēja un fonda panākto vienošanos, kas apmierina sūdzības iesniedzēju, nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.
3. Secinājums
Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju un Eiropas Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz lietas pirmo aspektu. Attiecībā uz otro aspektu ombuds uzskata, ka iestāde ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Ombuds nolemj lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā arī Andalūzijas reģionālais ombuds.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Padomes 1993. gada 20. jūlija Regula (EEK) Nr. 2082/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbību savstarpēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas darbībām un citiem pastāvošajiem finanšu instrumentiem; OV L 193, 31.7.1993.

(2) Padomes Regulas (EEK) Nr. 2082/93 21. panta 1. punkts: "finansiālās palīdzības maksājumu [] valsts, reģionālajai vai vietējai iestādei vai struktūrai, kas norādīta attiecīgās dalībvalsts iesniegtajā pieteikumā, parasti veic divu mēnešu laikā pēc pieņemama pieteikuma saņemšanas".

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/93, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to darbības efektivitāti un saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbībām, OV L 193, 31.7.1993., 5. lpp.; 4. pants.

(4) Skatīt iepriekš Padomes Regulas (EEK) Nr. 2082/93 21. panta 1. punktu.

(5) Skatīt iepriekš Padomes Regulas (EEK) Nr. 2082/93 21. panta 5. punktu.